Rezolūcijas priekšlikums - B7-0084/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0084/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par atkritumu krīzi Kampānijā

26.1.2011

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0667/2010, B7-0801/2010, B7-0805/2010 un B7‑0806/2010, uz ko sniedz mutisku atbildi,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Judith Merkies, Victor Bostinaru S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0073/2011

Procedūra : 2010/2963(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0084/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0084/2011
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0084/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par atkritumu krīzi Kampānijā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Direktīvu 75/442/EEK par atkritumiem, jo īpaši tās 4. pantu,

–   ņemot vērā Direktīvu 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem, jo īpaši tās 2. pantu,

–   ņemot vērā Direktīvu 99/31/EK par atkritumu poligoniem, jo īpaši tās 11. pantu un II pielikumu,

–   ņemot vērā pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu (2008/98/EK), jo īpaši tās 17. un 18. pantu,

–   ņemot vērā 2003. gada 19. novembra rezolūciju par Atkritumu pamatdirektīvu[1],

–   ņemot vērā 1998. gada 16. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par atkritumu apsaimniekošanas direktīvas[2] piemērošanu,

–   ņemot vērā darba dokumentu par Parlamenta Lūgumrakstu komitejas faktu vākšanas misiju Itālijā 2010. gada 28.–30. aprīlī[3],

–   ņemot vērā 2008. gada 14. jūlijā izsludināto Itālijas Republikas tiesību aktu 123/2008,

–   ņemot vērā Direktīvu 2008/99 par vides krimināltiesisko aizsardzību,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C-135/05,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2010. gada 4. marta spriedumu lietā C-297/08,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 260. pantu,

–   ņemot vērā Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē, jo īpaši tās 2. pantu,

–   ņemot vērā Orhūsas konvenciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā atkritumu krīze Kampānijas provincē ir viena no dramatiskākajām lappusēm stāstā par problēmām atkritumu apsaimniekošanā daudzās Itālijas daļās, jo 20. gadsimta deviņdesmitajos gados tika izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar atkritumiem un tika iecelti valdības komisāri, kuriem piešķīra īpašas pilnvaras un līdzekļus;

B.  tā kā Itālijas 2009. gada 31. decembrī pieņemtajā dekrētā Nr. 195 paziņots, ka ārkārtas stāvoklis ir beidzies, un atkritumu apsaimniekošanas pārvaldība tiek nodota šīs provinces varas iestādēm; tā kā Neapoles provincei, kur mūsdienās dzīvo apmēram 52 % no visiem Kampānijas iedzīvotājiem, ir ārkārtīgi grūti ieviest vienotu un autonomu atkritumu cikla apsaimniekošanu,

C. tā kā 2010. gada 5. oktobrī Parlamenta Lūgumrakstu komiteja gandrīz vienbalsīgi pieņēma darba dokumentu, kurā sniegts ziņojums par faktu vākšanas misiju, ko 2010. gada 28.–30. aprīlī nosūtīja uz Kampāniju, Itālijā, jo laika gaitā tika saņemti ārkārtīgi daudzi lūgumraksti par atkritumu apsaimniekošanas problēmām šajā reģionā;

D. tā kā pēc 2007. gada vasarā piedzīvotās krīzes un drīz vien pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja bija pieņēmusi šo misijas ziņojumu, sākās jauna krīze, un tika izsludināts jauns ārkārtas stāvoklis; tā kā pēc tam, kad tika izsludināti ārkārtas pasākumi, piemēram, jaunu izgāztuvju atvēršana, sākās masveida protesti;

E.  tā kā sākotnēji pieņemtais risinājums ražot atkritumkurināmā ķīpas (Ecobales) un organiskos atkritumus vēlāk tika īstenots nepareizi un tādējādi radot situāciju, kurā šīs atkritumu ķīpas vairs nevarēja apglabāt; tā kā netika veikta atkritumu šķirošana vai atlase, ir uzkrāti apmēram seši miljoni standartam neatbilstošas kvalitātes atkritumkurināmā ķīpu,

F.  tā kā pirmā sadedzināšanas iekārta Acerra, Kampānijā, tika atklāta tikai 2010. gada martā, bet tās darbību apgrūtina tas, ka nav atbilstošas infrastruktūras atkritumu šķirošanai un apstrādei, un joprojām pastāv bažas par to, kas notiek ar sadedzināšanas rezultātā radušajiem toksiskajiem pelniem;

G. tā kā progress atkritumu samazināšanā un mājturības atkritumu otrreizējā pārstrādē ir neliels, un mājturības un cita veida atkritumus vēl joprojām ved tikai uz izgāztuvēm, dažos gadījumos nepārprotami sajauktus ar dažāda veida rūpnieciskajiem atkritumiem;

H. tā kā daudzas izgāztuves ir pasludinātas par stratēģiskas nozīmes zonu, un tādējādi iedzīvotājiem un vietējām varas iestādēm, tostarp arī policijai, nav ļauts pārbaudīt, ko tad patiesībā uz turieni ved;   tā kā izgāztuves apsaimnieko privātuzņēmumi, kuriem nav atbilstīgas licences vai atļaujas, lai pilnībā ievērotu tiesisko regulējumu;

I.   tā kā saskaņā ar Orhūzas konvenciju iedzīvotājiem ir tiesības būt informētiem par situāciju viņu dzīvesvietas teritorijā un iestāžu pienākums ir sniegt informāciju un motivēt iedzīvotājus rīkoties atbildīgi; tā kā saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK dalībvalstis nodrošina sabiedrībai agrīnas un efektīvas iespējas piedalīties izstrādājamo plānu vai programmu sagatavošanā un pārveidē vai pārskatīšanā;

J.   tā kā iedzīvotājiem, kas protestēja pret šo situāciju vai centās iesniegt alternatīvus risinājumus, netika pievērsta pienācīga uzmanība; tā kā valsts politisko iestāžu galvenā atbilde bija pakļaut atkritumu izgāztuves un Acerra sadedzināšanas iekārtu stingrai armijas kontrolei; tā kā nesen šai situācijai veltītu publisku demonstrāciju laikā ir apcietināt vairāki cilvēki, un ir skaidri redzams, ka attiecības starp iedzīvotājiem un iestādēm ir pasliktinājušās un ka pilsoniskā neapmierinātība arvien pieaug;

K. tā kā Eiropas Komisija 2007. gadā nolēma atlikt EUR 135 miljonu maksājumu 2006.–2013. gada finansēšanas laikposmā ieguldījumiem projektos, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, un vēl papildus EUR 10,5 miljonu maksājumu kamēr tiks atcelta komisāru sistēma;

L.  tā kā progress atkritumu samazināšanā un mājturības atkritumu otrreizējā pārstrādē ir neliels un pašreizējā atkritumu apsaimniekošanas ciklā plaši izmanto atkritumu poligonus un atkritumu sadedzināšanu, pretēji jaunās Atkritumu pamatdirektīvas (2008/98/EC) pamatnostādnēm; tā kā šajā reģionā vēl nav izstrādāts saskaņots atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurš atbilstu ES tiesību aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kurā tiktu ievērota apstrādes secība un izgāztuvju un sadedzināšanas droša izmantošana, visus atkritumus vēl joprojām turpina vest tikai uz izgāztuvēm, dažos gadījumos nepārprotami sajauktus ar dažāda veida rūpnieciskajiem atkritumiem;

M. tā kā nav liecību par mājsaimniecības atkritumu kvalitāti un bīstamo atkritumu izgāšanu nelikumīgi izveidotās izgāztuvēs un tā kā, lemjot par izgāztuvju veidošanu tādās vietās kā Chiaiano, netiek pienācīgi ņemti vērā ģeoloģiskie un hidroloģiskie faktori, pastāv augsti piesārņojuma draudi apkārtējai augsnei un gruntsūdens avotiem; tā kā šāda rīcība ir Atkritumu pamatdirektīvas 17. un 18. panta, kā arī Atkritumu poligonu direktīvas pārkāpums;

N. tā kā Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 26. aprīļa spriedumā lietā C-135/05 paziņoja, ka Itālijas valdība, nepieņemot visus nepieciešamos pasākumu, jo īpaši lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēka veselību, un neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi, un lai aizliegtu atkritumu izmešanu, izgāšanu un nekontrolētu apglabāšanu, nav izpildījusi tai Kopienas tiesību aktos paredzētās saistības; tā kā nesenajā 2010. gada 4. marta lēmumā lietā C-297/08 tā paziņoja, ka, nepieņemot visus nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Kampānijas reģionu, Itālijas valdība nav izpildījusi Direktīvas 2006/12 4. un 5. pantā noteiktās saistības;

O. tā kā Parlaments jau 1998. gada 16. septembra rezolūcijā par atkritumu apsaimniekošanas direktīvu piemērošanu aicināja sistemātiski ierosināt pārkāpumu tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kas neievēro šo direktīvu noteikumus, un reizi trijos mēnešos sagatavot sarakstu par tiesvedību, kas Tiesā ierosināta pret dalībvalstīm par šo noteikumu neievērošanu, iekļaujot arī sarakstu par lietām, kurās Tiesa jau ir pieņēmusi lēmumu, un sarakstu par tiesas piespriestajiem naudas sodiem, un 2003. gada 19. novembra rezolūcijā par paveikto darbu pēc Atkritumu pamatdirektīvas pieņemšanas aicināja rūpīgi un konsekventi uzraudzīt atkritumu apsaimniekošanas jomā pieņemto tiesību aktu īstenošanu;

1.  aicina nekavējoties rast ilgtspējīgu, ES kritērijiem atbilstošu risinājumu, proti, tāda atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanu, kurā atbilstoši Direktīvai 2008/98/EK par pamatu tiek uzskatīta atkritumu cikla hierarhija; pieprasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu;

2.  atgādina, ka, lai Kampānijā tiktu ievēroti atkritumu apsaimniekošanas jomā spēkā esošie ES tiesību akti, ļoti enerģiski jācenšas mazināt atkritumu daudzumu un svaru kausi jānosver par labu atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma mazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nodrošinot piemērotu infrastruktūru, un norāda, ka lielāks uzsvars jāliek uz organisko atkritumu reģenerāciju, it īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā; iesaka šo datus pārbaudīt un izveidot sistēmu apmaiņai ar paraugpraksi;

3.  uzskata, ka Itālijas valdības izstrādātie ilglaicīgie ārkārtas pasākumi, tostarp īpašu komisāru iecelšana vai atkritumu izgāztuvju pasludināšanu par ,,stratēģiskas intereses” zonām, kas atrodas armijas kontrolē, nav devuši gaidītos rezultātus, un pauž bažas, ka nepārredzamība, kas radās, liedzot valsts iestādēm pārraudzīt atkritumu apsaimniekošanu, drīzāk veicina, nevis mazina organizēto kriminālo grupu darbošanos šajā reģionā gan oficiālajā atkritumu apsaimniekošanas procesā, gan rūpniecisko atkritumu nelikumīgā apglabāšanā; tādēļ dažādo atbildīgo iestāžu vārdā aicina nodrošināt daudz lielāku pārredzamību;

4.  uzsver, cik svarīgi ir atjaunot uzticēšanos, īstenojot strukturētu dialogu gan starp pilsoņiem un dažādām iestādēm, gan dažādiem pārvaldes līmeņiem; pauž nožēlu par iestāžu izvirzītajām apsūdzībām pret dažiem iedzīvotājiem, kas miermīlīgi demonstrēja pret jaunu izgāztuvju atvēršanu, un par vardarbību, ko pret viņiem pielietoja drošības spēki;

5.  atgādina, ka struktūrfondi paliks bloķēti tik ilgi, līdz tiks iesniegts ES tiesību aktiem atbilstošs atkritumu apsaimniekošanas plāns;

6.  pauž bažas par 7 miljoniem tonnu atkritumkurināmā ķīpu, kā sastāvs patlaban tiek noskaidrots un kas uzkrātas speciālos poligonos, jo īpaši Taverna del Ré, un uzsver, ka šo ķīpu aizvākšana un iznīcināšana jāuzskata ļoti svarīgu prioritāti, tiklīdz būs precīzi noteikts to sastāvs; uzstāj, ka, atbrīvojoties no atkritumkurināmajā ķīpām, ir jāveic atbilstoša to apstrāde[4] un tas jāiekļauj atkritumu apsaimniekošanas plānā darbības jomā, precīzi nosakot katras apstrādes vietu un ņemot vērā juridisko praksi;

7.  norāda, ka steidzami ir jāpievērš uzmanība jauktu vai neidentificētu atkritumu atklātajai un nelikumīgai izgāšanai Ferandelle poligona tuvumā, un aicina īstenot stingru kontroli attiecībā uz apsaimniekošanu; atgādina kompetentajām iestādēm, ka, atbilstīgi patlaban pārskatāmajai IED/IPPC Direktīvai, tām stingri jākontrolē konkrētu rūpniecisko atkritumu veidu apstrāde, neatkarīgi no to izcelsmes; vēl norāda, ka jāizveido tiem īpaši paredzēti poligoni, kas atbilst ES direktīvu noteikumiem, nodrošinot, ka rūpniecisko, īpašo un toksisko atkritumu uzglabāšanai tiek izveidota atbilstīga infrastruktūra; pieprasa skaidrojumu, kāpēc netiek izmantota organisko atkritumu pieņemšanai paredzētais poligons, un pieprasa uzsākt tā darbību, ja tas atbilst Atkritumu apsaimniekošanas direktīvā noteiktajiem kritērijiem;

8.  pauž nožēlu par izgāztuvju atvēršanu Vesuvio dabas parka aizsargājamajās teritorijās, piemēram, Terzinjo; stingri iebilst pret jebkādiem plāniem paplašināt šo izgāztuvju teritorijas un atzinīgi vērtē lēmumu neatvērt otru izgāztuvi Terzinjo (Cava Vitiello); ierosina Komisijai pieprasīt Eiropas Savienības Tiesas izpildrakstu, ja pašlaik esošās izgāztuves tiks paplašinātas aizsargājamās dabas teritorijās vai tiks atvērtas jaunas izgāztuves Natura 2000 teritorijās;

9.  ņem vērā to, ka Komisija ir paziņojusi, ka izgāztuvju izvietošana Natura 2000 teritorijās nav pārāk liels ES tiesību aktu pārkāpums, un vēl norāda , ka teritorijas, kas ir atvēlētas vai jau tiek izmantotas dabas parkos, Natura 2000 teritorijās, kā arī UNSCO mantojuma zonās, atbilst ES tiesību aktiem; apšauba to, ka tas rada draudus videi vai veselībai; Parlaments uzskata, ka izgāztuves dabas vai kultūras aizsardzības vietās neatbilst vides aizsardzības tiesību aktiem; pieprasa EK grozīt ES atkritumu tiesību aktus, lai kategoriski tiktu aizliegtas izgāztuves Natura 2000 teritorijās;

10. aicina Komisiju darīt visu iespējamo, kas ir tās kompetencē, lai pārraudzītu, ka Itālijas kompetentās iestādes efektīvi nodrošina atkritumu pareizu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, piemēram, veicot sistemātiskas pārbaudes, un ka reģionālas iestādes iesniedz ticamu plānu;

11. uzsver, ka saskaņota atkritumu apsaimniekošanas cikla izveide un īstenošana ir Itālijas iestāžu kompetencē; uzskata, ka izdevumi par to Kampānijā izvietoto poligonu attīrīšanu, ko ir saindējis piesārņojums no dažāda veida atkritumiem, nebūtu jāuzliek nodokļu maksātājiem, bet atbilstīgi principam „piesārņotājs maksā” tie būtu jāsedz personām, kas ir atbildīgas par šo piesārņojumu;

12. norāda, ka Itālija līdz noteiktajam termiņam — 2010. gada 26. decembrim — nepaziņoja par Direktīvas 2008/99 par vides krimināltiesisko aizsardzību transponēšanu, bet sagaida, ka Itālija pilnībā ievēros šīs direktīvas noteikumus un attiecīgi piemēros sankcijas par pārkāpumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas jomu un minēti šajā direktīvā, tostarp arī sankcijas pret juridiskām personām, ja šie pārkāpumi atbilst direktīvā dotajai noziedzīga nodarījuma definīcijai;

13. aicina Komisiju uzraudzīt, lai Kampānijas iestādes nekavējoties izpilda pienākumu neizpildes procedūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pantu, lai noteiktu sankcijas, kas liks Itālijas iestādēm ievērot šo Tiesas spriedumu, jo īpaši lai nodrošinātu, ka esošās izgāztuves ievēro ES tiesību aktus;

14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Itālijas valdībai un Itālijas parlamenta palātām.