Procedūra : 2010/2846(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0498/2010

Iesniegtie teksti :

B7-0498/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 08/09/2010 - 6.3
CRE 08/09/2010 - 6.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0310

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 150kWORD 71k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0494/2010
6.9.2010
PE446.581v01-00
 
B7-0498/2010

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par cilvēktiesībām Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām


Barbara Lochbihler, Isabelle Durant, Nicole Kiil-Nielsen, Emilie Turunen, Raül Romeva i Rueda, Heidi Hautala Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesībām Irānā, jo īpaši saistībā ar Sakineh Mohammadi Ashtiani un Zahra Bahrami lietām  
B7‑0498/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada decembra deklarāciju, kurā pirmo reizi vēsturē aicināts noteikt moratoriju nāvessoda izpildei,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Konvenciju par bērna tiesībām, kuriem Irānas Islāma Republika ir pievienojusies,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši ..,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Irāna diemžēl joprojām ir tā pasaules valsts, kurā izpilda visvairāk nāvessodu uz vienu iedzīvotāju un visvairāk nāvessodu nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, un tā kā 2010. gadā vien tur ir piespriests apmēram 2000 nāvessodu;

B.  tā kā ir ziņojumi, ka pēdējās nedēļās vien Mešhedas Vahil Abad cietumā ar narkotikām saistītu apsūdzību lietās nāvessods ir izpildīts vairāk nekā simt ieslodzītajiem;

C. tā kā pretrunā ar Irānas augstāko tiesas iestāžu apgalvojumiem valstī joprojām piespriež tādu sodu kā nomētāšana ar akmeņiem, kā Sahineh Mohammadi Ashtiani lietā saistībā ar apsūdzību „laulības pārkāpšanā”, kas bija uzsvērta viņas „atzīšanās” paziņojumā, ko 2010. gada 11. augustā pārraidīja televīzija;

D. tā kā augustā it kā par seksuālu varmācību pret vīrieti nāvessods tika piespriests nepilngadīgajam likumpārkāpējam Ebrahim Hammadi, kurš tad bija tikai 16 gadus vecs un kura atzīšanās, kā viņš apgalvo, tika panākta ar spīdzināšanu;

E.  tā kā abu lietu aizsardzības advokāts Mohammad Mostafaei, kas centās vairot sabiedrības informētību par minēto personu stāvokli, aresta draudu dēļ bija spiests bēgt no valsts un tā kā cilvēktiesību advokāti, arī tādas ievērojamas personas kā Nobela prēmijas laureāte Shirin Ebadi, arvien biežāk sastopas ar vajāšanu no valsts puses, sākot ar pārmērīgu aplikšanu ar nodokļiem un beidzot ar draudiem dzīvībai un ģimenei;

F.  tā kā gadu pēc prezidenta amata viltus vēlēšanām un plašajiem protestiem, kas tām sekoja, žurnālisti un cilvēktiesību aktīvisti, vai pat ar demonstrācijām nesaistīti pilsoņi joprojām atrodas cietumā, piemēram, Nīderlandes pilsone Zahra Bahrami;

G. tā kā aug to gadījumu skaits, kad miermīlīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem izvirza apsūdzību „moharabeh” (sacelšanās pret Dievu), par ko iespējams piespriest nāvessodu, kā tas ir Cilvēktiesību ziņotāju komitejas (CHRR) locekles Shiva Nazar Ahari lietā; viņa ir aizturēta kopš 2009. gada 20. decembra un viņai gaidāma tiesa;

H. tā kā Irānā nerimst reliģisko un etnisko minoritāšu vajāšana; tā kā augustā organizācijas Baha'i faith septiņi vadītāji — Fariba Kamalabadi, Jamaloddin Khanjani, Afif Naeimi, Saeid Rezaie, Mahvash Sabet, Behrouz Tavakkoli un Vahid Tizfahm, kas kopš 2008. gada atrodas ieslodzījumā tikai reliģisko uzskatu dēļ, — saistībā ar apsūdzību pretvalstiskā propagandā un spiegošanā tika notiesāti ar cietumsodu uz 20 gadiem;

I.   tā kā joprojām turpinās prezidenta M. Ahmedinejad vēlēšanu sāncenšu Mir-Hossein Mousavi un Mehdi Karrubi, kā arī citu augsta ranga politisko partiju pārstāvju vajāšana, kā liecina nesenais bruņotais uzbrukums M. Karrubi mājām 2010. gada 3. septembrī,

1.  stingri nosoda nāvessoda piespriešanu Sakineh Mohammadi Ashtiani, nomētājot viņu ar akmeņiem, un aicina Irānas iestādes neizpildīt ne šādu, ne cita veida nāvessodu un pārskatīt viņas lietu;

2.  prasa Irānas Islāma Republikai beidzot pārtraukt nāvessoda piemērošanu par noziegumiem, kas pastrādāti pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, un grozīt tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, kuras Irāna ir ratificējusi, tostarp Konvenciju par bērna tiesībām un Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; jo īpaši aicina Irānas iestādes neizpildīt nāvessodu Ebrahim Hammadi un pārskatīt arī viņa lietu;

3.  pauž dziļas bažas par to, ka Irāna līdz ar Afganistānu, Somāliju, Saūda Arābiju, Sudānu un Nigēriju joprojām ir to dažu valstu grupā, kurās joprojām izpilda nāvessodu, nomētājot ar akmeņiem; šajā sakarībā stingri nosoda pāra nomētāšanu ar akmeņiem līdz nāvei Afganistānā 2010. gada 15. augustā;

4.  atkārtoti iebilst nāvessoda izmantošanai un vērš uzmanību uz to, ka valstīm ir īpaša atbildība galīgi nodrošināt pilsoņiem cilvēktiesības, neatņemot viņiem dzīvību; atzinīgi vērtē to, ka pašlaik 140 valstis ir atcēlušas nāvessodu;

5.  aicina Irānas parlamentu pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiktu aizliegta nežēlīgā un necilvēcīgā nomētāšanas ar akmeņiem prakse, pārtraukt nāvessoda piemērošanu un kā pirmo soli uz moratoriju ieviešanu nāvessoda izpildei, kā prasīts ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 62/149 un Rezolūcijā Nr. 63/168, aizliegt pēršanu un atcelt kriminālatbildību par "laulības pārkāpšanu";

6.  prasa Irānas iestādēm pārtraukt praksi publiski pārraidīt televīzijā atzīšanos;

7.  aicina Irānas iestādes nekavējoties atbrīvot visus ieslodzītos, kuri atrodas nebrīvē tikai tādēļ, ka ir piedalījušies miermīlīgos protestos un ir vēlējušies izmantot pamata cilvēktiesības, proti, vārda brīvību, un jo īpaši atkārtoti pauž prasību atbrīvot septiņus bahajiešu līderus;

8.  aicina Irānas iestādes nodrošināt Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai piekļuvi visiem ieslodzītajiem un ļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām uzraudzīt situāciju valstī;

9.  aicina Padomi un dalībvalstis izdarīt spiedienu uz ANO, lai ieceltu īpašu sūtni, kurš uzraudzītu politiski ieslodzīto situāciju, un nodrošināt, lai Irānas iestādes ievērotu starptautiskos procesuālos noteikumus un Irānas pienākumus cilvēktiesību jomā;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika