REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par atkritumu krīzi Kampānijā
26.1.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Mara Bizzotto, Lorenzo Fontana, Mario Borghezio, Claudio Morganti, Rolandas Paksas, Jaroslav Paška, Fiorello Provera, Oreste Rossi, Matteo Salvini, Giancarlo Scottà, Francesco Enrico Speroni EFD grupas vārdā
B7‑0083/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par atkritumu krīzi Kampānijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 16. novembra mutisko jautājumu Komisijai par Kampānijas atkritumu krīzi (O-0188/2010 – B7-0667/2010), 2010. gada 30. novembra mutisko jautājumu Komisijai par Kampānijas atkritumu krīzi (O-0197/2010 – B7-0801/2010), 2010. gada 7. decembra mutisko jautājumu Komisijai par atkritumu krīzi Kampānijā (O-0208/2010 – B7-0805/2010), kā arī 2010. gada 7. decembra mutisko jautājumu Komisijai par ārkārtas situāciju atkritumu jomā Neapolē, Kampānijas reģionā un Eiropas fondu izmantošanu (O-0209/2010 – B7-0806/2010),
– ņemot vērā Strasbūrā 2011. gada 18. janvāra (otrdienas) plenārsēdē notikušās debates par Kampānijas atkritumu krīzi,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (ceturtās palātas) 2010. gada 4. marta spriedumu — Eiropas Komisija / Itālijas Republika (Lieta C-297/08),
– ņemot vērā Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem un Direktīvu 2006/12/EK par atkritumiem,
– ņemot vērā vides komisāra Janez Potočnik 2010. gada 23. oktobra paziņojumu par situāciju atkritumu jomā Kampānijā,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem atbildība par atkritumu apsaimniekošanas cikla pārvaldību ir vienīgi vietējo (reģionu, provinču un komūnu) iestāžu kompetencē;
B. tā kā viens no galvenajiem krīzes iemesliem ir Kampānijas atkritumu apsaimniekošanas cikla pārvaldības infrastruktūras (jo īpaši attiecībā uz siltuma reģenerāciju) nepilnības un neatbilstīgā darbība vietējo iestāžu neefektīvās rīcības dēļ;
C. tā kā kompetento iestāžu gadu gaitā izstrādātie dažādie atkritumu apsaimniekošanas plāni nav īstenoti, kas bija par iemeslu Tiesas 2010. gada 4. marta spriedumam (Lietā C-297/08);
D. tā kā vienīgais šīs krīzes iemesls ir vairākus gadu desmitus pieļautās administratīvās kļūmes un organizētās noziedzības iekļūšana visos atkritumu apsaimniekošanas ķēdes posmos, kā arī valsts pārvaldē;
E. tā kā atkritumu apglabāšanas projektiem Kampānijas reģionā kopš 1994. gada ir piešķirti aptuveni EUR 500 miljoni, un pusi šīs summas līdzfinansēja ERAF;
F. tā kā pārkāpumu dēļ, kuri tikai konstatēti 2002.–2006. gada laikposmā atkritumu apglabāšanas programmām paredzēto Kopienas līdzekļu izmantošanā, Komisija nolēma jau no 2005. gada 1. janvāra neatļaut ERAF līdzfinansējumu līdzekļu piešķiršanai atkritumu apglabāšanas programmām;
G. tā kā pēc pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanas 2007. gadā Komisija nolēma, ka ERAF līdzfinansējums 2007.–2014. gada laikposmam (50 % no EUR 270 miljoniem) būtu jāizmaksā tikai ar nosacījumu, ka Kampānijā tiek efektīvi īstenots Kopienas noteikumiem atbilstošs atkritumu apsaimniekošanas plāns;
H. tā kā turpat Itālijā ir vairāki progresīvi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas modeļi, kas pilnībā atbilst Kopienas noteikumiem un tādējādi liecina par to, ka Kampānijas krīze ir tikai vietēja rakstura problēma;
I. tā kā daudzi Kampānijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā un jo īpaši visnopietnākajās ārkārtas situācijās ir rīkojušies bezatbildīgi, kā piemēru minot notikušos atkritumu kaudžu un tvertņu dedzināšanas gadījumus, atkritumu savākšanas transporta sabotāžu, par atkritumu savākšanu un apglabāšanu atbildīgo uzņēmumu darbinieku streikus un neattaisnotus darba kavējumus, nelikumīgu satiksmes bloķēšanu, piketus pie atkritumu poligoniem, uzbrukumus atkritumu savācējiem un viņu aizsardzībai norīkotajiem tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem;
J. tā kā nepieciešamība atbrīvoties no 6 miljoniem tonnu atkritumkurināmā ķīpu, kas pašlaik glabājas Kampānijā, nav mazāk steidzama par nepieciešamību izstrādāt un ieviest jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ņemot vērā, ka šīs atkritumkurināmā ķīpas ir viens no būtiskākajiem higiēnas un vides riska faktoriem;
K. tā kā līdzīgas krīzes, kas iepriekš notikušas citos Itālijas reģionos, ir atrisinātas samērīgā laikposmā, vietējām iestādēm un ieinteresētajiem iedzīvotājiem uzņemoties atbildību,
1. uzskata, ka atkritumu krīzi nevarēs atrisināt, kamēr Kampānijas vietējās iestādes, kas atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas cikla pārvaldību, neapliecinās īstenu politisko gribu, turpmāk nepaļaujoties tikai uz ārkārtējiem valsts un Kopienas iestāžu intervences pasākumiem;
2. pauž cerību, ka nesen Komisijai iesniegtajā Kampānijas reģiona jaunajā atkritumu apsaimniekošanas plānā ir ievēroti pienākumi, kas paredzēti tiesību aktos un atkārtoti uzsvērti Tiesas spriedumā Lietā C-297/08, un ka tas atbilst Kopienas noteikumiem (jo īpaši grozītajai un papildinātajai Direktīvai Nr. 2006/12/EK un grozītajai un papildinātajai Direktīvai 1999/31/EK), un aicina Komisiju šajā sakarībā veikt rūpīgas pārbaudes;
3. prasa Kampānijas reģionam nekavējoties, precīzi noteiktā un pārbaudāmā laikposmā faktiski īstenot šo jauno atkritumu apsaimniekošanas plānu un aicina citas ieinteresētās vietējās iestādes uzņemties atbildību savas kompetences ietvaros;
4. cer, ka minētais plāns atbildīs maksimālas pārredzamības kritērijiem attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumiem dažādos atkritumu apsaimniekošanas cikla posmos, jo īpaši novēršot organizētās noziedzības iekļūšanu un vispārēji novēršot iespēju piešķirt līgumslēgšanas tiesības uzņēmumiem, kas nenodrošina plāna efektivitāti un precīzu īstenošanu;
5. atbalsta Komisijas ieceri paredzēt, ka ERAF līdzfinansējuma piešķiršana ir atkarīga no Kampānijas reģiona iesniegtā jaunā atkritumu plāna faktiskas īstenošanas;
6. prasa Kampānijas kompetentajām iestādēm ņemt piemēru no labas atkritumu apsaimniekošanas cikla pārvaldības prakses, ko īsteno citos Itālijas reģionos;
7. pauž nožēlu un kategorisku nosodījumu par to daudzo Kampānijas iedzīvotāju bezatbildīgo rīcību, kas ir radījuši šķēršļus krīzes risinājumam un būtiski pasliktinājuši jau iepriekš nestabilos higiēnas un vides apstākļus viņu reģionā;
8. prasa Itālijas kompetentajām iestādēm rast nekavējošu risinājumu, lai iznīcinātu 6 miljonus tonnu atkritumkurināmā ķīpu, kas pašlaik atrodas Kampānijā;
9. iesaka — ja Kampānijā vai citur rodas līdzīga ārkārtas situācija, citiem reģioniem, kuri nav tajā vainojami un kuros atkritumu apsaimniekošana tiek veikta priekšzīmīgi, nevajadzētu būt pienākumam veikt tādu nepārstrādāto atkritumu apglabāšanu, kas nāk no ārkārtas situācijas rajoniem;
10. cer, ka Kampānijas vietējās iestādes un Itālijas valsts iestādes rīkosies saskaņoti un cieši sadarbosies ar Komisiju, lai faktiski un efektīvi īstenotu jauno atkritumu apsaimniekošanas plānu un tādējādi novērstu jaunas pienākumu neizpildes procedūras uzsākšanu un no tās izrietošās sankcijas;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Itālijas valdībai, Kampānijas reģiona pašvaldības priekšsēdētājam, Kampānijas reģiona provinču priekšsēdētājiem un Neapoles mēram.