REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10. pušu konferencē, kas no 2010. gada 18. oktobra līdz 29. oktobrim notiks Nagojā (Japānā)
27.9.2010
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Esther de Lange, Karin Kadenbach, Gerben-Jan Gerbrandy, Sandrine Bélier, Miroslav Ouzký, Kartika Tamara Liotard, Anna Rosbach Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā
B7‑0536/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10. pušu konferencē, kas no 2010. gada 18. oktobra līdz 29. oktobrim notiks Nagojā (Japānā)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) 10. pušu konferenci, kas no 2010. gada 18. oktobra līdz 29. oktobrim notiks Nagojā (Japāna),
– ņemot vērā 2010. gada ... jautājumu Komisijai un Padomei par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10. pušu konferencē, kas no 2010. gada 18. oktobra līdz 29. oktobrim notiks Nagojā, Japānā (O-0000/2010 – B7 0000/2010),
– ņemot vērā Eiropas augstākā līmeņa sanāksmi Gēteborgā 2001. gadā, kurā tika panākta vienošanās par bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu līdz 2010. gadam kā daļu no ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas,
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta secinājumus, jo īpaši to 14. punktu,
– ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību īstenošanas pārskatīšanai izveidotās atklātās ad hoc darba grupas ziņojumu par tās trešo sanāksmi, kas notika 2010. gada 24.–28. maijā, un Stratēģiskā plāna laikposmam pēc 2010. gada projektu,
– ņemot vērā ziņojumus, ko savā devītajā sanāksmē pieņēma atklātā ad hoc darba grupa piekļuves un ieguvumu sadales (ABS) jautājumos, un ABS protokola projektu (Kali un Monreālas pielikumi),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā KBD ir plašākā vienošanās pasaulē par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un tā kā to ir parakstījušas 193 valstis, tai skaitā 27 ES dalībvalstis un Eiropas Savienība;
B. tā kā ANO bioloģiskās daudzveidības gadam būtu jāsniedz politisks impulss, lai veicinātu, ka tiek īstenoti visi trīs KBD mērķi — bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīga izmantošana un ģenētisko resursu izmantošanas ieguvumu godīga un vienlīdzīga sadale;
C. tā kā ir jānovērš būtiski trūkumi KBD darba programmu īstenošanā,
Steidzamas rīcības nepieciešamība
1. pauž nopietnas bažas par to, ka nav īstenots nedz vispārējais mērķis līdz 2010. gadam būtiski ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu, nedz ES mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu;
2. pauž pamatīgas bažas par to, ka starptautiskajā darba kārtībā bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšana netiek uzskatīta par prioritāru;
3. pauž satraukumu par ģenētisko resursu aizvien pieaugošu nelikumīgu izmantošanu un pasaulē plaši izplatīto bioloģisko pirātismu;
4. uzsver, ka ar pietiekamiem resursiem un politisko gribu var rast līdzekļus, ar kuriem varētu vairāk ierobežot bioloģiskās daudzveidības zudumu; pauž pārliecību, ka pastāv daudzas sinerģijas starp klimata aizsardzību, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis 10. pušu konferencē uzņemties vadošo lomu, lai pārliecinātu visas puses par steidzamas rīcības nepieciešamību; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pirms 10. pušu konferences pēc iespējas drīzāk publiskot savas nostājas;
6. lai varētu īstenot šādu vadošo lomu, stingri mudina Komisiju un dalībvalstis paust vienotu nostāju, lai paātrinātu savu iekšējo lēmumu pieņemšanas procedūru un padarītu to efektīvāku, un tādējādi spētu ātrāk vienoties par ES iekšējo nostāju 10. pušu konferencē un veltīt vairāk resursu un laika diplomātiskajiem centieniem attiecībā uz trešām valstīm;
7. uzskata par nekonsekventu un nepieņemamu to, ka konferences organizētāja valsts Japāna ir būtiski kavējusi attīstību apdraudēto jūras sugu, piemēram, zilās tunzivs un vaļu, aizsardzības jomā citos forumos, piemēram, Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) forumā un Starptautiskajā vaļu medību komisijā (IWC);
Ekonomika
8. uzsver, ka pašreizējos pētījumos, piemēram, pētījumā „Ekonomika ekosistēmās un bioloģiskā daudzveidība”, tiek lēsts, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma izraisītais labklājības zudums pašlaik ir aptuveni EUR 50 miljardi gadā (nedaudz mazāk par 1 % no IKP), bet 2050. gadā tas sasniegs EUR 14 triljonu apmēru jeb 7 % no IKP gadā; norāda, ka saskaņā ar minēto pētījumu peļņa, ko gūst no ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ir vismaz simtkārt lielāka;
9. uzskata, ka 10. pušu konferencē pieņemtajos lēmumos īpaši ir jāatspoguļo pētījuma „Ekonomika ekosistēmās un bioloģiskā daudzveidība” atklājumi un šiem lēmumiem jābalstās uz tajā iekļautajiem ieteikumiem, t. i., uz to, ka bioloģiskās daudzveidības zuduma izmaksas un vērtība ir jāatspoguļo valstu bilancē; uzsver, ka citādi nebūs iespējams pārraudzīt pašreizējās bioloģiskās daudzveidības krīzes finansiālo un ekonomisko ietekmi uz ekonomiku nākotnē; uzsver, ka jāpiešķir vairāk nozīmes tādu tirgus instrumentu kā biotopu birža un maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem izpētei un uzlabošanai, lai palīdzētu nodrošināt pietiekamus finanšu resursus bioloģiskajai daudzveidībai;
10. uzsver to, ka ir svarīgi attīstīt un uzlabot metodes, lai precīzi novērtētu ekopakalpojumu finansiālo vērtību un līdz ar to noteiktu bioloģiskās daudzveidības zuduma izmaksas; uzskata, ka tie būtu vērtīgi dati, ko varētu izmantot, lai informētu politikas veidotājus, izstrādātu informētības veicināšanas kampaņas un sniegtu ieguldījumu plašākās sabiedriskās debatēs;
KBD stratēģiskais plāns
Kopējais uzdevums līdz 2020. gadam un perspektīvas līdz 2050. gadam
11. mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt vērienīgo KBD kopējo uzdevumu līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un vienlīdzīgi sadalīt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu radītās vērtības un ieguvumus; mudina Komisiju un dalībvalstis apņemties īstenot perspektīvas līdz 2050. gadam, nodrošinot, ka ekosistēmas tiek aizsargātas, novērtētas un atjaunotas;
Stratēģiskie mērķi un 2020. gada pamatmērķi
12. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt izmērāmus, vērienīgus un reālistiskus apakšmērķus ar noteiktu termiņu, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka līdz 2020. gadam:
* ikviens apzinās bioloģiskās daudzveidības vērtību un ir informēts par iespējamiem tās aizsardzības pasākumiem;
* bioloģiskās daudzveidības vērtība un iespējas, ko sniedz tās saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, tiek iekļautas valstu bilancē un attīstības un nabadzības ierobežošanas politikas virzienos un stratēģijās;
* tiek pārtraukta subsīdiju piešķiršana darbībām, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai;
* puses ir izstrādājušas un īstenojušas plānus, lai palielinātu resursu efektivitāti, samazinātu atkritumu daudzumu un saglabātu resursu izmantošanu ekoloģiskās robežās;
* tiek panākts, ka tīrā mežu izciršana ir nulles līmenī, dabisko dzīvotņu degradācija tiek apturēta un jaunattīstības valstis saņem atbalstu mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai;
* tiek pārtraukta pārzvejas radītā slodze jūras ekosistēmām un izskausta destruktīvas zvejas prakse;
* tiek apturēta invazīvu sugu ieviešana un izveidošana;
* tiek aizsargāti vismaz 20 % no sauszemes, saldūdens un jūras teritorijām;
* tiek pastiprināts bioloģiskās daudzveidības un sauszemes, saldūdens un piekrastes ekosistēmu ieguldījums siltumnīcefekta gāzu sekvestrācijā un ierobežošanā;
* tiek novērsta zināmo apdraudēto sugu izmiršana;
* tiek atjaunoti 15 % no noplicinātajām ekosistēmām;
* tiek sadalīti ieguvumi no ģenētisko resursu izmantošanas un darbojas piekļuves un ieguvumu sadales fonds;
* tiek īstenota līdzdalības plānošana, zināšanu pārvaldība un veiktspējas palielināšana un ieviestas sistēmas, lai aizsargātu tradicionālās zināšanas, pamatiedzīvotāju ierašas un uz paražām balstītu bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu izmantošanu;
* tiek palielinātas spējas (cilvēkresursu un finansējuma ziņā) īstenot Konvenciju;
* tiek apturēts kultivētu augu un lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās daudzveidības zudums lauksaimniecības ekosistēmās un tiem radniecīgo savvaļas sugu ģenētiskās daudzveidības zudums;
Rādītāji
13. uzsver nepieciešamību, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, pieņemt konkrētus rādītājus, lai noteiktu progresu stratēģisko mērķu sasniegšanā;
14. atzinīgi vērtē tādu ES instrumentu ieviešanu kā Bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmas Eiropai (BISE) portāls un Bioloģiskās daudzveidības pamatfaktu apkopojums, ko izveidojusi Eiropas Vides aģentūra; uzskata, ka tie ir salīdzināmi instrumenti, ar kuriem varētu paaugstināt starptautisko nolīgumu un saskaņā ar Konvenciju veikto pasākumu efektivitāti;
Piekļuve ģenētiskiem resursiem un ieguvumu sadale (ABS)
15. norāda, ka, ja 10. pušu konferencē netiks veiksmīgi noslēgtas sarunas par starptautisko ABS režīmu, izstrādājot KBD protokolu ar juridiski saistošiem un nesaistošiem noteikumiem, varētu zust iespēja panākt plašāku vienošanos par Konvencijas Stratēģisko plānu laikposmam pēc 2010. gada;
16. atkārtoti apstiprina principu, ka dzīvības formām un procesiem nedrīkst piemērot patentus;
17. uzsver, ka ar ABS protokolu jānodrošina pārredzamība, juridiska noteiktība un paredzamība attiecībā uz piekļuvi ģenētiskiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu tādu ieguvumu sadali, ko sniedz ģenētisko resursu, to atvasinājumu un ar ģenētiskiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu izmantošana;
18. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt to, ka protokolā tiek iekļauts pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu brīvas, iepriekšējas un uz informāciju balstītas piekrišanas princips attiecībā uz piekļuvi tradicionālām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskiem resursiem;
19. atzīst, ka ar ģenētiskiem resursiem saistītas tradicionālās zināšanas ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī godīgā un vienlīdzīgā ģenētisko resursu izmantošanas ieguvumu sadalē, un tādēļ šīs zināšanas ir pienācīgi jāņem vērā ABS protokolā saskaņā ar ANO deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām;
20. tādēļ aicina Komisiju un Padomi pieņemt Kali teksta projektu par tādu ienākumu sadali, kas gūti, izmantojot publiski pieejamās tradicionālās zināšanas, par tādu ienākumu sadali, kas gūti, izmantojot ģenētisko resursu atvasinājumus, par ģenētisko resursu izmantošanas uzraudzību, izsekošanu un ziņošanu par to, kā arī par noteikumiem attiecībā uz ģenētisko resursu lietotājiem un piegādātājiem savstarpēji pieņemamiem nosacījumiem;
21. atzīst valstu savstarpējo atkarību saistībā ar pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamiem ģenētiskajiem resursiem, kā arī šo resursu nozīmi pārtikas nodrošinājumā visā pasaulē un līdz ar to nepieciešamību ņemt tos vērā sarunās par starptautisko ABS režīmu;
22. atzīst viedokļu atšķirības attiecībā uz gaidāmā ABS protokola piemērošanu ar atpakaļejošu spēku un mudina puses rast izpildāmus un taisnīgus risinājumus, lai ņemtu vērā šo atšķirību likumīgos pamatus;
Tematiskā darba programma — jūras un piekrastes bioloģiskā daudzveidība
23. aicina Komisiju un dalībvalstis stingri atbalstīt to, ka ir svarīgi nodrošināt turpmāku virzību, nosakot un aizsargājot ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgas jūras teritorijas un sugas gan valstu jurisdikcijās, gan ārpus tām;
Tematiskā darba programma — aizsargājamās teritorijas
24. atzīst, ka ir gūti nozīmīgi panākumi aizsargājamo teritoriju darba programmas īstenošanā; tomēr uzsver, ka vēl ir daudz jāpaveic, lai pilnībā īstenotu šo programmu;
25. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai 10. pušu konferencē tiktu piešķirta prioritāte aizsargājamo teritoriju pienācīga atbalsta un pārvaldības stiprināšanai, kā arī ieguvumu no aizsargājamām teritorijām paziņošanai svarīgākajiem lēmumu pieņēmējiem, un vajadzības gadījumā prasīt palielināt finansējumu;
26. uzsver, ka saskaņā ar Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ietverto principu Eiropas Komisijai, ANO un valstīm, kuras ir iesaistītas dabas parku un aizsargājamo teritoriju statusa piešķiršanas juridisko protokolu izstrādē, būtu jāparedz juridisks noteikums, ar ko garantē juridisku un tiesisku aizsardzību pamatiedzīvotāju kā tradicionālo zemes īpašnieku zemes īpašuma tiesībām, viņu sociālo darbību saglabāšanu un zemes tradicionālo izmantošanu, oficiāli atzīstot viņu tiesības pašreizējos pārvaldības modeļos;
27. uzsver, ka deklarācijās par aizsargājamām teritorijām un saglabāšanas stratēģijās ir jāievieš protokols, kurā būtu iekļauta integrēto tropisko sistēmu, tostarp ūdens, definīcija;
Bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas
28. uzsver nepieciešamību ietvert klimata politikas virzienos bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus un palielināt kopējos ieguvumus no šo abu mērķu īstenošanas; uzsver, ka finanšu ieguldījumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā pozitīvi ietekmē to, kā praktiski tiek īstenotas stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, jo īpaši tādēļ, ka lielākajā daļā valstu pielāgošanās plānu, kas iesniegti saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, un it sevišķi jaunattīstības valstu plānos, ir uzsvērta ekosistēmu noturība; tādēļ aicina turpmāk pielikt pūles, lai palielinātu sinerģiju un saikni starp bioloģiskās daudzveidības un klimata politikas virzieniem, jo īpaši starp ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un KBD; šajā sakarībā aicina piešķirt KBD sekretariātam pilnvaras sniegt ieguldījumu darbā, kas saistīts ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām;
29. apstiprina, ka bioloģiskajai daudzveidībai un noturīgām ekosistēmām ir liela nozīme, mazinot klimata pārmaiņas un pielāgojoties tām, ņemot vērā to, ka sauszemes un jūras ekosistēmas pašlaik absorbē aptuveni pusi no CO2 antropogēnās emisijas apjoma;
30. uzsver nepieciešamību aizsargāt ekosistēmu noturību, pieņemot pasākumus, lai nepieļautu ģenētiski modificētu organismu visaptverošu izplatīšanos, pilnībā ņemot vērā Kartahenas protokola par bioloģisko drošību noteikumus;
Biodegvielas
31. uzsver nepieciešamību 10. pušu konferencē pieņemt ieteikumu par biodegvielām; atgādina, ka ir īpaši svarīgi novērtēt biodegvielu tiešo un netiešo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; turklāt uzsver, ka ir jāievieš biodegvielu sertifikācija un ilgtspējības kritēriji;
Invazīvas svešzemju sugas
32. attiecībā uz steidzamiem jautājumiem vērš uzmanību uz nepieciešamību par prioritāti izvirzīt rīcību pret invazīvām sugām, kas jau ir nopietni izjaukušas līdzsvaru ekosistēmās, īpaši negatīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību kopumā;
Finansējums
33. uzsver nepieciešamību ievērojami palielināt kopējo finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai, jo īpaši izmantojot pašreizējos finansējuma avotus, kā arī jaunus un novatoriskus avotus, to skaitā jaunus un novatoriskus uz tirgu balstītus instrumentus;
34. tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pirms 10. pušu konferences laikus publiski paziņot par finanšu saistībām, ko tās uzņemas, lai īstenotu KBD mērķus;
35. pauž pārliecību, ka ar valsts izdevumiem vien nepietiek, lai īstenotu KBD mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā, un uzsver uzņēmumu atbildības nozīmi bioloģiskās daudzveidības ievērošanā;
36. ņemot vērā pētījuma „Ekonomika ekosistēmās un bioloģiskā daudzveidība” atklājumus, aicina izmantot 10. pušu konferenci kā iespēju informēt privāto sektoru par ekonomiskajiem ieguvumiem, ko nodrošina iesaistīšanās cīņā par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
37. tomēr uzsver, ka lēmumā par uzņēmumu iesaisti vajadzētu ietvert ne tikai brīvprātīgas saistības, bet arī pienākumus, jo īpaši par informācijas sniegšanu un pieejamību un pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu ņemšanu vērā, izveidojot pastāvīgu dialogu;
38. mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt novatoriskas sistēmas ekosistēmu pakalpojumu apmaksai un privātā finansējuma izmantošanai, un ieviest šīs sistēmas, nodrošinot attiecīgajām ekosistēmām maksimālu aizsardzības līmeni;
39. tomēr uzsver, ka šādās sistēmās būtu jāņem vērā nesenajā finanšu krīzē gūtā pieredze, kā arī trūkumi oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmās; turklāt uzsver, ka apsvērumu izdarīšana par šiem ierobežojumiem būtu skaidri jānorāda īpašās darba grupas par finanšu jauninājumiem pilnvarās;
40. uzskata, ka finansējuma instrumenti klimata jomā, piemēram, tādu emisiju samazināšana, kuru iemesls ir mežu izciršana jaunattīstības valstīs (REDD+), paātrināts finansējums, tīras attīstības mehānisms (CDM) un kopēja īstenošana (KĪ), ir jāpārskata, lai ietvertu bioloģiskās daudzveidības, cilvēktiesību un pamatiedzīvotāju tiesību aizsardzības pasākumus un, kad vien iespējams, nodrošinātu kopējus ieguvumus no bioloģiskās daudzveidības;
41. turklāt uzsver, ka reformas jāveic, ņemot vērā jaunās ANO mežu definīcijas, kas izstrādātas uz biomu pamata, atspoguļojot bioloģiskās daudzveidības plašās atšķirības, kā arī atšķirīgo biomu dažādās oglekļa vērtības, un vienlaikus nodalot vietējos mežus no tiem, kuros dominē koku monokultūras un svešzemju sugas; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis darboties šajā virzienā Zinātniskajā un tehnoloģiskajā konsultatīvajā padomē (SBSTA);
42. uzsver nepieciešamību rast risinājumus tam, kā, produktiem nonākot tirgū, iekļaut to galīgajā cenā ārējās izmaksas, piemēram, par kaitējuma nodarīšanu bioloģiskajai daudzveidībai vai izmaksas saistībā ar atbalstu bioloģiskajai daudzveidībai;
Triju Riodežaneiro konvenciju sinerģija
43. uzskata, ka būtu jāstiprina sinerģija starp trijām Riodežaneiro konvencijām — par bioloģisko daudzveidību (KBD), klimata pārmaiņām (UNFCCC) un pārtuksnešošanos (UNCCD);
44. aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt ideju par augsta līmeņa tikšanos par trijām Riodežaneiro konvencijām Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē 2012. gadā;
Starpvaldību zinātnes politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un zināšanu apmaiņa
45. atzinīgi vērtē 2010. gada jūnijā Busanā panākto valdību vienošanos izveidot Starpvaldību zinātnes politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES); aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt IPBES efektīvu izveidi pēc iespējas drīzāk 2011. gadā; uzskata, ka ir īpaši svarīgi, lai ES un dalībvalstis nodrošinātu pietiekamus resursus pētniecībai bioloģiskās daudzveidības jomā, jo IPBES ieguldījums būs atkarīgs no pētniecības kvalitātes ES un pasaulē;
46. aicina uzlabot zināšanas un to apmaiņu, kā arī tehnoloģijas, kas saistītas ar bioloģisko daudzveidību, tās vērtību un darbību;
Koordinēta pieeja
47. uzsver, ka starptautiskās tirdzniecības nolīgumos viens no būtiskākajiem elementiem ir tirdzniecībā esošo produktu ilgtspējība; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību turpmākos PTO nolīgumos iekļaut „ar tirdzniecību nesaistītus jautājumus”, tai skaitā ražošanas metodes un bioloģiskās daudzveidības ievērošanu;
48. mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut vides aspektu attiecībās ar trešām valstīm un turpināt „zaļo diplomātiju”;
49. mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai KBD stratēģiskajā plānā ietvertais atjauninātais 2010. gada pamatmērķis, kas jāpieņem 10. pušu konferencē Nagojā, turpmāk būtu arī atjauninātais Tūkstošgades attīstības 7. mērķis, un to atbalstītu kā neatņemamu elementu šo būtisko mērķu sasniegšanā līdz 2015. gada termiņam; uzsver, ka ir īpaši svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis atzītu visu Tūkstošgades attīstības mērķu plašo sinerģiju un savstarpējo atkarību un risinātu šos jautājumus vienoti;
*
* *
50. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu valdībām un parlamentiem un KBD sekretariātam.