REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kirgizstānu
5.7.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Niccolò Rinaldi, Metin Kazak, Ramon Tremosa i Balcells, Anneli Jäätteenmäki, Marielle De Sarnez, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0419/2010
B7‑0422/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kirgizstānu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kirgizstānu un Centrālāziju,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves/Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2010. gada 11. jūnija paziņojumu par jaunām sadursmēm Kirgizstānā un 2010. gada 28. jūnija paziņojumu par konstitucionālo referendumu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2010. gada 14. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ES stratēģiju Centrālāzijai,
– ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 21. un 22. jūnijā pieņemto ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Centrālāziju,
– ņemot vērā ES un Kirgizstānas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1999. gadā,
– ņemot vērā Eiropas Kopienas Reģionālās stratēģijas dokumentu par palīdzību Centrālāzijai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 11. jūnijā uzliesmoja vardarbīgas sadursmes dienvidu pilsētās Ošā un Džalalabatā, stāvoklim arvien saasinoties, līdz, saskaņā ar ziņojumiem, 14. jūnijā simtiem bruņotu vīru ieņēma ielas, šāva civiliedzīvotājus, dedzināja veikalus, lielākoties tos, kuri piederēja uzbekiem;
B. tā kā saskaņā ar Kirgizstānas varas iestāžu sniegtajām ziņām sadursmēs bojā gāja 300 cilvēki un ievainojumus guva vai slimnīcās nonāca vairāk nekā 2000 cilvēku,
C. tā kā vardarbības dēļ 300 000 cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē un 100 000 ir meklējuši glābiņu Uzbekistānā; tā kā Uzbekistānas valdība ar starptautisko organizāciju atbalstu sniedza bēgļiem humāno palīdzību, bet 14. jūnijā slēdza robežu ar Kirgizstānu, tāpēc, ka viņu izvietošanai trūka vietas, kā arī līdzekļu, lai viņiem palīdzētu; tā kā saskaņā ar UNHCR pārvietoti joprojām ir 375 000 cilvēku, tostarp bēgļi, kuri atgriezās no Uzbekistānas;
D. tā kā pagaidu valdība šajā teritorijā noteica ārkārtas stāvokli un, neraugoties uz to, ka tika mobilizēta armija un īpašo uzdevumu vienības, kontrolēt situāciju nebija iespējams;
E. tā kā pagaidu prezidente Roza Otunbajeva iesniedza lūgumus Krievijas prezidentam Medvedjevam un Kolektīvās drošības līguma organizācijai pēc militāra atbalsta kārtības atjaunošanai; tā kā ir iesniegts arī pieprasījums EDSO pēc starptautiskiem policijas spēkiem;
F. tā kā saskaņā ar Valsts drošības dienesta 11.-14. jūnija notikumu izmeklēšanas rezultātiem uz sadursmēm kūdīja gāztā prezidenta Bakijeva klana locekļi, panākot slepenas vienošanās ar radikāli noskaņotiem islāmistiem;
G. tā kā Eiropas Komisija ir piešķīrusi 5 miljonus eiro ārkārtas medicīniskā atbalsta sniegšanai, humānai palīdzībai, nepārtikas produktiem, krīzes skarto cilvēku aizsardzībai un psiholoģiskam atbalstam; tā kā ES ir jāuzņemas daudz nozīmīgāka loma šīs valsts atbalsta pasākumos; tā kā ES ir uzņēmusies saistības būt šī reģiona valstu partnerei, jo īpaši tas pausts Centrālāzijas stratēģijā;
H. tā kā 27. jūnijā mierīgos apstākļos notikušajā referendumā, kurā bija liela vēlētāju līdzdalība, vairāk nekā 90 % vēlētāju apstiprināja jauno Kirgizstānas konstitūciju, kas līdzsvaro parlamenta un prezidenta pilnvaras; tā kā ir pieņemts sākotnējs lēmums rīkot vispārējās vēlēšanas 2010. gada 10. oktobrī, kas varētu būt demokrātiskas konstitucionālās kārtības atjaunošanas procesa noslēgums;
I. tā kā Centrālāzijā ir jāatjauno un jāveicina reģionālā sadarbība, lai izstrādātu vienotu pieeju reģiona problēmām un izaicinājumiem; tā kā Centrālāzijai vajadzētu kļūt par ietekmīgāko spēku sadarbības, nevis konfrontācijas reģionu;
J. tā kā ES pastāvīgi jāpilda apņemšanās visos nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aspektus un veicināt demokrātiskas reformas, īstenojot atbilstīgu politiku, kas sekmē uzticību ES kā reģionālai dalībniecei,
1. ir dziļi nobažījies par traģiskajām, vardarbīgajām sadursmēm Kirgizstānas dienvidos un izsaka līdzjūtību visām cietušo ģimenēm;
2. asi nosoda visus uzbrukumus un vardarbību, kuros galvenokārt cieta uzbeku tautības iedzīvotāji, un aicina pagaidu valdību veikt objektīvu un neatkarīgu šo notikumu izmeklēšanu, lai sauktu vainīgos pie atbildības un noskaidrotu, vai pieņēmumi par Kirgizstānas drošības spēku līdzdalību ir patiesi;
3. atzīst pagaidu valdības iestāžu centienus, lai atjaunotu normālu dzīvi un radītu visus nepieciešamos nosacījumus, lai bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas varētu brīvprātīgi atgriezties savās mājas drošībā un ar cieņu; aicina vietējās varas iestādes pieņemt uzticēšanos veicinošus pasākumus un sākt patiesu dialogu ar visām etniskajām grupām dienvidu Kirgizstānā, lai iesāktu patiesu samierināšanās procesu;
4. uzsver, ka vērtības, kurām Eiropas Savienība ir uzticīga uzliek mums pienākumu rīkoties visaptverošā veidā, lai mazinātu šīs ciešanas, tostarp piešķirot vairāk nekā līdz šīm piešķirtos 5 miljonus eiro, lai nodrošinātu, ka summa ir samērīga ANO neatliekamās palīdzības pieprasījumam 71 miljona ASV dolāru apjomā;
5. šajā sakarā aicina Komisiju sadarbībā ar starptautiskām organizācijām palielināt humanitāro palīdzību un, sadarbojoties ar Kirgīzijas varas iestādēm un citiem līdzekļu devējiem, sākt īstermiņa un vidēji ilga termiņa izpostīto mājokļu atjaunošanas programmas, zaudētās iedzīves atjaunošanas un rehabilitācijas projektus, lai radītu labvēlīgus apstākļus tam, ka mājās atgriežas bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas, šajā sakarā vērš uzmanību uz to, cik nozīmīgi ir vietējie attīstības projekti; aicina Padomi uzņemties vadošo lomu organizējot starptautisko līdzekļu devēju konferenci Kirgizstānai, kurā tiktu rasti humanitāro problēmu un pamatvajadzību nodrošināšanas risinājumi Kirgizstānai, kā arī nepieciešamā palīdzība, lai valsts varētu nostāties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa;
6. atkārtoti uzsver, ka ES Centrālāzijas politikā jāpievērš uzmanība cilvēku drošībai, atzīmē, ka attiecībā uz dienvidu Kirgizstānu tas tostarp nozīmē palīdzēt nodrošināt fizisku drošību etniskajiem uzbekiem, kā arī visu citu etnisko grupu cilvēkiem;
7. aicina augsto pārstāvi/priekšsēdētāja vietnieci un dalībvalstis aktīvi atbalstīt EDSO policijas misijas izvietošanu, kā arī nodrošināt dalību tajā, lai novērst jaunus vardarbības uzliesmojumus, stabilizētu situāciju vardarbības skartajās pilsētās, aizsargātu upurus un visneaizsargātākos cilvēkus un veicinātu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos;
8. atzīmē 27. junija konstitucionālā referenduma rezultātus un miermīlīgo norisi, kas paver ceļu konstitucionālās kārtības atjaunošanai; aicina Padomi un Komisiju rast iespējas, kā palīdzēt Kirgizstānas pagaidu valdībai un palīdzēt varas iestādēm virzīties uz demokrātiskām reformām un tiesiskuma nostiprināšanu, nodrošināt piekļuvi uzticamām tiesiskām procedūrām un uzlabot cilvēku dzīvi, attīstot valsti un veicinot cilvēku aktīvu līdzdalību, sadarbībā ar visām Kirgizstānas ieinteresētajām personām;
9. aicina plaši izmantot Stabilitātes instrumenta līdzekļus un prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumus par Attīstības sadarbības instrumenta līdzekļu pārdali, lai pārliecinātos, ka atbilstīgā apmērā būs gan īstermiņa, gan vidēja termiņa ES palīdzība, reaģējot uz jauno situāciju Kirgizstānā;
10. aicina Kirgizstānas varas iestādes darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību aktīvisti var netraucēti darīt savu darbu — veicināt un aizsargāt cilvēktiesības;
11. uzsver, ka notiekošais Kirgizstānā tieši ietekmē reģionālās un starptautiskās tendences, gan šīs tendences savukārt ietekmē notiekošo Kirgizstānā; ir pārliecināts, ka Krievijas, ASV un citu intereses reģionā būtiski pārklājas, jo īpaši saistībā ar Afganistānu un islāmiskā radikālisma pieaugumu šajā reģionā, gan arī Kirgizstānā; uzskata, ka šīs interešu pārklāšanās dēļ, ir jāspēj iegrožot ģeopolitisko sacensību un meklēt sinerģijas, lai stabilizētu reģionu; uzskata, ka to panākot, plašā mērā tiks pozitīvi ietekmētas starptautiskās attiecības un starptautiskā drošība;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un EDSO.