REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pamestajiem bērniem un starptautisko adopciju ES
12.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Timothy Kirkhope, Sajjad Karim, Marina Yannakoudakis ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0029/2011
B7‑0030/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pamestajiem bērniem un starptautisko adopciju ES
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Hāgas 1993. gada Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos,
– ņemot vērā Eiropas 1967. gada Konvenciju par bērnu adopciju
– ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā UNICEF 2004. gada janvārī pieņemto nostāju par sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos,
– ņemot vērā Eiropas Padomes 1996. gada Eiropas Konvenciju par bērnu tiesību ievērošanu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs spēkā esošās ģimenes tiesības un tiesību aktus par adopciju,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūciju par tiesību aktu uzlabošanu un dalībvalstu sadarbību jautājumā par bērnu adopciju (A4–0392/96),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. janvāra rezolūciju „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām” (2007/2093(INI)),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā par starptautiskiem adopcijas gadījumiem uzskata tādus gadījumus, kad adoptētāji dzīvo citā valstī un bērnam jāpārceļas uz šo valsti;
B. tā kā kopumā starptautiskās adopcijas gadījumu skaits katru gadu gandrīz divkāršojas un lielākā daļa pašreizējo starptautiskās adopcijas gadījumu ir saistīti ar bērnu pārcelšanos no jaunattīstības valstīm uz attīstītajām valstīm;
C. tā kā 1993. gadā pieņemtā Hāgas Konvencija par adopciju ir primārais starptautisko tiesību instruments, kas reglamentē starptautisko adopciju, un tā kā šo konvenciju ir parakstījusi 81 valsts;
D. tā kā tajās valstīs, kurās starptautiskās adopcijas prakse netiek reglamentēta, pastāv bērnu tirdzniecības draudi un būtiski pieaug bērnu nolaupīšanas gadījumu skaits;
E. tā kā pamesto bērnu labklājība ir Eiropas Savienības pamatvērtība;
F. tā kā starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi sarežģīts juridisks process, kuru katra dalībvalsts nosaka tiesību aktos par adopciju;
G. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir risināts jautājums par bērna tiesībām un ir norādīts, ka „visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, .. pirmkārt jāņem vērā bērna intereses”,
1. konstatē, ka starptautiskā adopcija ir iespēja, kas var būt piemērota bērniem tad, ja viņi nevar dzīvot kopā ar saviem īstajiem vecākiem, jo vecāki šos bērnus ir pametuši vai slikti izturējušies pret viņiem, vai ja neviens no bērna īstajiem vecākiem nespēj rūpēties par bērniem;
2. konstatē, ka starptautiskā adopcija tiešām rada vardarbības un nelikumīgas rīcības risku, kas var nelabvēlīgi ietekmēt bērna intereses, un ka atšķirtība no īstajiem vecākiem un dzimtās vietas var sāpināt bērnu;
3. aicina dalībvalstis panākt, lai visos iespējamos adopcijas gadījumos tiktu ievēroti visi ANO Konvencijas par bērna tiesībām principi;
4. prasa, lai dalībvalstis atzītu psiholoģiskās, emocionālās, fiziskās un sociālās sekas un ietekmi uz bērna attīstību gadījumos, kad bērnu aizved no viņa dzimtenes, un lai tās piedāvātu atbilstīgu palīdzību gan adoptētājiem, gan adoptētajam bērnam;
5. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visi ar bērna adopciju saistītie lēmumi tiktu pieņemti, ievērojot tikai un vienīgi bērna intereses;
6. mudina dalībvalstis rīkoties ātri, apstrādājot adopcijas pieteikumus, un sekmēt Hāgas konvencijas ievērošanu, lai bērns varētu pilnībā izmantot savas tiesības un lai adopcijas jautājums tiktu nokārtots bez nepamatotas kavēšanās;
7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.