Rezolūcijas priekšlikums - B7-0733/2010Rezolūcijas priekšlikums
B7-0733/2010

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveidi, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti

    14.12.2010

    iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0659/2010, uz ko sniedz mutisku atbildi,
    saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

    Sharon Bowles Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā


    Procedūra : 2010/2987(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B7-0733/2010
    Iesniegtie teksti :
    B7-0733/2010
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B7‑0733/2010

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par pastāvīga krīzes pārvaldības mehānisma izveidi, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 121., 122., 126., 136. un 148. pantu,

    –   ņemot vērā 2010. gada 7. jūlija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pārrobežu krīzes vadību banku nozarē[1] (J. Ferreira ziņojums),

    –   ņemot vērā 2010. gada 7. jūlija rezolūciju par Eiropas Finanšu stabilitātes iestādi, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu un turpmākām darbībām[2],

    –   ņemot vērā 2010. gada 24. jūnija jautājumu Komisijai par Eiropas Finanšu stabilitātes iestādi, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu un turpmākām darbībām[3],

    –   ņemot vērā 2010. gada 30. jūnija ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 479/2009 attiecībā uz statistikas datu kvalitāti pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras kontekstā[4],

    –   ņemot vērā 2010. gada 22. septembra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi (J. Garcia-Margallo ziņojums) [5],

    –   ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par Savienības ekonomikas pārvaldības un stabilitātes sistēmas uzlabošanu, it īpaši euro zonā[6] (D. Feio ziņojums),

    –   ņemot vērā 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām (vidusposma ziņojums) [7] (P. Berès ziņojums),

    –   ņemot vērā euro zonas valstu un valdību vadītāju 2010. gada 25. marta paziņojumu,

    –   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes 2010. gada 9. un 10. maija ārkārtas sanāksmes secinājumus,

     

    –   ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu[8],

    –   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 12. maija paziņojumu „Pastiprināta ekonomikas politikas koordinēšana” (COM(2010)250),

    –   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2010. gada 10. jūnija dokumentu „Ekonomikas pārvaldības pastiprināšana euro zonā”,

    –   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu „Ekonomikas politikas koordinēšanas uzlabošana stabilitātei, izaugsmei un nodarbinātībai — instrumenti labākai ES ekonomikas pārvaldībai” (COM(2010)367),

    –   ņemot vērā Komisijas 2010. gada 29. septembra sešus tiesību aktu priekšlikumus par ES ekonomikas pārvaldību (COM(2010)522, COM(2010)523, COM(2010)524, COM(2010)525, COM(2010)526 un COM(2010)527) (turpmāk „ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums”),

    –   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 14. oktobra Lēmumu 2010/624/ES par Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma ietvaros veikto Savienības aizņemšanās un aizdošanas darbību pārvaldību[9],

    –   ņemot vērā Ekonomikas pārvaldības darba grupas 2010. gada 21. oktobra ziņojumu Eiropadomei „Ekonomikas pārvaldības stiprināšana ES”,

    –   ņemot vērā 2010. gada 28. un 29. oktobra Eiropadomes secinājumus,

    –   ņemot vērā Eurogrupas 2010. gada 28. novembra paziņojumu,

    –   ņemot vērā jautājumu B7–0199/2010 Komisijai par pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānisma izveidi, lai saglabātu euro zonas finansiālo stabilitāti,

    –   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

    A. tā kā euro zonas parādu krīzes novēršanai ir nepieciešams vispusīgs un integrēts risinājums, jo fragmentāra pieeja līdz šim nav sniegusi rezultātus;

    B.  tā kā Ekonomikas un finanšu padomes 2010. gada 9. un 10. maija ārkārtas sanāksmē Padome un dalībvalstis vienojās par pagaidu mehānismu finansiālās stabilitātes saglabāšanai, kura kopējais finansējuma apmērs ir EUR 750 miljardi un kurā ir ietverts Ātrās reaģēšanas stabilizācijas fonds (Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)) ar kopējo finansējuma apmēru līdz EUR 60 miljardiem un Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) ar kopējo finansējuma apmēru līdz EUR 440 miljardiem, ko papildina SVF finansējums līdz pat EUR 250 miljardu apmērā;

    C. tā kā EFSM ir izveidots, pamatojoties uz LESD 122. panta 2. punktu un dalībvalstu valdību vienošanos; tā kā EFSM aktivizēšana ir pakļauta stingrai nosacītībai, kas saistīta ar ES/SVF kopīgu atbalstu, un noteikumiem un nosacījumiem, kuri līdzinās tiem, ko nosaka SVF, pielāgojot to sociālajām un ekonomikas iezīmēm valstīs, kurās tas tiek īstenots, kā arī šo valstu attīstības darba kārtībai;

    D. tā kā EFSF izveidoja kā īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kuras finansējumu garantē proporcionāli un koordinēti saskaņā ar samaksātā kapitāla apmēru, ko EFSF iesaistītās dalībvalstis iemaksājušas ECB, un atbilstīgi šo valstu konstitucionālajām prasībām un kuras darbība beigsies pēc trim gadiem;

    E.  tā kā Komisija 2010. gada 12. maija paziņojumā minēja, ka krīze ir parādījusi, ka papildus pastiprināta Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanai ir nepieciešama noturīga sistēma krīzes pārvarēšanai, kā arī jauns makroekonomikas uzraudzības mehānisms, kas būtu paredzēts nelabvēlīgas attīstības novēršanai budžeta nostāju un konkurētspējas jomā;

    F.  tā kā ECB 2010. gada 10. jūnija dokumentā ir iekļāvusi priekšlikumus attiecībā uz parādu krīzes pārvarēšanas sistēmu, ar ko tiktu sniegts finansiāls atbalsts euro zonas dalībvalstīm, kurās ir apgrūtināta privāto kredītu pieejamība;

    G. tā kā Eiropadomes 2010. gada 28. un 29. oktobra sanāksmē valstu un valdību vadītāji vienojās par to, ka dalībvalstīm ir jāizveido pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms (Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM)), lai saglabātu euro zonas kā vienota veseluma finansiālo stabilitāti;

    H. tā kā ar ESM ir paredzēts papildināt pastiprinātas ekonomikas pārvaldības jauno sistēmu, kuras uzdevums ir nodrošināt efektīvu un stingru ekonomikas uzraudzību un koordināciju un kura koncentrēsies uz negatīvu tendenču novēršanu un būtiski samazinās turpmāku krīžu rašanās varbūtību;

    I.   tā kā Parlaments ir pārliecināts par to, ka euro stabilitātes saglabāšanai ir nepieciešams pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms, un D. Feio ziņojumā aicināja izveidot Eiropas Monetāro fondu (EMF);

    J.   tā kā Parlaments J. Ferreira un J. Garcia-Margallo ziņojumos ir arī konstatējis nepieciešamību izveidot krīzes pārvarēšanas mehānismu banku nozarei, ar ko papildinātu jaunajām iestādēm (EUI) piešķirtās uzraudzības pilnvaras, lai nodrošinātu Savienības finanšu sistēmas uzraudzību;

    K. tā kā Eurogrupas 2010. gada 6. decembra sanāksmē tās priekšsēdētājs ierosināja izveidot Eiropas obligācijas, lai atbalstītu finanšu grūtībās nonākušas valstis, bet šis ierosinājums netika apspriests, jo dažas valstis iebilda pret šo ideju;

    L.  tā kā kopš 2010. gada 29. septembra, kad Komisija iesniedza Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus par ekonomikas pārvaldību, tirgus ir piedzīvojis vairākas krīzes, tai skaitā Īrijas parādu krīzi, un Parlamentam un Padomei tas ir jāņem vērā;

    M. tā kā ir būtiski svarīgi racionalizēt pašreizējos ekonomikas politikas saskaņošanas procesus un likvidēt pārklāšanos, lai nodrošinātu, ka ES stratēģija ir saprotama tirgus dalībniekiem un pilsoņiem, kā arī pievērsties integrētāku pieeju izmantošanai un izmainīt lēmumu pieņemšanas procesu;

    N. tā kā Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) ir atbildīga par finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai palīdzētu novērst sistēmiskus riskus finansiālai stabilitātei ES nolūkā izvairīties no periodiem, kuros ir vērojamas plašas finanšu grūtības, un sekmēt iekšējā tirgus nevainojamu darbību, tādējādi nodrošinot finanšu sektora noturīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē,

    1.  aicina Padomi pēc iespējas ātrāk precizēt, kādas izmaiņas nepieciešams izdarīt Līgumā, lai izveidotu pastāvīgu ESM;

    2.  atgādina, ka tas ir atzinīgi novērtējis finanšu stabilitātes mehānisma izveidi, kas ļautu novērst valsts parāda radīto risku, par šī plāna juridisko pamatu daļēji izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pantu, un ka tas ir norādījis uz demokrātijas deficītu un pārskatatbildības trūkumu lēmumos par Padomes glābšanas pasākumu kopumu, kuri tika pieņemti, neapspriežoties ar Parlamentu; pieprasa iesaistīt Eiropas Parlamentu kā vienu no likumdevējiem turpmāku krīzes pārvaldības priekšlikumu un lēmumu pieņemšanā;

    3.  uzsver, ka no racionāla, praktiska un demokrātijas viedokļa ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma izskatīšanu nevar nesaistīt ar Padomes lēmumu izveidot pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānismu;

    4.  vēlas kā viens no likumdevējiem uzsvērt nepieciešamību izveidot pastāvīgu EMF, kura pamatā ir Kopienas metodes; norāda, ka jebkurā gadījumā ESM un/vai EMF pamatā vajadzētu būt solidaritātei, tiem vajadzētu piemērot stingrus nosacītības noteikumus un par vienu no to finansēšanas avotiem būtu jāizmanto arī soda naudas, kas dalībvalstīm uzliktas pārmērīga deficīta, pārmērīgu parādu vai pārmērīgas bilances nelīdzsvarotības procedūras rezultātā;

    5.  uzskata, ka pastāvīgu krīzes pārvaldības mehānisms, kas ir ticams, stabils, ilgstošs un veidots, ņemot vērā būtiskus reālās situācijas tehniskos aspektus, būtu jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, iedvesmojoties no Kopienas metodes, lai stiprinātu Eiropas Parlamenta iesaisti un tādējādi uzlabotu demokrātisku pārskatatbildību un paļautos uz Komisijas specializētajām zināšanām, neatkarību un objektivitāti; šajā sakarībā mudina Padomi nodrošināt pienācīgu juridisko pamatu, šajā nolūkā pārskatot LESD;

    6.  aicina Komisiju iesniegt ziņojumu, kurā būtu apvienotas ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes (LESD 121. panta 2. punkts) un nodarbinātības politikas pamatnostādnes (LESD 148. panta 2. punkts), izvērtēšanai apspriedē par „Eiropas pusgadu”, lai samazinātu bezjēdzīgu un nebeidzamu apspriešanu; mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Parlaments tiek vairāk iesaistīts katrā šīs apspriešanas posmā, lai palielinātu demokrātisko pārskatatbildību un veicinātu sabiedrības informētību par šo jautājumu;

    7.  uzskata, ka, īstenojot pašlaik Parlamentā un Padomē apspriestos tiesību aktu priekšlikumus ekonomikas pārvaldības jomā, būtu īpaši jāņem vērā pasākumi, kas politikas jomā veikti, reaģējot uz dalībvalstīm adresētiem konkrētiem ieteikumiem saistībā ar „Eiropas pusgadu”;

    8.  norāda, ka ESRK būtu cieši jāsadarbojas ar Komisiju, Padomi un Parlamentu, konstatējot sistēmisku risku un nodrošinot ESM pareizu darbību, jo īpaši attiecībā uz attiecīgās valsts maksātspējas izvērtēšanu;

    9.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar ECB iesniegt ziņojumu, kurā būtu iekļauts ESM vispusīgs apraksts, precizēta ieguldītāju, noguldītāju un tirgus dalībnieku loma un skaidri noteikts, ka ESM pilnīgi ievēros SVF politiku un praksi attiecībā uz privātā sektora iesaisti tirgus bažu kliedēšanā;

    10. norāda, ka pastāvīgais krīzes pārvaldības mehānisms būtu jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu stabilitāti tirgos un izkliedētu nenoteiktību attiecībā uz obligācijām, kas ir izdotas, izmantojot pagaidu mehānismu, bet kuras būs jāatpērk pēc tam, kad tiks izveidots pastāvīgs krīzes pārvaldības mehānisms;

    11. atzīst, ka, lai gan funkcionējoša krīzes pārvaldības mehānisma izveide ir visu dalībvalstu interesēs, līdz brīdim, kad šāds mehānisms tiks izveidots, ne visas dalībvalstis būs pievienojušās vai kandidēs uz pievienošanos euro zonai, un norāda, ka būtu jāprecizē konkrētā situācija šajās valstīs, jo īpaši tajās, kas atrodas virzībā uz pievienošanos euro zonai un kurās valsts parāds ir noteikts euro; atgādina, ka dalībvalstis, kas nav pievienojušās euro zonai, gūst priekšrocības no LESD 143. pantā noteiktā maksājumu bilances stabilizācijas instrumenta;

    12. tādēļ norāda, ka dalībvalstis, kas nav pievienojušās euro zonai, būtu jāiesaista šāda mehānisma izveidē un ka tām dalībvalstīm, kas to vēlas, būtu jādod iespēja iesaistīties šādā mehānismā;

    13. norāda, ka jebkurā gadījumā ESM būtu jāpiemēro stingri nosacītības noteikumi un tā finansēšanā būtu jāizmanto arī novatoriski finansēšanas instrumenti un/vai soda naudas, kas dalībvalstīm tiktu piemērotas pārmērīga deficīta, pārmērīgu parādu vai pārmērīgas bilances nelīdzsvarotības procedūras rezultātā, ja šādas soda naudas tiks paredzētas pašreiz apspriestajos tiesību aktos un atbildīs tajos paredzētajam veidam;

    14. uzsver, ka pastāvīgā krīzes pārvaldības mehānisma finansēšanas pamatā vajadzētu būt principam, ka maksā piesārņotājs, ar to domājot, ka dalībvalstīm, kuras ar savu deficītu un parādu slogu rada lielākus riskus, būtu jānodrošina lielāka aktīvu kopsummas daļa;

    15. uzsver, ka šiem stingrajiem un proporcionālajiem nosacījumiem būtu jākalpo ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanai un to īstenošana nebūtu jāpanāk uz visneaizsargātāko iedzīvotāju rēķina, tādēļ tai nevajadzētu izpausties kā minimālo ienākumu samazināšanai un nabadzības un nevienlīdzības saasināšanai;

    16. uzstāj, ka privātajam sektoram arī vajadzētu uzņemties daļu sloga un ka šajā sakarībā noteikumi būtu jāpielāgo tā, lai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi un nodrošinot pilnīgu atbilstību SVF politikas pamatnostādnēm, ļautu piedalīties privātā sektora kreditoriem;

    17. uzsver nepieciešamību nodrošināt augsta līmeņa pārredzamību attiecībā uz informāciju par nacionālajiem kontiem, tai skaitā visiem ārpusbilances datiem; norāda, ka tam jābalstās uz ārējām revīzijām, ticamiem statistikas datiem un pārskatatbildību; atzinīgi vērtē Statistikas biroja pastiprinātās pilnvaras un atgādina, ka Parlaments jau agrāk ir lūdzis nodrošināt Statistikas birojam iespēju veikt dalībvalsts grāmatvedības nepieteiktas inspekcijas, lai pastiprinātu fiskālo uzraudzību;

    18. aicina Komisiju iesniegt paziņojumu, kurā būtu ietverts vispusīgs tādu noteikumu un nosacījumu apraksts, kuri attiecas uz EFSM, kā arī citiem ES finanšu palīdzības instrumentiem un pasākumu kopumiem, kas tiek piemēroti, lai novērstu krīzi;

    19. prasa Komisijai informēt Eiropas Parlamentu par to, kā ES kredītreitingu varētu ietekmēt a) finanšu stabilizācijas mehānisma izveide un b) minētās kredītlīnijas pilnīga izmantošana;

    20. prasa Komisijai ES budžetā katram no EFSM darbības gadiem noteikt prioritāros izdevumus, lai paredzētu kārtību, kādā tiks samazināts budžets, ja būs jāatmaksā parāds EUR 60 miljardu apjomā;

    21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Eurogrupas priekšsēdētājam, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.