REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Haiti atjaunošanu gadu pēc zemestrīces
12.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Véronique De Keyser, Thijs Berman, Patrice Tirolien S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0023/2011
B7‑0032/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Haiti atjaunošanu gadu pēc zemestrīces
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par zemestrīci Haiti, kas pieņemtas 2010. gada 10. februārī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton, ES attīstības komisāra Andra Piebalga un ES humānās palīdzības komisāres Kristalina Georgieva kopīgo paziņojumu par situāciju Haiti gadu pēc zemestrīces (Brisele, 2011. gada 11. janvāris),
– ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2010. gada 30. augusta ziņojumu par faktu vākšanas misiju Haiti un Dominikānas Republikā,
– ņemot vērā Attīstības komitejas 2010. gada 25.–27. jūnija faktu vākšanas misiju Haiti un tās ziņojumu,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2010. gada 26. oktobra paziņojumu par Eiropas reaģēšanas spējām ārkārtas situācijās,
– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (DG ECHO) darbības stratēģiju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un komisāres Kristalinas Georgieva kopīgo dokumentu par pieredzi, kas gūta no ES reaģēšanas uz Haiti katastrofu (2010. gada jūnijs),
– ņemot vērā Starptautisko līdzekļu devēju konferenci „Par jaunu nākotni Haiti”, kas 2010. gada 31. martā norisinājās Ņujorkā,
– ņemot vērā Rīcības plānu par Haiti valsts atjaunošanu un attīstību, ar kuru 2010. gada 31. martā iepazīstināja Haiti valdība,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 31. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par humāno palīdzību pārtikas jomā,
– ņemot vērā 2010. gada 25. janvārī Monreālā notikušās palīdzības sagatavošanai veltītās ministru konferences secinājumus,
– ņemot vērā 2010. gada 18. janvārī Briselē notikušās ārlietu ministru ārkārtas padomes secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 23. februāra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „ES stratēģija katastrofu draudu mazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs”,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos un Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos,
– ņemot vērā Eiropas konsensu par humāno palīdzību, ko 2007. gada 18. decembrī parakstīja Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs,
– ņemot vērā 2006. gada maijā publicēto Michel Barnier ziņojumu „Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”,
- ņemot vērā Stokholmā atbalstīto 2003. gada 17. jūnija iniciatīvu par humānās palīdzības sniegšanas principiem un labāko praksi,
– ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā ar Lisabonas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 214. pantu, kas veltīts humānajai palīdzībai,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta,
A. tā kā pēc 2010. gada 12. janvāra zemestrīces reģistrēti 200 000 bojāgājušo, ievainojumus guva 250 000 cilvēku, kopējam cietušo skaitam pārsniedzot 3 miljonus, turklāt 1,7 miljoniem iedzīvotāju bija jāatstāj dzīvesvieta, bet nodarītais kaitējums sasniedz 5,9 miljardus EUR;
B. tā kā pašlaik 2,5 līdz 3,3 miljoniem cilvēku trūkst pārtikas valstī, kurā 60 % iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un 80 % dzīvo galīgā nabadzībā;
C. tā kā vēl pirms zemestrīces Haiti tika uzskatīta par nestabilu valsti, kurā izplatīta nabadzība, politiskā nestabilitāte, vardarbība un stihiskas nelaimes, kas vājināja pārvaldes iestādes un padarīja valsts iestādes nespējīgas nodrošināt publiskos pakalpojumus; tā kā zemestrīces postošās sekas izraisīja vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm šīs valsts vēsturē;
D. tā kā pēc Starptautisko līdzekļu devēju konferences, kas norisinājās 31. martā Ņujorkā, starptautiskā sabiedrība apņēmās nākamo triju gadu laikā atvēlēt 9,9 miljardus ASV dolāru; tā kā no solītās summas ir atvēlēti tikai 42 %;
E. tā kā pēc nesenās traģēdijas Haiti kļuva skaidrs, ka ir jāuzlabo efektivitātes, ātruma, koordinēšanas un atpazīstamības ziņā ES rīcībā esošie instrumenti, kas vērsti uz katastrofu seku likvidēšanu (humānā palīdzība un Kopienas Civilās aizsardzības mehānisms);
F. tā kā, neraugoties uz paveikto, atjaunošanas process joprojām ir gauss un pastāv dažādi šķēršļi un grūtības, piemēram, gruvešu novākšana, zemes īpašumtiesības, viesuļvētru sezona un politiskā nestabilitāte;
G. tā kā stāvoklis valstī pēdējā laikā ir pasliktinājies, izceļoties holeras epidēmijai 2010. gada oktobrī, kā arī politiskās nestabilitātes dēļ saistībā ar apstrīdētajām 28. novembra vēlēšanām, kam sekoja nemieri un vardarbība;
H. tā kā holeras slimnieku skaits ļoti strauji pieaug un pašlaik reģistrēti 3333 nāves gadījumi un 83166 inficēšanās gadījumi; tā kā holeras epidēmija negatīvi ietekmē pārtikas nodrošinājumu un lauksaimniecības produkciju valstī;
I. tā kā Eiropas Komisija ir atvēlējusi 12 miljonus EUR holeras epidēmijas apkarošanai un iedarbinājusi Eiropas Civilās aizsardzības mehānismu;
J. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija ir saņēmusi tikai 44 miljonus ASV dolāru no 174 miljoniem, kas paredzēti cīņai ar holeras epidēmiju;
K. tā kā Pasaules Veselības organizācija lēš, ka nākamo 12 mēnešu laikā būs 400 000 jaunu saslimšanas gadījumu, ja holeras epidēmija netiks izskausta;
L. tā kā Eiropas Komisija ir piešķīrusi 5 miljonus EUR vēlēšanu rīkošanai;
M. tā kā 28. novembra vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus rūpīgi pārbauda Amerikas valstu organizācijas eksperti;
N. tā kā novembra vēlēšanu otrā kārta, kas bija paredzēta 2011. gada 16. janvārī, ir atlikta uz vēlāku laiku — 2011. gada februāri,
1. uzstāj, ka starptautiskajai sabiedrībai un ES ir jāuzņemas stingras ilgtermiņa saistības, lai panāktu visu Starptautisko līdzekļu devēju konferencē Ņujorkā doto solījumu izpildi, un nekavējoties jāsāk tās pildīt;
2. uzskata, ka humānās palīdzības sniedzēji sākotnējā laikposmā lielā mērā nodrošināja neatliekamos pasākumus un efektīvi reaģēja uz atklātajām akūtajām vajadzībām; atzinīgi vērtē Haiti varas iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, kā arī ANO, NVO un citu starpvalstu līdzekļu devēju centienus sniegt palīdzību Haiti tautai, kā arī atzinīgi vērtē visu ES glābšanas organizāciju un atsevišķu cilvēku darbu;
3. iestājas par aktīvāku dialogu un koordināciju starp humānās palīdzības organizācijām un attīstības aģentūrām šajā jomā; uzsver, ka ir būtiska nozīme tam, lai ANO arī turpmāk būtu atbildīga par visu civilo un militāro operāciju koordināciju saistībā ar drošības atjaunošanu un humāno palīdzību, kā arī rekonstrukciju un attīstību;
4. uzskata, ka, neraugoties uz paveikto, stāvoklis gadu pēc zemestrīces joprojām ir kritisks un sarežģīts un no tā visvairāk cieš Haiti iedzīvotāji; uzstāj, ka visu ieinteresēto personu darbībai jābūt vērstai uz to, lai pakāpeniski pārietu no ārkārtējiem reaģēšanas pasākumiem un ad hoc operācijām uz Haiti atjaunošanu un ilgtspējīgu attīstību; turklāt uzsver, ka ES visu humāno un atjaunošanas palīdzību piešķir subsīdiju veidā, nevis kā aizdevumus;
5. pauž bažas, ka nodrošinātība ar pārtiku joprojām ir galvenā problēma šajā valstī; mudina Eiropas Komisiju vēl aktīvāk turpināt savu darbu, lai uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku un veicinātu vietējo lauksaimniecisko ražošanu, vienlaikus atjaunojot infrastruktūru; pieprasa īstenot jaunās politiskās pamatnostādnes par pārtikas nodrošinājumu, kuras Eiropas Komisija pasludināja 2010. gada martā;
6. uzskata, ka mājokļu celtniecība ir prioritārs jautājums iedzīvotājiem, jo iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo sliktos apstākļos pagaidu mitekļos; prasa sazināties ar pārvaldes iestādēm, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus tam, kā drošībā izmitināt savu dzīvesvietu pametušos iedzīvotājus, mudina īstenot drošāku mitekļu stratēģiju;
7. mudina ES pirmām kārtām atbalstīt atjaunošanas centienus un humanitārās situācijas uzlabošanu, galveno uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem; aicina uzlabot dzīves un drošības apstākļus nometnēs;
8. uzskata, ka Haiti valdībai pirmām kārtām jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi valstī; aicina pielikt pūles, lai attīstītu veselības aprūpes infrastruktūru, un īpašu uzmanību pievērst izglītībai, nodrošinot obligātu, vispārēju un bezmaksas pamatizglītību un uzlabojot izglītības kvalitāti;
9. aicina Eiropas Komisiju sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu gruvešu novākšanas darbos, kas aizkavē atjaunošanu (ir novākti tikai 4 % gruvešu);
10. prasa atbalstīt atjaunošanas centienus, kas balstās uz valsts prioritātēm, vienlaikus ievērojot palīdzības efektivitātes principus un sniedzot atbalstu Haiti iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību; uzskata, ka Haiti varas iestādēm un tautai ciešā sadarbībā ar starptautisko sabiedrību jākļūst par atjaunošanas procesa un savas nākotnes patiesajiem noteicējiem;
11. uzsver, ka izšķiroša nozīme ir haitiešu diasporas naudas sūtījumiem, jo šie līdzekļi uzreiz nonāk Haiti iedzīvotāju rokās un tos var ātri izmantot, lai apmierinātu steidzamās vajadzības; aicina dalībvalstis un Haiti valdību atvieglot naudas sūtījumu piegādi un samazināt ar to saistītās izmaksas;
12. mudina ES sadarbībā ar Haiti varas iestādēm izstrādāt ilgtermiņa plānu katastrofu novēršanas un veiktspējas pārvaldības jomā;
13. mudina Haiti valdību ņemt vērā un pildīt valsts atjaunošanas plānā noteiktās saistības — stiprināt valsts autoritāti, uzlabot pašvaldības iestāžu efektivitāti, celt vietējo un valsts iestāžu veiktspēju, kā arī ieviest politiskās, ekonomiskās un institucionālās decentralizācijas koncepciju;
14. uzskata, ka vairāk jāatbalsta pašvaldību iestādes un pilsoniskā sabiedrība, iesaistot tās lēmumu pieņemšanā;
15. uzskata — ir svarīgi panākt, ka decentralizācija un lauku attīstība noris videi nekaitīgā un ilgtspējīgā veidā; pieprasa izstrādāt augsnes saglabāšanas un uzlabošanas, kā arī mežu atjaunošanas stratēģiju; aktīvi atbalsta tādas iniciatīvas kā UNEP vides atveseļošanas un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvu Haiti dienvidrietumu reģionam;
16. aicina Haiti valdību uzņemties iniciatīvas, lai nostiprinātu darba tirgu un atvērtu Haiti tirgu ieguldījumiem;
17. mudina līdzekļu devējus atbalstīt Haiti valdību, lai tā visos līmeņos kāpinātu savu veiktspēju; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus atbalstīt Haiti varas iestāžu veiktspējas veicināšanu, piešķirot 100 miljonus EUR;
18. aicina Pagaidu komisiju Haiti atjaunošanai (IHRC) pārskatīt savu darbību un paātrināt pilnvaru piešķiršanu;
19. ar gandarījumu atzīmē Haiti un Dominikānas Republikas attiecību uzlabošanos; atzinīgi vērtē visus Dominikānas Republikas centienus atbalstīt Haiti atjaunošanas procesu; uzstājīgi norāda, ka abu šo valstu attiecībām un turpmākai attīstībai jābūt balstītai atziņā, ka tās atrodas vienā salā;
20. aicina Komisiju uzlabot ES vērtēšanas spējas visos atjaunošanas posmos; mudina Eiropas Komisiju iespējami īsā laikā nākt klajā ar priekšlikumiem par ES civilās aizsardzības spēku izveidošanu, par pamatu izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu; šajā sakarībā un lai panāktu, ka ES spēj apvienot visus vajadzīgos resursus, lai 24 stundu laikā pēc katastrofas varētu sniegt ārkārtas palīdzību, aicina Padomi sīki noteikt, kā rīkoties, ņemot vērā Barnier ziņojumā iekļauto ieteikumu, ka ES attālākie reģioni, bez ekskluzīviem nosacījumiem, būtu jāizmanto kā atbalsta bāzes, lai veicinātu būtiski svarīgu preču un loģistikas iepriekšēju izvietošanu, kas atvieglotu pieejamo Eiropas cilvēku un materiālo resursu nosūtīšanu gadījumos, kad ir jāveic steidzama humanitāra intervence ārpus ES teritorijas;
21. aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk pievērst lielu uzmanību Haiti atjaunošanai un rehabilitācijai, izmantot šo iespēju, lai beidzot izskaustu valsts nabadzības galvenos iemeslus, un palīdzēt Haiti pēc šīs katastrofas kļūt par pilnībā funkcionējošu demokrātiju ar ekonomiku, kas spēj uzturēt valsts iedzīvotājus;
22. aicina starptautiskā mērogā nekavējoties un aktīvi reaģēt, lai novērstu holeras epidēmijas izplatīšanos, kas apdraud cilvēku dzīvību, un risināt pārtikas nodrošinājuma un lauksaimniecības produkcijas jautājumus;
23. mudina dalībvalstis, Eiropas Komisiju un starptautiskos partnerus steidzami palielināt palīdzību un preču piegādi, lai novērstu arvien lielāku deficītu veselības aprūpes, ūdens apgādes, sanitārijas, higiēnas un loģistikas jomā;
24. prasa organizēt plašas informēšanas kampaņas iedzīvotāju vidū un varas iestādēs par holeras epidēmiju un tās novēršanu;
25. atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus iegrožot holeras uzliesmojumus un prasa aktīvāk veikt civilās aizsardzības pasākumus, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu; mudina Eiropas Komisiju formulēt piemērotu ātras reaģēšanas stratēģiju ES atbalsta sniegšanai kopumā;
26. uzskata, ka sekmīgai atjaunošanai ir nepieciešama politiskā stabilitāte, drošība un tiesiskums; tādēļ aicina Haiti varas iestādes atbalstīt un veicināt tiesiskumu un atjaunot tiesu sistēmu;
27. stingri nosoda visus centienus apdraudēt vēlēšanu procesa integritāti;
28. pauž nožēlu par notikušo vardarbību un uzskata, ka prioritātei jābūt civiliedzīvotāju aizsardzībai;
29. prasa pielikt pūles, lai panāktu, ka attīstības palīdzības un humānās palīdzības politikā sistemātiski iekļauj katastrofu draudu mazināšanas aspektus; atzinīgi vērtē jaunas Eiropas stratēģijas pieņemšanu 2009. gada februārī, lai atbalstītu katastrofu draudu mazināšanu jaunattīstības valstīs, un aicina steidzami īstenot šo stratēģiju;
30. atzinīgi vērtē iniciatīvas saskaņot dažādos Eiropas instrumentus reaģēšanai krīzes situācijās; aktīvi atbalsta Eiropas Komisijas veiktās reformas, pārveidojot tās struktūru, jo īpaši humānās palīdzības un civilās aizsardzības apvienošanu DG ECHO pārraudzībā, lai uzlabotu rīcības saskanību un koordināciju; tomēr uzstāj, ka ir skaidri jānodala attiecīgās jomas un pienākumi;
31. prasa pilnībā īstenot Eiropas konsensu par humāno palīdzību un tā rīcības plānu;
32. mudina Eiropas Komisiju izstrādāt un īstenot ilgtermiņa plānu Haiti atjaunošanai;
33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Haiti prezidentam un valdībai, ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatoram un dalībvalstu valdībām.