Rezolūcijas priekšlikums - B7-0688/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0688/2010

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas darba programmu 2011. gadam

    8.12.2010

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

    Martin Schulz, Hannes Swoboda S&D grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0688/2010

    Procedūra : 2010/2639(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0688/2010
    Iesniegtie teksti :
    B7-0688/2010
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0688/2010

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas darba programmu 2011. gadam

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2011. gadam (COM(2010)623),

    –   ņemot vērā Parlamenta komiteju ieguldījumus, ko Priekšsēdētaju konference nosūtījusi Komisijai;

    –   ņemot vērā profesora Mario Monti Eiropas Komisijas priekšsēdētājam sagatavoto ziņojumu „Jauna vienotā tirgus stratēģija”,

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (COM(2010)608),

     

    –   ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem P7_TA-PROV(2010)0186),

     

    –   ņemot vērā 2010. gada rezolūciju par Savienības ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu, it īpaši euro zonā (P7_TA-PROV(2010)0377),

     

    –   ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi: ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums) (P7_TA-PROV(2010)0376),

     

    –    ņemot vērā Eiropas Savienības līguma 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

     

     ņemot vērā ANO 2010. gada 20.–22. septembra augsta līmeņa plenārsēdi par Tūkstošgades attīstības mērķiem un šīs plenārsēdes secinājumus,  

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā Eiropas Savienība vēl arvien nopietni cieš no 2008. gada finanšu nozares krīzes sekām, kas izpaužas masveida bezdarbā, vārgā ekonomikas atlabšanā, fiskālās problēmās, sabiedrisko pakalpojumu samazināšanā un finanšu tirgus negatīvā pretdarbībā dažās dalībvalstīs;

    B.  tā kā pilnīgai atlabšanai vajadzīga kopīga Eiropas pastāvīgas izaugsmes un darbavietu radīšanas stratēģija, kuru nodrošinātu ar nepieciešamajām pilnvarām un resursiem;

     

    C.  tā kā ir būtiski mazināt arī Eiropas neaizsargātību pret finanšu tirgu svārstībām, nostiprinot Eiropas un pasaules mēroga ekonomikas pārvaldību un pabeidzot mērķtiecīgu finanšu nozares regulējuma un uzraudzības reformu;

     

    D.  tā kā Eiropas Savienības būtiski principi ir aizsargāt visu cilvēku pamattiesības un vienlīdzību likuma priekšā, un šiem principiem jābūt likumdošanas un darba programmu pamatā, un tie jārespektē visās ES darbības jomās, tostarp krimināltiesībās un civiltiesībās, kā arī migrāciju, vienoto tirgu regulējošās tiesībās un darba tiesībās;

     

    E.  tā kā cilvēktiesības un demokrātija ir ES identitātes galvenā pazīme un joprojām ir ES ārējo attiecību politikas nozīmīgākās prioritātes;

     

    F.  tā kā Lisabonas līgumā no jauna apstiprināts, ka Eiropas Savienības ārējie darījumi, kuru neatņemama daļa ir tirdzniecība, būtu jāīsteno atbilstoši visiem ES mērķiem, tostarp sociālajā, vides un attīstības jomā; tā kā par prioritāti jākļūst lielākas saskanības nodrošināšanai starp iekšpolitiku un ārpolitiku, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika ir koordinēta ar ES rūpniecības un lauksaimniecības politiku, kas efektīvi veicinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu,

     

    Ievads un vispārīgi jautājumi

    1. pieņem zināšanai Komisijas darba programmu 2011. gadam un atzinīgi vērtē daudzus tajā iekļautos priekšlikumus, bet uzskata, ka programma kopumā pietiekami neatspoguļo ne pašreizējos notikumus, kas pārsteiguši Eiropu kopš 2008. gada, ne arī Eiropas pilsoņu cerības un izredzes;

     

    2. izsaka nožēlu par to, ka programmā nav īpaši uzsvērts tas, ka finanšu krīzes un tās izraisītās lejupslīdes rezultātā darbu zaudējuši septiņi miljoni cilvēku, kā arī īpaša uzmanība nav pievērsta riskam, ka liela daļa no šā bezdarba saglabāsies vairākus gadus; uzskata, ka tā ir viena no ES galvenajām problēmām 2011. gadā un turpmāk; tālab aicina Komisiju precīzi paskaidrot, kā tā konkrēti reaģēs uz ilgstoša bezdarba risku, un norādīt, kādā veidā tās iniciatīvas un priekšlikumi radīs pietiekamu daudzumu kvalitatīvu darbavietu, lai risinātu šo problēmu;

     

    3. uzskata, ka 2008. gada finanšu nozares krīzes izraisītās ekonomiskās, sociālās un fiskālās sekas skaidri parādījušas Eiropas ekonomikas modeļa trūkumus un neatbilstības, un tas liecina par to, ka nepieciešamas radikālas reformas un ekonomikas pārvaldības un finanšu nozares regulējuma pārorientēšanu, pievēršot Eiropas projektā lielāku nozīmi pilsoņiem un sociālajam aspektam;

                       

    4. turklāt uzskata, ka šie mērķi, kā arī 21. gadsimta globālās problēmas prasa, lai Eiropā tiktu nostiprināta sadarbība un solidaritāte, koncentrējot Eiropas darbību uz jomām, kurās Savienība nodrošina pievienoto vērtību un veicina lietderīgāku publisko resursu izmantošanu, un, ņemot vērā šos mērķus un problēmas, nepieciešams kopējais finansējums, kas ļauj Savienībai pilnībā veikt uzdevumus, kas ir tās izveidošanas pamatā;

                                                    

    5. tālab atzinīgi vērtē to, ka darba programmā nozīmīga loma ir ES budžetam, un to, ka Komisija atzīst — Eiropai vajadzīgs jauns budžets, kas būtu iedarbīgs līdzeklis ES kopējo mērķu īstenošanā, tomēr uzsver, ka Komisijai steidzami jānāk klajā arī ar priekšlikumiem, kuros pārskatītu pašreizējo kopējo finansējumu, un jāizstrādā svarīgi priekšlikumi, lai radītu jaunus pašu resursus, bez kuriem pilnībā īstenot tās darba programmu nebūs iespējams, jo īpaši novērst līdzekļu trūkumu galveno programmu finansējumā un nodrošināt līdzekļus ES jauno saistību pildīšanai saskaņā ar Lisabonas līgumu un stratēģiju „ES 2020”;

     

    6. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības reforma atzīta par prioritāti, un uzsver, ka, īstenojot šādu reformu, pilnībā jāņem vērā Parlamenta nostāja, kas norādīta tā 2010. gada 20. oktobra rezolūcijās, un ka šīs reformas motīvs ir Savienības ekonomisko un sociālo mērķu sekmēšana, kā tas minēts Lisabonas līguma 3. pantā; atgādina, ka EP un Padome kā abas budžeta lēmējiestādes būtu līdztiesīgi jāiesaista jebkādā Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma izmantošanā, attiecībā uz kuru vēl aizvien jāprecizē, kā tas ietekmēs budžetu;

    7. uzsver, ka nepieciešams pabeigt finanšu regulējuma reformu, nostiprināt pārredzamību un finanšu nozares stabilitāti un atbildību, garantējot, ka finanšu pakalpojumu tirgus ir pakārtots reālajai ekonomikai, nodrošināt, ka nodokļu maksātājiem nevajadzēs atkal uzņemties izmaksas, lai glābtu bankas, novērst spekulācijas un aktīvu cenu „burbuļus”, sekmēt ekonomikas līdzsvara atjaunošanu, kā arī veicināt to, ka finanšu nozare kalpo Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem;

    8. šajā sakarībā aicina izvirzīt vērienīgākus mērķus, jo plaši izplatīts ekonomistu viedoklis ir tāds, ka līdz šim īstenotās reformas pilnībā nav atrisinājušas finanšu nozares problēmas; aicina Komisiju plaši apspriest turpmāku reformu nepieciešamību, kuras paredzētu ne tikai tās darba programmā iekļautos priekšlikumus, nodrošinot, ka apspriešana norisinās pārredzami un tajā tiek iesaistītas visas ieinteresētās aprindas, un sniegt Parlamentam ziņojumu līdz 2011. gada beigām;

     

    9. atgādina, ka Komisijas priekšsēdētāja Barroso uzdevumā sagatavotajā Monti ziņojumā konstatēts, ka „daudzi Eiropas Savienības pilsoņi pret vienoto tirgu izturas ar aizdomām, bailēm un dažreiz pat ar atklātu naidīgumu”; aicina Komisiju apmierināt Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcijā par vienotā tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem izteikto prasību nodrošināt visaptverošu pieeju, kas pirmām kārtām ņem vērā pilsoņu, strādājošo un mazo uzņēmumu intereses;

     

    10. pauž nožēlu par to, ka visā programmā kopumā sociālajam aspektam vēl arvien ir nenozīmīga loma, jo Komisija neatkāpjas no iepriekšējo trīsdesmit gadu ekonomiskā modeļa, kas nav nodrošinājis labklājību, stabilitāti un sociālo integrāciju — Savienības deklarētos mērķus — un kuru pilnībā diskreditēja 2008. gada finansiālais sabrukums;

     

    11. uzsver, ka vajadzīga vērienīga Eiropas rūpniecības un kohēzijas politika, lai nostiprinātu reālo ekonomiku, uzlabotu konverģenci un panāktu racionālu un noturīgāku Eiropas ekonomiku, kas veidotu labvēlīgāku pamatu darbavietu skaita palielināšanai un to uzlabošanai;

     

    12. atgādina, ka Komisijas paziņojumā par ES budžeta pārskatīšanu uzsvērta kohēzijas politikas svarīgā loma solidaritātes un reālās ekonomiskās konverģences veicināšanā, lai īstenotu stratēģijas „ES 2020” mērķus par racionālu, integrētu un pastāvīgu izaugsmi; tālab pauž nožēlu par to, ka darba programmā 2011. gadam nav atsauces uz šo nozīmīgo politikas instrumentu;

     

    13. pauž nožēlu par sajukumu, ko radījušas daudzas dažādās iniciatīvas: vienotā tirgus akts, paziņojums par rūpniecības politiku, paziņojums par enerģētikas infrastruktūras prioritātēm 2020. gadam un pēc tam Komisijas darba programma, ES vadošās iniciatīvas līdz 2020. gadam utt.; aicina nodrošināt lielāku konsekvenci un labāku pārvaldību;

     

    14. mudina Komisiju koncentrēt tās centienus, lai nodrošinātu efektīvas saziņas politikas attīstību, tādējādi garantējot, ka ES pilsoņi labāk izprot tās uzdevumus; uzsver, ka likumdošanas priekšlikumiem jāpievieno vispusīgas saziņas stratēģijas, kurās Eiropas pilsoņiem izklāstīta priekšlikuma pievienotā vērtība; šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai izskaidrotu, kādus ieguvumus nodrošina pilsoņu iniciatīva, kas ir ietekmīgs programmas veidošanas instruments un var panākt to, ka ES iestādes sāk risināt konkrētas pilsoņu problēmas;

     

    Ekonomiskās pārvaldības stiprināšana un Eiropas semestris

     

    15. norāda uz aicinājumu paziņojumā, ka steidzami jāvirza uz priekšu Komisijas priekšlikumi par ekonomikas pārvaldību; uzskata, ka to iespējams sasniegt, ja visas iestādes strādā kopā kompromisa gaisotnē, un ka oktobra otrajā plenārsesijā ar milzīgu vairākumu pieņemtā Parlamenta nostāja attiecībā uz ekonomikas pārvaldību skaidri jāatspoguļo tiesību aktu paketē;

     

    16. uzsver, ka Eiropas ekonomikas pārvaldības koncepcijā jāvadās no stabilas fiskālās politikas, kura paredz lielāku izaugsmi, nodrošinot pilnīgu un kvalitatīvu nodarbinātību; uzskata, ka pārvaldības pakete jāpapildina ar tiesību aktiem, ar kuriem izveido pastāvīgu krīzes pārvarēšanas mehānismu, pieņem sākotnējos pasākumus, ar kuriem nodrošina savstarpēju parādzīmju izsniegšanu attiecībā uz daļu no valsts parādiem, un ievieš eiroobligācijas, un šajā sakarība prasa, lai Komisija uzņemtos saistības;

     

    17. uzsver, kas Eiropas semestris būti jāizmanto, lai nostiprinātu budžeta koordināciju un sinerģiju starp ES un valstu budžetiem un tādējādi panāktu ES vispārējos mērķus; pauž nožēlu par to, ka līdz šim šajā sakarībā nav iesniegti konkrēti priekšlikumi;

     

    18. pauž nožēlu par to, ka priekšlikumi Eiropas semestrim un pārvaldības pakete paredz tikai nelielu iespēju īstenot Eiropas Parlamenta rūpīgu pārbaudi, un uzsver, ka Parlaments noteikti jāiesaista abos procesos;

     

    19. pauž bažas par Eiropas semestrī, Integrētajās nodarbinātības pamatnostādnēs un Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs izteikto viedokļu saskaņošanu;

     

    Visaptveroša izaugsme

     

    20. atzinīgi vērtē nodarbinātības jomas un sociālo lietu pamatiniciatīvu ieviešanu, jo īpaši programmu attiecībā uz jaunām prasmēm, kas nepieciešamas jaunām darbavietam un platformu nabadzības apkarošanai, tomēr izsaka nožēlu, kas šajos jautājumos iesniegts ļoti nedaudz likumdošanas priekšlikumu;

     

    21. uzskata, ka visaptveroša izaugsmes pamatā var būt vienīgi vienlīdzīga attieksme attiecībā uz visiem strādājošiem darba vietā un līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem visiem uzņēmumiem; pauž nožēlu par to, ka darba programmā nav paredzēta direktīvas par norīkošanu darbā pārskatīšana, lai garantētu šo principu ievērošanu un uzsver, ka ar likumdošanas priekšlikumu, ar ko nosaka direktīvas īstenošanas kārtību, kā tas paredzēts paziņojumā par vienotā tirgus aktu, jāprecizē jautājums par sociālo pamattiesību realizēšanu;

     

    22. turklāt izsaka nozēlu, ka priekšlikumi par migrāciju nav apmierinoši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret strādājošiem no trešām valstīm un to aizsardzību un novērstu to uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību, kuri izmanto lētu darbaspēku, kas palielina sociālo dempingu; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Parlamenta nostāju, kurā pausts viedoklis pret izcelsmes valsts principa piemērošanu attiecībā uz darba un sociālajām tiesībām un kārtību;

     

    23. aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu darba laika direktīvai, kurā būtu iekļauti gan „izvēles iespēju”, gan „dežūras laika” jautājumi; uzsver, ka priekšlikumi tikai par vienu vai otru jautājumu nav akceptējami;

     

    24. aicina Komisiju pievērst uzmanību sociālo partneru viedokļiem pensiju jomā un nodrošināt, ka Baltā grāmata atspoguļo darba devēju un darbinieku cerības, tostarp arī pirmā pīlāra nostiprināšanu;

     

    25. atzinīgi vērtē Eiropas nodarbinātības dienestu (EURES) darbavietu portāla izveidošanas informācijas reformēšanu un to, ka konsultācijas par darbavietām ir padarītas pieejamākas gados jauniem strādājošiem, bet izsaka nožēlu, ka šā priekšlikuma iesniegšana atlikta līdz 2012. gadam, jo jauniešiem tās nepieciešamas jau pašreiz;

     

    26. atzinīgi vērtē ES pamatnostādnes valstu politikas jomā attiecībā uz romiem, bet prasa, lai šīs pamatnostādnes aptvertu arī likumdošanas iniciatīvas par sociālo integrāciju un nediskriminēšanu;

     

    27. norāda uz priekšlikumu par darba un privātās dzīves līdzsvarotību un ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu par paternitātes atvaļinājumu;

     

    28. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi likumdošanas iniciatīvu par pārstrukturēšanu ar mērķi izskaust ļaunprātīgi izmantošanu un aizsargāt Eiropas rūpniecisko pamatu;

     

    29. uzsver, ka priekšlikumiem par publisko iepirkumu jānostiprina Eiropas sociālais modelis, tostarp dzīves un darba apstākļu uzlabošana;

     

    30. uzsver, cik liela nozīme ir ietekmes novērtējumiem attiecībā uz visiem ES tiesību aktiem, lai tos padarītu iedarbīgākus ES līmenī, uz aicina vairāk nevilcināties un uzsākt pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kuras nerespektē ES tiesību aktus, jo īpaši tos, kas reglamentē darba laiku autotransportā;

     

    31. izsaka nožēlu par to, ka Komisijas programmā nav atsauce uz dzimumu līdztiesības jautājumiem; aicina sagatavot direktīvu, lai, kā tas tika solīts 2008. gadā, risinātu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem Eiropā, kas ir 17,4 %, un izskaustu vardarbību pret sievietēm, kā pieprasīts EP 2009. gada novembra un 2010. gada februāra rezolūcijā;

     

    32. mudina Komisiju ņemt vērā sieviešu stāvokli tās nostājā, kas vērsta pret nabadzību, apzinoties, ka 17 % sieviešu Eiropā dzīvo nabadzībā, kamēr 16 dalībvalstīs galējas nabadzības risks sieviešu vidū ir daudz lielāks;

     

    33. pauž nožēlu par to, ka paziņojumā nekas nav minēts par sabiedrības veselību un nevienlīdzību veselības aprūpes jomā; aicina Komisiju izstrādāt precīzi formulētu stratēģiju, lai risinātu pieaugošo nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, un paātrināt likumdošanas priekšlikumu pieņemšanu par veselību un pārtikas nekaitīgumu;

     

    Finanšu regulējums — reformas procesa pabeigšana

     

    34. atzinīgi vērtē ierosinātos turpmākos likumdošanas pasākumus saistībā ar Zaļo grāmatu par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību un uzskata, ka tai vajadzētu būt stratēģiskai iniciatīvai, jo labākai korporatīvai pārvaldībai būs izšķiroša nozīme, lai izvairītos no 2008. gada finanšu krīzes atkārtošanās un izveidotu finanšu nozari, kuras uzdevums ir kalpot reālai ekonomikai un pilsoņiem;

     

    35. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par ieguldītāju aizsardzību, piekļuvi banku pamatpakalpojumiem un atbildīgu praksi hipotēku jomā; atzinīgi vērtē arī likumdošanas iniciatīvu par krīzes atrisināšanu banku nozarē, kas jākoordinē ar konkurences politikas noteikumiem, lai nodrošinātu visaptverošu un saistošu pamatu vadībai krīzes situācijās, ņemot vērā gan privātos, gan publiskos tirgus dalībniekus un izvairoties no nodokļu maksātāju naudas ekstensīvas izmantošanas;

    36. atzinīgi vērtē regulas par kredītreitingu aģentūrām ierosināto pārskatīšanu, tādējādi risinot arī konkurences trūkuma problēmu šajā nozarē; prasa, lai Komisija rīkojas saistībā ar EP neseno pieprasījumu, kas iekļauts P.Beres ziņojumā par finanšu, ekonomisko un sociālo krīzi (A7-02672010), un pārbauda iespējas izveidot neatkarīgu Eiropas kredītreitingu aģentūru un vairāk iesaistīt neatkarīgas publiskas struktūras reitingu sniegšanā, kā arī valsts parādu reitingu īpatnības;

     

    37. pauž nožēlu par to, ka jautājums par finanšu nozares aplikšanu ar nodokļiem nav iekļauts stratēģiskajās iniciatīvās 2011. gadam un ka Komisija vilcinās veikt nepieciešamo sagatavošanās darbu, ko EP pieprasījis jau 2010. gada marta rezolūcijā;

    38. uzsver nepieciešamību ierobežot spekulāciju un nodrošināt, ka finanšu nozare arī pilnībā iesaistās ar krīzi saistīto izmaksu segšanā;

     

    39. atgādina par savu aicinājumu, ka nepieciešami jauninājumi finanšu nozarē, kas veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus, un ka jānodrošina labāka atbilstība starp ietaupījumiem un ieguldījumiem ES;

     

    Racionāla izaugsme

     

    40. atzinīgi vērtē priekšlikumus par digitālo programmu, bet atkārto savu aicinājumu Komisijai iesniegt visaptverošu rīcības plānu, kurā iekļauti uzdevumi un to izpildes grafiks, lai panāktu noturīgus un novērtējamus rezultātus attiecībā uz tīkla neitralitāti un tiešsaistes satura un pakalpojumu vienoto tirgu, izveidojot atvērtu un pārtikušu digitālu sabiedrību un pārvarot digitālo plaisu;

     

    41. izsaka nožēlu par to, ka darba programmā nav iekļauts ne 7. pētniecības un izstrādes pamatprogrammas vidusposma pārskats, ne Eiropas pētniecības telpas novērtējums

     

    42. prasa, lai Komisija steidzami nāktu klajā ar priekšlikumiem par jauninājumu partnerībām attiecībā uz izejvielām un progresīvām pilsētā;

     

    Pastāvīga izaugsme

     

    43. pauž nožēlu par to, ka paziņojumam par jauno rūpniecības politiku Eiropā nav sekojusi likumdošanas priekšlikumi, īpaši tādi, kuru mērķis ir panākt vēlamo pārorientēšanos uz zema oglekļa līmeņa un noturīgu ekonomiku;

     

    44. atkārtoti pauž savu atbalstu Komisijas centieniem izstrādāt efektīvu politiku saistībā ar klimata pārmaiņām; atgādina, ka nepieciešams nodrošināt, ka ar vidi un klimata pārmaiņām saistītie mērķi tiek iekļauti visās ES politikas jomās, kā arī tiek atspoguļoti attiecīgajās budžeta pozīcijās;

     

    45. uzsver, ka ir svarīgi paātrināt un stingri uzraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu vides jomā, lai īstenotu 6. vides rīcības programmas mērķus; mudina Komisiju rūpīgi izvērtēt šīs programmas rezultātus un to, kas paveikts saistībā ar 7. vides rīcības programmas izstrādāšanu;

     

    Vienotā tirgus potenciāla noskaidrošana

     

    46. aicina Komisiju izstrādāt daudzpusīgākus priekšlikumus, lai pārveidotu vienoto tirgu par patiesi sociālu tirgu, kas iegūtu Eiropas pilsoņu, strādājošo, mazo uzņēmumu un patērētāju uzticību; tālab aicina Komisiju saskaņā ar LESD 9. pantu un Parlamenta 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi visos tiesību aktos, kas attiecas uz vienoto tirgu, iekļaut sociālo klauzulu;

     

    47. aicina Komisiju nodrošināt saskanīgu pieeju attiecībā uz tiesību aktu par Eiropas līgumtiesībām un direktīvu par patērētāju tiesībām;

    48. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav izpildījusi Parlamenta 2010. gada oktobra rezolūcijā par ekonomisko krīzi pausto prasību iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar kuru nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, neskatoties uz izmaiņām, kas ieviestas ar Lisabonas līgumu, lai konkrēti šim mērķim radītu jaunu juridisko pamatu;

     

    49. atgādina savu aicinājumu izstrādāt likumdošanas priekšlikumu, lai visā Eiropā nodrošinātu izdevīgu un pieejamu kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmu par pieejamu cenu;

     

    50. uzsver, ka nepieciešams iedarbīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz produktu drošību ES; atbalsta direktīvas par produktu vispārēju drošību pārskatīšanu un aicina Komisiju pārskatīt CE atbilstības marķējuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka patērētāji CE marķējumu varētu uzskatīt par drošības marķējumu;

    51. atzinīgi vērtē tiesību akta priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un ierosināto paziņojumu par PVN; uzskata, ka obligāta KKUINB ir būtiska, lai radītu patiesu vienoto tirgu un samazinātu pret darba ņēmējiem vērstas nodokļu sistēmas tendences, kas minētas M. Monti ziņojumā, kā arī novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu dubultu uzlikšanu un negodīgu konkurenci nodokļu jomā; nosoda divpusējās sarunas ar Šveici un mudina Komisiju iesniegt Padomei iniciatīvu, lai ES varētu risināt sarunas par automātisku informācijas apmaiņu; joprojām uzskata, ka plānotajām iniciatīvām par KKUINB un PVN jābūt saskaņotām ar priekšlikumu par jauniem ES budžeta pašu resursiem, kurš Komisijai jāsagatavo un jāiesniedz līdz 2011. gada jūnijam;

     

    Pilsoņu programma

     

    52. ir ļoti nobažījies, ka nav konkrētu priekšlikumu par pamattiesībām vai horizontālas pretdiskriminācijas direktīvas un ka jautājums par diskriminācijas novēršanu nav pat pieminēts; aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai pretdiskriminācijas direktīvu atbloķētu;

     

    53. atbalsta priekšlikumu paziņojumam par lielāku ES iekšējo solidaritāti patvēruma jomā, taču, paturot prātā, ka Savienībai līdz 2012. gadam būtu vajadzīga kopīga patvēruma piešķiršanas politika, pauž nožēlu par to, ka nav tiesību aktu priekšlikumu par patvērumu;

    54. pauž nožēlu, ka nav būtisku priekšlikumu par migrāciju; atgādina, ka ierosinātās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pareiza darbība būs atkarīga no informācijas sistēmu VIS un SIS II panākumiem, kaut gan SIS II vēl pilnībā nedarbojas;

     

    55. atzinīgi vērtē priekšlikumu par nozieguma upuru tiesībām un, galvenais, par tiesībām uz juridisko atbalstu un juridisko palīdzību, tomēr pauž nožēlu, ka tas ir vienīgais paredzētais pasākums; prasa izstrādāt skaidru grafiku atlikušajiem Procesuālo tiesību ceļveža pasākumiem un prasa, lai Komisija steidzami apsver priekšlikumu direktīvai par vardarbības novēršanu pret sievietēm;

     

    56. atzinīgi vērtē jauno visaptverošo tiesisko regulējumu personas datu aizsardzībā, taču ar nosacījumu, ka tas paredz pārskatīt un pārstrādāt Direktīvu 95/46 un Pamatlēmumu par datu aizsardzību trešajā pīlārā;

     

    57. atzinīgi vērtē priekšlikumus par laulāto mantiskajām attiecībām un par mantiskajām sekām, kādas rodas, šķiroties cita veida attiecību pāriem, taču, lai panāktu kopīgas normas ES pilsoņiem visās dalībvalstīs, prasa Komisijai apsvērt iespējas paātrināt acquis pārskatīšanu civiltiesību un krimināltiesību jomā un sagatavot ziņojumu Parlamentam;

     

    58. atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par ES karstām tālruņa līnijām pazudušiem bērniem, taču atzīmē, ka darba programmā ir maz iniciatīvu par bērnu aizsardzību, kas veicinātu ANO Konvencijas par bērna tiesībām un Pamattiesību hartas ievērošanu;

     

    59. atzinīgi vērtē priekšlikumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju un atgūšanu, taču joprojām neatlaidīgi pieprasa, ka priekšlikumā būtu jāiekļauj šo līdzekļu izmantošana sociālām vajadzībām;

     

    60. pieprasa skaidrus pierādījumus par ES Pasažieru datu reģistra sistēmas nepieciešamību un proporcionalitāti;

     

    61. mudina Komisiju drīzumā nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem par tiesnešu apmācību un apspriesties ar Eiropas Parlamentu par saviem plāniem;

     

    62. aicina Komisiju tās 2010. gada zaļajā grāmatā par Eiropas līgumtiesību juridisko instrumentu rūpīgi izvērtēt visas iespējas;

     

    63. aicina Komisiju izvērtēt teritoriālā principa īstenošanas iespējas digitālajā vidē;

     

    64. aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK par autortiesībām informācijas sabiedrībā;

     

    65. pauž nožēlu, ka Komisija joprojām nav izpildījusi Eiropas Parlamenta ieteikumus par Stokholmas programmu (2009. novembris) attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un it īpaši par

    · Pamattiesību aģentūras regulas oficiālu pārskatīšanu (saskaņā ar koplēmuma procedūru), pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu šīs aģentūras daudzgadu programmas noteikšanā;

    · jauna tāda tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu, kurā paredzētu iesaldēt teroristisko organizāciju līdzekļus (LESD 75. pants — Eiropas Parlaments nesen Tiesā ir apstrīdējis Padomes lēmumu);

     

    66. pauž nožēlu, ka Komisija kavējas izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem Lisabonas līgumam pielāgotu pašreizējo acquis par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietu izmeklēšanā un izskatīšanā, kas ir brīvību, tieslietu un iekšlietu jomas prioritāte; šī kavēšanās ir nožēlas vērta, jo Komisija atliek tiesu iestāžu un parlamentu veiktu kontroli, kas izriet no Eiropola un Eurojust noteikumu pārskatīšanas un ir daļa no definīcijas par parlamentāro kontroli brīvības, drošības un tiesiskuma jomā;

     

    Eiropa pasaulē

     

    67. aicina Komisiju turpināt paplašināšanās procesu un palīdzēt Horvātijai izpildīt visus vēl nesasniegtos noslēguma kritērijus Horvātijas pievienošanās sarunu pēdējā posmā, it īpaši tiesu iestāžu un pamattiesību jomā; prasa Komisijai 2011. gada pirmajā ceturksnī Parlamentam iesniegt ziņojumu par panākto virzību attiecīgajā 23. sadaļā;

    68. aicina Komisiju, lai tā, gatavojot atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, pilnībā informē Parlamentu;

     

    69. aicina Komisiju stingri mudināt Turciju pēc 2011. gada vispārējām vēlēšanām izstrādāt jaunu pilsonisku konstitūciju, īpaši uzsverot pamattiesību un personu brīvību nostiprināšanu;

     

    70. uzskata, ka Turcijai steidzami jāizpilda pienākums pilnībā un nediskriminējoši īstenot Asociācijas nolīguma papildprotokolu; aicina Komisiju atbalstīt centienus panākt progresu starpkopienu sarunās par Kipru un normalizēt Turcijas un Kipras Republikas divpusējās attiecības;

     

    71. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai palielinātu pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) programmas īstenošanas efektivitāti, un nodrošināt, ka koplēmumā noteiktās apropriācijas šai programmai netiek apdraudētas;

     

    72. aicina Komisiju pabeigt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanu, lai nodrošinātu politikas mērķu un finanšu instrumentu labāku saskaņotību; ES kaimiņattiecībās būtu jāpastiprina cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas nosacījumi;

     

    73. atzīmē, ka Savienību Vidusjūrai raksturo aizvien lielāka institucionalizācija un tā cenšas galveno uzmanību veltīt konkrētiem projektiem; ir nobažījies par pašreizējo Savienības Vidusjūrai izveides strupceļu, kas radies reģiona politiskā stāvokļa dēļ, un aicina Komisiju spēkā esošos instrumentus pielāgot mainīgajai situācijai;

     

    74. norāda, ka pat tad, ja politiskā, saimnieciskā un sociālā situācija attiecīgajās valstīs joprojām atšķiras, ES un EKP partnervalstu attiecību uzlabošanai, pieņemot virkni divpusējus nolīgumus vairākās nozarēs, ir jānotiek, pamatojoties uz vienotu pieeju un tādējādi izvairoties no dubultstandartiem;

     

    75. prasa augstajai pārstāvei / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei iecelt īpašu pārstāvi cilvēktiesību jautājumos; atgādina savu aicinājumu izveidot cilvēktiesību un demokrātijas struktūru Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) galvenās pārvaldes līmenī (īpašu direktorātu cilvēktiesību jautājumos), kā arī katrā Savienības delegācijā iecelt darbinieku, kura pārziņā ir cilvēktiesības (t. s. „kontaktpunktu”);

     

    76. aicina Komisiju līdz 2015. gadam ik gadu iesniegt ziņojumu par ES paveikto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ieviest pasākumus, ar kuriem dalībvalstīm uzliktu pienākumu izpildīt to saistības 0,7 % no NKI piešķirt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kā arī aicina uzraudzīt šo saistību izpildi;

     

    77. mudina Komisiju stiprināt sadarbību klimata pārmaiņu, toksisko atkritumu un ūdens apsaimniekošanas jomā un veicināt to, ka tehniskās palīdzības jomā labāk tiek koordinēti līdzekļu devēji;

     

    78. atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu par ES politiku attīstības jomā; uzsver, ka šā dokumenta pamatā jābūt kopējām saistībām sasniegt TAM, īpašu uzmanību pievēršot politikas saskaņotībai attiecībā uz attīstību, novatoriskiem finansēšanas mehānismiem un labāku finansējumu ES politikas virzieniem attīstības jomā;

     

    79. uzsver, ka ņemot vērā notiekošās sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), uzmanība no jauna būtu jāpievērš attīstības aspektam; uzsver, ka ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai finansētu papildpasākumus, ar kuriem kompensētu EPN ietekmi uz jaunattīstības valstīm;

     

    80. atzinīgi vērtē priekšlikumu par tās Padomes regulas pārskatīšanu, kura attiecas uz humāno palīdzību; aicina Komisiju īpaši uzsvērt palīdzības pieejamību mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem un palīdzības darbinieku drošību, kā arī labāku sasaisti starp palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, kas ir būtiski humānās palīdzības efektīvas sniegšanas aspekti;

     

    81. prasa Komisijai nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu par jauno ASV „konflikta zonu izrakteņu” likumu, lai palielinātu pārredzamību un labu pārvaldību jaunattīstības valstu ieguves rūpniecības nozarē; aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret korupciju valstīs, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības un labas pārvaldības principi;

     

    82. atgādina, ka daudzpusība jāsaglabā kā ES svarīgākā prioritāte, un prasa notiekošajās un jaunajās tirdzniecības sarunās ievērot principu par īpašu un diferencētu attieksmi pret jaunattīstības valstīm; ir stingri pārliecināts, ka nepieciešama efektīva un pārveidota daudzpusēja tirdzniecības sistēma, lai izveidotu līdzsvarotāku un taisnīgāku ekonomisku sistēmu kā daļu no jaunas globālas pārvaldības, kas kalpotu attīstībai un nabadzības izskaušanai;

     

    83. atgādina, ka katrā ES noslēgtajā divpusējā nolīgumā visām klauzulām par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos būtu jāatbilst principam par vienādu attieksmi pret darba ņēmējiem;

     

    84. aicina Komisiju visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut un pastiprināt principu par negrozāmām cilvēktiesību, sociālām un vides jomas klauzulām un sankcijām par šādu klauzulu neievērošanu, cita starpā attiecībā uz diskrimināciju politisko, pilsoņu, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību, sieviešu un bērnu tiesību, tiesiskuma un pamattiesību garantiju, pret nesodāmību un vardarbību vērstas cīņas, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ, kā arī pret personām, kam konstatēts HIV/AIDS; uzsver, ka būtu jāveic stingra šo klauzulu izpildes uzraudzība un uz tām jāattiecina strīdu izšķiršanas mehānisms, kas paredz sankcijas vai atsevišķu nolīgumā noteikto tirdzniecības priekšrocību pagaidu apturēšanu gadījumā, ja šīs normas tiek smagāk pārkāptas; mudina Komisiju noteikt, ka Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Darba pamatstandarti ir saistoša visu to brīvās tirdzniecības nolīgumu sastāvdaļa, kurus ES noslēdz ar trešām valstīm; prasa noteikt kritērijus, lai uzraudzītu paveikto cilvēktiesību jomā;

     

    85. prasa ES parakstāmajos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības (USA) klauzulu; tajā ir noteikts uzņēmumu pienākums sniegt informāciju un nodrošināt pārredzamību, kā arī uzņēmumu un uzņēmumu grupu pienākums rīkoties ar pienācīgu rūpību, ir paredzētas pārbaudes, ja USA saistību pārkāpumi apstiprinājušies, un labāka tiesu pieejamība uzņēmumu rīcības upuriem;

     

    86. prasa noteikt vienotu eurozonas pārstāvību starptautiskajās finanšu institūcijās un G 20;

     

    Mūsdienīgs budžets

     

    87. ļoti atzinīgi vērtē Komisijas ieceri 2011. gada jūnijā kopīgi iepazīstināt ar priekšlikumu par jauno ES pašas resursu sistēmu un Komisijas priekšlikumu par ES izdevumu jauno struktūru laikposmam pēc 2014. gada (jauno daudzgadu finanšu shēmu); ir stingri pārliecināts, ka šie divi temati ir savstarpēji saistīti, par tiem būtu jālemj vienlaikus un tos nevar tālāk atlikt; aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz Padomi, lai izvairītos no tā, ka vienošanās ir novēlota, taču tajā pašā laikā pilnībā ievērot Līguma noteikumus, it īpaši 312. panta 5. punktu; uzsver, ka jebkāda kavēšanās vienoties par jauno budžeta shēmu varētu traucēt sasniegt ES politiskos mērķus, it īpaši kohēzijas politikas jomā;

    88. atkārto savus aicinājumus, ka jebkādai ES pašas resursu sistēmai vajadzētu būt godīgai, skaidrai, pārredzamai un attiecībā uz ES iedzīvotājiem fiskāli neitrālai; uzsver, ka pašreizējā sistēma, kurā dalībvalstu iemaksas nodrošina 85 %, nav ilgtspējīga; uzskata, ka Komisijas priekšlikumos vajadzētu būt ievērotiem LESD, it īpaši 311. panta, noteikumiem un šie priekšlikumi būtu jāapspriež atklātā iestāžu diskusijā Eiropas līmenī, cieši iesaistot dalībvalstu parlamentus;

     

    89. prasa, lai Komisija, vienlaikus ievērojot Līguma 311. pantu, sīkāk izvērtē, kā izmantot daļu no ieņēmumiem, kas gūti no finanšu darījumu nodokļa un/vai kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa kā no ES pašas resursu avota, taču neaizmirstot arī par citiem iespējamiem avotiem;

     

    Lietpratīgs regulējums

     

    90.  aicina Komisiju pastiprināt darbu, ko tā velta ex ante un ex post novērtējumiem, tajā pašā laikā saglabājot darba ņēmēju veselības un drošības standartus un vides standartus;

     

    Izglītība, kultūra un jaunatne

     

    91. atgādina Komisijai stratēģijas „ES 2020” mērķus izglītības un mācību jomā, lai veicinātu nodarbinātību, atbalstītu mūžizglītību un dotu iespēju, it īpaši jauniešiem, atrast darbu; lai sasniegtu šos mērķus, Komisijai uzmanība būtu jāpievērš saviem pasākumiem par pienācīga finansiāla atbalsta sniegšanu jauniešiem un par vieglāku pāreju no studijām un mācībām uz nodarbinātību; pauž nožēlu, ka darba programma šajā jomā nav pietiekami vērienīga;

     

    92. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par mobilitātes palielināšanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka tā veic pasākumus, kuri izriet no paziņojuma par agrīnās bērnības izglītību saistībā ar pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā”, uzsverot, ka visiem jauniešiem ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai veicinātu sociālo integrāciju;

     

    93. atzinīgi vērtē ierosināto paziņojumu par kultūras un radošajām nozarēm un uzsver šīs jomas nozīmi ekonomikā; minētajā paziņojumā būtu jāiekļauj ierosinājumi veicināt radošās studijas, piesaistīt ieguldījumus un nodrošināt līdzekļus māksliniekiem, kā arī veidot sadarbību ar uzņēmumiem un uzlabot mobilitāti;

     

    94. pauž nožēlu, ka jaunajā ES kompetences jomā — sportā — netiks izstrādāta sporta programma laikposmam 2012.–2013 gadam; mudina Komisiju nodrošināt, ka gaidāmajā paziņojumā par sportu tiks sagatavots pamats atbilstošai sporta politikai un pilnībā finansētai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

     

    Lauksaimniecība

     

    95. pauž nožēlu, ka Komisijas darba programmā 2011. gadam maz vērības veltīts kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārskatīšanai; prasa ar KLP reformu šo politikas jomu pārveidot pašos pamatos un nostiprināt kopējo lauksaimniecības politiku, lai, balstoties uz leģitimitāti, efektivitāti un taisnīgumu, risinātu jaunos uzdevumus;

    96. tāpēc prasa izstrādāt priekšlikumus, kuru pamatā ir integrētu maksājumu shēma ar jauniem kritērijiem, reglamentējoša sistēma risku pārvaldībai un atbalsts strukturāliem pasākumiem un konkurētspējai; reformētajai KLP vajadzētu būt saskaņotai ar ES politiku attīstības jomā, tai būtu jāveicina ilgtspējīga lauksaimnieciskā ražošana un dzīvnieku labturība, atbilstoši jārisina klimatu pārmaiņu, resursu noplicināšanas, ūdens piesārņojuma un augsnes erozijas problēmas, jānodrošina sociālā dimensija un tai jābūt saskaņotai ar reģionālo politiku, lai radītu darba vietas lauku apvidos;

     

    Jūrniecība un zvejniecība

     

    97. atzinīgi vērtē nodomu izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus par kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu, lai nodrošinātu resursu un iztikas avotu ilgtspējību;

     

    98. aicina Komisiju arī turpināt tās darbu zivju krājumu ilgtermiņa aizsardzībā, turpināt integrēto jūrniecības politiku, pilnveidot jūras teritoriālo plānošanu un censties sasniegt stratēģijā „ES 2020” noteiktos mērķus par gudru un ilgtspējīgu izaugsmi jūras ekonomikas jomā, šajā nolūkā nodrošinot efektīvāku Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta un Transporta ģenerāldirektorāta sadarbību un skaidrāk, kā arī lietderīgāk sadalot pienākumus;

     

    Transports

     

    99. aicina Komisiju paust viedokli par tās 2010. gada darba programmā iekļautajām īpašajām saistībām un uzsver, ka Baltajai grāmatai par transporta nozares nākotni jānodrošina visaptverošas ES transporta politikas īstenošana ar Komisijas rīcībai saistošiem termiņiem;

     

    100. it īpaši mudina Komisiju drīz iesniegt grafiku un atbilstošus plānus, kuros uzskaitīti konkrēti politiski un likumdošanas pasākumi par to, kā īstenot paredzamās TEN–T politikas pārskatīšanas gaidāmos rezultātus, kā arī pieņemto ceļu drošības plānu, rīcības plānu par mobilitāti pilsētās un iepriekšējā sasaukuma iniciatīvas par transporta loģistiku;

     

    101. pauž nožēlu, ka Komisija nav iesniegusi priekšlikumu par jūrniecības nozares ārējo izmaksu internalizāciju, kā tiek solīts jau daudzus gadus, un aicina Komisiju turpināt uzstājīgi prasīt, lai Starptautiskās Jūrniecības organizācijas diskusijās pieņemamā laikposmā tiktu panākts starptautisks nolīgums, un, ja tas neizdodas, Komisijai būtu jāierosina iniciatīva šajā jomā;

     

    102. atgādina, ka gaidāmā lidostu noteikumu paketes priekšlikuma galvenajiem mērķiem vajadzētu būt šādiem: darba ņēmēju apstākļu uzlabošana, godīgas konkurences sekmēšana visā nozarē un nemainīgi augsta pasažieru tiesību līmeņa nodrošināšana;

     

    103. prasa saistībā ar transporta nozari veicināt tūrismu; prasa arī efektīvāk sadarboties Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātam un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātam, tostarp lietderīgāk un skaidrāk sadalot pienākumus;

     

    104. uzskata, ka līdz šim novārtā ir atstāti transporta nozares sociālie jautājumi;

     

    Kohēzijas politika

     

    105.  atgādina, ka stratēģija „ES 2020” un kohēzijas politika ir ļoti cieši saistītas un ka nepieciešamība integrēt papildu prioritātes vai mērķus nedrīkstētu samazināt kohēzijai paredzētos līdzekļus; īpaši ir pārliecināts, ka labāka kohēzija ir Eiropas ilgtermiņa saimnieciskās un sociālās labklājības būtisks faktors;

     

    106. aicina Komisiju kohēzijas politikas noteikumus nākamajam plānošanas periodam iesniegt savlaicīgi, lai Eiropas Parlaments varētu dot savu ieguldījumu un tos ātri pieņemtu, kā arī aicina radīt iespēju kohēzijas programmas laikus īstenot;

     

    Enerģētika

     

    107. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par enerģētikas nodokļu direktīvas pārskatīšanu saskaņā ar komisāra G. H. Oettinger solījumiem, ko viņš izteica, kad Eiropas Parlamentā notika viņa uzklausīšana;

     

    108. pauž nožēlu, ka nesenajā Komisijas priekšlikumā par enerģētiku gandrīz nekas nav teikts par ES iespējām uzglabāšanas jomā un „zaļajām darbavietām”;

     

    109. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par jau esošo ēku energoefektivitāti, kas ir svarīga, lai sasniegtu ES mērķus CO2 emisiju samazināšanas jomā;

     

    110. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai un Ministru padomei.