REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai
15.9.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Marita Ulvskog, Saïd El Khadraoui, Kriton Arsenis, Teresa Riera Madurell, Maria Badia i Cutchet S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0518/2010
B7‑0519/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XVIII sadaļu un jo īpaši tā 174. pantu,
– ņemot vērā noteikumus par struktūrfondiem 2007.–2013. gadā,
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm[1],
– ņemot vērā Briselē 2006. gada 14. un 15. decembrī notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā 2003. gada 2. septembra rezolūciju par strukturāli nelabvēlīgiem reģioniem (salām, kalnu reģioniem, reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu) saistībā ar kohēzijas politiku un šo reģionu institucionālajām perspektīvām,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2002. gada 13. marta atzinumu par salu reģionu problēmām Eiropas Savienībā paplašināšanās kontekstā[2],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2005. gada 7. jūlija atzinumu par reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšanu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0000/2006),
– ņemot vērā 2007. gada 15. marta rezolūciju par salu, kā arī dabas un ekonomikas faktoru ietekmi uz reģionālo politiku,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 6. oktobra paziņojumu „Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”,
– ņemot vērā 2008. gada novembra Komisijas dienestu darba dokumentu „Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums”,
– ņemot vērā 2009. gada aprīļa F. Barca ziņojumu „Kohēzijas politikas reforma”,
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 15. jūnija paziņojumu „Sestais progresa ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju”,
– ņemot vērā Ārlietu Eiropadomes 2010. gada 14. aprīļa sanāksmes secinājumus par Eiropas Komisijas 2010. gada stratēģisko ziņojumu par Kohēzijas politikas programmu ieviešanu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ir uztraukts par salu reģioniem, kuriem ir dažādu veidu nelabvēlīgi apstākļi, un ir uzsvēris nepieciešamību palīdzēt reģioniem, lai tie spētu pārvarēt grūtības un varētu izmantot savas iespējas, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES teritoriālajā kohēzijā;
B. tā kā teritoriālās kohēzijas princips ir nostiprināts noteikumos par struktūrfondiem 2007.–2013. gadam un ir viens jo jaunajiem Lisabonas līgumā izvirzītajiem Eiropas Savienības pamatmērķiem, lai nodrošinātu tās harmonisku attīstību, mazinot reģionālās atšķirības un novēršot šķēršļus, tostarp ar nelabvēlīgiem dabas un ģeogrāfiskiem apstākļiem saistītu atpalicību, kuri traucē attīstību;
C. tā kā atrašanās attālā un nelielā teritorijā ir faktors, kas nodala salas no citiem Eiropas reģioniem, un izolētība uz salām ir jāuzskata par pastāvīgu dabas iezīmi, kas iespaido salu ilgtspējīgu attīstību, radot iespēju nevienlīdzību starp šīm teritorijām un pārējo Savienības teritorijas daļu;
D. tā kā vairākās Eiropas salās ir ne tikai viena veida, bet vairāku veidu salu atpalicību veicinoši apstākļi, kā minēts 174. pantā, tostarp kalnainās salās, kurā ir ļoti mazs iedzīvotāju blīvums vai kuras ietekmē divkāršu vai vairāku faktoru izolētība, un tādēļ iedzīvotājiem ir apgrūtināta piekļuve svarīgiem pakalpojumiem;
E. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu īpaša uzmanība ir jāvelta reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, tostarp salu teritorijām;
F. tā kā šīs teritorijas ir ne tikai salas, bet arī perifēri reģioni, kas atrodas uz ES ārējām robežām un ir pakļautas riskiem, kuri raksturīgi šādam stāvoklim, proti, konfliktu zonu tuvums, nelegālas imigrācijas vai dažādu veidu cilvēku tirdzniecības iespējamība, neaizsargātība pret netīšu vai apzinātu jūras piesārņojumu utt.;
G. tā kā Eiropas salas ir īpaši pakļautas tādām Eiropu ietekmējošām problēmām kā globalizācija, demogrāfiskās izmaiņas, klimata pārmaiņas un energoapgāde;
H. tā kā Eiropas salas sekmē Savienības daudzveidību gan no vides (īpaši biotopi un endēmiskas sugas), gan no kultūras viedokļa (valodas, arhitektūras mantojums, ievērojamas vietas, ainavas, gastronomija, tradīcijas);
I. tā kā Eiropas salas var dot savu ieguldījumu Savienības stabilā ilgtspējīgā attīstībā, izmantojot lielās iespējas, ko sniedz to privileģētā atrašanās vieta, lai ražotu enerģiju no atjaunojamiem avotiem: iespējas izmantot vēja plūsmas, okeāna viļņošanos un saules enerģiju,
1. atzinīgi vērtē pētījumu EUROISLANDS, kuru izstrādāja saskaņā ar ESPON 2007–2013 programmu, jo ir nepieciešams labāk izprast salu reālos apstākļus Eiropas mērogā; uzsver — lai pienācīgi varētu ņemt vērā to specifiskās iezīmes, ir būtiski iegūt dziļākas zināšanas par stāvokli uz salām;
2. atzinīgi vērtē teritoriālās kohēzijas iekļaušanu Līgumā kā jaunu Savienības mērķi un jaunu 174. pantu, kurā noteikts, ka īpaša uzmanība ir jāvelta reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, tostarp salu teritorijām; uzskata, ka šie noteikumi būtu jāīsteno, pieņemot īpašas attīstības stratēģijas un konkrētus pasākumus, kas paredz pārvarēt nelabvēlīgos apstākļus un izmantot šo reģionu potenciālu, kas saistīts ar izolētību uz salām;
3. atzinīgi vērtē Komisijas pētījumu „Teritorijas ar īpašiem ģeogrāfiskiem apstākļiem”, tomēr neatbalsta pausto domu, ka Eiropas salas nav viendabīgas reģionu grupas, kurām vajadzīgas īpašas reģionālās attīstības programmas; uzsver, ka Eiropas salām ir dažas svarīgas kopīgas iezīmes, kas tās atšķir no sauszemes reģioniem;
4. uzskata, ka izolētība uz salām rada gan iespējas, gan atpalicību un ka salām vajadzīga īpaša attīstības stratēģija, lai izmantotu to attīstības potenciālu, tādējādi palielinot salu reģiona konkurētspēju;
5. aicina Komisiju izstrādāt piemērotākus un teritorijām pielāgotus statistikas rādītājus, lai iegūtu uzticamāku ainu par salu reģionu attīstības līmeni; šiem rādītājiem būtu jāveido labāka izpratne par salu vajadzībām, izvairoties no tendences salas iekļaut lielākās sauszemes vienībās, un tajos jāņem vērā dažādu veidu grūtības, piemēram, kalnu grēdas, salu grupas, divkārša izolētība uz salām; uzsver, ka ar šādiem rādītājiem vajadzētu uzlabot to pašreizējo atšķirību novērtējumu, kuras pastāv starp salu un sauszemes reģioniem;
6. prasa iekļaut īpašu Eiropas integrētu un elastīgu politikas sistēmu ar juridiskām un finansiālām saistībām, kas būtu paredzēta Eiropas salām un pamatotos uz to līdzīgajām iezīmēm, tomēr vienlaikus ņemtu vērā to daudzveidīgos apstākļus un ievērotu proporcionalitātes principu; pauž viedokli, ka kohēzijas politikai būtu jārisina salu problēmas, izmantojot ne tikai reģionu politiku, bet arī citus ES politikas virzienus, kam ir ievērojama teritoriāla ietekmi uz šo reģionu attīstību; uzskata, ka Eiropas politikas sistēma salām var sniegt vajadzīgo pievienoto vērtību, lai pārvarētu šo salu pastāvīgo atpalicību un pielāgotu to attīstības modeli, izmantojot šo reģionu priekšrocības;
7. atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidojusi starpdienestu grupu teritoriālās kohēzijas jautājumu risināšanai, tostarp tādu teritoriju, piemēram, salu, stāvokļa risināšanai, kurās ir būtiska un pastāvīga atpalicība;
8. aicina Komisiju noteikt obligātus ex-ante ietekmes novērtējumus pirms tādu politikas virzienu, pasākumu un instrumentu izstrādes, kuriem varētu būt svarīga teritoriāla ietekme uz salām; norāda, ka Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka Eiropas pasākumi sniedz labumu visiem reģioniem un tiem nav nevēlamu blakus parādību, kad tos īsteno salu teritorijās;
9. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes uzņemties svarīgus pienākumus salu attīstības stratēģijās, jo šo reģionu pareizas ilgtspējīgas attīstības veicināšanai ir jāizmanto vertikāla pieeja, visiem valdības līmeņiem, ievērojot subsidiaritātes principu, uzņemoties saistības un sniedzot ieguldījumu;
10. aicina Komisiju saistībā ar reģionālās politikas turpmāko plānošanas periodu neatkarīgi no salu klasifikācijas saskaņā ar atbilstības kritērijiem sniegt salu teritorijām iespēju veikt infrastruktūras izveides darbus ar Eiropas finansējumu, jo Eiropas salām nav infrastruktūras svarīgās nozarēs, piemēram, transporta un enerģētikas nozarē;
11. prasa atmest ar attālumu saistītos kritērijus (150 km), klasificējot salas par pierobežu reģioniem, tiesīgiem saņemt finansējumu no pārrobežu sadarbības programmām kohēzijas politikas teritoriālās sadarbības mērķa vai Eiropas kaimiņattiecību politikas satvarā; uzskata, ka gadījumā, ja ir jānosaka zināmi ierobežojumi, attiecībā uz salu reģioniem labāk būtu piemērot nosacījumu „pārrobežu teritorija” jūras gultnes līmenī;
12. atzinīgi vērtē Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (EGTC) kā instrumentu, kas paredzēts, lai pārvarētu šķēršļus teritoriālajai sadarbībai; mudina salu reģionus izmantot EGTC, lai pārvaldītu sadarbības projektus ar citiem ES līdzfinansētiem reģioniem, lai tādējādi tos pietuvinātu apkārtējām ekonomikas zonām;
13. atzinīgi vērtē 2009. gada 9. aprīļa Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta (TREN ĢD) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanās darbībai attiecībā uz īpašu stratēģiju noteikšanu, kuras būtu pielāgotas Eiropas salu iespējām, lai īstenotu ilgtspējīgu ES enerģētikas politiku, kā arī „Salu paktu”, ko parakstījušas dažādu salu varas iestādes, lai sasniegtu par stratēģijā „Eiropas 2020” noteiktajiem tālākus mērķus, samazinot CO2 emisijas to attiecīgajās teritorijās par vismaz 20 %;
14. atzinīgi vērtē tūrisma kā jaunas ES kompetences iekļaušanu un Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas salu stāvokli un vajadzības tūrisma jomā, jo daudzas salu teritorijas balstās uz tūrismu kā galveno attīstības un izaugsmes avotu; atzinīgi vērtē pašreizējās EDEN, CALYPSO un ilgtspējīga tūrisma iniciatīvas un mudina Eiropas salas izmantot šo iniciatīvu sniegtās priekšrocības;
15. aicina Komisiju īpašu vērību pievērst platjoslas attīstībai un veicināt pasākumus specifisku grūtību pārvarēšanai salu reģionos to teritoriālās saistības trūkuma dēļ, lai sniegtu pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpes un tiešsaistes medicīnas pakalpojumus, elektroniskās pārvaldības, kā arī iedzīvotāju tālmācības pakalpojumus;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī sociālajiem partneriem un nozares pārstāvjiem.