Procedūra : 2010/2611(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0408/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0408/2010

Debates :

PV 07/07/2010 - 13
CRE 07/07/2010 - 13

Balsojumi :

PV 08/07/2010 - 6.4
CRE 08/07/2010 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0282

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 162kWORD 116k
28.6.2010
PE441.998v01-00
 
B7-0408/2010

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Albāniju


Nikolaos Chountis Ārlietu komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Albāniju  
B7‑0408/2010

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā pēc Eiropadomes sanāksmes 2003. gada 19. un 20 jūnijā Salonikos pieņemtos prezidentvalsts secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

 

–    ņemot vērā Komisijas 2009. gada 14. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.–2010. gadā” (COM(2009)0533) un tam pievienoto Albānijas 2009. gada progresa ziņojumu (SEC(2009)1337),

 

–    ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/210/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas iekļauti Eiropas partnerībā ar Albāniju, un par Lēmuma 2004/54/EK atcelšanu(1),

 

–   ņemot vērā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas pirmo sanāksmi, kas notika 2010. gada 3. un 4. maijā,

–    ņemot vērā Albānijas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes 2009. gada 18. maija sanāksmes secinājumus,

 

–    ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/821/EK, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Albānijas Republiku par vīzu izsniegšanas atvieglināšanu(2),

 

–    ņemot vērā EP un Albānijas parlamenta 2009. gada 19. un 20. marta sešpadsmitajā sanāksmē pieņemtos ieteikumus,

 

–    ņemot vērā lēmumu biežāk rīkot politisko dialogu ar Albānijas parlamentu, lai apspriestu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanos spēkā,

 

–    ņemot vērā Eiropas Padomes Rezolūciju Nr. 1709(2010) par demokrātisku iestāžu darbību Albānijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembra sanāksmē pieņemtajos secinājumos norādītajā atjaunotajā konsensā par paplašināšanos atkārtoti ir apstiprināts, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir saistīta ar ES;

B.  tā kā izredzes integrēties ES rada impulsu vairāku reformu īstenošanai Rietumbalkānu reģiona valstīs un šīs izredzes vajadzētu konstruktīvi izmantot, lai uzlabotu reģiona iespējas saglabāt mieru un stabilitāti un novērst konfliktus, stiprinātu labas kaimiņattiecības un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ekonomikas un sociālās jomas vajadzību risināšanas nolūkā; tā kā, lai izredzes par dalību ES kļūtu par realitāti, ir ne vien vienkārši jāpabeidz kāda administratīva vai tehniska procedūra, bet ir nepieciešams pielikt vairāk pūļu, turklāt ir vajadzīga arī patiesa politiska apņemšanās no attiecīgo lēmumu pieņēmēju puses dalībvalstīs;

C.  tā kā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Albāniju stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī; tā kā šī valsts 2009. gada 28. aprīlī iesniedza pieteikumu par uzņemšanu ES un 2010. gada 14. aprīlī iesniedza atbildes uz Komisijas pirmspievienošanās anketas jautājumiem; tā kā Komisija pašlaik izstrādā atzinumu par šo jautājumu;

D.  tā kā ikvienas valsts virzība uz pievienošanos ES ir atkarīga no tās centieniem izpildīt Kopenhāgenas kritērijus un ievērot nosacījumus, kas saistīti ar stabilizācijas un asociācijas procesu,

1.  saskaņā ar Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem, 2006. gada 11. marta Zalcburgas deklarāciju un attiecīgajiem turpmākajiem Padomes secinājumiem apstiprina pilnīgu atbalstu Albānijas pieteikumam par pievienošanos ES (un visu pārējo Rietumbalkānu reģiona valstu nākotnei ES sastāvā), tiklīdz tā sasniegs noteiktu politiskās stabilitātes un uzticamības līmeni un nodrošināt pilnīgu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem;

2.  atzīst Albānijas panākumus reformu procesa kontekstā, bet uzsver, ka turpmāk ir nepieciešami vēl lielāki pūliņi, lai konsolidētu demokrātiju un tiesiskumu un nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību;

3.  ar gandarījumu atzīmē, ka Albānija 2010. gada 14. aprīlī ir sniegusi atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem saistībā ar atzinuma sagatavošanu par valsts pieteikumu par pievienošanos ES, un vienlaikus uzsver, ka kandidātvalsts virzība uz pievienošanos ES ir atkarīga no šīs valsts spējas nodrošināt atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, kā arī no tādu stabilu iestāžu izveidošanas, kas garantē demokrātiju;

4.  pauž nožēlu par politisko krīzi pēc 2009. gada jūnijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Albānijā un uzsver, ka pilnībā funkcionējošas reprezentatīvas iestādes (jo īpaši parlaments) ir konsolidētas, demokrātiskas sistēmas balsts, un, tā kā tām ir prioritāra nozīme Eiropas partnerībā, tās ir arī svarīgs politisks kritērijs, kas saistīts ar ES integrāciju; atzinīgi vērtē opozīcijas lēmumu aktīvi iesaistīties Albānijas parlamenta darbā, bet pauž nožēlu par to, ka nav panākta vienprātība par 2009. gada vēlēšanām, lai gan nesen notika ES rīkotas sarunas par šo jautājumu; stingri prasa visām politiskajām pusēm uzņemties pienākumus un iesaistīties konstruktīvā politiskā dialogā, tostarp sarunās par jaunu vēlēšanu likumu, kas nodrošinātu pilnībā pārredzamu vēlēšanu norisi nākamo vēlēšanu laikā; uzsver, ka izeju no šā strupceļa var rast vienīgi tad, ja pilnībā tiek ievērota konstitūcija un pārredzamības principi;

5.  aicina valdības un opozīcijas pārstāvjus piekrist pieņemt vidutāja palīdzību, ja viņi nevar panākt risinājumu bez ārējās palīdzības, un, piemēram, nosūtīt kopīgu aicinājumu Eiropas Padomes un/vai Eiropas Parlamenta pārstāvjiem;

6.  uzskata, ka opozīcijas pārstāvju regulārā nepiedalīšanās parlamenta darbā pēc vēlēšanām kavē pieņemt likumus, kuri jāapstiprina ar 3/5 balsu vairākumu; norāda, ka šāds vairākuma balsojums ir nepieciešams, lai pieņemtu lielāko daļu krimināltiesību aktu, kā arī ilgi gaidīto likumu par administratīvajām tiesām; tādēļ prasa, lai opozīcija rūpīgi apdomātu savas politiskās rīcības sekas;

7.  atzinīgi vērtē ar vēlēšanu norisi saistītā tiesiskā un administratīvā regulējuma uzlabojumus un atzīmē Venēcijas Komisijas kopīgajā atzinumā par Albānijas Republikas Vēlēšanu kodeksu ietverto vispārējo pozitīvo vērtējumu; turklāt atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) / Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2009. gada jūnija vērtējumu parlamenta vēlēšanu norise atbilda lielākajai daļai starptautisko standartu, tomēr uzticēšanās vēlēšanām netika uzlabota; vērš uzmanību uz nepieciešamību pilnībā īstenot ieteikumus, kas ietverti EDSO/ODIHR galīgajā ziņojumā par 2009. gada parlamenta vēlēšanām, un aicina gan Albānijas parlamenta vairākumu, gan opozīciju nekavējoties sākt darbu, lai šos ieteikumus īstenotu pilnībā;

8.  pauž neapmierinātību par to, ka Likumdošanas komitejas sanāksmēs, kas notika pirms Albānijas parlamenta 2010. gada 18. marta plenārsēdes, parlamenta vairākums un opozīcija nespēja vienoties par priekšlikumiem saistībā ar 2009. gada vēlēšanu izmeklēšanas komiteju;

9.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams panākt partiju vienprātību par ekonomikas, politiskajām un sociālajām reformām, lai uzlabotu Albānijas pilsoņu labklājību un ļautu valstij virzīties uz pievienošanos ES;

10. atzinīgi vērtē to, ka 2010. gada 27. maijā tika pieņemts Komisijas likumdošanas priekšlikums par vīzu režīma atvieglošanu, un aicina Komisiju pārbaudīt, vai turpmākajos mēnešos tiks izpildīti vēl atlikušie kritēriji, tādējādi veicot priekšdarbus Padomes un Parlamenta apstiprināšanas procesam, lai līdz 2010. gada beigām atceltu vīzu režīmu Albānijas pilsoņiem;

11. norāda, ka ļoti svarīga ir pati galvenā prioritāte, proti, cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību ievērošana un aizsardzība;

12. atgādina, ka vienmēr jānodrošina personas datu aizsardzība, nepieļaujot šīs prasības patvaļīgu neievērošanu, un aicina visas iestādes izdot likumus un rīkoties saskaņā ar šo noteikumu;

13. atzinīgi vērtē tiesu sistēmā sasniegtos panākumus, tomēr uzsver, ka reformu īstenošana vēl joprojām ir sākumstadijā; uzskata, ka tiesu sistēmas reforma, tostarp tiesu nolēmumu izpilde, ir priekšnoteikums, lai Albānija varētu kandidēt uz pievienošanos ES, un uzsver, ka demokrātiskā sabiedrībā varas dalījumam ir liela nozīme; uzsver, ka pārredzama, objektīva un efektīva tiesu sistēma, kas ir neatkarīga no jebkāda politiska vai cita veida spiediena vai uzraudzības, veido tiesiskuma pamatu, un šajā sakarībā prasa steidzami pieņemt visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju, tostarp ceļvedi nepieciešamo tiesību aktu un īstenošanas pasākumu pieņemšanai; aicina opozīciju iesaistīties likumprojektu sagatavošanas procesā un pilnībā atbalstīt tiesu sistēmas reformas; turklāt uzsver, ka tiesu sistēma jānodrošina ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem, lai tiesas spētu efektīvi darboties visā valstī; tādēļ sagaida, ka Komisija nāks klājā ar jaunām iniciatīvām par palīdzību, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesen notikušo Smago noziegumu tiesas atklāšanu Tirānā;

14. atzinīgi vērtē to, ka Konstitucionālā tiesa ir apturējusi lustrācijas likuma īstenošanu un ka likumu pašlaik pārskata; prasa vairāk apspriesties un panākt vienprātību, jo īpaši ar Venēcijas Komisiju, ja tiktu izstrādāts jauns likumprojekts, un uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt konstitucionālo iestāžu neatkarību;

15. atzinīgi vērtē pasākumus, kas īstenoti saistībā ar neliela apmēra korupcijas apkarošanu, un jo īpaši integrētā Korupcijas novēršanas rīcības plāna 2010. gadam pieņemšanu; norāda, ka cīņa pret korupciju politiskajā ziņā joprojām ir liela problēma, likumu izpilde un vainīgo saukšana pie atbildības joprojām notiek gausi un ka turpmāk aktīvāk jāīsteno pasākumi, lai labotu situāciju, ka cilvēki, kas vainojami korupcijā, netiek sodīti; uzsver, ka ir nepieciešams izveidot izmeklēšanas un likumpārkāpēju tiesāšanas reģistru, tostarp arī augsta līmeņa korupcijas lietās, un turpināt īstenot jaunākos GRECO ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz to amatpersonu skaita samazināšanu, kuras ir neaizskaramas; atzinīgi vērtē publiskotos stratēģijas dokumentus, lai varētu uzraudzīt to īstenošanā gūtos panākumus; turklāt prasa pieņemt tiesību aktus, lai panāktu pilnīgu pārredzamību jautājumā par politisko partiju finansēšanu;

16. atzinīgi vērtē plānus dibināt Valsts administrācijas institūtu un aicina veikt turpmākus pasākumus, lai īstenotu valsts pārvaldes reformas stratēģiju un nodrošinātu civildienesta likuma pilnīgu īstenošanu, tostarp izveidojot atbilstošu cilvēkresursu vadības sistēmu; vērš uzmanību uz valsts pārvaldes politizācijas risku, izmantojot nepārredzamas darbā pieņemšanas procedūras, un norāda uz to, ka darbā tiek pieņemti pagaidu darbinieki, pārkāpjot likuma noteikumus, un aicina iestādes pārtraukt šādu praksi un izveidot politiski neitrālu civildienestu, ņemot vērā personas atbilstību amatam, tādējādi arī sekmējot pilsoņu uzticēšanos valsts pārvaldei;

17. uzsver, ka ārkārtīgi liela nozīme ir valsts un privāto plašsaziņas līdzekļu profesionālismam, neatkarībai un plurālismam, kas ir demokrātijas stūrakmeņi; pauž bažas, ka pārāk maz panākumu ir gūti, lai pabeigtu plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu; prasa iestādēm darīt visu iespējamo, lai pieņemtu un īstenotu tiesisko regulējumu atbilstoši ES standartiem, un nodrošināt plašsaziņas līdzekļu neatkarību no politiskas vai jebkādas cita veida, tostarp izpildvaras, iejaukšanās; pauž bažas par politisko spiedienu uz Valsts radio un televīzijas padomi (NCRT) un aicina attiecīgās iestādes nodrošināt tās neatkarību; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību par plašsaziņas līdzekļu piederību un finansējumu; pauž nožēlu par to, ka nav noteiktas žurnālistu darba tiesības, jo tas traucē veikt šo darbu objektīvi un neatkarīgi, un mudina iestādes veikt atbilstīgus pasākumus, lai labotu šo situāciju; jo īpaši aicina pieņemt tiesību aktus par elektronisko apraidi un pielāgot civilkodeksu tā, lai apmelošana un neslavas celšana vairs netiktu uzskatīta par kriminālpārkāpumu; atzinīgi vērtē to, ka valdība nav noteikusi interneta piekļuves ierobežojumus un mudina valdību padarīt piekļuvi internetam vēl plašāk pieejamu iedzīvotājiem;

18. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots tiesiskais regulējums, lai risinātu organizētās noziedzības problēmu un novērstu šādas noziedzības izpausmes, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un narkotiku un cilvēku tirdzniecību; ņem vērā centienus novērst organizēto noziedzību, bet konstatē, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība saistībā ar regulējuma īstenošanu un ka konkrētu rezultātu sasniegšanai ir jāpiešķir visi atbilstošie finanšu un cilvēkresursi; uzsver to, cik liela nozīme ir efektīvai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un likumpārkāpēju sodīšanai; atzinīgi vērtē lēmumu izveidot starpiestāžu komiteju, kuras priekšsēdētājs būs ministru prezidents un kurā lems par pasākumiem, lai apkarotu organizēto noziedzību un nelegālu tirdzniecību; uzsver, ka, ņemot vērā organizētās noziedzības reģionālo sazarotību, ir nepieciešami lielāki pūliņi, lai paātrinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp izveidotu kopīgas robežpatruļas;

19. uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi un pauž atzinību par to, ka valdība ir veikusi nelielus pasākumus, lai apspriestos ar šīm organizācijām par likumprojektiem un veiktajām reformām; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai formalizētu un palielinātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos politikas veidošanā un tās īstenošanas un efektivitātes uzraudzīšanā visos līmeņos, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības organizāciju un to finansēšanas pārredzamību;

20. uzsver to, cik svarīgas ir mobilitātes programmas, jo īpaši tās, kas paredzētas jauniešiem, skolotājiem un pētniekiem, un uzskata, ka jāpalielina dalībnieku skaits šādās programmās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas paredzētas, lai Albānijas studentiem sniegtu iespējas studēt ES valstīs;

21. konstatē, ka, lai gan arodbiedrību pamattiesības ir atzītas Konstitūcijā, arodbiedrību darbību bieži vien pārtrauc un ierobežojumi attiecībā uz streikošanu civildienestā un komunālo pakalpojumu uzņēmumos ir pārāk plaši, lai atbilstu starptautiskajiem standartiem; pauž nožēlu par to, ka valdība nesen ir pārņēmusi arodbiedrību aktīvus; atzinīgi vērtē Konstitucionālās tiesas 2010. gada 22. aprīļa lēmumu pasludināt šo tiesību aktu par Konstitūcijai neatbilstošu un aicina valdību nekavējoties nodot atpakaļ arodbiedrību aktīvus; aicina valdību pilnībā ievērot arodbiedrību tiesības un īstenot visus nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu visu valsts un privātā sektorā strādājošo tiesības iestāties arodbiedrībās;

22. atzinīgi vērtē pasākumus, kas īstenoti, lai palielinātu sieviešu līdzdalību politikā; tomēr uzskata, ka Valsts komiteja līdztiesīgu iespēju jautājumos joprojām darbojas vāji un ka likums par dzimumu līdztiesību lielākoties netiek īstenots; tādēļ uzskata, ka nepieciešami turpmāki pasākumi, lai veicinātu sieviešu iekļaušanos darba tirgū un viņu dalību lēmumu pieņemšanas procesā;

23. atzinīgi vērtē juridiskās reformas, kas pēdējos gados veiktas, lai aizsargātu personas, kas cietušas no vardarbības ģimenē un cilvēku tirdzniecības; tomēr atzīst, ka tās nav pietiekamas un ka būtu vajadzīgi papildu pasākumi, turklāt pauž nopietnas bažas par to, ka plāsi izplatīta ir vardarbība ģimenē un sieviešu un bērnu tirdzniecība, pakļaujot viņus seksuālai izmantošanai un piespiedu darbam; pauž bažas par to, ka būtiski ir palielinājies ziņojumu skaits par šādiem gadījumiem, tomēr ne vienmēr policija tos rūpīgi izmeklē un netiek izdoti tiesu rīkojumi par aizsardzību; prasa pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus, kas aizsargā sievietes un bērnus pret visu veidu vardarbību un pieņemt un īstenot pilnvērtīgu sistēmu viņu aizsardzībai un rehabilitācijai, ietverot tajā visu bērnu un jaundzimušo obligātu un efektīvu reģistrāciju, bezmaksas juridiskās, sociālās un psiholoģiskās palīdzības pilnīgu sniegšanu cietušajiem, sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas, tiesībaizsardzības iestāžu personāla atbilstošu apmācību un patversmju tīkla veidošanu (nodrošinot pietiekami daudz un pietiekami labas kvalitātes patversmes, kuras atbilst vardarbības ģimenē un cilvēku tirdzniecības upuru dažādajām vajadzībām; šajā sakarībā aicina Komisiju palielināt atbalstu Albānijas iestādēm;

24. atzīst panākumus attiecībā uz minoritāšu aizsardzību un to, ka principā ir jau izveidots atbilstošs institucionālais un tiesiskais regulējums minoritāšu aizsardzībai; tomēr konstatē, ka diskriminācija Albānijā joprojām sagādā problēmas, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kuras ir neaizsargātākas pret diskrimināciju, un dzimumidentitātes un dzimumorientācijas respektēšanu, un ka būtu jāpieliek vairāk pūļu diskriminācijas novēršanā, tostarp jāpalielina sabiedrības informētība; šajā sakarībā ar bažām norāda uz nesen Albānijā notikušo demonstrāciju pret gejiem; uzsver, ka jāpieliek vairāk pūļu, lai izpildītu Eiropas partnerības prioritātes mazākumtautību jautājumos, jo īpaši attiecībā uz mazākumtautību valodu lietošanu, izglītības nodrošināšanu mazākumtautību pārstāvjiem un nediskriminējošu izturēšanos pret visu mazākumtautību pārstāvjiem;

25. atzinīgi vērtē kriminālkodeksā veiktās izmaiņas attiecībā uz rasistiskiem noziegumiem; atzinīgi vērtē to, ka, sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nesen ir pieņemts diskriminācijas novēršanas likums, un aicina to ātri un efektīvi īstenot; īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota amata vieta neatkarīgam komisāram aizsardzībai pret diskrimināciju, kurš būtu atbildīgs par likuma īstenošanas uzraudzību un sūdzību izmeklēšanu; turklāt uzsver, ka steidzami ir nepieciešami precīzi un ticami statistikas dati, kam ir būtiska nozīme, lai efektīvi īstenotu pret diskrimināciju vērstus pasākumus, un šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir veikt 2011. gadā plānoto tautas skaitīšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem, nodrošinot brīvas pašidentifikācijas principa pilnīgu ievērošanu;

26. prasa pielikt vairāk pūļu, lai uzlabotu romu stāvokli, kuru dzīves apstākļi joprojām ir smagi un kuri izjūt pret sevi vērstu diskrimināciju tādās jomās kā izglītība, sociālā aizsardzība, veselības aprūpe, nodarbinātība un pienācīgu mājokļu pieejamība; šajā sakarībā atzinīgi vērtē valdības rīcības plānu romu integrācijas desmitgadei, bet norāda, ka vietējām pašvaldībām un vietējām kopienām būtu jāuzņemas galvenā loma rīcības plāna īstenošanā un ka tām būtu jāpiešķir atbilstošs budžets, lai šo mērķi realizētu; mudina attiecīgās iestādes īstenot rīcības plānu un regulāri publicēt progresa ziņojumus;

27. atzīst, ka, pateicoties augstam faktiskā IKP pieaugumam, pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies nabadzība; tomēr norāda, ka par spīti progresam ekonomikas jomā liela daļa iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā un ka arī turpmāk ir jācenšas vēl vairāk samazināt nabadzību, jo īpaši lauku apvidos un kalnu teritorijās;

28. atzinīgi vērtē progresu, kas panākts spīdzināšanas un ļaunprātīgas izturēšanās novēršanā, tostarp ieslodzījuma vietu sistēmā; aicina uzlabot dzīves apstākļus ieslodzījuma vietās, lai nodrošinātu cilvēka cieņai atbilstīgus standartus, un cīnīties pret plaši izplatīto korupciju ieslodzījuma vietu personāla vidū; uzsver nepieciešamību panākt apstākļu uzlabošanu apcietinājuma vietās, ievērojot Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai 2008. gadā sniegtos ieteikumus, un atgādina, ka saskaņā ar ombuda secinājumiem ieslodzīto apcietinājuma apstākļi neatbilst valsts un starptautiskiem cilvēktiesību standartiem un ka ir jācenšas apkarot plaši izplatīto korupciju ieslodzījuma vietu personāla vidū;

29. uzsver, ka lielākā daļa tiesu neveic psihiski slimo pacientu lietu izskatīšanu pēc savas iniciatīvas, liedzot šiem piespiedu kārtā hospitalizētajiem pacientiem iespēju tikties ar tiesnesi; atgādina par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Dybeku/Albānija un lūdz pārliecināties, ka garīgi slimi ieslodzītie netiek turēti apcietinājumā kopā ar garīgi veseliem ieslodzītajiem;

30. pauž bažas par bērnu nevajadzīgo ievietošanu bērnu namos nabadzības dēļ un par to, ka joprojām netiek nodrošināta vienlīdzīga izturēšanās pret pilngadīgiem bāreņiem attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi sociālām priekšrocībām, piemēram, mājoklim;

31. atzīst, ka Albānijai ar kaimiņvalstīm ir labas attiecības, kas ir būtisks ieguldījums stabilitātes saglabāšanā reģionā, un atzinīgi vērtē nesen panāktos uzlabojumus Albānijas un Serbijas attiecībās, kā arī valsts aktīvo līdzdalību tādās reģionālās iniciatīvās kā Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības process, Reģionālās sadarbības padome, Enerģētikas kopiena un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgums (CEFTA), Dienvidaustrumu Eiropas transporta novērošanas centrs (SEETO) un sarunas par Transporta kopienas līgumu; uzsver, ka reģionāla pārrobežu sadarbība ir būtiska, risinot tādus jautājumus kā cilvēku tirdzniecība;

32. ar gandarījumu konstatē, ka Albānijas iniciatīvas atcelt vīzu režīmu ar kaimiņvalstīm ir vērtējams kā pozitīvs pasākums, kas atvieglo cilvēku savstarpējo kontaktēšanos un veicina samierināšanu reģionā; uzskata, ka šādas iniciatīvas būtu jāīsteno vienlaikus ar vīzu režīma atcelšanas procesu attiecībā uz Šengenas valstīm un Rietumbalkānu reģiona valstīm;

 

33. izsaka atzinību Albānijai par tās ekonomisko izaugsmi pat pasaules ekonomikas recesijas laikā; tomēr norāda uz tādiem aspektiem kā plaša neoficiālā ekonomika, augsts bezdarba līmenis un nereglamentēts darba tirgus, jo tie var izraisīt nodarbinātības nestabilitāti un būtiski ietekmēt darba ņēmēju tiesības; norāda, ka palielinās budžeta un valsts parāds;

34. cer, ka pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) palīdzēs uzlabot Albānijas ekonomisko stāvokli; tomēr norāda, ka IPA finansēšanas programmas jāpapildina ar efektīvu novērtēšanas sistēmu;

35. uzskata, ka Albānijai jāturpina darbs pie nepieciešamo ekonomikas politiku īstenošanas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, vides aizsardzību un jaunu darbavietu radīšanu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt makroekonomikas stabilitāti;

36. norāda, ka jautājumā par īpašumtiesību konsolidēšanu nav panākts pārāk liels progress, kas tādējādi kavē funkcionējoša zemes tirgus attīstību; norāda, ka īpašumu reģistrācijas, valstij piederošas zemes inventarizācijas un iespējamās kompensācijas piešķiršanas procesā joprojām trūkst pārredzamības un tas vēl jāpabeidz, rīkojoties taisnīgi un nediskriminējot mazākumtautību pārstāvjus; aicina turpināt centienus, lai veiktu nekustamā īpašuma reģistrāciju, īpašumu atdošanu to īpašniekiem, nelikumīgās apbūves legalizāciju un kompensāciju piešķiršanu;

37. atzinīgi vērtē Albānijas iestāžu centienus uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot uzņēmumu reģistrācijas un licenču un atļauju saņemšanas procedūras; tomēr uzsver, ka uzņēmējdarbības klimatu Albānijā ir nepieciešams vēl vairāk uzlabot, jo tas joprojām tiek uzskatīts par vienu no nelabvēlīgākajiem Rietumbalkānu reģionā; aicina novērst daudzās nepilnības, piemēram, attiecībā uz procedūrām par zemes īpašumtiesību iegūšanu, līgumu izpildi, vājo valsts pārvaldi un augsto korupcijas līmeni;

38. paturot prātā, ka nozīmīgu Albānijas ekonomikas daļu veido kaimiņvalstīs dzīvojošo emigrantu sūtītie pārskaitījumi, uzsver nepieciešamību turpināt darbu pie valsts politikas izstrādes un nepieciešamību pēc ieguldījumiem, lai uzlabotu infrastruktūru jomās, kuras ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai un sociālai kohēzijai, tostarp izglītības, veselības aprūpes, tieslietu, transporta un lauksaimniecības jomās;

39. uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš energoapgādes drošības nodrošināšanai un enerģijas avotu dažādošanai, vienlaikus uzlabojot energoefektivitāti, un atgādina par nepieciešamību gūt turpmākus panākumus 2005. gada Energoefektivitātes likuma īstenošanā; vērš īpašu uzmanību uz Albānijas ievērojamo potenciālu attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un prasa pielikt vairāk pūļu, lai tos turpinātu pilnveidot, paturot prātā, ka valsts energoapgādes sistēmas lielākā daļa vēl tikai tiek izstrādāta; šajā sakarībā atzinīgi vērtē jaunos projektus hidroenerģētikas nozarē un aicina pielikt lielākas pūles attiecībā uz projektu izstrādi saules un vēja enerģijas ražošanas jomā; norāda, ka ieguldījumi enerģijas ražošanā no atjaunojamiem enerģijas avotiem rada izaugsmes un nodarbinātības iespējas vietējā un reģionālā mērogā;

40. saistībā ar 2007. gadā izsludināto atomelektrostacijas būvniecības projektu Albānijā uzsver kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju sevišķo nozīmi; šajā sakarībā norāda, ka Albānija vēl nav parakstījusi Konvenciju par kodoldrošību un Kopīgo konvenciju par izlietotas kodoldegvielas un radioaktīvu atkritumu apsaimniekošanas drošību;

41. mudina Albānijas valdību attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus, uzlabot atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanu un pilnveidot ekoloģiski ilgtspējīgu tūrismu, lai saglabātu valsts skaisto dabas un arhitektūras mantojumu;

42. pauž bažas par sabiedriskā transporta, jo īpaši dzelzceļa, slikto stāvokli; aicina Albānijas valdību pilnīgi izmantot IPA līdzekļus, lai attīstītu, uzlabotu un modernizētu dzelzceļu tīklu un uzlabotu gan personu, gan kravas pārvadājumu līnijas ar robežvalstīm;

43. aicina gūt lielākus panākumus vides aizsardzības jomā gan pilsētās, gan laukos, pilnībā īstenot vides tiesību aktus un panākt ciešāku reģionālo sadarbību, lai sekmētu vides ilgtspēju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, ko parakstīja Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Grieķija, kā arī Komisija;

44. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Albānijas valdībai un parlamentam.

(1)

OV L 80, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)

OV L 334, 19.12.2007., 84. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika