REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju pirms trešās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes

8.12.2010

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Judith Sargentini Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0693/2010

B7‑0693/2010

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju pirms trešās Āfrikas un ES augstākā līmeņa sanāksmes

Eiropas Parlaments,

-    ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju (turpmāk tekstā „Kopīgā stratēģija”) un Āfrikas un ES stratēģiskās partnerības īstenošanas pirmo rīcības plānu (2008–2010), ko pieņēma ES un Āfrikas valstu un valdību vadītāju 2007. gada 8. un 9. decembra sanāksmē Lisabonā,

-    ņemot vērā secinājumus, kas pieņemti Āfrikas un ES trešajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Tripolē 2010. gada 29. un 30. novembrī,

-    ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā Āfrikas un ES kopīgajā stratēģijā noteiktos mērķus var sasniegt tikai tad, ja pienācīgi tiek risināti svarīgi jautājumi, kas saistīti ar Āfrikas valstu attīstību;

B.  tā kā Āfrikas un ES kopīgajā stratēģijā nav ņemta vērā pieredze, kas gūta pēdējās desmitgadēs īstenotajā abu kontinentu sadarbībā, kurā galvenā uzmanība tika veltīta Eiropas ekonomikas interesēm, kā liecina ES tirdzniecības stratēģijas dokuments „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē”;

C. tā kā ES tirdzniecības stratēģija veicina ES piekļuvi jaunattīstības valstu izejvielu resursiem, tostarp lauksaimniecības precēm, nodrošinot ES lielajiem uzņēmumiem piekļuvi jaunattīstības valstu tirgum, neievērojot jaunattīstības valstu intereses;

D. tā kā jaunattīstības valstu piekļuve ES tirgiem faktiski aprobežojas ar izejvielu eksportu, kam piemēro mazāku nodokli nekā apstrādātām precēm, un šāda politika jaunattīstības valstis tur ES rūpniecības izejvielu apgādātāju lomā;

E.  tā kā, pieļaujot kapitāla nelikumīgu aizplūšanu un izvairoties no nodokļu maksāšanas, Āfrikas valstis joprojām nesaņem ļoti nepieciešamos finanšu resursus, lai attīstītu savu sociālo un ekonomikas infrastruktūru veselības, izglītības, nodarbinātības u.c. jomās;

F.  tā kā Āfrikas un ES stratēģijai vajadzētu būt balstītai uz taisnīgiem noteikumiem un saskaņotu politiku, lai Āfrikas valstis izkļūtu no nabadzības un atkarības apburtā loka,

1.  pauž nožēlu par to, ka Āfrikas un ES kopīgajā stratēģijā nav ņemta vērā pieredze, kas gūta pēdējās desmitgadēs īstenotajā abu kontinentu sadarbībā, un nav ierosināts veidot jauna veida attiecības, kas balstītas uz ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstības redzējumu, ietverot taisnīgu, vienlīdzīgu, saskaņotu, līdzdalību veicinošu, sociāli labvēlīgu un videi draudzīgu politiku;

2.  uzsver, ka Āfrikas un ES kopīgās stratēģijas pamatprincipi būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu jaunattīstības valstu ilgtspējības vajadzības, kas saistītas ar nabadzības apkarošanu, pienācīgu ienākumu un iztikas nodrošināšanu, kā arī ar cilvēka pamattiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu;

3.  pauž nožēlu par to, ka augstākā līmeņa sanāksmē netika apspriesta valdības atbalstīto ārvalstu investoru pašreiz veiktā lauksaimniecības zemes iegāde Āfrikā, kas, ja to neveic pienācīgi, vietējā mērogā var apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku un izraisīt nopietnas ilgtermiņa sekas;

4.  norāda, ka taisnīga tirdzniecība starp ES un jaunattīstības valstīm ietver taisnīgu samaksu par jaunattīstības valstu resursiem un lauksaimniecības produktiem, proti, samaksu, kas atspoguļo iekšējās un ārējās izmaksas, vienlaicīgi garantējot SDO darba pamatstandartu ievērošanu attiecībā uz darba apstākļiem, kā arī nodrošinot vides aizsardzību;

5.  uzskata, ka Āfrikas un ES valstu vadītājiem būtu jāapliecina sava apņemšanās izveidot mehānismu, lai novērstu kapitāla nelikumīgu aizplūšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, veicināt pilnīgu pārredzamību un pārskatu sniegšanu par valstīm un pastiprināt starptautisku spiedienu uz visām jurisdikcijām, kuras varētu pieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Āfrikā;

6.  uzskata, ka konfliktu novēršanas politika ir būtisks miera saglabāšanas priekšnosacījums un vajadzētu pievērst uzmanību konfliktu strukturālajiem cēloņiem, ieviešot ilgstošas attīstības politiku, lai apmierinātu Āfrikas iedzīvotāju pamatvajadzības un cīnītos pret bezdarbu, sociālo un ekonomisko netaisnību;

7.  uzskata, ka nesen pieņemtais ASV likums par „konfliktu izrakteņiem” ir nozīmīgs solis cīņā pret izrakteņu nelikumīgu ieguvi Āfrikā, kas veicina pilsoņkaru un konfliktus; uzskata, ka Komisijai un Padomei vajadzētu ierosināt līdzīgu priekšlikumu, lai nodrošinātu ES tirgū ievesto izrakteņu izsekojamību;

8.  mudina Āfrikas un ES valstu vadītājus pievērsties ar nodokļiem saistītam attīstības aspektam, izveidojot Āfrikā efektīvas un stabilas nodokļu sistēmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstības finansējuma avotu, ar ko ilgtermiņā aizstāt atkarību no ārvalstu atbalsta;

9.  ar nožēlu norāda, ka ES — pretēji Āfrikas valstu vēlmēm — joprojām uzstāj uz ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ĀS Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras padomei, ĀS komisijai, ĀS izpildpadomei, Panāfrikas parlamentam, ĀKK Ministru padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.