REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Haiti gadu pēc zemestrīces — humānā palīdzība un atjaunošana
12.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Goerens, Niccolò Rinaldi et Marielle De Sarnez ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0023/2011
B7‑0027/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Haiti gadu pēc zemestrīces — humānā palīdzība un atjaunošana
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Starptautisko Līdzekļu devēju konferenci jaunai nākotnei Haiti, kas notika 2010. gada 31. martā Ņujorkā, un Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas delegācijas Ņujorkā misijas ziņojumu,
– ņemot vērā 2010. gada marta rīcības plānu Haiti valsts atjaunošanai un attīstībai — lielos projektus nākotnei,
– ņemot vērā 2010. gada 18. janvārī Briselē notikušās ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā paziņojumu par zemestrīci Haiti, ko Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos sniedza 2010. gada 19. janvārī,
– ņemot vērā 2010. gada 25. janvāra ministru sagatavošanās konferences Monreālā secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Konsensu par humāno palīdzību, ko 2007. gada decembrī parakstīja trīs Eiropas iestādes,
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti,
– ņemot vērā Parlamenta Attīstības komitejas misijas Haiti (2010. gada 25.27. jūnijā) ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 7,3 balles pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīce, kas piemeklēja Haiti 2010. gada 12. janvārī, izraisīja 222 750 cilvēku nāvi, skāra 3 miljonus cilvēku un spieda pārvietoties gandrīz 1,7 miljonus cilvēku, no kuriem vairāk nekā 1 miljons vēl joprojām dzīvo nometnēs, kuras sākotnēji bija paredzētas kā pagaidu risinājums;
B. tā kā pēc šīs zemestrīces situācija Haiti vēl joprojām ir haotiska, valsts vēl joprojām atrodas ārkārtas stāvoklī un atjaunošanas uzsākšana ir aizkavēta;
C. tā kā nabadzība, vides degradēšanās, neaizsargātība pret dabas katastrofām, vardarbība, politiskā nestabilitāte un diktatūra daudzu gadu garumā ir padarījusi Haiti par visnabadzīgāko Latīņamerikas valsti un zemestrīces nodarītie postījumi ir vēl izteiktāki, jo valsts nespēj nodrošināt pamata sadzīves pakalpojumus un tādējādi aktīvi atbalstīt glābšanas un atjaunošanas darbus;
D. tā kā no 10 miljardiem dolāru, kurus Haiti atjaunošanai apsolīja 2010. gada 31. martā Ņujorkā notikušajā Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē, līdz šim reāli ir pārskaitīti tikai pāris simti miljonu dolāru;
E. tā kā, pamatojoties uz Haiti priekšlikumu, tika izveidota Pagaidu komisija Haiti atjaunošanai, lai nodrošinātu koordināciju un resursu efektīvu izmantošanu un lai izstrādātu rīcības plānu Haiti attīstībai, un tā kā Eiropas Komisija, kas ir galvenā līdzekļu devēja, ir šīs komisijas locekle ar balsstiesībām;
F. tā kā gruvešu aizvākšana ir nopietna problēma valsts atjaunošanas procesā — mazāk par 5 % gruvešu ir aizvākti — un, darbojoties pašreizējā ritmā, būs nepieciešami seši gadi, lai aizvāktu 20 miljonus kubikmetru gruvešu, un 180 kravas mašīnām būs jāstrādā visu diennakti 18 mēnešu laikā, lai atbrīvotos no šiem gruvešiem;
G. tā kā holēras epidēmija, kas sākās 2010. gada 19. oktobrī, ir izraisījusi 3333 cilvēku nāvi un skārusi vairāk nekā 148 000 cilvēku; tā kā epidēmijas izplatīšanās liecina par Haiti valsts strukturālajām nepilnībām un starptautiskās palīdzības sistēmas darbības ierobežojumiem un tā kā reaģēšanas pasākumus, saskaroties ar holēru, ievērojami kavē pašreizējā politiskā krīze, kuru izraisīja vēlēšanas;
H. tā kā 2010. gada 28. novembra vēlēšanas, kuru rezultāti tika paziņoti decembra sākumā, ir izraisījušas vardarbīgas demonstrācijas Haiti, turklāt ir saņemti daudzi ziņojumi par krāpšanās gadījumiem, un tā kā starptautiskajai kopienai būtu jāatbalsta pārredzams un leģitīms vēlēšanu process, lai nodrošinātu vēlēšanu uzticamību, kas būtiski nepieciešama valsts atjaunošanai,
1. atgādina starptautiskās kopienas aktīvo mobilizāciju pēc postošās zemestrīces Haiti un politisko vēlmi atbalstīt citādu Haiti atjaunošanas procesu, nepieļaujot pagātnes kļūdas, un reizi par visām reizēm atrisināt Haiti nabadzības dziļākos pamata iemeslus;
2. pauž nožēlu par Haiti katastrofas apmēriem un tās sekām, kas gadu pēc zemestrīces vēl joprojām ir acīmredzamas, atzinīgi vērtē humānās palīdzības apjomu, ko Eiropas Komisija nodrošināja Haiti, proti, 120 miljonus eiro (no tiem 12 miljonus cīņai pret holēru), un Eiropas komisāres, kas atbildīga par starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un civilo aizsardzību, kā arī Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta un tā ekspertu iesaistīšanos;
3. uzsver, ka klasteru izveide ļāva nodrošināt humānās palīdzības pasākumu koordināciju uz vietas, tomēr šīs metodes efektivitāte ir izrādījusies ierobežota, ņemot vērā humānās palīdzības sniedzēju dažādību un ārkārtas situācijas sarežģītību, jo katastrofas sekas ir spēcīgi koncentrētas pilsētas zonā;
4. atzinīgi vērtē humānās palīdzības organizāciju („Sarkanā Krusta”, nevalstisko organizāciju, ANO) un dalībvalstu centienus un darbu un uzsver, ka ir nepieciešams runāt par humānās darbības neredzamo ietekmi un ka situāciju bija iespējams kontrolēt, uzņemoties rūpes par cietušajiem, nodrošinot dzeramo ūdeni un pārtiku, kā arī pagaidu patvērumu;
5. norāda, ka holēras epidēmija skaidri parādīja Haiti valsts praktiski pilnīgo bezspēcību, saskaroties ar slimību, kura ir viegli novēršama un ārstējama, kā arī starptautiskās palīdzības sistēmas ierobežojumus valstī, kurā humānās palīdzības organizācijas ir pārstāvētas masveidā (12 000 NVO); uzsver, ka humānās palīdzības organizācijas vairs nespēj kompensēt Haiti valsts nepilnības (to aizstājot) un ka ir ar steigu jādarbojas, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, jo īpaši nodrošinot piekļuvi veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim un sanitārajai infrastruktūrai;
6. atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu kopējo apņemšanos, kas tika pausta Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē Haiti atjaunošanai, sniegt 1,2 miljardus eiro, tostarp Eiropas Komisijas apņemšanos sniegt 460 miljonus eiro tādas palīdzības veidā, kas nav humānā palīdzība; atgādina prasību par to, lai Eiropas Savienība — galvenā līdzekļu devēja — uzņemtos vadošo politisko lomu atjaunošanas centienos;
7. aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis, kopīgi plānojot līdzekļu izmantošanu Haiti atjaunošanai un veicot plānošanas vidusposma pārskatu saistībā ar atlikušajiem Komisijas līdzekļiem, proti, vēl joprojām pieejamajiem 169 miljoniem eiro no Ņujorkā apsolītajiem 460 miljoniem eiro, Haiti atjaunošanas pasākumos paredzēt vietējo pārtikas ražošanu un uzturdrošības nodrošināšanu, attīstot lauku infrastruktūru un sniedzot atbalstu mazajiem lauksaimniekiem;
8. pauž nožēlu par to, ka Pagaidu komisija Haiti atjaunošanai, kurai būtu jābūt galvenajam dalībniekam valsts atjaunošanas koordinācijā, savu darbu uzsāka ar novēlošanos, pauž nožēlu par informācijas trūkumu attiecībā uz komisijas darbu un efektivitāti un prasa Komisijai, kas ir šīs komisijas locekle, iejaukties, lai komisija sāktu pildīt savus uzdevumus, un sniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par komisijas darbu, resursu izmantošanu un par tiem līdzekļiem, kas tika apsolīti Ņujorkā notikušajā konferencē un kas ir tik tiešām piešķirti atjaunošana
9. atzīst, ka Pagaidu komisija Haiti atjaunošanai — atjaunošanas pārvaldes centrālā struktūra — varēs darboties efektīvi tikai tad, ja tiks atjaunota Haiti valsts struktūru veiktspēja un amatos iecelti Haiti valsts līderi, kurus jāievēl pārredzamās un leģitīmās vēlēšanās, un tad, ja būs patiesa politiska vēlme pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai veiktu šos apjomīgos atjaunošanas darbus;
10. pauž nožēlu par to, ka pilsētu bloķējošo gruvešu tonnu aizvākšanai Haiti iedzīvotāju rīcībā ir tikai „nauda par darbu” sistēmas ietvaros nodrošinātās lāpstas, kapļi un ķerras, kas ir niecīgi līdzekļi, ņemot vērā veicamā darba apjomu; uzsver, ka gruvešu aizvākšana ir būtiski nepieciešama Haiti atjaunošanai, un pauž nožēlu, ka gruvešu aizvākšanai nav mobilizēti praktiski nekādi līdzekļi;
11. pauž nožēlu par izmitināšanas krīzi Haiti; uzsver, ka bez pajumtes palikušo cilvēku, kas vairumā gadījumu mitinās nometnēs, galvenokārt galvaspilsētā Portoprensā, pārvietošanas centienus kavē brīvu zemes gabalu pieejamība, zemes īpašumtiesību sistēmas trūkums un tas, ka daudzus zemes gabalus kontrolē diaspora, un aicina Haiti varas iestādes veikt iedarbīgus pasākumus, piemēram, ekspropriāciju;
12. pauž aizvien lielākas bažas par Haiti bērnu stāvokli pēc zemestrīces, kas smagi skāra vairāk nekā 800 000 bērnu, kuri ir pakļauti vardarbības, seksuālas izmantošanas, cilvēku tirdzniecības, ekspluatācijas un pamešanas draudiem, un aicina Eiropas Savienību (Eiropas Komisiju) cieši apņemties nodrošināt bērniem aizsargājošus un drošus dzīves apstākļus, tādējādi atbalstot sociālās aizsardzība sistēmas izveidi Haiti un veicinot izglītības sistēmas reformu;
13. prasa Eiropas Savienībai sadarboties ar Haiti valdību, lai izstrādātu visaptverošus tiesību aktus bērnu tiesību aizsardzībai un iekļautu valsts tiesību aktos prasības, kas izriet no vairākiem Haiti ratificētiem starptautiskiem instrumentiem bērnu tiesību, cilvēktiesību, verdzības izskaušanas un bērnu tiesību aizsardzības jomā;
14. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija atbalstītu no ģimenēm šķirto bērnu identificēšanas, uzskaites un ģimenes meklēšana procesu un lai īpaša uzraudzība tiktu nodrošināta uz robežām nolūkā nepieļaut bērnu tirdzniecību un nelegālu adopciju;
15. uzsver to, ka ir būtiski svarīgi nekavējoties atjaunot Haiti spēju nodrošināt valsts atjaunošanai nepieciešamo demokrātiskumu un labu pārvaldību un garantēt pilsoniskās sabiedrības un Haiti iedzīvotāju līdzdalību;
16. pauž dziļas bažas par pašreizējo politisko krīzi, kuru izraisīja stipri apstrīdētās prezidenta un likumdošanas orgānu vēlēšanas, kuras piesardzīgi atbalstīja ārvalstu vēlēšanu novērotāji un kuru rezultātus šobrīd pārskata, veicot balsu pārskaitīšanu, Amerikas valstu organizācijas nosūtītie eksperti;
17. prasa Eiropas Savienībai darīt visu iespējamo, lai aktīvi atbalstītu leģitīmu un pārredzamu vēlēšanu procesu un februārī paredzētās vēlēšanu otrās kārtas labu norisi, lai nepieļautu, ka Haiti nonāk vēl dziļākā krīzē; uzskata, ka tikai leģitīmi ievēlēts prezidents un leģitīmi parlamenta deputāti varēs pieņemt nepieciešamos lēmumus un ka atjaunošanai ir nepieciešama stabilitāte un politiska griba;
18. mudina starptautisko kopienu un Eiropas Savienību cieši sadarboties ar Haiti nākamajām varas iestādēm un tās atbalstīt varas struktūru izveidē visa atjaunošanas procesa laikā, lai tādējādi nodrošinātu jaunu varas līdzsvaru visos līmeņos un izveidotu pilnīgi darbojošos demokrātiju;
19. prasa Komisijai, paturot prātā Eiropas Konsensu par humāno palīdzību un sadarbojoties ar valdību, pašvaldības iestādēm un pilsonisko sabiedrību, īstenot ievērojamus centienus, lai ārkārtas situācijas novēršanas un ilgtermiņa attīstības posmā paredzētu katastrofu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas dimensiju;
20. atzīmē, ka humānā palīdzība Haiti tiek sniegta jau vairākus gadu desmitus un ka šī krīze uzskatāmi parāda, cik svarīga ir saikne starp ārkārtas palīdzību, atjaunošanu un attīstību; tāpēc aicina uzlabot dialogu un sadarbību starp tām humānās palīdzības organizācijām un attīstības aģentūrām, kuras darbojas uz vietas, un tām, kuras darbojas Eiropas un dalībvalstu iestādēs;
21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Haiti prezidentam un valdībai, ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un neatliekamās palīdzības koordinatoram, kā arī Pasaules Bankai un SVF.