Rezolūcijas priekšlikums - B7-0423/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0423/2010

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Kirgizstānā

5.7.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Hannes Swoboda, Adrian Severin, Henri Weber S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0419/2010

Procedūra : 2010/2770(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0423/2010
Iesniegtie teksti :
B7-0423/2010
Pieņemtie teksti :

B7‑0423/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Kirgizstānā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kirgizstānu un Centrālāziju un jo īpaši 2005. gada 6. maija rezolūciju,

–   ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ES stratēģiju Centrālāzijai,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves/Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton 2010. gada 11. jūnija paziņojumu par jaunām sadursmēm Kirgizstānā un 2010. gada 28. jūnija paziņojumu par konstitucionālo referendumu,

–   ņemot vērā Ārlietu padomes 2010. gada 14. jūnija secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada 21. un 22. jūnijā pieņemto ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Centrālāziju,

–   ņemot vērā ES un Kirgizstānas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1999. gadā,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas Reģionālās stratēģijas dokumentu par palīdzību Centrālāzijai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 11. jūnijā uzliesmoja vardarbīgas sadursmes dienvidu pilsētās Ošā un Džalalabatā, stāvoklim arvien saasinoties, līdz, saskaņā ar ziņojumiem, 14. jūnijā simtiem bruņotu vīru ieņēma ielas, šāva civiliedzīvotājus, dedzināja veikalus, izvēloties savus upurus pēc etniskās piederības;

B.  tā kā saskaņā ar Kirgizstānas varas iestāžu sniegtajām ziņām bojā gāja 300 cilvēki, bet ir paustas bažas, tostarp tās paudusi arī pagaidu prezidente Roza Otunbajeva, par to, ka patiesais bojā gājušo skaits varētu būt lielāks; tā kā ievainojumus guva vai slimnīcās nonāca vairāk nekā 2000 cilvēku, un daudzi cilvēki joprojām nav atrasti;

C.  tā kā tiek lēsts, ka vardarbības dēļ 300 000 cilvēki ir pārvietoti valsts iekšienē un 100 000 ir meklējuši glābiņu Uzbekistānā; tā kā Uzbekistānas valdība ar starptautisko organizāciju atbalstu sniedza bēgļiem humāno palīdzību, bet 14. jūnijā slēdza robežu ar Kirgizstānu, par iemeslu minot to, ka ir izsmeltas bēgļu uzņemšanas iespējas;

D. tā kā pagaidu valdība šajā teritorijā noteica ārkārtas stāvokli un drošības spēki, kuri, kā izrādās dažkārt nepakļaujas pavēlēm, nevarēja nodrošināt situācijas kontroli; tā kā pagaidu prezidentes Rozas Otunbajevas lūgumi Krievijas prezidentam Medvedjevam un Kolektīvās drošības līguma organizācijai pēc militāra atbalsta kārtības atjaunošanai līdz šim ir tikuši noraidīti; tā kā ir iesniegts pieprasījums pēc starptautiskiem policijas spēkiem un to patlaban izskata EDSO;

E.  tā kā saskaņā ar Valsts drošības dienesta 11.-14. jūnija notikumu izmeklēšanas rezultātiem uz sadursmēm kūdīja gāztā prezidenta Bakijeva klana locekļi, panākot slepenas vienošanās ar radikāli noskaņotiem islāmistiem, tadžiku grupējumiem no ziemeļiem un Talibanu;

F.  tā kā 2001. gadā pieņemtajā Gēteborgas programmā, kā arī tai sekojošos dokumentos ES uzsver, cik svarīga ir konfliktu novēršana, un ņemot vērā pašreizējo situāciju Kirgizstānā, prasa beidzot pāriet no vārdiem uz darbiem;

G. tā kā Eiropas Komisija ir piešķīrusi 5 miljonus eiro ārkārtas medicīniskā atbalsta sniegšanai, humānai palīdzībai, nepārtikas produktiem, krīzes skarto cilvēku aizsardzībai un psiholoģiskam atbalstam; tā kā salīdzinājumam — ANO ir lūgusi pēc 71 miljona ASV dolāru neatliekamajai palīdzībai;

H.  tā kā ES ir jāuzņemas nozīmīgāka loma šīs valsts atbalstā, tā kā ES ir uzņēmusies saistības, jo īpaši ar tās Centrālāzijas Stratēģiju, būt reģiona valstu partnerei; tā kā nekavējoties ir vajadzīgs daudz lielāks atbalsts, un tas, kā ES reaģēs, skaidri parādīs vai tā ir uzticama kā partnere;

I.   tā kā 27. jūnijā mierīgos apstākļos notikušajā referendumā, kurā bija vērojama liela vēlētāju piedalīšanās, vairāk nekā 90 % vēlētāju apstiprināja jauno konstitūciju, kurā ir līdzsvarotas parlamenta un prezidenta pilnvaras, apstiprināja Rozu Otunbajevu pagaidu prezidentes amatā līdz 2011. gada 31. decembrim, kā arī apstiprināja konstitucionālās tiesas atlaišanu; tā kā parlamenta vēlēšanas ir plānotas 2010. gada 10. oktobrī;

J.   tā kā Centrālāziju lielā mērā raksturo nabadzība un dažādi nopietni draudi cilvēku drošībai, kā arī slikta pārvaldība, spēcīgs autoritārisms, likumīgu iespēju trūkums neapmierinātības paušanai un cīņai par pārmaiņām; tā kā ir nepieciešams atjaunot un izvērst reģionālo sadarbību, lai izstrādātu kopēju pieeju problēmām un izaicinājumiem reģionā; tā kā ir jācenšas panākt daudz vienotāku reģionālo un starptautisko dalībnieku pieeju reģiona problēmām un izaicinājumiem;

K. tā kā ES vienmēr ir jāpilda savas saistības cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanas jomā, ko tā pauž savos nolīgumos ar trešām valstīm, un ar saskaņotiem politikas virzieniem jāveicina demokrātiskās reformas, tādējādi reģionā vairojot uzticēšanos tai;

1.  ir dziļi nobažījies par traģiskajām, vardarbīgajām sadursmēm Kirgizstānas dienvidos un izsaka līdzjūtību visām cietušo ģimenēm;

2.  asi nosoda visus uzbrukumus un vardarbību, un aicina pagaidu valdību veikt ticamu, objektīvu un neatkarīgu šo notikumu izmeklēšanu ar starptautisko dalībnieku palīdzību, lai sauktu vainīgos pie atbildības un noskaidrotu, vai pieņēmumi par Kirgizstānas drošības spēku līdzdalību ir patiesi;

3.  aicina pagaidu valdības iestādes darīt visu iespējamo, lai atjaunotu normālu dzīvi un radītu visus nepieciešamos nosacījumus, lai bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas varētu brīvprātīgi atgriezties savās mājas drošībā un ar cieņu; aicina vietējās varas iestādes pieņemt uzticēšanos veicinošus pasākumus un sākt patiesu dialogu ar visām etniskajām grupām dienvidu Kirgizstānā, lai iesāktu patiesu samierināšanās procesu;

4.  uzstāj, ka Eiropas Savienības centieniem veicināt cilvēktiesību pamatprincipu ievērošanu un risināt sociālās problēmas nevajadzētu mazināt valstij tik nepieciešamos politiskās stabilitātes meklējumus;

5.  uzsver, ka vērtības, kurām Eiropas Savienība ir uzticīga uzliek Savienībai pienākumu rīkoties visaptverošā veidā, lai mazinātu šīs ciešanas, tostarp piešķirot vairāk nekā līdz šīm piešķirtos 5 miljonus eiro, lai nodrošinātu, ka summa ir samērīga ANO neatliekamās palīdzības pieprasījumam 71 miljona ASV dolāru apjomā;

6.  šajā sakarā aicina Komisiju sadarbībā ar starptautiskām organizācijām palielināt humanitāro palīdzību un, sadarbojoties ar Kirgizstānas varas iestādēm un citiem līdzekļu devējiem, sākt īstermiņa un vidēji ilga termiņa izpostīto mājokļu atjaunošanas programmas, zaudētās iedzīves atjaunošanas un rehabilitācijas projektus, lai radītu labvēlīgus apstākļus tam, ka mājās atgriežas bēgļi un valsts iekšienē pārvietotās personas, šajā sakarā vērš uzmanību uz to, cik nozīmīgi ir vietējie attīstības projekti;

7.  mudina Padomi uzņemties vadošo lomu, organizējot starptautisko donoru konferenci, kurā tiktu rasti Kirgizstānas humanitāro problēmu un pamatvajadzību nodrošināšanas risinājumi, kā arī nepieciešamā palīdzība, lai valsts varētu nostāties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa;

8.  uzsver, ka humanitārajiem risinājumiem, kas atvieglo ārkārtas situācijas, ir jābūt saistītiem ar stāvokļa stabilizācijas centieniem, un centieniem samazināt, kā arī novērst būtisku atkārtotas vardarbības risku, kas apdraud drošību arī citās Fergānas ielejas daļās, kas ir kopīga Uzbekistānai, Kirgizstānai un Tadžikistānai;

9.  atkārtoti uzsver, ka ES Centrālāzijas politikā jāpievērš uzmanība cilvēku drošībai, atzīmē, ka attiecībā uz dienvidu Kirgizstānu tas tostarp nozīmē palīdzēt nodrošināt fizisku drošību etniskajiem uzbekiem, kā arī visu citu etnisko grupu cilvēkiem;

10. jo īpaši pieprasa nekavējoties sākt objektīvu, starptautisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu patiesību attiecībā uz zvērībām pret uzbekiem, kas bēg no Kirgizstānas dienvidiem, ņemot vērā vairākas šausminošas liecības, kā arī, lai tiktu atrasti vainīgie un saukti pie atbildības; aicina, lai šajā izmeklēšanā tiktu arī noskaidrota patiesība saistībā ar apsūdzībām par to, ka pastāv slepena vienošanās starp bijušā prezidenta Bakijeva ģimeni un narkomafijas grupējumiem, lai destabilizētu valsti;

11. aicina augsto pārstāvi/priekšsēdētāja vietnieci un dalībvalstis aktīvi atbalstīt EDSO policijas misijas izvietošanu, kā arī nodrošināt dalību tajā, lai novērst jaunus vardarbības uzliesmojumus, stabilizētu situāciju vardarbības skartajās pilsētās, aizsargātu upurus un visneaizsargātākos cilvēkus un veicinātu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanos;

12. atzīmē 27. maija konstitucionālā referenduma rezultātus un miermīlīgo norisi, kas paver ceļu konstitucionālās kārtības atjaunošanai; aicina Padomi un Komisiju rast iespējas, kā palīdzēt Kirgizstānas pagaidu valdībai un palīdzēt varas iestādēm virzīties uz demokrātiskām reformām un tiesiskuma nostiprināšanu, diskriminācijas novēršanu sabiedriskajā dzīvē, nodrošināt piekļuvi uzticamām tiesiskām procedūrām un uzlabot cilvēku dzīvi, attīstot valsti un veicinot cilvēku aktīvu līdzdalību, sadarbībā ar visām Kirgizstānas ieinteresētajām personām;

13. aicina plaši izmantot Stabilitātes instrumenta līdzekļus un prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumus par Attīstības sadarbības instrumenta līdzekļu pārdali, lai pārliecinātos, ka atbilstīgā apmērā būs gan īstermiņa, gan vidēja termiņa ES palīdzība, reaģējot uz jauno situāciju Kirgizstānā;

14. pauž bažas par ziņojumiem, ka Kirgizstānā ir apcietināti cilvēktiesību aktīvisti un aicina Kirgizstānas varas iestādes darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību aktīvisti var netraucēti darīt savu darbu — veicināt un aizsargāt cilvēktiesības;

15. ierosina valsts demokrātiskajiem spēkiem aicināt starptautiskus miera uzturēšanas spēkus, kuru sastāvā būtu ANO apvienotie miera uzturēšanas spēki, ES un Krievijas spēki, lai atjaunotu uzticēšanos pašreizējai valdībai, ja to apstiprinās arī nākamajās vēlēšanās, atgādina — kopš neatkarības Kirgizstāna ir tikusi uzskatīta par demokrātiski visattīstītāko no Centrālāzijas valstīm;

16. ierosina ES uzņemties iniciatīvu organizējot starptautisku konferenci/apspriedi, kurā piedalītos ne vien ES, ANO, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis (kurām ir karabāzes Kirgizstānas teritorijā) un Kazahstāna (kas šobrīd ir EDSO prezidentvalsts), bet arī Ķīna, kurai visticamāk ir liela ietekme šajā Centrālāzijas daļā, konferenci, kuras galvenais un neatliekamais mērķis būtu Kirgizstānā dzīvojošo uzbeku kopienu un kirgīzu samierināšanas procesa atbalstīšana;

17. uzsver, ka notiekošais Kirgizstānā tieši ietekmē reģionālās un starptautiskās tendences, gan šīs tendences savukārt ietekmē notiekošo Kirgizstānā; ir pārliecināts, ka Krievijas, ASV un citu intereses reģionā būtiski pārklājas, jo īpaši saistībā ar Afganistānu un islāmiskā radikālisma pieaugumu šajā reģionā, gan arī Kirgizstānā; uzskata, ka šīs interešu pārklāšanās dēļ, ir jāspēj iegrožot ģeopolitisko sacensību un meklēt sinerģijas, lai stabilizētu reģionu; uzskata, ka to panākot, plašā mērā tiks pozitīvi ietekmētas starptautiskās attiecības un starptautiskā drošība;

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un EDSO.