REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA)
16.11.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Carl Schlyter, Eva Lichtenberger, Sandrine Bélier, Malika Benarab‑Attou, Judith Sargentini, Franziska Keller, Jan Philip Albrecht, Michail Tremopoulos, Christian Engström, Margrete Auken Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0617/2010
B7‑01617
Eiropas Parlamenta rezolūcija par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 15. novembra viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma konsolidēto tekstu,
– ņemot vērā Stratēģiju Eiropas Savienības Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai,
– ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par pārredzamību un stāvokli sarunās par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu,
– ņemot vērā rakstisko deklarāciju 0012/2010 par pārredzama procesa trūkumu saistībā ar viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA),
– ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra plenārsēdē notikušās debates par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu,
– ņemot vērā Eiropas ombuda lēmumu attiecībā uz sūdzību Nr. 90/2009/(JD)OV par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar ACTA,
– ņemot vērā Zviedrijas tieslietu ministres 2010. gada 21. oktobra paziņojumus par ACTA,
– ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atzinumus attiecībā uz pašreizējām Eiropas Savienības sarunām par viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu un Datu aizsardzības darba grupas vēstuli Eiropas Komisijai,
– ņemot vērā Elektroniskās tirdzniecības direktīvu 2000/31/EK, Informācijas sabiedrības direktīvu 2001/29/EK un Komisijas paziņojumu „Digitālā programma Eiropai”,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Kultūras, zinātnes un izglītības komitejas ziņojumu „Autortiesību pārskatīšana interneta laikmetā” (Dok. Nr. 12101, 2010. gada 7. janvāris),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu attiecībā uz pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas noslēgto Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi (2003/C 321/01),
– ņemot vērā Padomes secinājumus par attīstības politikas saskaņotību,
– ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003,
– ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS),
– ņemot vērā Dohas deklarāciju par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, ko PTO pieņēma 2001. gada 14. novembrī,
– ņemot vērā PTO strīdu DS409, kurā iesaistīta Eiropas Savienība un tās dalībvalsts, par ģenērisku zāļu tranzīta kravas arestu,
– ņemot vērā PTO strīdu DS362, kurā iesaistīta Ķīna, par pasākumiem, kas ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu,
– ņemot vērā PTO dalībvalstu iebildes saistībā ar ACTA, ko tās pauda 2010. gada 26. un 27. oktobrī notikušajā PTO TRIPS padomes sanāksmē,
– ņemot vērā PTO publiskoto informāciju par 2010. gada 8. un 9. jūnijā notikušo TRIPS padomes sanāksmi,
– ņemot vērā Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām, ko pieņēma Vīnē 1969. gada 23. maijā,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ACTA sarunu dalībnieki ir uzsvēruši, ka intelektuālā īpašuma tiesību efektīva piemērošana ir ārkārtīgi svarīga ekonomiskās izaugsmes saglabāšanai visās rūpniecības nozarēs visā pasaulē; tā kā ACTA sarunu dalībnieki 6. oktobrī publiskoja gandrīz pabeigtu tekstu un pēc tam Komisija īsumā informēja Parlamentu un tā atbildīgo komiteju; tā kā atlikušās puses Tokijas raunda beigās pieņēma vispārējo vienošanos, tādējādi atrisinot problēmu saistībā ar atrunām, kas attiektos uz periodu pēc Tokijas raunda, un tekstu pēc tam publiskoja 2010. gada 15. novembrī;
B. tā kā Komisija ir atkārtoti apstiprinājusi to, ka ir svarīgi īstenot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību; tā kā puses ir vienojušās, ka ar ACTA tiks nodrošināta ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu piemērošana vispārējās sadaļās, kā arī civiltiesiskajā, muitas un digitalizācijas sadaļā;
C. tā kā Komisija ir atsaukusies uz Eiropas ombuda lēmumu, lai pamatotu to, ka sarunas par ACTA notiek kā par tirdzniecības nolīgumu, nevis kā par piemērošanas nolīgumu; tā kā ombuds norādīja, ka „noslēdzot ACTA, ES tiešām var rasties nepieciešamība ierosināt un ieviest tiesību aktus. Šajā gadījumā ACTA būtu vienīgais vai lielākais apsvērums, uz kura pamata šādi tiesību akti tiktu pieņemti, un saņemt informāciju par ACTA acīmredzami būtu pilsoņu interesēs”; tā kā dažu valstu valdības uzskata, ka ACTA dēļ būs jāizdara izmaiņas valstu tiesību aktos, palielinot policijas pilnvaras rīkoties pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu;
D. tā kā ar ACTA paredzēto institucionālo vienošanos ACTA komitejai tiek piešķirts pilnvarojums, tai skaitā, attiecībā uz nolīguma īstenošanu un darbību, grozījumu izdarīšanu nolīgumā, nevalstisku pušu piedalīšanos un lēmumu pieņemšanu par komitejas noteikumiem un procedūrām; tā kā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā ir noteikts, ka Savienība tiecas veicināt demokrātijas izplatību;
E. tā kā ar Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām tiek iedibināta priekšdarbu nozīme vēlākā nolīgumu interpretācijā; tā kā Komisijas paziņojumi par ACTA elementiem, jo īpaši par „trīs pārkāpumu” (three strikes) pasākumiem, ir pretrunā dažiem publiski pieejamiem priekšdarbu stadijā izstrādātiem dokumentiem;
F. tā kā Komisija 2010. gada 19. oktobra paziņojumā norādīja, ka „Savienības rīcībai pamattiesību jomā jābūt nevainojamai” un ka „Savienībai šajā jautājumā jābūt paraugam”; tā kā Komisija 2010. gada 20. oktobra plenārsēdē paziņoja, ka ACTA „vēl nav parafēts” un ka „Komisijas kā sarunu dalībnieces prerogatīva ir noteikt brīdi, kad sarunas tehniski tiek pabeigtas un nolīgumu var parafēt”;
G. tā kā Direktīvas 2001/29/EK mērķis ir nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām; tā kā šīs direktīvas 5. pantā ir uzskaitīti pilnīgi visi iespējamie izņēmumi un ierobežojumi un ierobežotas dalībvalstu iespējas noteikt jaunus izņēmumus un ierobežojumus, un tā kā Eiropas Padome šādu pieeju ir nosaukusi par „kļūmīgu”; tā kā ACTA nav izskatīta iespēja paplašināt pašreizējos izņēmumus un ierobežojumus, un tas var apgrūtināt valsts tiesu rīcības brīvību elastīgi interpretēt pašreizējo izņēmumu piemērošanu; tā kā tehnoloģiskās attīstības rezultātā ir palielinājušās un dažādojušās radošu darbu izveides, ražošanas un izmantošanas iespējas un tiesību subjektu, un lietotāju interešu taisnīga līdzsvara nodrošināšanai ir nepieciešamas jaunas pieejas, lai, izmantojot digitālās tehnoloģijas, padarītu piekļuvi šiem darbiem elastīgāku; tā kā Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu par nezināmu autoru darbiem, lai veicinātu Eiropā kultūras darbu digitalizāciju un izplatīšanu;
H. tā kā ACTA līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka patentu iekļaušana civiltiesiskās izpildes sadaļā tiek paredzēta kā izvēles iespēja; tā kā ACTA sarunu dalībnieki ir apstiprinājuši, ka „ACTA nekavēs likumīgu ģenērisku zāļu pārrobežu tranzītu”; tā kā Parlaments rezolūcijā un rakstiskajā deklarācijā ir norādījis, ka jebkuri pasākumi, kuru mērķis ir pastiprināt pilnvaras attiecībā uz pārrobežu pārbaudi un preču konfiscēšanu, nedrīkst ietekmēt piekļuvi likumīgiem, cenas ziņā pieejamiem un drošiem medikamentiem pasaules mērogā; tā kā ES Padomes Regulā Nr. 1383/2003, kuras noteikumus pašlaik apspriež, izskatot PTO strīdu, ir paredzēti robežapsardzes pasākumi attiecībā uz precēm, kas tiek ievestas tranzīta nolūkos; tā kā uzņēmumi, ģenērisko medikamentu ražotāji un veselības aprūpes atbalstītāji visā pasaulē ir vērsušies pret patentu iekļaušanu ACTA un brīdinājuši par šādas rīcības iespējami kaitīgo ietekmi uz tehnoloģiju attīstību, zāļu pieejamību un konkurenci ģenērisko zāļu jomā;
I. tā kā Parlaments rakstiskajā deklarācijā ir paudis viedokli, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāuzņemas par datiem, ko tie, sniedzot savus pakalpojumus, pārsūta vai izvieto internetā, tāda atbildība, kuras dēļ viņiem būtu jāveic šādu datu iepriekšēja uzraudzība un filtrēšana; tā kā EDAU savā atzinumā par ACTA brīdina, ka interneta pakalpojumu sniedzēji var iekļaut „līgumos ar klientiem noteikumus, kas ļauj kontrolēt klientu datus un pārtraukt abonēšanas līgumus”;
J. tā kā 2010. gada 10. marta rezolūcijā Parlaments pauda nopietnas bažas par to, ka pirms ACTA sarunu sākšanas netika noteikts juridiskais pamats; tā kā ACTA krimināltiesiskās izpildes sadaļā ir iekļauti noteikumi par kriminālprocesu, krimināltiesisko atbildību, kriminālpārkāpumiem, krimināltiesisko izpildi un sodiem; tā kā sarunas par ACTA kriminātiesiskās izpildes noteikumiem veica Padomes prezidentūra; tā kā “komerciāla mēroga” definīcija ACTA krimināltiesiskajos pasākumos ir plašāka nekā PTO interpretācija, piemērojot sankcijas Ķīnas lietā;
K. tā kā ACTA puses ir apņēmušās saglabāt TRIPS nolīguma 7. pantā paredzētos pienākumus piedalīties tehnoloģiju attīstības veicināšanā; tā kā ar savietojamību saistītie ES politikas pamatvirzieni pamatojas uz Savienības tiesību kopuma noteikumiem, ar kuriem atbalsta reverso inženieriju;
L. tā kā pēdējās ACTA redakcijās gan preambulā, gan nolīguma materiālajās tiesību normās ir iekļauti daži svarīgi drošības pasākumi; tā kā ACTA noteikumi joprojām var apgrūtināt valstu tiesību aktos paredzēto izņēmumu piemērošanu, to dēļ var rasties nepieciešamība grozīt tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību paaugstinātajiem standartiem attiecībā uz kaitējumu atlīdzību un citiem sodiem, vai arī ACTA noteikumi nepieļauj iespēju veidot atbildības noteikumu pieeju, lai ierobežotu kompensāciju noteikšanu par pārkāpumiem; tā kā nolīguma 1. panta 2. punktā ir teikts, ka „ikviena puse var atbilstīgi savai tiesību sistēmai un praksei brīvi izvēlēties šā nolīguma noteikumu īstenošanai piemērotu metodi”; tā kā nav vispārēju noteikumu, kas ļautu kādai no pusēm nepildīt ACTA paredzētos konkrētos pienākumus;
M. tā kā sarunu dalībnieku mērķis ir paplašināt ACTA, iekļaujot tajā jaunattīstības valstu un jauno tirgus ekonomikas valstu tirdzniecības partnerus; tā kā PTO TRIPS padomes sanāksmē nozīmīgi tirdzniecības partneri ir apstiprinājuši, ka ACTA var būt pretrunā TRIPS nolīgumam un citiem PTO nolīgumiem, apdraudēt PTO tiesību normas un procesu, darbojoties ārpus PTO tiesiskā regulējuma, apgrūtināt tiesību, pienākumu un elastīguma līdzsvaru, par kuru puses bija uzmanīgi vienojušās, slēdzot dažādus PTO nolīgumus, radīt nevienlīdzīgu tirdzniecību vai tirdzniecības šķēršļus, kā arī apgrūtināt TRIPS nolīgumā un Dohas deklarācijā par TRIPS un sabiedrības veselību iestrādāto elastīgumu, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselību un ģenērisko zāļu tirdzniecību,
1. atsaucīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot ACTA sarunu pārredzamību un apņemšanos aizsargāt ES jaunradi un konkurētspēju; atzīst, ka uzmanīgi izlīdzsvarotas tiesību subjektu un vispārējās sabiedrības intereses ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu ES vadošo lomu uz zināšanām balstītā ekonomikā; atzinīgi vērtē Komisijas un Parlamenta konstruktīvo sadarbību atbilstīgi pārskatītajam pamatnolīgumam;
2. atbalsta Komisijas tālejošo plānu nodrošināt to, ka tiek pilnīgi piemērots Savienības tiesību kopums par ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm, bet pauž nožēlu, ka ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu piemērošanā joprojām nav vērojami nozīmīgi uzlabojumi; mudina Komisiju aktīvi strādāt pie tā, lai nodrošinātu Eiropas produktu noietu pasaules ekonomikā, paredzot ACTA ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu efektīvu piemērošanu un nosakot, ka attieksmei pret tām ir jābūt tādai pašai kā pret citām intelektuālā īpašuma tiesībām;
3. ņem vērā ombuda lēmumu un uzskata, ka tikt informētiem un uzraudzīt, vai tiek ievērotas sabiedrības intereses, acīmredzami ir pilsoņu interesēs, jo īpaši, ja ACTA dēļ ir jāpieņem tiesību akti; atzīst, ka sabiedrības kritika par sarunu slepenību skaidri liecina par šāda sarunu procesa politisko nenoturību; atgādina Komisijai par Līguma par Eiropas Savienības darbību 15. pantā ietverto pienākumu veicināt „labu pārvaldību" un nodrošināt „pilsoniskas sabiedrības līdzdalību”, kā arī darboties „iespējami atklāti”; uzdod Komisijai radīt iespēju pirms nolīguma parafēšanas saņemt un pienācīgi izskatīt ES pilsoņu viedokļus par nolīguma tekstu;
4. uzskata, ka ACTA komitejai būtu jādarbojas atklāti, iesaistoši un pārredzami; uzdod Komisijai pirms nolīguma parafēšanas sniegt ieteikumus par ACTA komitejas demokrātisku pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz ieinteresēto personu piedalīšanos, un izstrādāt īpašas procedūras grozījumu izdarīšanai nolīgumā, tai skaitā procedūras, ar kurām tiek nodrošināta pārredzamība, radīta iespēja saņemt sabiedrības ieguldījumu saskaņā ar Līguma par ES darbību 15. pantā paredzētajiem ES pienākumiem un precizēta Parlamenta loma;
5. aicina Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi visiem atbilstīgajiem priekšdarbiem, lai ļautu Parlamentam pieņemt uz informāciju balstītu politisku lēmumu par nolīguma tekstu nozīmi;
6. prasa, lai Komisija neparafē ACTA, pirms tā saskaņā ar 2010. gada 19. oktobra paziņojumu nav pabeigusi un publiskojusi novērtējumu par ACTA ietekmi uz pamattiesībām;
7. lūdz Komisiju savlaicīgi pirms nolīguma parafēšanas sniegt atbildīgajām komitejām rakstiskus pierādījumus, ka ACTA neapgrūtinās autortiesību un blakustiesību izņēmumu un ierobežojumu saskaņošanu ES; ka ACTA neapgrūtinās iespēju turpmāk paplašināt Direktīvā 2001/29/EK iekļauto izņēmumu un ierobežojumu sarakstu; ka ACTA neliegs turpmāk pieņemt politikas pamatnostādnes un veikt tiesiskas darbības, lai, izmantojot izņēmumus, paplašinātu piekļuvi radošiem darbiem, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību; ka ACTA neierobežos Komisijas pašlaik apsvērtās iespējas pieņemt tiesību aktus par nezināmu autoru darbiem un iespējas novērst to, ka dalībvalstis, vēloties paplašināt piekļuvi autortiesību aizsargātiem nezināmu autoru darbiem, pieņem tiesību aktus, kas ierobežo kompensāciju saņemšanu par šādu darbu autortiesību pārkāpšanu;
8. konstatē, ka patenti neapšaubāmi tiek iekļauti vairāku ACTA sadaļu darbības jomā; norāda, ka ACTA paredzēto civiltiesisku pasākumu piemērošana patentiem nopietni kavētu likumīgu, cenas ziņā pieejamu, dzīvības glābšanai svarīgu zāļu pieejamību, kavētu ģenēriskām zālēm iekļūt tirgū un radītu nevienlīdzību konkurences jomā; apgalvo, ka, ievērojami palielinoties kaitējumu atlīdzināšanai un stingriem sodiem par iespējamiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, pieaugs juridiskā nenoteiktība, un tas kavēs ģenērisko zāļu ražotājus un ģenērisko zāļu ražošanā, tirdzniecībā vai izplatīšanā iesaistītās trešās personas, piemēram, aktīvo farmaceitisko vielu ražotājus, humānās palīdzības organizācijas, veselības programmu finansētājus un valsts regulatīvās iestādes zāļu jomā, jo īpaši, ja šos noteikumus piemēros precēm, kas tiek ievestas tranzīta nolūkos;
9. norāda, ka patentu jomā problēmas bieži sagādā saimnieciskie strīdi, un pauž bažas, ka ACTA civiltiesisko noteikumu piemērošana patentiem var palielināt ieguldījumu risku un tirgus nenoteiktību, kā arī apdraudēt tehnoloģiju attīstību, jo īpaši nozarēs, kurās ir grūti konstatēt pārkāpumus, palēnināt videi draudzīgas un klimata pārmaiņu apkarošanai būtiskas tehnoloģijas izplatīšanu, apdraudēt zināšanu efektīvu apmaiņu, kopējo ekonomikas attīstību un valsts sektora dzīvotspēju un radīt nelīdzsvarotību, kas vērsta pret sabiedrības interesēm attiecībā uz patentu piemērošanu dzīvām būtnēm, vietējas izcelsmes produktiem un tradicionālām zālēm; prasa Komisijai pirms nolīguma parafēšanas pievērsties šajā rezolūcijā minēto plašas ietekmes jautājumiem, kas saistīti ar iespēju piemērot patentiem civiltiesiskos noteikumus, un attiecīgi vēlāk iesniegt Parlamentam par to ziņojumu;
10. uzdod Komisijai pirms nolīguma parafēšanas iesniegt Parlamentam juridisko analīzi par ACTA iekļaujamo politikas pamatnostādņu nozīmi, likumību un piemērojamību attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju un tiesību subjektu sadarbību, jo īpaši attiecībā uz to, kā uzņēmējdarbības pārstāvju sadarbības centieni neierobežos pilsoņu pamattiesības, tai skaitā tiesības uz privātumu, tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu; atgādina Komisijai, ka saskaņā ar 2003. gada Iestāžu nolīgumu tā nedrīkst atbalstīt pašregulācijas un kopregulācijas mehānismus gadījumos, kas skar pamattiesības, piemēram, tiesības uz vārda brīvību; prasa Komisijai izvērtēt, vai ACTA kopumā var izmainīt pašreiz ES tiesību aktos panākto līdzsvaru starp interneta pakalpojumu sniedzēju juridiskajiem pienākumiem aizsargāt tiešo lietotāju personas datus un viņu juridiskajiem pienākumiem atklāt šādus datus intelektuālā īpašuma tiesību subjektiem vai administratīvām un tiesu iestādēm;
11. atkārtoti norāda uz 10. martā paustajām nopietnajām bažām par to, ka nav noteikts nolīguma juridiskais pamats; prasa Komisijai precizēt kompetences dalījumu starp Padomi un Komisiju attiecībā uz ACTA krimināltiesiskās izpildes sadaļu, tostarp attiecībā uz tā parafēšanu; uzstāj, ka pirms nolīguma parafēšanas Parlamentam ir jāsaņem pierādījumi par to, ka juridiskais pamats sarunām par ACTA pilnībā atbilst Lisabonas līgumam; uzdod Padomei un Komisijai pirms nolīguma parafēšanas sniegt juridisku novērtējumu par to, vai ACTA iekļautā „komerciālā mēroga” definīcija ir saskaņā ar PTO spriedumu Ķīnas lietā, pilnīgi atbilst ES proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un neradīs dalībvalstīm ierobežojumus izmantot valsts līmeņa izņēmumus saistībā ar krimināltiesiskās izpildes pasākumiem;
12. prasa, lai Komisija savlaicīgi pirms nolīguma parafēšanas skaidri apliecina, ka ACTA noteikumi neietekmēs ne Savienības tiesību kopumā iekļautos noteikumus, piemēram, Programmatūras direktīvā 91/250/EEK un Informācijas sabiedrības direktīvā 2001/29/EK iekļautos noteikumus, ne arī dalībvalstu tiesību aktus, kas paredzēti šo noteikumu īstenošanai, ar kuriem dažos gadījumos atļauta datorprogrammu reversā inženierija un tehnoloģijas aizsardzības pasākumu apiešana, lai, atļaujot savietojamību, veicinātu konkurenci un jauninājumus;
13. atzinīgi vērtē ACTA teksta projektā iekļautos uzlabojumus, paredzot lielāku skaitu privātuma un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu un ietverot dažus no TRIPS nolīgumā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem; uzdod Komisijai izvērtēt, vai ACTA paredzētos aizsardzības noteikumus var piemērot līdzvērtīgi izpildes noteikumiem; prasa Komisijai sniegt pierādījumus, ka ACTA nekavēs dalībvalstis vai Savienību izmantot TRIPS nolīgumā paredzēto elastīgumu, lai turpmāk garantētu iespējas izvēlēties dažādus politikas virzienus; prasa Komisijai sniegt juridisku novērtējumu par to, vai ACTA faktiski būs saistošs nolīgums un vai tā 1. panta 2. punktā tiks paredzēts vispārējs elastīgums attiecībā uz jebkādiem ACTA elementiem, kas var būt pretrunā valsts tiesību aktu elementiem; prasa Komisijai sniegt informāciju par mehānismiem, ar kuriem pusēm tiek nodrošināts elastīgums, kas ļauj pieņemt likumīgus nolīguma tekstā vai ACTA komitejas darbības procedūrās paredzētus izņēmumus attiecībā uz nolīgumā paredzētajiem pienākumiem;
14. uzskata, ka Komisijai būtu jāatbalsta ACTA pievienošanās procedūru un noteikumu pienācīgs elastīgums un tas, ka tajos atbilstīgi Padomes secinājumiem par attīstības politikas saskaņotību tiek ņemts vērā valstu, kas pievienojas, attīstības līmenis, vajadzības un mērķi; prasa Komisijai informēt Parlamentu par ACTA iespējamo ietekmi uz ES ārpolitiku un attīstības politiku, jo īpaši uz tās nozīmi PTO un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā, kā arī saistībā ar ACTA paredzētajiem TRIPS plus noteikumiem;
15. atkārto 10. martā pausto aicinājumu Komisijai pirms nolīguma parafēšanas veikt ACTA īstenošanas ietekmes novērtējumu attiecībā uz pamattiesībām un datu aizsardzību, nepārtrauktajiem ES centieniem saskaņot intelektuālā īpašuma tiesību izpildes pasākumus un elektronisko tirdzniecību; turklāt, ņemot vērā to, ka nolīguma primārais mērķis ir viltošanas un pirātisma izplatības apkarošana, prasa izvērtēt iespējamās izmaksas, ko radīs izpildes resursu novirzīšana uz darbību civiltiesisko pārkāpumu jomā, par pamatu izmantojot ACTA starptautisko formātu;
16. atgādina Komisijai un Padomei, ka Parlamenta piekrišana ACTA noslēgšanai ir atkarīga no tā, vai ar Parlamentu notiks pilnīga un līdzvērtīga sadarbība un vai tiks izpildītas visas šajā rezolūcijā iekļautās prasības, jo īpaši saistībā ar nolīguma parafēšanu un Parlamenta atzinumu pienācīgu ņemšanu vērā Komisijas darbībā;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un ACTA sarunās iesaistīto valstu valdībām un parlamentiem.