REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai

14.9.2010

iesniegts, ņemot vērā Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Fiorello Provera, Nikolaos Salavrakos un Niki Tzavela EFD grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0518/2010

B7-0518/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Lisabonas līguma 174. pantu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un 170. pantu par Eiropas komunikāciju tīkliem,

–   ņemot vērā 9. protokolu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem,

–   ņemot vērā protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par strukturālā ziņā nelabvēlīgiem reģioniem (salām, kalnu reģioniem un mazapdzīvotiem reģioniem) saistībā ar kohēzijas politiku un tās institucionālajām perspektīvām (2002/2199(INI)),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1998. gada 16. oktobra ziņojumu par jaunu stratēģiju kalnu reģioniem (A4-0368/98),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 30. jūlija ziņojumu par lauksaimniecības stāvokli un perspektīvām kalnu reģionos (2008/2066(INI)),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. marta rezolūciju par salu, kā arī dabas un ekonomikas faktoru ietekmi uz reģionālo politiku (2006/2106(INI)),

–   ņemot vērā 15., 16. un 46. punktu Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (2007/2148(INI)),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas ziņojumu par Kopienas rīcību kalnu reģionu atbalstam (2003/C128/05),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2008. gada 19. jūnija atzinumu („Atbalsts Zaļajai grāmatai „Ceļā uz Eiropas Savienības kalnu politiku: Eiropas redzējums uz kalnu masīviem””, CdR 23/2008),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas 2002. gada 13. marta atzinumu par tematu „Eiropas Savienības salu reģionu problēmas un perspektīvas saistībā ar paplašināšanos” (2002/C 192/10),

–   ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „Labāka integrācija iekšējā tirgū kā galvenais faktors kohēzijas un izaugsmes nodrošināšanai salās” (2009/C 27/26),

–   ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „ Kalnu apgabalu nākotne Eiropas Savienībā” (CES 1025/2002),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada paziņojumu par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un mazapdzīvotu apgabalu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā nepieciešamība īpašu uzmanību veltīt kalnu reģioniem, salām un mazapdzīvotām vietām ir skaidri atzīta Lisabonas līgumā — gan tā 174. pantā, kas līdzās ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai par mērķi izvirza arī teritoriālo kohēziju, gan 170. pantā, kurā runa ir par Eiropas komunikāciju tīkliem;

B.  tā kā uz šīm teritorijām īpaši attiecas 9. protokols par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vienoto tirgu;

C. tā kā gan Eiropas Parlaments, gan Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja vairākkārt ir vērsuši Kopienas iestāžu uzmanību uz to, ka minētie noteikumi kā konkrēti politikas virzieni ir jāatspoguļo Eiropas Savienības tiesību aktos un politikas jomās, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes un subsidiaritātes principus;

D. tā kā — lai gan Lisabonas līgumā tiek pieņemts, ka šīs teritorijas nereti cieš no nopietniem un pastāvīgiem ģeogrāfiska vai demogrāfiska rakstura trūkumiem, — šīm teritorijām, pateicoties to ģeogrāfiskajam stāvoklim, dabas resursiem, videi un kultūras mantojumam, ir arī daudz iespēju un liels potenciāls;

E.  tā kā šīs iespējas un potenciāls saskaņā ar stratēģijas „ES 2020” mērķiem ir jāizmanto ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

F.  tā kā, lai palielinātu šo teritoriju pievilcību, ir jāizmanto visi Kopienas politikas instrumenti, attīstot šo teritoriju ekonomiku un nodrošinot to iedzīvotājiem pienācīgus dzīves apstākļus, un tā kā šī uzdevuma īstenošanai nepieciešama labāka Kopienas, dalībvalstu un reģionālo politikas virzienu strukturēšana un koordinācija;

G. tā kā turklāt daudzas no šīm teritorijām atrodas pie Eiropas Savienības iekšējām vai ārējām robežām un tādēļ ir īpaši pakļautas vienotā tirgus spiedienam vai dažādiem riskiem (nelikumīgai tirdzniecībai, ārējas izcelsmes vides apdraudējumiem u.c.);

H. tā kā gan nolūkā garantēt efektīvu un taisnīgu vienotā tirgus darbības atjaunošanu (Monti ziņojums), gan nolūkā veicināt sekmīgu kaimiņattiecību politiku Eiropas Savienībai jānovērš iedzīvotāju aizplūšana no šīm teritorijām, kā arī nepieņemamu sociālu un ekonomisku atšķirību rašanās tajās;

I.   tā kā ir jāizstrādā vispārēja pamatsistēma, ko piemērot gan visām šīm teritorijām, gan visām Kopienas politikas jomām, it īpaši tām, kurām ir izteikta teritoriālā ietekme (reģionālā politika, valsts atbalsts, lauksaimniecība un lauku attīstība, zivsaimniecība, transports, enerģētika un vide),

1.  iesaka Komisijai saistībā ar jaunā finanšu plāna sagatavošanu piemērot jaunos Lisabonas līguma 174. panta noteikumus;

2.  šajā sakarībā prasa Komisijai nekavējoties sākt apzināt papildu izmaksas, ar kurām šo teritoriju iedzīvotājiem un uzņēmumiem nākas saskarties infrastruktūras celtniecībā un pārvaldībā vai lai piekļūtu precēm un pakalpojumiem;

3.  iesaka veikt pasākumus, piemēram, makroreģionālu (vairākus reģionus aptverošu, transnacionālu un pārrobežu) stratēģiju izmantošanu, lai izmantotu kalnu masīvu vai jūras baseinu, kā arī funkcionālo areālu ģeogrāfisko stāvokli nolūkā reģionos apzināties salu un kalnu ieleju specifisko situāciju;

4.  tāpat arī iesaka pārrobežu sadarbības pasākumus, kuru mērķis ir ilgtspējīga vietējā attīstība, pielāgot teritoriju reālajai situācijai, ņemot vērā ģeogrāfisko, ekonomisko, kultūras un vēsturisko dimensiju;

5.  uzsver, ka dažādu ģeogrāfisko un demogrāfisko faktoru ietekme ir jāpēta kopīgi, lai varētu izvērtēt vienlaicīgu (kalnainas salas, mazapdzīvoti kalnu apgabali u.c.) vai pastiprinātu (ļoti mazas salas vai arhipelāga efekts) teritoriālo ierobežojumu situācijas;

6.  uzskata, ka, ņemot vērā t. s. specifiskajās teritorijās konstatēto situāciju lielo dažādību, ES katrā atsevišķā gadījumā jāreaģē atšķirīgi un jāievieš satvars, kas, ievērojot subsidiaritātes principu, ļautu apliecināt zināmu elastību un uz katru no problēmām reaģēt atsevišķi;

7.  prasa Komisijai spēkā esošajos tiesību aktos ieviest satvaru, kas uz salu, kalnu reģionu un mazapdzīvotu apgabalu problēmām ļautu reaģēt atkarībā no katra atsevišķā gadījuma un ar nepieciešamo elastību;

8.  atgādina, ka pielāgotu pasākumu izstrādei un īstenošanai nepieciešams, lai cieši sadarbotos dalībvalstu un Kopienas iestādes un tās reģionālās un vietējās iestādes, kas nodrošina šo teritoriju ikdienas pārvaldību un pārstāv to iedzīvotāju intereses, vienlaikus nodrošinot daudzlīmeņu pārvaldību un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.