REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā
12.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Roberta Angelilli, Manfred Weber, Simon Busuttil, Edit Bauer PPE grupas vārdā ...(1)
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0029/2011
B7‑0029/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1989. gada 20. novembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un jo īpaši tās 21. pantu,
– ņemot vērā Hāgā 1993. gadā parakstīto Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un 1996. gada 25. janvārī pieņemto Eiropas Konvenciju par bērna tiesību ievērošanu (ELS Nr. 160),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par tiesību aktu uzlabošanu un dalībvalstu sadarbību jautājumā par bērnu adopciju (A4–0392/1996),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. janvāra rezolūciju „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām” (2007/2093(INI)),
– ņemot vērā 2010. gada 16. decembrī Komisijai iesniegto jautājumu par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā (O-0193/2010 – B7 0670/2010),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā dalībvalstu viedokļi par bērnu adopciju reglamentējošajiem principiem, adopcijas kārtību un adopcijas juridiskajām sekām ir atšķirīgi;
B. tā kā kopējie pārskatītie principi un prakse attiecībā uz bērnu adopciju ļautu mazināt sarežģījumus, kurus izraisa atšķirības valstu tiesību aktos, un vienlaikus sekmēt adoptēto bērnu intereses;
C. tā kā Eiropā problēma, kas saistīta ar pamestajiem bērniem, kļūst arvien nopietnāka un ir steidzami jārisina, un, lai to varētu izdarīt, ir svarīgi aizsargāt adoptējamo bērnu tiesības arī starptautiskā līmenī, tādējādi novēršot situācijas, kad bērni ir spiesti dzīvot bāreņu namos;
D. tā kā ir spēkā tādas konvencijas par bērna aizsardzību un vecāku atbildību kā 1967. gada Eiropas Konvencija par bērnu adopciju, kuras mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par adopciju, kas saistīta ar bērna pārvietošanu no vienas valsts uz citu, un 1993. gada Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos;
E. tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir kļuvusi par juridiski saistošu dokumentu un saskaņā ar tās 24. pantu „bērniem ir tiesības uz viņu labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību”; savukārt Lisabonas līguma 3. pantā teikts, ka bērna tiesību aizsardzība ir viens no Savienības mērķiem;
F. tā kā ES joprojām ir tādas problēmas kā bērna tiesību neievērošana, pret bērniem vērsta vardarbība un bērnu tirdzniecība ar mērķi viņus nelegāli adoptēt, iesaistīt prostitūcijā, izmantot kā nelegālu darbaspēku, piespiedu laulību noslēgšana, ubagošana uz ielām vai citas nelegālas darbības;
G. tā kā bērnu interešu aizstāvība ir ārkārtīgi svarīga,
1. aicina pētīt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautisko adopciju saistītos politikas virzienus un stratēģijas saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām un citiem starptautiskiem standartiem un uzlabot informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību, un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un ka šīs tiesības ir jāaizsargā;
2. prasa izveidot Eiropā uzraudzības mehānismu, kas ļautu gūt pārskatu pār to, kā darbojas valstu sistēmas;
3. uzskata, ka bērna adopcija viņa dzimtajā valstī vai adoptētāju atrašana starptautiskās adopcijas gadījumā jāveic, ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus un starptautiskās konvencijas, un ka bērna ievietošanai kādā audzināšanas iestādē vajadzētu būt tikai pagaidu risinājumam; būtu jāņem vērā ģimenes aprūpei alternatīvi risinājumi, piemēram, bērna aprūpe audžuģimenē;
4. mudina dalībvalstis un Komisiju sadarbībā ar Hāgas Konferenci, Eiropas Padomi un bērnu tiesību aizsardzības organizācijām izstrādāt sistēmu, lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu uzraudzību situācijās, kas saistītas ar pamestajiem un adoptētajiem bērniem, un koordinēt pasākumus tā, lai tiktu novērsta bērnu tirdzniecība;
5. mudina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību bērniem ar īpašām vajadzībām, piemēram, bērniem, kuriem nepieciešama medicīniska aprūpe, un bērniem ar invaliditāti;
6. atzīst, ka dzimšanas apliecības ļauj aizsargāt bērnus pret pārkāpumiem, kas notiek šaubu dēļ par bērna vecumu vai identitāti; uzskata, ka uzticama dzimšanas reģistrācijas sistēma ļaus samazināt nelegālo adopcijas gadījumu skaitu;
7. aicina visas ES iestādes un visas dalībvalstis aktīvi iesaistīties cīņā pret nelegālu adopciju;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.