REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
3.11.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez‑Neyra, Francisco José Millán Mon, Arnaud Danjean, Elena Băsescu, Karl-Heinz Florenz PPE grupas vārdā
Sarah Ludford, Sharon Bowles, Olle Schmidt, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā
Charles Tannock ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0608/2010
B7‑0608/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs[1],
– ņemot vērā rezolūcijas par Transatlantisko ekonomikas padomi un 2009. gada 22. oktobra rezolūciju par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi[2],
– ņemot vērā 2009. gada 3. novembrī Vašingtonā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu,
– ņemot vērā 2009. gada 27. oktobrī notikušajā Transatlantiskās ekonomikas padomes ceturtajā sanāksmē pieņemto progresa ziņojumu, Transatlantiskajā likumdevēju dialogā pieņemto kopīgo paziņojumu un 2009. gada 4.–9. decembrī Ņujorkā un 2010. gada 4.–6. jūnijā Madridē notikušās sanāksmes,
– ņemot vērā ES un ASV 2009. gada 28. oktobrī pieņemto kopīgo paziņojumu par transatlantiskās sadarbības uzlabošanu tieslietu, brīvības un drošības jomā,
– ņemot vērā ES un ASV 2010. gada 3. jūnijā pieņemto kopīgo deklarāciju par terorisma apkarošanu,
– ņemot vērā G-20 valstu sanāksmēs 2010. gada 26. un 27. jūnijā Toronto un 2010. gada 21.–23. oktobrī Seulā pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā transatlantiskās attiecības ir unikāla un plaša darbības joma, kurā ietilpst savstarpējas saistības attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, terorisma apkarošanu un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanu; ņemot vērā ES un ASV kopīgās intereses un vērtības, ES un ASV nepieciešamību ieklausīties vienai otrā un Eiropas Parlamenta gatavību uzklausīt ASV prezidentu un ASV Kongresu;
B. tā kā ES un ASV attiecībām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu globālu jautājumu un jaunu problēmu risināšanu;
C. tā kā ES un ASV kopīgi strādā pasaules mērogā, lai īstenotu vienotu rīcības programmu, kas pamatojas uz kopīgu vēsturi, kultūru, interesēm un vērtībām, un tā kā ES un ASV attiecībām ir jāieņem būtiska loma, lai nodrošinātu, ka globālus jautājumus un jaunas problēmas risinātu, ņemot vērā starptautiskās tiesību normas un izmantojot daudzpusējās institūcijas, jo īpaši ANO, EDSO un NATO;
D. tā kā šie divi transatlantiskie partneri kopā aizņem pusi no pasaules ekonomikas, un ES partnerība ar ASV 4,28 triljonu ASV dolāru apjomā ir lielākā, integrētākā un ilglaicīgākā ekonomiskā partnerība pasaulē un galvenais pasaules ekonomiskās labklājības dzinējspēks, un tā kā pašlaik transatlantisko attiecību stiprumam un saistībām ir vēl lielāka nozīme, ņemot vērā pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;
E. tā kā abi partneri ir apņēmušies sadarboties, lai savā ekonomikā veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, un tā kā Eiropas Parlaments turpina iestāties par transatlantiskā tirgus bez šķēršļiem pabeigšanu līdz 2015. gadam, kura sasniegšanai līdz ar ES vienotā tirgus pabeigšanu būs īpaši būtiska nozīme, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu tās atveseļošanu;
F. tā kā jaunattīstības valstis ir vismazāk vainīgas cilvēka darbības radīto klimata pārmaiņu izraisīšanā, tomēr tām nākas ciest no smagām sekām, un tā kā klimata pārmaiņu negatīvās izpausmes apdraud ieguldījumus starptautiskajās nabadzības mazināšanas programmās, tādējādi kavējot Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu; turklāt ņemot vērā nepieciešamību pēc nepārtraukta dialoga par iniciatīvu transatlantiskās partnerības attīstības jomā,
ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme
1. uzstāj, ka ir svarīgi, lai ES un ASV administrācija pastiprinātu stratēģisko dialogu, sadarbību un koordināciju globālo problēmu un reģionālo konfliktu risināšanā;
2. aicina abus partnerus par politikas prioritāti noteikt cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas sekmēšanu pasaulē; uzsver, ka ir jāpastiprina koordinēšana preventīvās un krīžu diplomātijas jomā;
3. uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abi partneri uzņemtos vadošo lomu attiecībā uz G-20 valstu saistību īstenošanu;
4. uzsver ES un ASV sadarbības nozīmi, vienojoties par konkrēti izpildāmiem mērķiem, lai beidzot panāktu starptautisku vienošanos ANO Klimata pārmaiņu konferencē (16. pušu konference) Kankūnā, kas pamatotos uz zinātniski pamatotiem faktiem un ietvertu pienācīgu starptautisku palīdzību klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem jaunattīstības valstīs;
5. atzinīgi vērtē ASV administrācijas jauno pieeju Izraēlai un aicina atjaunināt ES un ASV partnerību izraēliešu un palestīniešu konflikta risināšanā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2010. gada 2. septembrī Vašingtonā paziņoto tiešu sarunu uzsākšanu starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi; atgādina, ka ir jāveic turpmākas sarunas, kas norādītajā termiņā novedīs pie risinājuma par divu valstu izveidi — Izraēlas Valsti un neatkarīgu, demokrātisku un dzīvotspējīgu Palestīnas Valsti, abām līdzāspastāvot mierā un drošībā; uzsver, ka attiecīgā reģiona pusēm un ES būtiski svarīgais vispārējais miers ir jāpanāk, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijām, Madrides principiem, tostarp „zemi par mieru„ principu, Ceļvedi, pušu iepriekš panāktajām vienošanām un Arābu miera iniciatīvu, un akcentē, ka Tuvo Austrumu Kvartetam ir aktīvi jāpiedalās miera procesā, atzīstot Arābu miera iniciatīvas un nepārtrauktas sadarbības ar arābu partneriem nozīmību;
6. uzsver, ka neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem apdraud ieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; pauž vilšanos par to, ka Irāna turpina atteikties pilnībā sadarboties ar SAEA, traucējot SAEA darbā, liedzot piekļuvi galvenajām kodoliekārtām un ar veto palīdzību kavējot inspektoru iecelšanu; aicina Irānas vadītājus pildīt LKN Irānai noteiktās saistības; pieprasa Irānas valdībai ratificēt un īstenot drošības pasākumu nolīguma papildprotokolu un aicina ASV un ES koordinēt ārlietu politiku, lai sasniegtu šo mērķi;
7. lai gan apzinās, ka slepenu militāru dokumentu tālāknodošana ir saistīta ar risku, kas apdraud militāros darbiniekus, pauž nopietnas bažas par nesen izvirzītajām nopietnajām apsūdzībām par to, ka Irākā notiek sankcionēta spīdzināšana; prasa iztirzāt šo jautājumu ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, lai veiktu neatkarīgu transatlantiskā līmeņa izmeklēšanu;
8. neatlaidīgi mudina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku pildīt savas saistības, ko tā uzņēmusies sešu pušu sarunās, tostarp pilnībā un pierādāmā veidā atteikties no visiem kodolieročiem un pašreizējām kodolprogrammām; aicina Korejas Tautas Demokrātisko Republiku pilnībā pildīt visas attiecīgās kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās prasības, atkārtoti apliecina savu atbalstu sešu pušu sarunām un joprojām ir pārliecināts, ka ir jāpanāk iekļauto jautājumu apmierinošs un visaptverošs risinājums, izmantojot diplomātiskos līdzekļus;
9. uzsver NATO nozīmību, jo tas ir transatlantiskās drošības pamats, un mudina veidot stratēģisku sadarbību starp ASV un ES dalībvalstīm, lai risinātu globālas drošības problēmas; atzinīgi vērtē jaunās stratēģiskās koncepcijas projektu, ko paredzēts pieņemt NATO augstākā līmeņa sanāksmē, kura notiks 2010. gada 19. un 20. novembrī Lisabonā; uzskata, ka attiecīgās izmaiņas plašākā drošības struktūrā ir jārisina arī dialogā ar Krieviju un EDSO iesaistītajām valstīm, kas nav ES dalībvalstis; uzsver, cik svarīga transatlantiskās drošības stiprināšanā ir KDAP un Eiropas aizsardzības spēju uzlabošana;
10. norāda, ka gan ES, gan ASV līdzīgi saskaras ar dažādām problēmām, kuru skaits arvien palielinās; mudina sākt īstenot visaptverošu kopīgu stratēģiju, saskaņā ar kuru izvērtē un pilnveido visus transatlantiskās politikas pasākumus, lai izveidotu vienotu saskaņotu un plaša mēroga stratēģiju šo jautājumu efektīvai risināšanai;
11. atzinīgi vērtē to, ka ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs 2010. gada 8. aprīlī Prāgā ir parakstījuši jaunu līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu, un sagaida, ka abas puses to ratificēs;
12. mudina ES un ASV pastiprināt centienus attiecībā uz Turciju, Grieķiju un Kipru, lai panāktu ilgtspējīgu risinājumu problēmai saistībā ar Kipru, pamatojoties uz divu teritoriju un divu kopienu federālo konstitūciju no jauna apvienotai salai; norāda — ja Kipras problēmu atrisināt neizdosies, trūks pamata, uz kura ES un NATO varētu veidot stipru savstarpēju partnerību, un tas kavēs ES centienus veidot kopīgu drošības un aizsardzības politiku; uzsver Turcijas stratēģisko nozīmību saistībā ar ES un ASV attiecībām un to, ka mērķi uzlabot stabilitāti Vidusjūras austrumu reģionā, Tuvajos Austrumos un Dienvidkaukāzā varēs vislabāk sasniegt, izmantojot jaunu drošības līgumu starp ES, ASV un Turciju;
13. atzīst, ka pārklājas ES un ASV tirdzniecības un politiskās intereses Latīņamerikā, kur ES ir stratēģiska partnerība ar Meksiku un Brazīliju un brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Čīli un Meksiku, kā arī tiek vestas sarunas ar Kolumbiju; piekrīt ASV bažām par to, ka tādās valstīs kā Venecuēla pastiprinās autoritārisms un Kubā joprojām pastāv diktatūra; cer uz pastāvīgu sadarbību ar ASV tās kaimiņvalstīs, ņemot vērā lielus ES ieguldījumus reģionā un spēcīgu vēsturisko saikni ar to;
Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme un tās pilnvaru nostiprināšana
14. ir pārliecināts, ka Transatlantiskā ekonomikas padome (TEP) ir vispiemērotākais mehānisms transatlantisko ekonomikas attiecību pārvaldībai; prasa partneriem pilnībā izmantot Transatlantiskās ekonomikas padomes iespējas, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus ekonomikas integrācijai un līdz 2015. gadam panāktu transatlantisko tirgu bez šķēršļiem, kas būtu pozitīva atbilde pašreizējai ekonomikas un sociālajai krīzei;
15. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi oficiāli pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm, uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma, kā arī kopā ar ASV iestādēm izskatīt standartizācijas jautājumus, sākt apaļā galda sarunas par standartiem, galveno uzmanību pievēršot novatoriskiem risinājumiem, un koordinēt šo procesu starptautiski;
16. uzskata, ka vissvarīgākā nozīme TEP sanāksmē ir dialogam par jauno pārtiku un jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā; uzsver bažas par klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā;
17. prasa saistībā ar TEP sekmēt sadarbību visos jautājumos, kas skar ES un ASV rūpniecības regulatīvo vidi, jo īpaši MVU, atbilstoši ES pieejai saistībā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, ar ko, apsverot tiesību aktus ar transatlantisku ietekmi, paredz principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;
18. uzsver, ka ir svarīgi izmantot TEP arī kā pamatu makroekonomiskai sadarbībai starp partneriem, norādot uz viņu nepieredzēto sadarbību krīzes laikā, un mudina kompetentās finanšu iestādes pastiprināt koordināciju, jo īpaši pārraudzības un sistēmiska riska novēršanas jomā; atzīst svarīgo lomu, kāda ES un ASV bijusi starptautiskajās finanšu iestādēs, tostarp SVF, Pasaules Bankā un Starptautisko norēķinu bankā;
Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) loma TEP
19. vēlreiz aicina ES un ASV vadību, kā arī TEP līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā izšķirošo nozīmi, kāda ir likumdevējiem, lai nodrošinātu TEP sekmīgu darbību; mudina viņus TEP darbā pilnībā un tieši iesaistīt transatlantiskā likumdevēju dialoga pārstāvjus, jo likumdevēji kopīgi ar savām attiecīgajām izpildstruktūrām ir atbildīgi par daudzu TEP lēmumu ieviešanu un pārraudzību;
20. uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai likumdevēju dialogā un TEP darbā tiktu iesaistīti kompetentākie Kongresa un Eiropas Parlamenta deputāti nolūkā nepieļaut tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuri netīši ietekmē transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumus; cer, ka pašreizējo TLD var pārveidot par transatlantisku parlamentāru asambleju saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā minētajiem ieteikumiem;
Divpusējā un starptautiskā tirdzniecība
21. pauž apņēmību turpināt aicināt ASV likumdevēja iestādes — un aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes laikā darīt to pašu — vēlreiz apsvērt konteineru 100 % skenēšanas prasību, kā arī paplašināt sadarbību ar ASV, pamatojoties uz riska pārvaldību, tostarp ES un ASV Tirdzniecības partnerības programmu savstarpējo atzīšanu saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas noteikto SAFE standartu kopumu;
22. uzsver steidzamo vajadzību pēc iespējas drīz pabeigt Dohas sarunu kārtu; tomēr atzīst, ka ir nepieciešams jauns būtisks priekšlikums no tādām jaunām tirgus ekonomikas valstīm kā Ķīna, Indija un Brazīlija; aicina ASV turpināt strādāt kopā ar ES, lai likvidētu atlikušos šķēršļus;
23. uzskata, ka piekļuve trešo valstu tirgiem ir kopīgi risināms jautājums un tas ir gan ES, gan ASV interesēs, jo īpaši tāpēc ka dažās jaunajās rūpnieciski attīstītajās valstīs, piemēram, Brazīlijā, Indijā un Ķīnā, kur joprojām pastāv ievērojamas un diskriminējošas tirdzniecības un beztarifu barjeras, iespējams, sākas ekonomikas atlabšana pēc krīzes; pauž pārliecību, ka TEP ir svarīga nozīme kopīgas pieejas veicināšanā jautājumā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm; aicina TEP īstenot vienotāku pieeju un jaunu stratēģiju attiecībā uz jauniem ASV un ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai standartizētu noteikumus tajos;
Attīstība
24. atgādina, ka starptautiskās saistības, kas noteiktas attiecībā uz TAM (daudzus no tiem joprojām nav izdevies sasniegt), varēs izpildīt tikai tad, ja rūpnieciski attīstītās valstis pildīs savas saistības un līdz 2015. gadam 0,7 % no sava IKP ieguldīs OAP; tādēļ aicina ES un ASV, kā arī citus starptautiskos līdzekļu devējus ievērot savas saistības un veikt pasākumus, lai paātrinātu TAM sasniegšanu līdz 2015. gadam;
Ekonomikas un finanšu krīze
25. atgādina, ka „Bāzele II” nolīgums un tā gaidāmā pārskatīšana ir pasākumi, kam jākļūst par pasaules mēroga standartu, un mudina ASV steidzami īstenot „Bāzele II” vienošanos; tādēļ pauž dziļu satraukumu par to, ka, reaģējot uz krīzi, dažādos pieņemtos valstu tiesību aktos iekļautie ierobežojumi (it īpaši tie, kas iekļauti ASV t. s. „Volstrītas reformā” un Patērētāju aizsardzības likumā, ierobežojot ārējo reitingu atzīšanu), varētu nopietni apdraudēt šā vispasaules standarta vienotu piemērošanu; turklāt norāda, ka vienoti starptautiski grāmatvedības noteikumi ir būtiski vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidei, un aicina ASV pieņemt starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS);
26. mudina Komisiju aktivizēt finanšu sistēmas transatlantisko regulatīvo dialogu ar ASV un norāda, ka krīze bija vissmagākā recesija kopš Lielās depresijas un ka, reaģējot uz to, valdības visā pasaulē, jo īpaši ES un ASV, sadarbojās tā, kā tas nebija pieredzēts iepriekš, lai veiktu reformas finanšu tirgos un iestādēs;
27. uzskata, ka ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras, kādas darbojās krīzes sākumā — kā pasaules mērogā, tā ASV vai ES — nesekmēja pietiekamu globālās finanšu sistēmas stabilitāti; uzskata, ka, palielinoties ekonomikas un finanšu tirgus savstarpējai atkarībai, ir jāpastiprina sadarbība makroekonomikas politikas un vadošo ekonomiku uzraudzības jomā; turklāt atzīst, ka ES jārisina jautājums par tās pārstāvību Starptautiskajā Valūtas fondā;
28. aicina ES un ASV risināt sarunas ar Ķīnu, lai nokārtotu strīdīgo jautājumu pasaules līmenī par ārzemju valūtas maiņas kursu, nepiemērojot protekcionisma vai pretdarbības pasākumus; uzskata, ka salīdzinājumā ar ASV uz ES dalībvalstīm attiecas dažādu veidu tirgus slogs, jo īpaši saistībā ar valsts obligācijām un ar to, ka pastāv monetāra savienība;
29. norāda, ka gan t. s. „Volstrītas reformā” (Frank-Dodd Bill), gan regulējuma reformas programmā ES ņemtas vērā G-20 iniciatīvas, un uzskata, ka šo sadarbību ir svarīgi turpināt, izstrādājot tiesību aktus; norāda, ka tā ir it sevišķi vajadzīga saistībā ar tiesību aktiem par ārpusbiržas atvasinājumu tirgiem; uzsver, ka daudzas novirzes rodas tādēļ, ka pēc būtības atšķirīgi ir gan tiesību akti, gan uzraudzītāju loma likumdošanas procesā;
Enerģija, vide, transports, rūpniecība, pētniecība un zinātne
30. atzinīgi vērtē ES un ASV Enerģētikas padomes izveidi, lai nodrošinātu jaunu pamatu transatlantiskā dialoga padziļināšanai par tādiem stratēģiskiem enerģijas jautājumiem kā energoapgādes drošība vai par politikas pamatnostādnēm, lai izmantotu zemu oglekļa emisiju enerģijas avotus, vienlaikus stiprinot patlaban īstenoto zinātnisko sadarbību enerģijas tehnoloģiju jomā; atzinīgi vērtē to, ka parafēts jauns ES un ASV Energy Star nolīgums par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, kā arī sadarbību enerģijas tehnoloģiju izstrādē, piemēram, ūdeņraža izmantošanā, vai ITER projektā kodolsintēzes jomā;
31. mudina Transatlantisko ekonomikas padomi attīstīt sadarbību ceļā uz enerģijas un izejvielu no ārējiem avotiem stratēģiju, kas atbalsta avotu, piegādes veidu un infrastruktūru dažādošanu un veicina energoefektīvu ekonomiku, lai palielinātu energoapgādes drošību, un mudina Transatlantisko ekonomikas padomi palīdzēt rast kopīgus ilgtspējas kritērijus attiecībā uz dažādo avotu enerģijas salikumu un intensificēt pētniecību un izstrādi, tostarp — biodegvielas jomā;
32. norāda, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kurai nav vienota politiska un tehniska risinājuma, bet ka esošo iespēju apvienošana un krasa efektivitātes palielināšana visās ekonomikas un sabiedrības jomās attīstītajās valstīs un jaunattīstības valstīs palīdzētu atrisināt resursu un sadalījuma problēmu un sagatavotu ceļu trešajai industriālajai revolūcijai;
33. mudina ES prezidentūru parūpēties, lai ASV pieņemtu vērienīgas saistības gaidāmajā Kankūnas augstākā līmeņa sanāksmē un lai ASV sadarbotos, popularizējot saiknes starp ES Emisiju tirdzniecības sistēmu un ASV reģionālajām vai federālajām tirdzniecības sistēmām; šajā sakarībā norāda, cik svarīgi ir nodrošināt kopīgus standartus un etalonus visos jaunveidojamos emisiju tirdzniecības sistēmu tirgos, lai novērstu liekus regulējošos šķēršļus šajā jaunajā tirgū;
34. aicina, lai ASV ļautu pilnība un efektīvi īstenot pirmā posma ES un ASV aviācijas nolīgumu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu; atgādina Komisijai un ASV iestādēm, ka tad, ja neizdotos noslēgt otra posma nolīgumu, tas novestu pie tā, ka dažas dalībvalstis anulē pirmā posma nolīgumu;
35. mudina Transatlantisko ekonomikas padomi veicināt sadarbību pētniecības jomā, lai varētu labāk izpētīt nesen pagarinātā ES un ASV Zinātnes un tehnoloģijas nolīguma potenciālu, jo īpaši paplašinot saskaņotu aicinājumu izteikt priekšlikumus pieeju jomās, kurās ir stratēģiska interese abām pusēm, un pastiprinot sadarbību enerģētikas pētījumos, piemēram, International Partnership for the Hydrogen Economy (IPHE), Carbon Sequestration Leadership Forum (CSLF) un Johannesburgas Atjaunojamās enerģijas koalīcija (Johannesburg Renewable Energy Coalition, JREC);
Intelektuālais īpašums un patērētāju aizsardzība
36. pasvītro ciešas transatlantiskas sadarbības nozīmi attiecībā uz digitālās jomas plāniem, piemēram, digitālais tirgus, interneta brīvība pasaulē, neitralitāte, kopīgi standarti, pārredzamība un tiesiskums attiecībā uz viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA);
37. uzskata par būtisku izstrādāt kopīgu ES un ASV stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai ar mērķi cīnīties pret nelikumīgo globālo tirdzniecību ar kontrabandas un pirātiskajām precēm; aicina izveidot transatlantisku darba grupu cīņai ar kontrabandu, jo tas būtu svarīgs signāls, kas apliecinātu politisko gribu cīnīties ar nelegālajām darbībām, kuras mazina inovatīvu un radošu uzņēmumu konkurētspēju, un vienlaikus tiktu ievērotas pilsoniskās brīvības, vārda brīvība, privātums un pareiza procesuālā kārtība;
Tiesas un policijas sadarbība; vīzas
38. uzstāj, ka sarunās par piekļuvi ASV bezvīzu režīma programmai ES jāuzstājas kā vienam veselumam, lai nodrošinātu, ka tās četras dalībvalstis — Bulgārija, Kipra, Polija un Rumānija —, kuras nav iekļautas bezvīzu režīma programmā, neslēgtu ar ASV divpusējus nolīgumus nolūkā iegūt bezvīzu režīma statusu; atgādina, ka Komisijai politiskā un tehniskā līmenī sarunās ar ASV ir vēl jāpastiprina nozīme, ko ES piešķīra šo četru ES dalībvalstu piekļuvei bezvīzu režīma programmai pēc iespējas drīz;
39. uzsver sadarbības gaisotni starp ES un ASV to cīņā ar globālo terorismu, mudina ES un ASV turpināt darbu kopīgi, lai turpinātu dot pretsparu atsākušamies terora draudiem, un atgādina savu apņēmību šajā jomā un ciešu pārliecību, ka ir jānodrošina, lai drošības pasākumi nepasliktinātu pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, kā arī tiktu maksimāli ievērots privātums un datu aizsardzība; atkārtoti apstiprina, ka nepieciešamība un samērīgums ir galvenie principi, bez kuriem cīņa pret terorismu nekad nebūs efektīva;
40. atzinīgi vērtē to, ka ES un ASV Nolīgumā par bankas datu nodošanu ir atspoguļota ASV gatavība pozitīvi atbildēt uz prasībām par datu aizsardzību, kuras Eiropas Parlaments izvirzīja attiecībā uz SWIFT ziņojumu;
41. aicina, lai Padome ātri piekristu sarunu mandātam par ES un ASV datu aizsardzības nolīgumu un tad panāktu strauju progresu sarunu gaitā un to rezultātus pēc iespējas drīz pārņemtu tiesību aktos;
42. aicina, lai gan ASV, gan ES ierobežotu datu vākšanu un apstrādi līdz absolūtam minimumam, kas patiesi nepieciešams drošības mērķiem, lai šādi līdz minimumam samazinātu draudus brīvībai un pilsoniskajām brīvībām, un uzstāj, ka datu nosūtīšanas pieprasījumi, ka arī citi tieslietu un iekšlietu pasākumi parasti būtu jāskata daudzpusējā ASV un ES sistēmā un tie nebūtu jāskata divpusējā kārtā ar atsevišķu dalībvalsti;
43. uzsver nopietnas bažas par tā saukto Ceļojumu veicināšanas likumu (Travel Promotion Act) un tā diskriminējošo iedarbību, jo tas attiecas tikai uz ceļotājiem ASV bezvīzu režīma programmā, kā arī datu aizsardzība saistās ar to, ka maksājumus var veikt tikai ar kādu no četrām nozīmīgākajām kredītkartēm, kuru uzņēmumi visi atrodas ASV; aicina jautājumu par elektroniski piešķirtās ceļošanas atļaujas (ESTA) maksu izvirzīt nākamajā ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē, kura notiks decembrī;
44. ņemot vērā nesenos pavērsienus abpus Atlantijas okeānam, kas rada problēmas harmoniskām, daudzveidīgām sabiedrībām, aicina uz atvērtu dialogu starp mūsu valdībām un sabiedrībām par to, kā mēs visi kopā varam tiekties uz lielāku iecietību un daudzveidības ievērošanu savās kopienās — tādā vidē, kur visi ievērotu cilvēku pamattiesības;
45. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) līdzpriekšsēdētājiem, kā arī Transatlantiskās Ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājiem un sekretariātam.