Rezolūcijas priekšlikums - B7-0082/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0082/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par atkritumu krīzi Kampānijā

26.1.2011

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0667/2010, B7‑0801/2010, B7‑0805/2010 un B7‑0806, uz ko sniedz mutisku atbildi,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Bairbre de Brún, Willy Meyer, Marisa Matias, Nikos Chountis GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0073/2011

Procedūra : 2010/2963(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0082/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0082/2011
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0082/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par atkritumu krīzi Kampānijā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem, jo īpaši tās 4. pantu,

–   ņemot vērā Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem, jo īpaši tās 2. pantu,

–   ņemot vērā Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, jo īpaši tās 11. pantu un II pielikumu,

–   ņemot vērā pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu (2008/98/EK), jo īpaši tās 17. un 18. pantu,

–   ņemot vērā 2003. gada 19. novembra rezolūciju par Atkritumu pamatdirektīvu[1],

–   ņemot vērā 1998. gada 16. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atkritumu apsaimniekošanas direktīvas[2] piemērošanu,

–   ņemot vērā darba dokumentu par Parlamenta Lūgumrakstu komitejas faktu vākšanas misiju Itālijā 2010. gada 28.–30. aprīlī,

–   ņemot vērā 2008. gada 14. jūlijā izsludināto Itālijas Republikas tiesību aktu 123/2008,

–   ņemot vērā Direktīvu 2008/99 par vides krimināltiesisko aizsardzību,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C-135/05,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2010. gada 4. marta spriedumu lietā C-297/08,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 260. pantu,

–   ņemot vērā Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē, jo īpaši tās 2. pantu,

–   ņemot vērā Orhūsas konvenciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A. tā kā atkritumu krīze Kampānijas provincē ir viena no dramatiskākajām lappusēm stāstā par problēmām atkritumu apsaimniekošanā daudzās Itālijas daļās, tostarp Lacijā, Kalabrijā un Sicīlijā, jo visos šajos reģionos jau 20. gadsimta deviņdesmitajos gados tika izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar atkritumiem un tika iecelti valdības komisāri, kuriem piešķīra īpašas pilnvaras un līdzekļus;

B.  tā kā 2010. gada 5. oktobrī Parlamenta Lūgumrakstu komiteja gandrīz vienbalsīgi pieņēma darba dokumentu[3], kurā sniegts ziņojums par faktu vākšanas misiju, ko 2010. gada 28.–30. aprīlī nosūtīja uz Kampāniju, Itālijā, jo laika gaitā tika saņemti ārkārtīgi daudzi lūgumraksti par atkritumu apsaimniekošanas problēmām šajā reģionā;

C. tā kā pēc 2008. gada vasarā piedzīvotās krīzes un drīz vien pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja bija pieņēmusi šo misijas ziņojumu, sākās jauna krīze, un tika izsludināts jauns ārkārtas stāvoklis; tā kā pēc tam, kad tika izsludināti ārkārtas pasākumi, piemēram, jaunu izgāztuvju atvēršana, sākās masveida protesti;

D. tā kā sākotnēji pieņemtais risinājums ražot atkritumkurināmā ķīpas (Ecobales) un organiskos atkritumus vēlāk tika īstenots, pienācīgu neievērojot tiesību aktu prasības; tā kā netika veikta atkritumu šķirošana vai atlase, pagaidu uzglabāšanas vietās ir uzkrāts apmēram seši miljoni standartam neatbilstošas kvalitātes atkritumkurināmā ķīpu, par kurām pastāv aizdomas, ka tās satur toksiskos atkritumus;

E.  tā kā pirmā sadedzināšanas iekārta Acerra, Kampānijā, tika atklāta tikai 2010. gada martā, bet tās darbību apgrūtina tas, ka nav atbilstošas infrastruktūras atkritumu šķirošanai un apstrādei; tā kā šķiet, ka nav skaidri noteikts dažāda veida sadedzināmo atkritumu pieļaujamais daudzums, un joprojām pastāv bažas par to, kas notiek ar sadedzināšanas rezultātā radušajiem toksiskajiem pelniem;

F.  tā kā progress atkritumu samazināšanā un mājturības atkritumu otrreizējā pārstrādē ir neliels, un mājturības un cita veida atkritumus vēl joprojām ved tikai uz izgāztuvēm, dažos gadījumos nepārprotami sajauktus ar dažāda veida rūpnieciskajiem atkritumiem;

G. tā kā daudzas izgāztuves ir pasludinātas par stratēģiskas nozīmes zonu, un tādējādi iedzīvotājiem un vietējām varas iestādēm, tostarp arī policijai, nav ļauts pārbaudīt, ko tad patiesībā uz turieni ved; tā kā daudzas lielas izgāztuves apsaimnieko privātuzņēmumi, kuriem nav atbilstīgas licences vai atļaujas, un to vadība netiek pakļauta valsts kontrolei;

H. tā kā komisāru ieviestā ārkārtas stāvokļa galvenā iezīme ir viņu tiesības izdarīt atkāpes noteikumos un pārbaudēs, tostarp, piemēram, izdarīt izņēmumus ietekmes uz vidi novērtējumā un tiesību aktos publiskā iepirkuma jomā, un šķiet, ka viņiem ir gandrīz nekontrolēta piekļuve valsts līdzekļiem; tā kā viņiem ir piešķirtas pilnvaras lemt par rūpnīcu, izgāztuvju un atkritumu sadedzināšanas krāšņu atrašanās vietu kā arī par līgumu slēgšanu ar uzņēmumiem, un viņiem nav paredzēts pienākums par pieņemtajiem lēmumiem ziņot vietējām varas iestādēm un iedzīvotājiem; tā kā šī Komisāru sistēma tiek asi kritizēta un notiek vairākas tiesas izmeklēšanas un tā kā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ārkārtas komisāru īstenotā atkritumu apsaimniekošana ir daļa no problēmas, nevis tās risinājums.

I.   tā kā saskaņā ar Orhūzas konvenciju iedzīvotājiem ir tiesības būt informētiem par situāciju viņu dzīvesvietas teritorijā un iestāžu pienākums ir sniegt informāciju un motivēt iedzīvotājus rīkoties atbildīgi; tā kā saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK dalībvalstis nodrošina sabiedrībai agrīnas un efektīvas iespējas piedalīties izstrādājamo plānu vai programmu sagatavošanā un pārveidē vai pārskatīšanā;

J.   tā kā iedzīvotāji, kas protestēja pret šo situāciju vai centās iesniegt alternatīvus risinājumus, tika atstumti vai netika ņemti vērā; tā kā valsts politisko iestāžu galvenā atbilde bija pakļaut atkritumu izgāztuves un Acerra sadedzināšanas iekārtu stingrai armijas kontrolei; tā kā nesen šai situācijai veltītu publisku demonstrāciju laikā ir apcietināt vairāki cilvēki, un ir skaidri redzams, ka attiecības starp iedzīvotājiem un iestādēm ir ļoti pasliktinājušās un ka pilsoniskā neapmierinātība arvien pieaug;

K. tā kā ārkārtas komisāru pārvaldība un viņu nespēja sekmīgi pārvarēt problēmas, ko saasināja institucionālās kontroles un līdzsvara sistēmas trūkums, tikai radīja jaunas iespējas organizētajai noziedzībai; tā kā ir skaidri pierādījumi par organizēto kriminālo grupējumu, proti, Camorra, ilglaicīgu iesaistīšanos šajā tik ienesīgajā atkritumu apsaimniekošanas procesā, tostarp rūpniecisko toksisko atkritumu izgāšanā Itālijas ziemeļos simtiem nelegālās izgāztuvēs un pat jūrā; tā kā nav iedomājams, ka kāda no iestādēm nebūtu zinājusi par tik plaša mēroga darbībām;

L.  tā kā Eiropas Komisija 2007. gadā nolēma atlikt EUR 135 miljonu maksājumu 2006.–2013. gada finansēšanas laikposmā ieguldījumiem projektos, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, un vēl papildus EUR 10,5 miljonu maksājumu kamēr tiks atcelta komisāru sistēma;

M. tā kā pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas ciklā plaši izmanto atkritumu poligonus un atkritumu sadedzināšanu pretēji jaunās Atkritumu pamatdirektīvas (2008/98/EK) pamatnostādnēm; tā kā šajā reģionā vēl nav izstrādāts saskaņots atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurš atbilstu ES tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā un kurā tiktu ievērota apstrādes secība un izgāztuvju un sadedzināšanas droša izmantošana;

N. tā kā bīstamie atkritumi tiek sajaukti un/vai apglabāti kopā ar sadzīves vai organiskajiem atkritumiem, un tā kā, lemjot par izgāztuvju veidošanu tādās vietās kā Chiaiano, netiek pienācīgi ņemti vērā ģeoloģiskie un hidroloģiskie faktori, pastāv augsti piesārņojuma draudi apkārtējai augsnei un gruntsūdens avotiem; tā kā šāda rīcība ir Atkritumu pamatdirektīvas 17. un 18. panta, kā arī Atkritumu poligonu direktīvas pārkāpums;

O. tā kā, izveidojot izgāztuvi Cava Sari, Terzinjo, kas atrodas Vesuvio dabas parka Nature 2000, kā arī UNESCO mantojuma teritorijā, tika pārkāptas Atkritumu poligonu direktīvā paredzētās pieņemšanas procedūru prasības;

P.  tā kā Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 26. aprīļa spriedumā Lietā C-135/05 paziņoja, ka Itālijas valdība, nepieņemot visus nepieciešamos pasākumu, jo īpaši lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību, un neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi, un lai aizliegtu atkritumu izmešanu, izgāšanu un nekontrolētu apglabāšanu, nav izpildījusi tai Kopienas tiesību aktos paredzētās saistības; tā kā nesenajā 2010. gada 4. marta lēmumā lietā C-297/08 tā paziņoja, ka, nepieņemot visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Kampānijas reģionu, Itālijas valdība nav izpildījusi Direktīvas 2006/12/EK 4. un 5. pantā noteiktās saistības;

Q. tā kā Parlaments jau 1998. gada 16. septembra rezolūcijā par atkritumu apsaimniekošanas direktīvu piemērošanu aicināja sistemātiski ierosināt pārkāpumu tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kas neievēro visus šo direktīvu noteikumus, un reizi trijos mēnešos sagatavot sarakstu par tiesvedību, kas Tiesā ierosināta pret dalībvalstīm par šo noteikumu neievērošanu, iekļaujot arī sarakstu par lietām, kurās Tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, un sarakstu par tiesas piespriestajiem naudas sodiem, un 2003. gada 19. novembra rezolūcijā par paveikto darbu pēc Atkritumu pamatdirektīvas pieņemšanas aicināja rūpīgi un konsekventi uzraudzīt atkritumu apsaimniekošanas jomā pieņemto tiesību aktu īstenošanu;

1.  aicina nekavējoties rast ilgtspējīgu, ES kritērijiem atbilstošu risinājumu, proti, tāda atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanu, kurā atbilstoši Direktīvai 2008/98/EK par pamatu tiek uzskatīta atkritumu cikla hierarhija;

2.  atgādina, ka, lai Kampānijā tiktu ievēroti atkritumu apsaimniekošanas jomā spēkā esošie ES tiesību akti, ļoti enerģiski jācenšas mazināt atkritumu daudzumu un svaru kausi jānosver par labu atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma mazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nodrošinot piemērotu infrastruktūru, un norāda, ka lielāks uzsvars jāliek uz organisko atkritumu reģenerāciju, it īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā — aspekts, kuram līdz šim ir veltīts šķietami maz uzmanības;

3.  uzskata, ka Itālijas valdības izstrādātie ilglaicīgie ārkārtas pasākumi, tostarp īpašu komisāru iecelšana vai atkritumu izgāztuvju pasludināšanu par ,,stratēģiskas intereses” zonām, kas atrodas armijas kontrolē, nav devuši gaidītos rezultātus, un pauž bažas, ka nepārredzamība, kas radās, liedzot valsts iestādēm pārraudzīt atkritumu apsaimniekošanu, drīzāk veicina, nevis mazina organizēto kriminālo grupu darbošanos šajā reģionā gan oficiālajā atkritumu apsaimniekošanas procesā, gan rūpniecisko atkritumu nelikumīgā apglabāšanā; tādēļ dažādo atbildīgo iestāžu vārdā aicina nodrošināt daudz lielāku pārredzamību;

4.  uzsver, cik svarīgi ir atjaunot uzticēšanos, īstenojot strukturētu dialogu gan starp pilsoņiem un dažādām iestādēm, gan starp dažādiem pārvaldes līmeņiem; pauž nožēlu par iestāžu izvirzītajām apsūdzībām pret dažiem iedzīvotājiem, kas miermīlīgi demonstrēja pret jaunu izgāztuvju atvēršanu, un par vardarbību, ko pret viņiem pielietoja drošības spēki;

5.  pieprasa Komisijai uz nenoteiktu laiku neizmaksāt šā reģiona atkritumu projektiem piešķirto ES finansējumu un iesaldēt tos līdz tam laikam, kad būs sagatavots pārbaudāms atkritumu apsaimniekošanas plāns un par to kopīgi būs vienojušās visas ieinteresētās personas;

6.  pauž bažas par 7 miljoniem tonnu atkritumkurināmā ķīpu, kas uzkrātas speciālos poligonos, jo īpaši Taverna del Ré, un uzsver, ka šo ķīpu aizvākšana un iznīcināšana jāuzskata ļoti svarīgu prioritāti, tiklīdz būs precīzi noteikts to sastāvs; uzstāj, ka, atbrīvojoties no atkritumkurināmā ķīpām, ir jāveic atbilstoša to apstrāde[4] un tas jāiekļauj atkritumu apsaimniekošanas plānā darbības jomā, precīzi nosakot katras apstrādes vietu un ņemot vērā juridisko praksi;

7.  norāda, ka steidzami ir jāpievērš uzmanība jauktu vai neidentificētu atkritumu atklātajai un nelikumīgai izgāšanai Ferandelle poligona tuvumā, un aicina īstenot stingru kontroli attiecībā uz apsaimniekošanu; atgādina kompetentajām iestādēm, ka, atbilstīgi IED/IPPC Direktīvai [5], tām stingri jākontrolē konkrētu rūpniecisko atkritumu veidu apstrāde, neatkarīgi no to izcelsmes; vēl norāda, ka jāizveido tiem īpaši paredzēti poligoni atbilstīgi ES direktīvu noteikumiem, nodrošinot, ka rūpniecisko, īpašo un toksisko atkritumu uzglabāšanai tiek izveidota atbilstīga infrastruktūra; pieprasa skaidrojumu, kāpēc netiek izmantota organisko atkritumu pieņemšanai paredzētais poligons, un pieprasa uzsākt tā darbību, ja tas atbilst Atkritumu apsaimniekošanas direktīvā noteiktajiem kritērijiem;

8.  pauž nožēlu par izgāztuvju atvēršanu Vesuvio dabas parka aizsargājamajās teritorijās, piemēram, Terzinjo; stingri iebilst pret jebkādiem plāniem paplašināt šo izgāztuvju teritorijas un uzskata, priekšlikumu par otras izgāztuves atvēršanu Terzinjo (Cava Vitiello) par nepieņemamu un nesaprātīgu; ierosina Komisijai pieprasīt Eiropas Savienības Tiesas izpildrakstu, ja pašlaik esošās izgāztuves tiks paplašinātas aizsargājamās dabas teritorijās vai tiks atvērtas jaunas izgāztuves Natura 2000 teritorijās;

9.  mudina Itālijas valdību rīkoties šajā jautājumā atbilstīgi ES tiesību aktiem, jo īpaši ievērojot jaunākos Eiropas Kopienu Tiesas lēmumus, un novērst visus ES tiesību aktu pārkāpumus, atgādinot par pienākumu veikt pasākumus, lai nodrošinātu ES acquis communautaire ievērošanu visos līmeņos;

10. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, kas ir tās kompetencē, lai pārraudzītu, ka Itālijas kompetentās iestādes efektīvi nodrošina atkritumu pareizu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, piemēram, veicot sistemātiskas pārbaudes, un ka reģionālas iestādes iesniedz ticamu plānu;

11. uzskata, ka izdevumi par to Kampānijā izvietoto poligonu attīrīšanu, ko ir saindējis piesārņojums no dažāda veida atkritumiem, nebūtu jāuzliek nodokļu maksātājiem, bet atbilstīgi principam „piesārņotājs maksā” tie būtu jāsedz personām, kas ir atbildīgas par šo piesārņojumu;

12. norāda, ka Itālija līdz noteiktajam termiņam — 2010. gada 26. decembrim — nepaziņoja par Direktīvas 2008/99 par vides krimināltiesisko aizsardzību transponēšanu, bet sagaida, ka Itālija pilnībā ievēros šīs direktīvas noteikumus un attiecīgi piemēros sankcijas par pārkāpumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas jomu un minēti šajā direktīvā, tostarp arī sankcijas pret juridiskām personām, ja šie pārkāpumi atbilst direktīvā dotajai noziedzīga nodarījuma definīcijai;

13. aicina Komisiju nekavējoties ierosināt pret Itāliju pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pantu, lai noteiktu sankcijas, kas liks Itālijas iestādēm ievērot šo Tiesas spriedumu, jo īpaši lai nodrošinātu, ka esošās izgāztuves ievēro ES tiesību aktus; uzskata, ka būtu pienācīgi un atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas spriedumam lietā C-304/02, noteikt Itālijai gan vienreizēju maksājumu kā sodu par ilglaicīgu ES direktīvu noteikumu pārkāpšanu pēdējo gadu laikā, gan dienas soda maksājumu, sākot no šā brīža;

14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.