REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Irānu un jo īpaši par Sakineh Mohammadi-Ashtiani un Zahra Bahrami lietu
6.9.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Marie-Christine Vergiat, Patrick Le Hyaric, Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0494/2010
B7‑0495/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu, jo īpaši kas attiecas uz Sakineh Mohammadi-Ashtiani un Zahra Bahrami lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, proti, 2009. gada 7. maija un 22. oktobra rezolūciju, kā arī 2010. gada 10. februāra rezolūciju,
– ņemot vērā Catherine Ashton 2010. gada 5. februāra paziņojumu par gaidāmo nāvessoda izpildi Irānā,
– ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2009. gada 9. oktobra paziņojumu, kas satur atgādinājumu par Parlamenta apņēmību panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu un kurā īpaši nosodīta nāvessoda izpilde par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie,
– ņemot vērā to, ka Irāna ir parakstījusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2009. gada 29. oktobra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā cilvēktiesību stāvoklis Irānā joprojām pasliktinās; tā kā šajā valstī regulāri apspiež miermīlīgus protestētājus un disidentus, tostarp studentus, augstskolu mācību spēkus, sieviešu tiesību aktīvistus, juristus, žurnālistus, blogu autorus, garīdzniekus un cilvēktiesību aizstāvjus;
B. tā kā ir apstiprinājies fakts, ka 2010. gada 11. augustā bija paredzēts izpildīt nāvessodu Sakineh Mohammadi Ashtiani par laulības pārkāpšanu, viņu nomētājot ar akmeņiem;
C. tā kā pēc daudzajiem protestiem starptautiskā līmenī soda izpilde ir atlikta;
D. tā kā starptautiskās sabiedrības priekšā Irāna ir apņēmusies ievērot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurā aizliegts piemērot nāvessodu par laulības pārkāpšanu (6. pants), nosodīta jebkāda spīdzināšana, ieskaitot visnežēlīgākos spīdzināšanas veidus, piemēram, nomētājot ar akmeņiem (7. pants), kā arī noraidīta soda piespriešana varbūtējiem vainīgajiem, pamatojoties uz atzīšanos, kas panākta, tos spīdzinot;
E. tā kā Zahra Bahrami apcietināja 2009. gada 27. decembrī un islāma tiesa 16. augustā viņai piesprieda nāvessodu par „naidīgo attieksmi pret Dievu” un „graujošo darbību”
F. tā kā Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami tikušas spīdzinātas un TV kameras priekšā viņas piespieda atzīties viņām inkriminētajos nodarījumos, ko nevar uzskatīt par taisnīgu tiesu, turklāt Zahra Bahrami prāvas gaitā pat liegtas tiesības uz advokāta aizstāvību, bet Sakineh Mohammadi Ashtiani aizstāvis bijis spiests pamest valsti;
G. tā kā cilvēktiesību aizstāvju un bijušo Vakil Abad cietuma ieslodzīto liecības rāda, ka Irānas tiesu iestādes dažiem ieslodzītajiem piespriedušas nāvessodu pakarot;
H. tā kā cietuma administrācija 2010. gada 18. augustā jau sāka nāvessoda izpildi 68 notiesātajiem un simts citu ieslodzīto vēl gaida nāvessoda izpildi;
I. tā kā šāda masveida nāvessoda izpilde, turklāt pieņemot lēmumu lielā slepenībā, ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums,
1. nosoda spriedumu nomētāt ar akmeņiem Sakineh Mohammadi Ashtiani un prasa nekavējoties atbrīvot šo sievieti;
2. tāpat nosoda Zahra Bahrami apcietināšanu un viņai pasludināto spriedumu un prasa šo sievieti atbrīvot nekavējoties uz bez nosacījumiem;
3. pauž atbalstu desmitiem tūkstošu irāņu, kas, riskējot ar savu profesionālo karjeru un pat dzīvību, turpina pieprasīt lielāku brīvību un demokrātiskās tiesības Irānas Islāma Republikā;
4. stingri nosoda drošības policijas sistemātiskos un brutālos uzbrukumus tiem, kas mierīgā ceļā pauž protestu un kritiku pret valdību, un nosoda preses izdevumu un cilvēktiesību aizsardzības organizāciju biroju slēgšanu;
5. nosoda Irānas varas iestāžu centienus cenzēt presi, traucēt radio un televīzijas apraidi un bloķēt internetu; asi kritizē tos starptautiskos uzņēmumus, it īpaši „Nokia Siemens”, kuri Irānas varas iestādēm piegādā cenzūrai un uzraudzībai nepieciešamās tehnoloģijas, tādējādi atvieglojot irāņu disidentu vajāšanu un viņu apcietināšanu;
6. prasa Irānas varas iestādēm nekavējoties atbrīvot visus tos, kas apcietināti par vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības īstenošanu mierīgā ceļā, un veikt izmeklēšanu un sākt tiesvedību pret tiem valdības un drošības spēku locekļiem, kuri ir atbildīgi par disidentu, demonstrantu un aizturēto personu ģimenes locekļu nogalināšanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret tiem;
7. atkārtoti pauž atbalstu vispārējai nāvessoda atcelšanai un vēlreiz prasa Irānas tiesu iestādēm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noteikt nāvessoda moratoriju un viennozīmīgi aizliegt sprieduma izpildi par laulības pārkāpšanu;
8. tāpat atkārtoti apliecina uzticību laicīguma vērtībām un uzsver, ka valsts un reliģijas saplūšana, tādējādi jaucot grēku ar likumpārkāpumu, aizskar pamatbrīvības un it īpaši sieviešu brīvības;
9. prasa Irānas varas iestādēm saskaņā ar savām starptautiskajām saistībām atcelt likumu par nomētāšanu ar akmeņiem;
10. mudina Irānas varas iestādes nekavējoties izbeigt viltus prāvu pārraidi televīzijā un prasa Irānas parlamentam grozīt tos Irānas tiesību aktu noteikumus, kas valdībai ļauj noraidīt atbildētāju tiesības uz taisnīgu tiesas procesu, piemēram, uz atbilstīgas juridiskās pārstāvības pieejamību;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Drošības padomei, ANO Cilvēktiesību komisijai, kā arī Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.