REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju saistībā ar Jordānas upi

1.9.2010

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0452/2010, uz ko sniedz mutisku atbildi,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Annemie Neyts-Uyttebroeck, Ivo Vajgl, Graham Watson ALDE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0484/2010

B7‑0488/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju saistībā ar Jordānas upi

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,

–   ņemot vērā Izraēlas valsts un Jordānijas Hāšimītu Karalistes 1994. gada miera līgumu,

–   ņemot vērā izraēliešu un palestīniešu 1995. gada pagaidu vienošanos par Jordānas Rietumkrastu un Gazas sektoru (Oslo II vienošanos), jo īpaši tās III pielikuma 12. un 40. pantu,

–   ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu Senāta 2007. gada 16. novembra Rezolūciju Nr. 387, kurā tiek pausts Senāta viedoklis par Jordānas upes un Nāves jūras stāvokļa pasliktināšanos un kurā tiek atzinīgi vērtēta sadarbība starp Izraēlas, Jordānijas un Palestīniešu pašpārvaldes iedzīvotājiem,

–   ņemot vērā 2008. gada 13. jūlijā notikušā Parīzes samita Vidusjūrai kopīgo deklarāciju,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas ad hoc komitejas enerģētikas, vides un ūdensapgādes jautājumos 2010. gada 14. marta ierosinājumus saistībā ar stāvokli Jordānas ielejā,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Jordānas upe un jo īpaši tās lejtece ir vispārējas nozīmes kultūras teritorija, kura ir ļoti svarīga no vēstures, simbolikas, reliģijas, vides, lauksaimniecības un ekonomikas viedokļa Tuvajos Austrumos un arī ārpus šī reģiona;

B.  tā kā slikta pārvaldība ir izraisījusi Jordānas upes nopietnu piesārņojumu; tā kā tiek lēsts, ka katru gadu 98 % no 1,3 miljardiem kubikmetru Jordānas upes lejasteces saldūdens tiek novirzīti mājturības un lauksaimniecības vajadzībām; tā kā pašlaik Jordānas upes lejasteces ūdens plūsmu veido tikai neattīrīti saimnieciskie notekūdeņi, zivju audzētavu notekūdeņi, sālsūdens un lauksaimniecības notekūdeņi;

C. tā kā saldūdens novirzīšanas un piesārņoto notekūdeņu izgāšanas upes straumē dēļ Jordānas upes lejastece ir zaudējusi 50 % no tās bioloģiskās daudzveidības;

D. tā kā tiek plānots, ka 2011. gada beigās sāks darboties jauni notekūdeņu attīrīšanas centri, kuru mērķis ir attīrīt Jordānas upes lejasteci no tajā cirkulējošajiem notekūdeņiem; tā kā, ja paralēli šo attīrīšanas centru darbībai Jordāns upes lejastecei netiks piegādāti saldūdens resursi, gari upes posmi līdz 2011. gada beigām, iespējams, izžūs;

E.  tā kā, lai attīrītu Jordānas upes lejasteci, katru gadu ir nepieciešami vismaz 400–600 miljoni kubikmetru ūdens;

F.  tā kā Nāves jūrai ir pasaulē unikāla ekosistēma; tā kā Jordānas upe ir galvenā Nāves jūras pieteka un tā kā Jordānas upes straumes ievērojamā samazināšanās ir galvenais iemels, kāpēc pastāvīgi krītas Nāves jūras ūdens līmenis un kāpēc mazāk nekā 50 gados Nāves jūras platība ir samazinājusies par vienu trešdaļu;

G. tā kā Sarkanās jūras–Nāves jūras ūdens piegādes koncepcija paredz izveidot kanālu, kas savienotu Sarkano jūru ar Nāves jūru, palīdzētu atjaunot Nāves jūru un apgādātu ar elektrību un dzeramo ūdeni izraēliešus, jordāniešus un palestīniešus; tā kā šim projektam var būt nopietna ietekme uz šīs teritorijas unikālajām dabiskajām īpašībām; tā kā Pasaules Bankas pašlaik šajā sakarībā veic projekta priekšizpēti un vides un sociālo novērtējumu,

H. tā kā Izraēlas valsts un Jordānijas Hāšimītu Karalistes miera līgumā abas puses ļoti lielu uzmanību veltīja Jordānas ielejas teritorijas attīstībai un nolēma sadarboties uz kopējām robežām, lai panāktu Jordānas upes ekoloģisku atjaunošanu, kā arī Jordānas upes un Nāves jūras ūdens resursu aizsardzību;

I.   tā kā, lai glābtu Jordānas upi, notiek sadarbība starp izraēliešu, jordāniešu un palestīniešu kopienām, kurām ir vienādas ūdensapgādes problēmas; tā kā aktīva sadarbība starp šīs problēmas skarto valstu un teritoriju valdībām, vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt viens no lielākajiem ieguldījumiem reģionālā miera veidošanas procesā;

J.   tā kā palestīniešu iedzīvotāji Jordānas Rietumkrastā saskaras ar ievērojamu ūdens trūkumu; tā kā pietiekami ūdens resursi ir viens no priekšnosacījumiem, lai nākotnē pastāvētu dzīvotspējīga Palestīnas valsts, turklāt tas ir nozīmīgs Izraēlas valsts drošības aspekts;

K. tā kā ES finansējums palīdz mazināt vides problēmas, ar kurām nākas saskarties Jordānas upes lejastecē,

1.  vērš uzmanību uz Jordānas upes un jo īpaši tās lejasteces stāvokļa pasliktināšanos un pauž nopietnas bažas šajā sakarībā;

2.  aicina piekrastes valstis atjaunot Jordānas upi, izstrādājot un īstenojot tādu politiku, kuras pamatā ir sasniedzami rezultāti saistībā ar ūdens patēriņu mājturības un lauksaimniecības vajadzībām, ūdens resursu saglabāšanu un notekūdeņu, tostarp lauksaimniecības un rūpniecības notekūdeņu, apsaimniekošanu, kā arī nodrošināt, ka Jordānas upes lejastecē ieplūst pietiekams saldūdens daudzums;

3.  aicina Izraēlas un Jordānijas valdības un Palestīniešu pašpārvaldi strādāt sadarbības garā, lai glābtu Jordānas upes lejasteci, un aicina tās ar Eiropas Savienības atbalstu izveidot Jordānas upes baseina komisiju, kas būtu trīspusīgs sadarbības forums, kurā varētu piedalīties arī citas piekrastes valstis;

4.  aicina Izraēlu un Jordāniju pilnīgi ievērot no to miera līguma izrietošās saistības attiecībā uz Jordānas upes atjaunošanu, kā arī Jordānas upes un Nāves jūras ūdens resursu aizsardzību;

5.  atzinīgi vērtē Izraēlas Vides ministrijas iniciatīvu izstrādāt ģenerālplānu Jordānas upes lejasteces teritorijas vides attīstībai; mudina Jordānijas valdību un Palestīniešu pašpārvaldi izstrādāt līdzīgas iniciatīvas nolūkā pieņem ģenerālplānu to upes daļu atjaunošanai, kuras tek caur to teritorijām; atzīmē, ka šādi ģenerālplāni varētu kļūt par pamatu visaptverošam reģionālam plānam Jordānas upes lejasteces teritorijas atjaunošanai un aizsardzībai;

6.  atgādina, ka Sarkanās jūras–Nāves jūras ūdens piegādes koncepcijā netika skarts jautājums par Jordānas upes stāvokļa pasliktināšanos;

7.  atzīmē, ka jebkādam ilgtspējīgam risinājumam, lai atjaunotu un saglabātu Jordānas upes lejasteces teritorijas unikālo dabisko vidi, jābūt balstītam uz visaptverošu attīstības pieeju, paredzot ekonomikas, vides, enerģētikas un tūrisma projektus;

8.  atzinīgi vērtē aizvien modernāku ūdens apsaimniekošanas metožu un tehnoloģiju izmantošanu Jordānas upes lejasteces teritorijā, jo īpaši Izraēlā, un mudina nodot šīs metodes un tehnoloģijas visām reģiona valstīm; aicina starptautisko kopienu, tostarp Eiropas Savienību, pastiprināt centienus, kuru mērķis ir sniegt papildu finansiālo un tehnisko atbalstu projektiem šajā jomā;

9.  aicina Padomi, Komisiju un ES dalībvalstis to divpusējās un daudzpusējās attiecībās ar piekrastes valstīm lielāku uzmanību pievērst Jordānas upes stāvoklim un arī turpmāk sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu upes, jo īpaši tās lejasteces, atjaunošanai, tostarp iniciatīvas „Savienība Vidusjūrai” kontekstā;

10. atzinīgi vērtē sadarbību starp izraēliešu, jordāniešu un palestīniešu vietējām kopienām, kuras saskaras ar vienādām ūdensapgādes problēmām Jordānas upes lejasteces teritorijā, un vēlreiz uzsver uzticības veicināšanas nozīmi taisnīga un ilgstoša miera veidošanā Tuvajos Austrumos; atzinīgi vērtē arī nevalstisko organizāciju, tostarp organizācijas „Zemes draugi Tuvajos Austrumos”, aktīvo līdzdalību pasākumos ar mērķi glābt Jordānas upi, un aicina starptautisko kopienu, tostarp Eiropas Savienību, arī turpmāk atbalstīs šo organizāciju darbību;

11. atkārtoti uzsver, ka jautājums par ūdens apsaimniekošanu, jo īpaši ūdens resursu taisnīgu sadali, ievērojot visu reģionā dzīvojošo cilvēku vajadzības, ir būtiski svarīgs ilgstošam mieram un stabilitātei Tuvajos Austrumos, un norāda, cik svarīga ir visaptveroša stratēģija attiecībā uz reģiona galvenajām ūdensapgādes problēmām;

12. mudina Izraēlu nodrošināt, cita starpā samazinot administratīvos šķēršļus, Rietumkrastā dzīvojošajiem palestīniešiem plašāku piekļuvi ūdens resursiem, kā arī veicināt uzlabotu ūdens, tostarp notekūdeņu, apsaimniekošanas metožu un tehnoloģiju izmantošanu šajā teritorijā;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kvarteta īpašajam sūtnim Tuvajos Austrumos, Knesetam un Izraēlas valdībai, Jordānijas parlamentam un valdībai, Libānas parlamentam un valdībai, Palestīniešu nacionālās pašpārvaldes priekšsēdētājam, Palestīniešu likumdevējai padomei, kā arī Sīrijas parlamentam un valdībai.