REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesībām Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām
6.9.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Frédérique Ries, Marietje Schaake, Ramon Tremosa i Balcells, Marielle De Sarnez, Alexander Alvaro, Renate Weber, Leonidas Donskis, Niccolò Rinaldi, Sonia Alfano ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0494/2010
B7‑0497/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesībām Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši rezolūcijas par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā LESD un ES dalībvalstu konstitūcijas,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 6. jūlija paziņojumu par gaidāmo nāvessodu izpildi Irānā,
– ņemot vērā 2010. gada 7. jūlija atklāto vēstuli par Sakineh Mohammadi Ashtiani lietu, kura adresēta Irānas valdībai, publicēta laikrakstā The Times un kuru parakstījis arī Parlamenta priekšsēdētājs J. Buzek,
– ņemot vērā Transatlantiskā likumdevēju dialoga 2010. gada jūnija kopīgo paziņojumu par cilvēktiesībām Irānā,
– ņemot vērā Nīderlandes un Irānas pilsones Zahra Bahrami lietu, kura vairāk nekā astoņus mēnešus atrodas ieslodzījumā Evinas cietuma vieninieku kamerā,
– ņemot vērā Sakineh Mohammadi Ashtiani lietu, kura kopš 2006. gada gaida nāvessoda izpildi, kas viņai piespriests par iespējamu laulības pārkāpšanu,
– ņemot vērā priekšsēdētāja J. Buzek 2010. gada 11. augusta deklarāciju par septiņiem bahajiešu reliģiskajiem līderiem piespriesto cietumsodu uz 20 gadiem,
– ņemot vērā priekšsēdētāja 2009. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā viņš atkārtoti uzsver Parlamenta apņemšanos panākt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2009. gada 23. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 62/149 un 2008. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 63/168 par nāvessodu izpildes moratoriju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju par jebkuras diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kā arī to, ka Irāna ir parakstījusi visus šos dokumentus,
– ņemot vērā Vīnes 1963. gada Konvenciju par konsulārajiem sakariem,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā vispārējais cilvēktiesību stāvoklis Irānā ir arvien pasliktinājies;
B. tā kā Eiropas Parlaments jo īpaši pauž bažas par Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām;
C. tā kā Irānas azeru tautības sieviete Sakineh Mohammadi Ashtiani kopš 2006. gada gaida nāvessoda izpildi;
D. tā kā viņas pretrunīgā lieta kļuva starptautiski pazīstama 2010. gadā pēc tam, kad šī sieviete it kā tika atzīta par vainīgu laulības pārkāpšanā un viņai piesprieda sodu — nomētāšanu ar akmeņiem;
E. tā kā nomētāšanu ar akmeņiem atkārtoti ieviesa 1979. gadā — Irānas islāma revolūcijas laikā —, tā kā to uzskata par barbarisku soda veidu un tā ir pēdējā spīdzināšanas metode, ko joprojām piemēro soda izpildē;
F. tā kā eksperti uzskata, ka kopš 1979. gada sods — nomētāšana ar akmeņiem — saskaņā ar Irānas tiesu spriedumiem ir izpildīts 200 līdz 300 sievietēm;
G. tā kā nomētāšanu ar akmeņiem veic arī Nigērijā, Sudānā, Somālijā, Saūda Arābijā un Afganistānā;
H. tā kā diviem Mohammadi Ashtiani bērniem, rīkojot kampaņu, 2010. gada jūlijā izdevās apturēt viņai piespriestā nāvessoda izpildi, taču panākt tā atcelšanu neizdevās;
I. tā kā 45 gadus vecā Nīderlandes un Irānas pilsone Zahra Bahrami tika arestēta 2009. gada 27. decembrī Ašuras protestu laikā un vairāk nekā astoņus mēnešus viņu turēja ieslodzījumā Evinas cietuma vieninieku kamerā, liedzot viņai tiesības pieņemt apmeklētājus;
J. tā kā Irānas varas iestādes ir liegušas Nīderlandes varas iestādēm sniegt konsulāro palīdzību Zahra Bahrami un nav informējušas par to, kā viņai klājas;
K. tā kā ES dalībvalstu pienākums saskaņā ar to konstitūcijām ir rūpēties par savu pilsoņu labklājību;
L. tā kā ES dalībvalstu valdības cenšas sazināties ar saviem pilsoņiem, kas atrodas ieslodzījumā ārvalstīs, neraugoties uz to, kādus noziegumus viņi ir pastrādājuši;
M. tā kā ļoti daudziem Eiropas valstu pilsoņiem ir otra — Irānas — pilsonība;
N. tā kā Irāna atzīst tikai Irānas pilsonību, nevis citas Eiropas valsts pilsonību;
O. tā kā galvenā Zahra Bahrami izvirzītā apsūdzība ir tas, ka viņa ir darbojusies pret Irānas valsts drošību; tā kā viņas aizstāvība nav uzticēta nevienam advokātam;
P. tā kā Zahra Bahrami ieslodzījuma pirmo mēnešu laikā viņas ģimene nesaņēma nekādu informāciju par viņas lietu;
Q. tā kā gan Sakineh Mohammadi Ashtiani, gan Zahra Bahrami, iespējams, ir bijušas seksuālas uzmākšanās, kā arī fiziskas un garīgas spīdzināšanas upuri ieilgušo pratināšanu laikā; tā kā izlūkdienesta izmeklētāji mēģināja piespiest ieslodzītos sniegt nepatiesas atzīšanās un intervijas televīzijā;
R. tā kā joprojām ir plaši izplatīti cilvēka pamattiesību pārkāpumi, kas izpaužas kā ieslodzīto spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās pret viņiem, miega traucēšana, ieslodzījums vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgi, nehumāni un pazemojoši soda veidi, fiziska, tostarp seksuāla, vardarbība un valsts pārstāvju nesodāmība;
S. tā kā uz bahajiešu ticības pārstāvjiem vērstie sodi ir šokējošs signāls un milzīgs sarūgtinājums visiem, kuri bija cerējuši uz situācijas uzlabošanos cilvēktiesību jomā Irānā;
T. tā kā pastāv lielas šaubas par tiešu iestāžu procedūru godīgumu un pārredzamību;
U. tā kā joprojām pieaug politiskās opozīcijas pārstāvju, cilvēktiesību aktīvistu, žurnālistu, blogeru, skolotāju, inteliģences un akadēmisko aprindu pārstāvju, homoseksuālu cilvēku, sieviešu, studentu, arodbiedrību pārstāvju un pie reliģisku, etnisku un valodu minoritāšu grupām piederošu personu vardarbīga fiziska, ekonomiska, politiska, juridiska un sociāla apspiešana;
V. tā kā turpina pieaugt preses un vārda brīvības ierobežojumi, ko parādīja pēc vēlēšanām arestēto žurnālistu un blogeru skaits, interneta mediju un informācijas avotu regulāra bloķēšana, satelītpārraides traucējumi un pases konfiscēšana vairākiem pazīstamiem Irānas žurnālistiem;
W. tā kā cilvēki, kuri ir apvainoti nozieguma izdarīšanā, ir saistīti ar Irānas politisko opozīciju un Irānas tiesu iestādes uzskata, ka politiskas opozīcijas pārstāvji ir iesaistīti noziegumu izdarīšanā, tā pielīdzinot politisko opozīciju noziedzīgajai pasaulei;
X. tā kā valsts pilnīgas izolācijas dēļ starptautiskā sabiedrība nevar pārbaudīt, kā tiek ievērotas cilvēktiesības attiecībā uz aizdomās turētajiem, piemērota taisnīga tiesa un dota iespēja izmantot advokāta pakalpojumus;
Y. tā kā Irānas valdība ir arestējusi daudzus juristus, kas darbojas cilvēktiesību jomā, tostarp Nasrin Sotoudeh, Mohammed Ali Dadkah, Mohammad Oliayifard un Mohammad Seifzadeh, kā arī Mohammad Mostafei, kam bija jāatstāj valsts, kamēr viņš aizstāvēja Sakineh Ashtiani;
Z. tā kā nodokļu likumi netiek ievēroti, tā traucējot to juristu darbu, kuri darbojas cilvēktiesību jomā,
1. izsaka cieņas apliecinājumus visiem drosmīgajiem Irānas iedzīvotājiem, kuri cīnās par pamattiesību aizstāvību, cilvēktiesību un demokrātisko principu ievērošanu un vēlas dzīvot sabiedrībā, kurā nav represiju un iebiedēšanas;
2. mudina Irānas valdību pārskatīt S. Ashtiani un Z. Bahrami lietas, paredzēt viņām taisnīgu tiesu atbilstoši starptautiskajiem standartiem un dot iespēju izmantot advokāta pakalpojumus un konsulāro palīdzību;
3. aicina Irānas valdību nekavējoties ieviest likumu, ar kuru aizliedz nomētāšanu ar akmeņiem un citus nāvessoda, miesassoda un ieslodzījuma veidus tiem, kuri apsūdzēti „laulības pārkāpšanā” vai citos noziegumos, un atjaunot nāvessoda piemērošanas moratoriju, kā to paredz ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijas Nr. 62/149 un Nr. 63/168;
4. pieprasa Irānas iestādēm gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un izbeigt nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos;
5. pauž dziļu nožēlu par godīguma un pārredzamības trūkumu juridiskajā procesā un aicina Irānas iestādes garantēt taisnīgu un atklātu pārsūdzēšanas kārtību;
6. aicina ES pārstāvjus un Savienības Augsto pārstāvi atkārtoti iesaistīties dialogā ar Irānu par cilvēktiesībām;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.