REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas stratēģiju galējo ziemeļu, pārrobežu un kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai
15.9.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Oldřich Vlasák ECR grupas vārdā
B7‑0522/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju galējo ziemeļu, pārrobežu un kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XII sadaļu un jo īpaši tā 174. pantu,
– ņemot vērā teritoriālās kohēzijas darba programmas neseno attīstību, jo īpaši:
o noteikumus par struktūrfondiem 2007.–2013. gada plānošanas periodam,
o Padomes 2006. gada 6. oktobra lēmumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm,
o Komisijas 2008. gada 6. oktobra paziņojumu ,,Zaļā grāmata par teritoriālo kohēziju: teritoriālās daudzveidības priekšrocību izmantošana”,
o Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju attiecībā uz Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un pašreizējo stāvokli debatēs par kohēzijas politikas gaidāmo reformu,
o Komisijas darba dokumentu „Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),
o Komisijas 2009. gada 15. jūnija paziņojumu „Sestais progresa ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju”,
o Komisijas 2010. gada 31. marta paziņojumu „Kohēzijas politika — 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā” (SEC(2010)360),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā teritoriālās kohēzijas princips tika konsolidēts noteikumos par struktūrfondiem laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam un tas ir viens no jaunajiem Eiropas Savienības pamatmērķiem, kuru ieviesa ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, lai nodrošinātu tās harmonisku attīstību, mazinot dažādu reģionu attīstības nevienlīdzību un mazāk attīstīto reģionu atpalicību;
B. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu īpaša uzmanība ir jāvelta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabas apstākļu izraisīti vai demogrāfiski nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, salām, kā arī pārrobežu un kalnu reģioniem;
C. tā kā kalnu reģioniem, salām un reti apdzīvotām teritorijām ir īpašas problēmas saistībā ar reģionālo integrāciju, ierobežotu piekļuvi, demogrāfiskajām izmaiņām, klimata pārmaiņām, migrācijas fenomenu un energoapgādi;
D. tā kā pārrobežu reģioni var gūt lielāku no labumu no Eiropas integrācijas, lai pārvarētu to atšķirtību un izolētību; tas jo īpaši attiecas uz reģioniem, kuri atrodas pie bijušajām ES ārējām robežām; labāka sasakņošana un kopīgu pieeju izmantošana var ne tikai ļaut noteikt attīstības potenciālu, bet arī ievērojami uzlabot piekļuvi šiem reģioniem, to mobilitāti un valsts dienestu efektivitāti, kā arī palīdzēt pārvarēt „pagātnes traumas”, veicinot nacionālā, sociālā un kultūras izlīguma panākšanu starp pārrobežu kopienām,
1. atzinīgi vērtē to, ka teritoriālā kohēzija ir noteikts kā jauns Savienības mērķis;
2. uzskata — lai īstenotu kopīgo Eiropas apņemšanos attīstīt galējos ziemeļu, salu un kalnu reģionus, galveno uzmanību vajadzētu veltīt zināšanu kritiskās masas apkopošanai un jaunas pieejas ieviešanai, proti, ka šie reģioni ir Eiropas teritorijas neatņemama sastāvdaļa, nevis nelielas valstu perifērijas;
3. uzskata, ka Eiropas līdzdalība ir īpaši pamatota pārrobežu reģionu gadījumos, jo teritoriālās kohēzijas līmeņa uzlabošana šajos reģionos un pagātnes šķelšanos pārvarēšana Eiropā ir būtiski svarīgi nosacījumi patiesu panākumu gūšanai Eiropas integrācijas procesā;
4. aicina Komisiju sniegt plašāku informāciju par pētījumu „Teritorijas ar specifiskām ģeogrāfiskām” un iesniegt konkrētus priekšlikumu par to, kā šo jauno mērķi iekļaut kohēzijas politikas pēc 2013. gada (2014+) struktūrā, kā arī jaunajos mehānismos, kas ļauj nodrošināt labāku horizontālo un vertikālo saskaņošanu ar citām politikas jomām;
5. aicina Komisiju ņemt vērā, ka atbilstoši subsidiaritātes principam ES darbībai nevajadzētu nedz ietekmēt, nedz aizstāt valsts, reģionālo un vietējo attiecīgo pārvaldes iestāžu pilnvaras un ka rezultātus vajadzētu sasniegt, pirmkārt daloties zinātībā par stratēģisko attīstību, īstenojot teritoriālās sadarbības projektus un uzlabojot iekšējo un Eiropas mēroga mobilitāti;
6. aicina Komisiju izstrādāt piemērotākus un konkrētām teritorijām pielāgotus statistikas rādītājus, kas sniegtu pilnīgāku ainu par šo reģionu attīstības līmeni, lai tādējādi noteiktu, cik mērā attīstības problēmas, ar kurām saskaras šīs teritorijas, iespējams efektīvi novērst ar kopēju Eiropas pieeju palīdzību, un izstrādāt rādītājus, kas ļautu turpmākās kohēzijas politikas instrumentus izmantot precīzāk, lai novērstu šīs problēmas;
7. aicina Komisiju pirms jebkādu jaunu specializētu instrumentu un resursu piedāvāšanas vispirms censties uzlabot pašreizējo kohēzijas instrumentu un citu iniciatīvu (piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, teritoriālās sadarbības, ERAF, ESF un Kohēzijas fonda pasākumu vai Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) politikas) efektivitāti un stratēģisko mērķi un novērst visus vienotajā tirgū pašreiz pastāvošos šķēršļus un pretrunas, kas nodara kaitējumu attiecīgajām jomām;
8. aicina Komisiju radīt tādu atmosfēru, kas veicina sadarbību ar dalībvalstīm un attiecīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm, lai tās varētu aktīvi piedalīties visā procesā;
9. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem.