REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību
17.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Willy Meyer, Ilda Figueiredo, Bairbre de Brún, Takis Hadjigeorgiou, Kyriacos Triantaphyllides, Nikolaos Chountis GUE/NGL grupas vārdā
B7‑0052/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kristiešu situāciju un reliģiskās pārliecības brīvību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,
– ņemot vērā 18. pantu gan ANO Statūtos, gan Starptautiskā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantu,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komisijas pieņemtās rezolūcijas, lai nepieļautu „reliģiju apmelošanu”,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2011. gada 1. janvārī notikušajā teroristiskajā uzbrukumā koptu kristiešu baznīcai Aleksandrijā bojā gāja 21 cilvēks un desmitiem kristiešu un musulmaņu kopienas pārstāvju tika ievainoti,
B. tā kā 2010. gada 24. decembrī notika uzbrukumi vairākām baznīcām Maiduguri, bet 25. decembrī — vairāki bumbu sprādzieni Nigērijas pilsētā Džosā, kuru rezultātā tika nogalināti 38 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti ievainoti;
C. tā kā 2010. gada 25. decembrī, sprāgstot bumbai kristiešu baznīcā Holo (Filipīnas), ievainojumus guva vairāki cilvēki;
D. tā kā 2010. gada 25. decembrī Rizokarpaso un Ayia Triada ciematā, kas atrodas Karpasia pussalā Kipras okupētajā daļā, turku okupācijas režīms ar spēku pārtrauca Ziemassvētku dievkalpojumu, ko noturēja šajā anklāvā dzīvojošajiem Kipras grieķiem;
E. tā kā saskaņā ar 18. pantu gan ANO Statūtos, gan Starptautiskā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantu „Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību. Šīs tiesības ietver reliģijas un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem, publiski vai nošķirti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību.”;
F. tā kā vairākās ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūcijās visas valstis tiek aicinātas „atbilstīgi valsts tiesiskam regulējumam un ievērojot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus, īstenot visus piemērotos pasākumus, lai apkarotu ienaidu, diskrimināciju un vardarbības aktus, reliģiskās neiecietības izraisītu iebiedēšanu un ietekmēšanu, tostarp uzbrukumus svētvietām, veicināt sapratni, iecietību un cieņu jautājumos, kas saistās ar reliģijas vai pārliecības brīvību,
1. stingri nosoda Divu svēto baznīcā Aleksandrijā, kā arī Nigērijas un Filipīnu baznīcā sarīkotos bumbas sprādzienus; nosoda visa veida uz reliģiju vai ticību balstītu vardarbību, diskrimināciju un neiecietību, kas vērsta pret reliģioziem cilvēkiem, cilvēkiem, kas atteikušies no savas reliģiskās piederības, un neticīgajiem;
2. izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un cilvēkiem, kuri tika ievainoti nesenajos pret reliģiskajām konfesijām vērstajos uzbrukumos; aicina attiecīgās valdības izmeklēt šos uzbrukumus, lai garantētu, ka vainīgie saņems pelnīto sodu;
3. nosoda Turcijas okupācijas režīma rīcību, ar spēku pārtraucot Ziemassvētku misi, ko Ziemassvētkos svinēja Kipras okupētajā daļā palikušie 300 kristieši; uzsver, ka tādējādi tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības attiecībā uz reliģijas brīvības izpausmi, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un 3. Vīnes nolīgums (1975. gads), kurā paredzēti Kipras okupētajā daļā anklāvā dzīvojošajiem Kipras grieķiem nodrošināmie dzīves apstākļi;
4. uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību ir viena no cilvēka pamattiesībām, ko garantē starptautiskie juridiskie instrumenti; tajā pat laikā atkārtoti pauž apņemšanos ievērot pamatprincipu par vis cilvēktiesību savstarpējo saistību;
5. nosoda reliģijas kā instrumenta izmantošanu dažādos politiskos konfliktos; atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt dialogu un savstarpējo cieņu starp dažādām reliģiskajām kopienām; aicina valdības un reliģiskās iestādes veicināt iecietību, reliģiskās pārliecības brīvības ievērošanu un uzsākt pasākumus naida novēršanai; prasa valdībām nodrošināt ticības un pārliecības brīvību; atkārtoti pauž apņemšanos ievērot laicīguma principus;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.