REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Ukrainu
18.10.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Michael Gahler, Ioannis Kasoulides, Lena Kolarska-Bobińska, Cristian Dan Preda, Krzysztof Lisek, Traian Ungureanu, Inese Vaidere PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0571/2010
B7‑0578/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ukrainu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Uzraudzības komitejas 2010. gada 9. septembrī pieņemto ziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2010. gada 5. oktobrī pieņemto rezolūciju Nr. 1755 par demokrātisku iestāžu darbību Ukrainā,
– ņemot vērā paziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti ES un Ukrainas parlamentārās sadarbības komitejas 14. sanāksmē, kura notika 2010. gada 22. un 23. martā Briselē,
– ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 16. septembra secinājumus par Ukrainu,
– ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju;
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2009. gada 4. decembrī Kijevā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Ukrainas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un pašreizējās sarunas par asociācijas nolīgumu (AN), ar ko paredzēts aizstāt partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN),
– ņemot vērā Valsts indikatīvo programmu Ukrainai 2011.–2013. gadam,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Ukraina ir Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīga kaimiņvalsts; tā kā Ukrainas izmērs, resursi, iedzīvotāju skaits un ģeogrāfiskā atrašanās vieta piešķir tai īpašu vietu Eiropā un to padara par nozīmīgu reģionālo dalībnieku;
B. tā kā 2010. gada 1. oktobrī Ukrainas Konstitucionālā tiesa atcēla 2004. gada 8. decembrī pieņemto konstitūcijas grozījumu; tā kā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas sekretārs ir paziņojis, ka, atceļot 2004. gada reformu, Ukrainas Konstitucionālā tiesa ir pārkāpusi savas pilnvaras, tā kā Konstitucionālās tiesas spriedums tika pasludināts tūlīt pēc tam, kad 21. septembrī, tikai dažas dienas pēc tam, kad apšaubāmos apstākļos tika atlaists pirms tam prezidenta Viktors Juščenko iecelts tiesnesis, Ukrainas parlamentā zvērestu nodeva četri jauni Konstitucionālās tiesas tiesneši;
C. tā kā gan Ukrainas nesen ievēlētais prezidents Viktors Janukovičs, gan Ukrainas parlaments (Verkhovna Rada) ir apliecinājuši Ukrainas apņemšanos pievienoties Eiropas Savienībai;
D. tā kā pirms 2010. gada 31. oktobrī paredzētajām vēlēšanām opozīcija sastopas ar nopietniem šķēršļiem, lai gan iestādes ir solījušas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi;
E. tā kā 2010. gada 13. oktobrī EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā paziņoja, ka Ukraina ir panākusi augstu plašsaziņas līdzekļu brīvības līmeni, tomēr tai jāveic steidzami pasākumi, lai to saglabātu, un aicināja Ukrainas valdību atturēties no jebkādiem mēģinājumiem ietekmēt vai cenzēt plašsaziņas līdzekļu saturu un ievērot starptautiskos plašsaziņas līdzekļu brīvības standartus un EDSO saistības plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā;
F. tā kā tādi Ukrainas valdības lēmumi kā ietekmīgā plašsaziņas līdzekļu magnāta iecelšana par Valsts drošības dienesta vadītāju un Tieslietu Augstās padomes locekli, ir vērtējami pretrunīgi un veicinājuši polarizētu politisko atmosfēru valstī; tā kā to vēl vairāk pastiprina aizdomas, ka jaunā valdība ir iecerējusi samazināt demokrātiskās tiesības un brīvības; tā kā polarizētā politiskā klimata novēršana ir viens no galvenajiem iestāžu un visu Ukrainas politisko spēku uzdevumiem;
G. tā kā pašlaik ar valsts vēsturi saistītu iemeslu dēļ uz Valsts drošības dienesta darbību cilvēki raugās ar lielām aizdomām,
1. pauž bažas par to, ka Ukrainā palielinās iebiedēšanas gadījumu skaits un pastiprinās nedemokrātiskas un autoritāras tendences;
2. norāda uz bažām par varas koncentrāciju jauno Ukrainas iestāžu rokās, uzskata, ka ir saprotams un dažkārt pat vēlams, ka jauna valdība cenšas koncentrēt varu savās rokās, taču tam jānotiek, ievērojot demokrātijas principus, taču brīdina, ka šādas varas koncentrēšanas rezultātā vara nedrīkst kļūt par viena politiskā spēka monopolu, apdraudot valsts demokrātisko attīstību;
3. pauž bažas par to, ka aizvien biežāk tiek saņemti ticami ziņojumi par nepamatotu Ukrainas Valsts drošības dienesta (VDD) iejaukšanos iekšpolitikā un spiedienu uz žurnālistiem, kā arī partiju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un viņu radiniekiem; uzskata, ka demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība nav pieņemama, un aicina varas iestādes reformēt drošības dienestus un to funkcijas atbilstīgi Eiropas standartiem;
4. uzsver, ka sadarbība ar Eiropas Komisiju par likumā pamatotu demokrātiju (Venēcijas komisiju) ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka likumdošanas reformu paketes, kas šobrīd tiek izstrādātas, pilnībā atbilst Eiropas standartiem un vērtībām; aicina Ukrainas iestādes lūgt Venēcijas komisijai atzinumus par likumprojektu galīgajām versijām;
5. atbalsta ES un Ukrainas vīzu režīma atvieglošanu, kā arī to, ka ES cenšas noslēgt detalizētu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ukrainu, tomēr uzsver, ka šāda nolīguma prasības ir jāpilda un jārespektē;
6. uzsver nepieciešamību nostiprināt uzticību varas iestādēm un to stabilitāti, neatkarīgumu un efektivitāti, nodrošinot demokrātiju un tiesiskumu un sekmējot uz vienprātību balstītu konstitucionālās reformas procesu, kas tiktu īstenots tā, lai attīstītu un uzlabotu konstitucionālo sistēmu, balstoties uz skaidru pilnvaru nošķiršanu un efektīvu kontroles un līdzsvara sistēmu starp valsts iestādēm, kā to paredz Venēcijas komisijas ieteikumi;
7. pauž bažas par tendenci Ukrainā koncentrēt varu viena politiskā spēka rokās, kas apdraud valsts demokrātisko attīstību;
8. aicina veikt visaptverošu un konsekventu tiesu sistēmas reformu, nodrošinot tiesu iestāžu neatkarību no izpildiestādēm un spēju pretoties korupcijai, kā arī neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kas neļaus viena Ukrainas politiskajam spēkam koncentrēt varu savās rokās;
9. uzsver nepieciešamību nodrošināt vēlēšanu sistēmas un procesa efektivitāti, lai arī turpmāk prezidenta un parlamenta vēlēšanas notiktu saskaņā ar starptautiskiem demokrātisku vēlēšanu standartiem un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumiem;
10. pauž bažas par apsūdzībām attiecībā uz iespējamo ar vēlēšanām saistīto krāpšanos, kas norāda uz to, ka vēlēšanu procesā iesaistītie netic gaidāmo vēlēšanu godīgai norisei un organizēšanai; tā kā uzticība vēlēšanu organizēšanai ir būtiski svarīgs demokrātijas priekšnoteikums, aicina varas iestādes nodrošināt līdzsvarotu vēlēšanu organizētāju sastāvu visos līmeņos, tostarp vadošajos amatos; iesaka iestādēm apsvērt iespēju pieņemt papildu pasākumus, lai veicinātu kandidātu un vēlētāju uzticību vēlēšanu procesam, piemēram, nodrošinot to, ka vēlēšanu procesā piedalās atzītas politiskās kustības ar to izvēlētiem nosaukumiem un ka kandidātu saraksti ir skaidri nodalīti;
11. pauž bažas par aizvien biežākām apsūdzībām un ticamiem ziņojumiem par to, ka pēdējo mēnešu laikā tiek apspiestas demokrātiskās brīvības un tiesības, piemēram, pulcēšanās brīvība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība; uzskata, ka tiesībaizsardzības iestāžu un drošības dienestu iejaukšanās žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu organizāciju darbā demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama; aicina varas iestādes izmeklēt visas apsūdzības par tiesību un brīvību pārkāpumiem un novērst atklātos pārkāpumus;
12. turklāt aicina varas iestādes nodrošināt, ka tiesas procesu rezultātā nenotiek apraides frekvenču selektīva atsavināšana, un pārskatīt jebkādus lēmumus vai personu iecelšanu amatos, kas varētu izraisīt interešu konfliktu, īpaši tiesībaizsardzības un tieslietu jomā; tādēļ pauž bažas par nesenajiem notikumiem, kas varētu mazināt plašaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu — demokrātijas stūrakmeņus; aicina iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Ukrainā un atturēties no jebkādiem mēģinājumiem tieši vai netieši kontrolēt valsts plašsaziņas līdzekļu saturu;
13. pauž bažas par pret žurnālistiem vērstās vardarbības un iebaidīšanas gadījumiem un par Novy Styl reportiera Vasiļa Kļimentjeva pazušana 2010. gada 11. augustā; aicina Ukrainas varas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Ukrainā un atturēties no jebkādiem mēģinājumiem tieši vai netieši kontrolēt valsts plašsaziņas līdzekļu saturu, kā arī darīt visu iespējamo, lai Vasiļa Kļimentjeva lietas izmeklēšana virzītos uz priekšu; aicina Ukrainas valdību saskaņot tiesību aktus par plašsaziņas līdzekļu brīvību ar EDSO standartiem;
14. norāda, ka vairākas Ukrainas NVO ir sūdzējušās par vardarbīgu protesta akciju pārtraukšanu, kurās tās piedalījušās, un to, ka policija un citas tiesībaizsardzības iestādes ir izrēķinājušās ar to aktīvistiem;
15. uzsver to, cik svarīgi ir izmantot Austrumu partnerības piedāvātās iespējas, lai nostiprinātu ES attiecības ar Ukrainu un citām Austrumu partnerības valstīm;
16. uzstāj uz to, lai Padome un Komisija pauž bažas par tiesiskumu un opozīcijas iespēju vienlīdzīgumu Ukrainā;
17. uzsver, ka 2010. gada 22. novembrī paredzētajā ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtības prioritātēm ir jābūt tādām abpusēji svarīgām jomām kā kopīgas vērtības, demokrātija un cilvēktiesības, laba pārvaldība, cīņa pret korupciju un pareizs jaunā asociācijas nolīguma nosaukums;
18. aicina augstākā līmeņa sanāksmē noteikt virkni īstenojamo īstermiņa prioritāšu, nosakot starpposma apbalvojumus, ja nosacījumi tiek pilnībā izpildīti, un izveidot uzraudzības mehānismu, ar kuru tiek rūpīgi sekots līdzi darba kārtības ievērošanai, kā arī asociācijas nolīguma sarunu virzībai;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas valdībai un parlamentam, kā arī Eiropas Padomes un EDSO parlamentārajām asamblejām.