REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību
22.11.2010
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Barbara Lochbihler, Franziska Katharina Brantner, Ulrike Lunacek, Raül Romeva i Rueda, Nicole Kiil-Nielsen, Heidi Hautala, Judith Sargentini, Reinhard Bütikofer, Marije Cornelissen, Frieda Brepoels, Bart Staes, Jan Philipp Albrecht, Keith Taylor, Jill Evans, Indrek Tarand, Oriol Junqueras Vies, Malika Benarab-Attou, Michèle Rivasi, Catherine Grèze Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0624/2010
B7‑0649/2010
Eiropas Parlamenta rezolūcija par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000) un 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību, ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1888(2009) par seksuālo vardarbību pret sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu situācijās, kurā uzsvērts visu valstu pienākums izbeigt nesodāmību un saukt pie atbildības tos, kas vainojami noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos, tostarp tos, kas saistīti ar seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm,
– ņemot vērā ES Padomes rīcības plānu attiecībā uz dzimumu līdztiesību attīstības sadarbībā, kam jānodrošina, ka dzimumu vienlīdzība tiek garantēta visā ES darbā ar partnervalstīm visos līmeņos,
– ņemot vērā to, ka 2010. gada martā tika iecelts ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis jautājumos par seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos,
– ņemot vērā Padomes dokumentu „Vispusīga pieeja ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 1820 īstenošanai ES”, kā arī darbības dokumentu par ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 , kas pilnveidota ar rezolūciju Nr. 1820, īstenošanu saistībā ar EDAP, kas pieņemti 2008. gada decembrī, kā arī ņemot vērā Padomes 2006. gada septembra dokumentu par Cilvēktiesību jautājumu iestrādāšanu EDAP,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī ES pamatnostādnes attiecībā uz bērniem bruņotos konfliktos,
– ņemot vērā 2009. gada rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās un miera/valsts nostiprināšanā,
– ņemot vērā 2006. gada rezolūciju par Sieviešu stāvokli bruņotu konfliktu laikā un viņu lomu pēc konflikta situācijā,
– ņemot vērā 2006. gada rezolūciju par sievietēm politikā,
– ņemot vērā EP Drošības un aizsardzības apakškomitejas 2007. gadā sagatavoto rīcības plānu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai,
– ņemot vērā 2010. gada 7. oktobra rezolūciju par nespēju aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu Kongo Demokrātiskajā Republikā,
– ņemot vērā ANO jauno struktūru dzimumu jautājumu jomā (UN Women),
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā šogad ir pienākusi 10. gadadiena ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1325, kas ir pirmā rezolūcija par bruņoto konfliktu nesamērīgo un ārkārtējo ietekmi uz sievietēm, kā arī pirmā rezolūcija, kurā tas, ko sievietes konfliktos pārdzīvojušas, tiek saistīts ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, runājot par tādām savstarpēji saistītām jomām kā līdzdalība, aizsardzība, novēršana, palīdzība un atlabšana;
B. tā kā 25. novembris ir Starptautiskā diena pret vardarbību pret sievietēm;
C. tā kā Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1820, 1888 un 1889 pastiprina un pilnveido rezolūciju Nr. 1325, un šīs četras rezolūcijas ir uzskatāmas par saistību kopumu attiecībā uz sieviešu, miera un drošības jautājumu;
D. tā kā šo rezolūciju īstenošana ir kopīgas rūpes un pienākums visām ANO dalībvalstīm — gan konfliktos cietušajām valstīm, gan atbalsta sniedzējām valstīm, gan arī citām; šajā sakarā uzsverot, ka 2008. gada decembrī tika pieņemtas ES pamatnostādnes attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz bērniem bruņotos konfliktos, un par cīņu pret visa veida diskrimināciju pret viņiem, kas skaidri norāda, ka šie jautājumi ir ES politiska prioritāte;
E. tā kā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1820 un 1325 īstenošana ir jānosaka par prioritāti, izmantojot ES ārpolitikas finanšu instrumentus, pienācīgi atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras strādā bruņotu konfliktu apstākļos un konfliktu skartajās valstīs un reģionos;
F. tā kā Eiropas Parlamentam ir jāuzrauga gan vispārējās pieejas, gan topošā ES rīcības plāna dzimumu līdztiesībai un sieviešu līdzdalībai ES ārējā darbībā īstenošana, kā arī vadlīniju attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un bērniem īstenošana;
G. tā kā dzimumu aspekta ņemšana vērā civilās vai militārās misijās būtiski palielina operāciju efektivitāti, kurām ES varētu piešķirt nozīmīgu pievienoto vērtību, aktīvi iesaistoties to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar sievietēm bruņotos konfliktos;
H. tā kā ES būtu jāveicina sieviešu vienlīdzīga līdzdalība konfliktu novēršanā, krīžu pārvaldīšanā, miera sarunās, kā arī pēckonflikta posmā, piemēram, pēckara atjaunošanas plānošanā;
I. tā kā plaša mēroga un sistemātiska izvarošana un seksuāla verdzība ir atzīta Ženēvas Konvencijā par noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu; tā kā izvarošana tagad ir atzīta par genocīda nozieguma daļu, kad tā pastrādāta ar mērķi pilnīgi vai daļēji iznīcināt konkrētu cilvēku grupu; tā kā ES ir jāatbalsta centieni izbeigt to noziedznieku nesodāmību, kuri vainojami seksuālas vardarbības noziegumu pret sievietēm un bērniem izdarīšanā;
J. tā kā Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei vajadzētu būtiski veicināt ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 1820 īstenošanu gan attiecībā uz tā iekšējo struktūru, gan ārējām darbībām un politikas virzieniem;
K. tā kā ES ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus dokumentus par to, kā īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1820 un 1325, bet nav izrādījusi īpašu ieinteresētību sistemātiski un saskaņoti piemērot šīs pamatnostādnes praksē;
L. tā kā 2010. gads ir arī gads, kad tiek pārskatīts desmit gados sasniegtais attiecībā uz tūkstošgades attīstības mērķiem;
M. tā kā tikai nedaudzas dalībvalstis ir sagatavojušas valsts rīcības plānu par ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 īstenošanu; tā kā Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Zviedrija ir pieņēmušas valsts rīcības plānus,
1. uzsver, ka Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 desmitai gadadienai vajadzētu būt sākumam atjaunotai, aktīvākai rīcībai šīs rezolūcijas īstenošanā, ko nav iespējams panākt bez politiskas vadības visaugstākajā līmenī un lielākiem resursiem; visnotaļ iesaka rūpīgi apsvērt šo jautājumu pašreiz notiekošajā ES cilvēktiesību politikas pārskatā, nosakot visaptverošu valstu cilvēktiesību stratēģiju un izvērtējot ES pamatnostādnes attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un meitenēm, kā arī ES pamatnostādnes attiecībā uz bērniem bruņotos konfliktos un visa veida diskriminācijas pret viņiem izskaušanu;
2. prasa piešķirt īpašus un nozīmīga apjoma finanšu resursus, cilvēkresursus un organizatoriskus resursus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu ārpolitikā un drošības politikā; prasa, lai policijā, militārajās struktūrās, tieslietu un tiesiskuma nodrošināšanas misijās, kā arī miera nodrošināšanas operācijās tiktu iesaistīts lielāks skaits sieviešu; aicina dalībvalstis aktīvi veicināt sieviešu līdzdalību divpusējās un daudzpusējās valstu attiecībās un organizācijās ārpus ES;
3. mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci Catherine Ashton iecelt ES īpašo pārstāvi sieviešu, miera un drošības jomā, kas būtu pilnvarots koordinēt ES politikas virzienus un pasākumus, kā arī nodrošināt to saskaņotību, uzraudzīt saistību izpildi un veicināt labas prakses apmaiņu; aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nodrošināt, lai Eiropas īpašais pārstāvis sieviešu jautājumos tiktu atbalstīts ar pienācīgiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, un tam būtu tieša saikne ar augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci;
4. visnotaļ mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci arī nostiprināt ES darba grupu sieviešu, miera un drošības jautājumos, kuras vadība jāuzņemas jaunajam Eiropas Īpašajam pārstāvim un cer, ka šī darba grupa uzraudzīs valstu rīcības plānu par ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 1820 pieņemšanu un īstenošanu, veiks sistemātisku Kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju izvērtēšanu no dzimumu jautājumu aspekta un pārraudzīs ES delegāciju konfliktu skartās valstīs un reģionos darbu, kā arī sniegs padomus šīm delegācijām;
5. uzskata, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidošana ir unikāla iespēja nostiprināt ES ietekmi attiecībā uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1820 un Nr. 1325 īstenošanu;
6. tādēļ mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci iet tālāk par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai praksi un uzņemties būtiskas un uzskatāmas saistības attiecībā uz personāla komplektēšanu, finanšu resursiem organizatorisko hierarhiju; aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci iecelt vismaz piecas sievietes Eiropas Ārējās darbības dienesta desmit augstākajos amatos un attiecībā uz vadošajiem amatiem piemērot 50 % kvotu; mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci izveidot organizatorisku struktūrvienību Eiropas Ārējās darbības dienesta ietvaros sieviešu, miera un drošības jautājumos, kas būtu daļa no attiecīga departamenta, kā arī nodrošināt, lai ikvienā departamentā pēc ģeogrāfiskā iedalījuma un ikvienā ES delegācijā vismaz viens pilna darba laika amats ir paredzēts sieviešu, miera un drošības jautājumu risināšanai, un lai persona, kas ieņem šo amatu būtu minētās ES darba grupas locekle vai cieši sadarbotos ar šo darba grupu;
7. atzinīgi vērtē sabiedriskos pasākumus, piemēram, atvērto durvju dienas, pieņemšanas un citus sabiedrisko pasākumu veidus, ko organizēja vismaz trīs KDAP misijas — EUPM, EULEX un EUMM, lai atzīmētu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 desmito gadadienu; atzinīgi vērtē Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPCC) ieguldījumu šajā jomā; atgādina, ka KDAP misijas ir vieni no visnozīmīgākajiem ES instrumentiem, lai parādītu tās apņemšanos sasniegt ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1820 un 1325 mērķus krīzes skartās valstīs un reģionos;
8. mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un ES dalībvalstis iekļaut atsauces uz ANO Drošības padomes rezolūcijām N. 1325 un 1820 ar KDAP saistītos Padomes lēmumos un misiju pilnvarās, kā arī nodrošināt, lai katrā KDAP misijā būtu vismaz viens padomdevējs šajos jautājumos un būtu izstrādāts rīcības plāns par to, kā nodrošināt rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 1820 mērķu īstenošanu; mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, ES dalībvalstis un misiju vadītājus apspriedes ar vietējām sieviešu organizācijām padarīt par katras misijas standarta pasākumu;
9. prasa izveidot pienācīgas sabiedrības sūdzību iesniegšanas procedūras, kuras būtu īpaši noderīgas attiecībā uz ziņošanu par seksuālu vardarbību, kā arī vardarbību dzimuma dēļ; aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci ik sešu mēnešu izvērtējumā par KDAP misijām iekļaut sīki izstrādātus ziņojumus attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību;
10. atgādina par grupveida masu izvarošanu, kas notika Kongo austrumos kalnrūpniecības rajonā no 30. jūlija līdz 4. augustam, atgādina, ka pagājušā gadā tika ziņots par vismaz 8300 izvarošanas gadījumiem Kongo austrumu daļā un ka vismaz 1244 sievietes ir ziņojušas par izvarošanu 2010. gada pirmajā ceturksnī, kas nozīmē vidēji 14 izvarošanas gadījumu vienā dienā; mudina gan ES misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā, gan EUPOL misiju Kongo DR, kā arī EUSEC misiju Kongo DR, cenšoties reformēt Kongo DR drošības spēkus, noteikt cīņu pret seksuālo vardarbību par galveno prioritāti, kā arī noteikt par prioritāti sieviešu līdzdalības nodrošināšanu;
11. uzsver, cik svarīgi, lai ES policijas amatos un KDAP misijās tiktu iecelts vairāk sieviešu; šajā sakarā par piemēru ir uzskatāms ANO miera uzturēšanas spēku Libērijā sieviešu kontingents;
12. norāda uz to, ka jāizstrādā rīcības kodekss ES personālam, kas strādā militārās un civilās misijās, nosakot seksuālu ekspluatāciju par neattaisnojamu un noziedzīgu uzvedību;
13. aicina īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 un 1820 ES valstu stratēģijas dokumentos, kā arī mobilizēt lielāku finansiālu atbalstu konfliktu skarto valstu sieviešu līdzdalībai Eiropas procesos; aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci, Attīstības, Paplašināšanās un Humanitārās palīdzības komisārus noteikt sieviešu, miera un drošības jautājumus par ārējo finanšu instrumentu plānošanas un programmēšanas neatņemamu daļu, piemēram, tādu instrumentu kā EIDHR, ICI, IPA, bet jo īpaši attīstības sadarbības instrumenta un stabilitātes instrumenta neatņemamu daļu;
14. uzsver — Komisijai būtu jāveicina tas, lai mazas NVO varētu piekļūt Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta pabalstiem, atgādina, ka līdz šīm daudzām mazām sieviešu organizācijām nav izdevies tikt pāri birokrātiskajiem šķēršļiem;
15. aicina Attīstības komisāru piešķirt prioritāti sieviešu organizāciju darba atbalstam konfliktu skartajās teritorijās; mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci izmantot stabilitātes instrumenta ilgtermiņa komponenti, lai piešķirtu līdzekļus sieviešu līdzdalības veicināšanai ar mieru, drošību un samierināšanos saistītajos procesos, kā arī sistemātiski piešķirt līdzekļus sieviešu, miera un drošības jautājumu risināšanai visos īstermiņa pasākumos, kas tiek finansēti saskaņā ar Stabilitātes instrumenta 3. pantu;
16. uzskata, ka ES delegācijām būtu jāinformē pilsoniskā sabiedrība , piemēram, vietējās sieviešu organizācijas, par savu darbību konfliktu reģionos, kā arī jāapspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām politikas veidošanas procesā;
17. pieprasa, lai tiktu palielināta sieviešu kvota visās operāciju jomās, nosakot to 50 %apmērā, tostarp samierināšanas darbā, miera sarunās, miera veidošanā, miera nostiprināšanā, miera uzturēšanā un konfliktu novēršanā;
18. aicina nekavējoties palielināt sieviešu līdzdalību visās iniciatīvās, kuru mērķis ir rast konfliktu risinājumus, tostarp kā vidutājām, sarunu dalībniecēm, kā arī īstenojot konfliktu atrisināšanas pasākumus;
19. aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci ieviest ikgadēju nedēļu, kuras laikā notiek apspriešanās ar sievietēm vadītājām, pēc kuras ES delegācijas sagatavotu ziņojumus un rezultātu apkopojumus, un kas papildinātu ANO Pasaules Atvērto durvju dienu sievietēm un mieram;
20. uzsver, ka nepieciešami valstu rīcības plāni, kuros jābūt informācijai par valsts stratēģijas izpildes grafiku, jābūt noteiktiem reāliem mērķiem, iestrādātiem pārraudzības mehānismiem, kā arī jāievieš kvotas sieviešu līdzdalībai uzraudzības, novērtēšanas un pārraudzības mehānismos;
21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO īpašajam pārstāvim jautājumos par seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos un nesen ieceltajai ANO dzimumu jautājumu struktūras (UN Women) priekšsēdētājai.