REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kirgizstānu
5.7.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Paolo Bartolozzi, Cristian Dan Preda, Mario Mauro PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0419/2010
B7‑0420/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kirgizstānu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kirgizstānu, īpaši 2005. gada 12. maija rezolūciju, kā arī 2010. gada 6. maija rezolūciju par stāvokli Kirgizstānā,
– ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju,
– ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 21.–22. jūnija sanāksmē pieņemto ES stratēģiju jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju,
– ņemot vērā ES un Kirgizstānas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1999. gadā,
– ņemot vērā Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gadā pieņemto ES programmu vardarbīgu konfliktu novēršanai,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2010. gada 11. jūnija paziņojumu par jaunām sadursmēm Kirgizstānā un 2010. gada 28. jūnija paziņojumu par konstitucionālo referendumu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2010. gada 14. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā pašreizējā EDSO priekšsēdētāja īpašā sūtņa, ANO īpašā pārstāvja un ES īpašā pārstāvja Kirgizstānā 2010. gada 16. jūnija kopīgo paziņojumu par stāvokli Kirgizstānā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES ir nepārprotami ieinteresēta, lai Kirgizstānā valdītu miers, demokrātija un ekonomiska labklājība; tā kā Kirgizstānas apņemšanās ievērot starptautiskās tiesības, tiesiskumu, cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, kā arī izveidot tirgus ekonomiku sekmēs drošību un stabilitāti;
B. tā kā ES ir apņēmusies, jo īpaši pieņemot stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju, būt šā reģiona valstu partnere; tā kā šobrīd nekavējoties ir vajadzīgs daudz lielāks starptautiskais atbalsts un ES reakcija liecinās par to, vai ES ir uzticama partnere;
C. tā kā saskaņā ar oficiālajiem datiem sadursmēs dzīvību ir zaudējuši aptuveni 300 cilvēki, bet ir paustas bažas, ko tostarp paudusi arī pagaidu valdības vadītāja Roza Otunbajeva, ka patiesais bojā gājušo skaits varētu būt 2000; tā kā tūkstošiem cilvēku ir guvuši ievainojumus un daudzi cilvēki joprojām ir pazuduši bez vēsts;
D. tā kā Eiropas Komisija ir piešķīrusi 5 miljonus EUR, lai krīzē cietušajiem cilvēkiem nodrošinātu ārkārtas medicīnisko palīdzību, humāno palīdzību, nepārtikas preces, aizsardzību un psiholoģisko atbalstu;
E. tā kā ANO ir nākusi klajā ar ātrās reakcijas aicinājumu piešķirt 71 miljonu USD ārkārtas palīdzības nodrošināšanai;
F. tā kā 27. jūnijā mierīgos apstākļos notikušajā referendumā, kurā bija vērojama liela vēlētāju aktivitāte, vairāk nekā 90 % vēlētāju apstiprināja jauno konstitūciju, kas paredz līdzsvarot parlamenta un prezidenta pilnvaras, apstiprināja Rozu Otunbajevu pagaidu prezidentes amatā līdz 2011. gada 31. decembrim, kā arī apstiprināja konstitucionālās tiesas atlaišanu; tā kā 2010. gada 10. oktobrī ir plānotas parlamenta vēlēšanas;
G. tā kā Eiropas Savienībai attiecībās ar trešām valstīm ir jāpilda savas saistības cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un tiesiskuma jomā un jāveicina demokrātiskas reformas,
1. nosoda Dienvidkirgizstānā nesen uzliesmojušo vardarbību, kurā galvenokārt cieta uzbeku etniskā grupa; pauž nožēlu par zaudētajām dzīvībām un izsaka cerību, ka Kirgizstānas konfliktu būs iespējams noregulēt miermīlīgā ceļā, balstoties uz demokrātijas principiem un tiesiskumu un ievērojot cilvēktiesības;
2. aicina pagaidu varas iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai valstī atjaunotu normālu stāvokli un radītu visus nepieciešamos apstākļus tam, lai bēgļi un iekšzemē pārvietotās personas varētu labprātīgi un ar cieņu atgriezties savās mājās; mudina vietējās varas iestādes pieņemt efektīvus uzticību nostiprinošus pasākumus un uzsākt patiesu dialogu ar visām Dienvidkirgizstānas etniskajām kopienām, lai tādējādi izvērstu īstenas samierināšanās procesu;
3. uzsver, ka ES apņemšanās ievērot noteiktas vērtības uzliek ES par pienākumu vispusīgi reaģēt uz šīm ciešanām, tostarp sniedzot vairāk atbalsta nekā tikai līdz šim piešķirtos 5 miljonus EUR, ņemot vērā ANO ātrās reakcijas aicinājumu piešķirt 71 miljonu USD;
4. uzsver, ka līdzās humānās palīdzības sniegšanai, kuras mērķis ir apmierināt neatliekamās vajadzības, ir nepieciešami centieni stabilizēt situāciju un mazināt ievērojamo risku, ka vardarbība varētu uzliesmot no jauna, apdraudot mieru un drošību arī citviet Fergānas ielejā, kura atrodas gan Uzbekistānas, gan Kirgizstānas, gan Tadžikistānas teritorijā;
5. atkārtoti prasa ES Vidusāzijas politikā koncentrēties uz cilvēku drošības aspektiem; atzīmē, ka attiecībā uz Dienvidkirgizstānu tas cita starpā nozīmē palīdzību garantēt visu etnisko grupu fizisko drošību, atbalstīt sagrauto māju atjaunošanu un zaudēto līdzekļu aizstāšanu, vērsties pret varas iestāžu un sabiedrības īstenoto diskrimināciju, vispārējas tiesiskuma nostiprināšanas kontekstā darīt pieejamas ticamas juridiskās procedūras un uzlabot iespējas atrast darbu un mierīgi nopelnīt iztikas līdzekļus;
6. prasa ES atbalstu pastiprināti koncentrēt uz vietēja mēroga attīstības projektiem, kuru mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves apstākļus; uzsver, ka plaši izplatītās korupcijas, administratīvās veiktspējas trūkuma un citu reģionā pastāvošo problēmu dēļ bieži pastāv risks, ka ES līdzekļi pazudīs, taču vietēja mēroga attīstības projektu gadījumā minētais risks ir daudz mazāks, un šādi projekti kopumā daudz straujāk sagādā tiešu labumu; atzīmē arī to, ka tādēļ vietēja mēroga attīstības projekti ir vērtīga stabilizācijas centienu daļa;
7. atzinīgi vērtē Kirgizstānā 27. jūnijā notikušā konstitucionālā referenduma mierīgo norisi; uzsver, ka atgriešanās pie konstitucionālas kārtības un tiesiskuma ir absolūti būtiska, lai valstī panāktu stāvokļa nostabilizēšanos ilgtermiņā; uzsver, ka nākamajām parlamenta vēlēšanām (kuras pašlaik plānotas 2010. gada oktobrī) būtu jādod konstitucionālais pamats tādai valdībai, kam būtu gan spēcīga leģitimitāte, gan plašs atbalsts no tautas puses; tādēļ aicina Kirgizstānas varas iestādes nekavējoties un apņēmīgi veikt pasākumus, lai pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām novērstu EDSO un ODIHR konstatētās būtiskās nepilnības; cer ar nākamo Kirgizstānas parlamentu izveidot spēcīgas starpparlamentārās attiecības;
8. uzsver, ka Kirgizstānas, tās kaimiņvalstu, Krievijas, Ķīnas, ES, ASV un pārējās starptautiskās sabiedrības kopīgajās interesēs ir novērst destabilizāciju un nepieļaut to, ka satraukto un iebaidīto iedzīvotāju vidū izplatītos uzskats, ka vienīgās izredzes panākt lielāku kārtību un labākus dzīves apstākļus ir meklējamas ekstrēmās ideoloģijās;
9. pauž bažas par to, ka demokratizācijas process Kirgizstānā ir saistīts ar grūtībām, kas, acīmredzot, ir skaidrojams ar Kirgizstānas pagaidu valdības ietekmes trūkumu un valstī pastāvošo kriminālo tīklu, tostarp Kirgizstānas dienvidos darbojošās narkotiku kontrabandas, spēcīgo ietekmi; uzskata, ka, lai mazinātu spriedzi un izvairītos no jauniem vardarbības uzliesmojumiem, ir nepieciešams izveidot politisko sistēmu, kura paredz dažādu interešu pārstāvību un strīdīgu jautājumu izšķiršanas iespējas, un ka Eiropas Savienībai un ES dalībvalstīm aktīvi jāatbalsta demokratizācija un jāpieliek pūliņi, lai izlīdzinātu atšķirības starptautisko pušu attieksmē, tādējādi uzlabojot Kirgizstānas izredzes sekmīgi īstenot reformu procesu;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Kirgizstānas pagaidu valdībai, ANO ģenerālsekretāram, EDSO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.