Procedūra : 2010/2846(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0496/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0496/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 08/09/2010 - 6.3
CRE 08/09/2010 - 6.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0310

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 157kWORD 78k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0494/2010
6.9.2010
PE446.579v01-00
 
B7-0496/2010

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par cilvēktiesībām Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām


Véronique De Keyser, María Muñiz De Urquiza, Ana Gomes, Edite Estrela, Emine Bozkurt, Rovana Plumb, Silvia Costa, Francesca Balzani, Patrizia Toia, Rita Borsellino, Debora Serracchiani, Marc Tarabella S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesībām Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām  
B7‑0496/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši rezolūcijas par cilvēktiesību jautājumiem, sevišķi 2008. gada 31. janvāra un 2010. gada 10. februāra rezolūcijas,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 6. jūlija paziņojumu par gaidāmajiem nāvessodiem Irānā,

–   ņemot vērā ASV valsts sekretāres Hillary Clinton 2010. gada 10. augusta paziņojumu ar aicinājumu Irānai ievērot savu pilsoņu pamatbrīvības,

–   ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuriem Irāna ir pievienojusies,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 43 gadus vecā divu bērnu māte Sakineh Mohammadi Ashtiani 2006. gada maijā tika notiesāta par to, ka viņai ir bijušas „nelikumīgas attiecības” ar diviem vīriešiem, un kā sodu viņa saņēma 99 pletnes sitienus; kaut arī jau sodīta, viņa tagad ir vēlreiz notiesāta par „laulības pārkāpšanu” un viņai ir piespriests nāvessods, nomētājot ar akmeņiem;

B.  tā kā, lai gan nāvessods, nomētājot ar akmeņiem, ir izpelnījies starptautisku nosodījumu, tas joprojām ir spēkā un ar tiesu iestāžu vadītāja Sadegh Larijani rīkojumu to jebkurā brīdī var izpildīt;

C.  tā kā, vērojot televīzijā pārraidīto „atzīšanos”, šķiet, ka Sakineh Mohammadi Ashtiani it kā uzņemtos vainu par vīra slepkavību; tā kā ir pazīmes, kas nepārprotami liecina, ka „atzīšanās” ir iespaidošanas rezultāts;

D. tā kā pašlaik Sakineh Mohammadi Ashtiani ir piespriesti vēl 99 pletnes sitieni par „netikumības” un „samaitātības” izrādīšanu, jo tiek apgalvots, ka Lielbritānijas laikrakstā ir publicēta fotogrāfija, kurā viņa redzama bez galvas apsega;

E.  tā kā Sakineh Mohammadi Ashtiani advokāts Mohammad Mostafaei ir bijis spiests pamest Irānu pēc tam, kad Irānas drošības spēki bija izdevuši viņa apcietināšanas orderi un arestējuši viņa sievu un svaini;

F.  tā kā 18 gadus vecajam Ebrahim Hamidi, kurš tiek apsūdzēts homoseksuālismā, draud nāvessoda izpilde, kaut gan viņam pašlaik nav nodrošināta tiesiskā pārstāvība;

G. tā kā, uzturot spēkā nāvessodu, kas tiek izpildīts, nomētājot ar akmeņiem, Irāna nepārprotami pārkāpj starptautiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR); tā kā tikai pavisam nesen, ANO Cilvēktiesību padomes vispārējā periodiskā pārskata laikā, Irāna ir piekritusi ievērot vismaz obligātos ICCPR standartus un noteikumus attiecībā uz nāvessodu, kamēr tas vēl ir spēkā;

H. tā kā Brazīlijas prezidents Luiz Inacio Lula da Silva 2010. gada 1. augustā piedāvāja Sakineh Mohammadi Ashtiani patvērumu, bet Irānas valdība noraidīja Brazīlijas piedāvājumu, aizbildinoties ar to, ka Brazīlijas prezidents „neesot pietiekami informēts par šo lietu”;

I.   tā kā pēc piedalīšanās 2009. gada 27. decembra Ašūras dienas protestos, kas bija vērsti pret negodīgām prezidenta vēlēšanām, Nīderlandes un Irānas pilsone Zahra Bahrami tika arestēta; tā kā kopš arestēšanas viņa joprojām tiek turēta ieslodzījumā Teherānas Evinas cietumā un ir pazīmes, kuras liecina, ka viņa tiek spīdzināta;

J.   tā kā Zahra Bahrami tika apsūdzēta par pretvalstiskas organizācijas izveidi, piederību monarhistu grupai un par to, ka izplata pret Irānu vērstu propagandu; tā kā viņai tika liegta tiesiskā pārstāvība un Nīderlandes vēstniecībai Teherānā nav ļauts piedāvāt viņai palīdzību;

K. tā kā Zahra Bahrami ir liegtas tiesības tikties ar apmeklētājiem Evinas cietumā un tiek ziņots, ka viņas fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis ir drausmīgs;

L.  tā kā pazīstamā cilvēktiesību advokāte Nasrin Sotoudeh, kura izpelnījušies plašu atzinību par to, ka ir aizstāvējusi uz nāvi notiesātus nepilngadīgos un politieslodzītos, 2010. gada 4. septembrī tika arestēta, izvirzot pret viņu apsūdzību par „pretvalstisku propagandu” un par „sazvērestību un pulcēšanos, lai grautu valsts drošību”;

M. tā kā Irānas Islāma Republikas varas iestādes joprojām arestē un tur apcietinājumā pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un turpina vajāt un saukt pie atbildības neatkarīgus advokātus; tā kā valdībai ir jauna cilvēktiesību juristu vajāšanas metode, proti, nepamatoti apgalvojumi par finansiāliem pārkāpumiem saistībā ar nodokļiem; tā kā, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām, cietumā ir ieslodzītas personas, kuras piedalījās dzimumu līdztiesības aizstāvībai rīkotajā kampaņā „Miljons parakstu”, kā arī cilvēktiesību un sabiedrības izaugsmes mērķiem izveidotās studentu un absolventu organizācijas ADVAR centrālās padomes locekļi;

N. tā kā bijušā prezidenta amata kandidāta Mehdi Karroubi dzīvesvietai ir uzbrukuši desmitiem bruņotu civilā ģērbtu personu un šo uzbrukumu rezultāts ir grafiti, vandalisms, izsisti logi un apšaude Mehdi Karroubi mājā; tā kā šie uzbrukumi notika pēc Revolucionārās gvardes komandiera Mohammad Ali Jafari izteikumiem, ka Irānas tauta sodīs „galvenos musinātājus”, ar tiem domājot opozīcijas līderus; tā kā policijas spēki nekādi nemēģināja uzbrukumus apturēt,

1.  pauž sašutumu un uzskata par šausminošu to, ka Sakineh Mohammadi Ashtiani tika piespriests nāves sods nomētājot ar akmeņiem; mudina Irānas varas iestādes neizpildīt nāves sodu Sakineh Mohammadi Ashtiani nedz nomētājot ar akmeņiem, nedz jelkādā citā veidā;

2.  aicina Irānas Islāma Republikas varas iestādes sākt viņas lietas visaptverošu pārskatīšanu;

3.  izsaka nosodījumu par Sakineh Mohammadi Ashtiani „atzīšanos” televīzijā, kas nepašaubāmi bija Irānas varas iestāžu iestudēta, cenšoties izdomāt jaunu apsūdzību par vīra noslepkavošanu; atzīmē, ka šāda veida apraides liek apšaubīt tiesu neatkarības principa ievērošanu;

4.  mudina Irānas valdību aizliegt nomētāšanu ar akmeņiem — šo īpaši cietsirdīgo nāves soda veidu;

5.  atkārtoti apliecina ES stingro nostāju pret nāves sodu, neatkarīgi no jelkādiem apstākļiem un aicina Irānu noteikt nāves soda izpildes moratoriju līdz nāves soda pilnīgai atcelšanai saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām 62/149 un 63/168;

6.  mudina Irānas valdību nepieļaut nāves soda izpildi Ebrahim Hamidi — 18 gadus vecajam jaunietim, kurš apsūdzēts par homoseksuālismu;

7.  iestājas pret to, ka abpusēji labprātīgas dzimumattiecības starp pieaugušajiem jebkādā veidā tiktu atzītas par kriminālnoziegumu un mudina Irānas valdību atcelt normas, kas nosaka „laulības pārkāpšanu” par krimināli sodāmu;

8.  pieprasa nekavējoties atbrīvot Zahra Bahrami; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton risināt jautājumu par Zahra Bahrami apcietinājumu ar Irānas varas iestādēm;

9.  aicina nekavējoties atbrīvot pazīstamo cilvēktiesību advokāti Nasrin Sotoudeh, un atsaukt visas viņai izvirzītās apsūdzības;

10. pauž lielas bažas par valdības vadīto vardarbību pret bijušo prezidenta vēlēšanu kandidātu Mehdi Karroubi un to, ka viņš tiek iebiedēts izmantojot slepkavas un īpašās vienības civildrēbēs, kurus koordinē drošības spēki; pieprasa valdībai atturēties no šādu kriminālu darbību sankcionēšanas; uzskata, ka Irānas augstākais vadītājs Ayatollah Ali Khamenei ir atbildīgs par prezidenta vēlēšanu kandidāta Mehdi Karroubi un viņa ģimenes drošību;

11. pauž nopietnas bažas par to, ka Irānas varas iestādes ļaunprātīgi izmanto tiesu varu, lai vērstos pret cilvēktiesību aizstāvju kopienu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, piemēram, pret „Miljons parakstu” kampaņas un ADVAR centrālās padomes dalībniekiem, kā arī citiem;

12. prasa noteikt ANO pilnvaras, lai izmeklētu pārkāpumus un veicinātu to, ka Irānā pie atbildības tiek saukti cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāji;

13. atgādina Irānai par tās pienākumiem saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, un saistībām, ko tā uzņēmās ANO Cilvēktiesību padomes vispārējā periodiskā pārskata laikā, un pieprasa nekavējoties atbrīvot politieslodzītos un apcietinātos cilvēktiesību aizstāvjus;

14. aicina paplašināt to personu un organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas aizliegums ieceļot ES un līdzekļu iesaldēšana, lai iekļautu šajā sarakstā tos, kuri atbildīgi par valstī notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, apspiešanu un brīvību ierobežošanu;

15. aicina Komisiju un Padomi izstrādāt papildu pasākumus saskaņā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Eiropas imigrācijas politiku, lai aktīvi aizsargātu Irānas cilvēktiesību aizstāvjus;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

 

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika