REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stratēģiju „Eiropa 2020”
9.2.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Malcolm Harbour ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0097/2011
B7‑0097/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģiju „Eiropa 2020”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus par stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām,
– ņemot vērā Komisijas ierosinātās desmit galvenās prioritārās darbības,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums. ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”,
– ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2010. gada 17. un 18. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Eiropadomes neformālo 2010. gada 11. februāra sanāksmi,
– ņemot vērā Komisijas sākto stratēģijas „Eiropa 2020” sabiedrisko apspriešanu un tās iznākumu (SEC(2010)116),
– ņemot vērā Komisijas sagatavoto Lisabonas stratēģijas izvērtējuma dokumentu (SEC(2010)114),
– ņemot vērā Eiropadomes dokumentu „Septiņi soļi, lai īstenotu Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju”,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada jūnija rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 20200” pamatiniciatīvām,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūciju par ES stratēģiju 2020. gadam,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums. ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide”,
– ņemot vērā 2010. gada 16. decembrī publicēto Vienotā tirgus aktu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
Vispārīgas piezīmes
1. norāda, ka stratēģijas „Eiropa 2020” galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas atlabšanu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienībai ilgtspējīgu un konkurētspējīgu nākotni;
2. akcentē nepieciešamību pievērsties Eiropas Savienības relatīvajām ekonomikas priekšrocībām, lai nodrošinātu stratēģijas „Eiropa 2020” sekmīgu īstenošanu un ES pievienoto vērtību;
3. uzsver, ka pēc sākotnējās apspriešanas publiskošanas jāapvieno visi Komisijas analītiskie dokumenti, tostarp Gada izaugsmes pētījums, pamatmērķi, nodarbinātības pamatnostādnes un desmit prioritārās darbības, lai nodrošinātu saskaņotu, mērķtiecīgu un veiksmīgu pieeju un nepieļautu tādu iznākumu, kāds bija attiecībā uz Lisabonas stratēģiju;
4. atzinīgi vērtē Vienotā tirgus aktu kā galveno politikas iniciatīvu, uz kuru pamatojoties veidot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un pamatiniciatīvas;
Stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldība un pamatmērķi
5. atzinīgi vērtē Gada izaugsmes pētījuma publicēšanu, tostarp to, ka tajā uzsvērta nepieciešamība dalībvalstīm mobilizēt darba tirgu un panākt bezdarbnieku atgriešanos darbā; atbalsta prasību dalībvalstīm turpināt strukturālu reformu īstenošanu, lai veicinātu pētniecību un jaunradi, un izmantot MVU potenciālu un internacionalizāciju, kā arī veicināt tehnoloģisko attīstību;
6. uzsver, ka vienotā tirgus darbības stiprināšanai ir svarīga nozīme stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto izaugsmes un konkurētspējas mērķu sasniegšanā; uzskata, ka būtiska nozīme vienotā tirgus darbības stiprināšanā ir plašai pārvaldībai augstākajā politikas līmenī; aicina Eiropadomi pavasara sanāksmē apspriest pašreizējo situāciju attiecībā uz vienotā tirgus darbības stiprināšanu, pamatojoties uz uzraudzības procesu, kurā tiktu izvērtēta starpposma mērķu izpilde;
7. aicina dalībvalstis stiprināt vienoto tirgu, nosakot mērķus un izstrādājot darba kārtību saskaņā ar vienotā tirgus prioritātēm;
8. atzinīgi vērtē Gada izaugsmes pētījumā pausto Komisijas apņemšanos pievērsties vienotā tirgus noteikšanai par prioritāti un tā darbības pastiprināšanai; iesaka Komisijas priekšsēdētājam uzņemties lielāku atbildību jomās, par kurām Eiropas Parlamentam ir kompetence vai dalīta kompetence, lai, koordinējot dalībvalstu rīcību un politisko gribu, palīdzētu tām pilnībā ieviest un īstenot vienotā tirgus politikas nostādnes un pasākumus un nodrošināt atbilstību pašreizējiem noteikumiem;
9. uzsver, ka prioritāro darbību skaits ir ierobežots un ka tās noteiks Eiropas Parlaments trijos patstāvīgajos ziņojumos par Vienotā tirgus aktu, kurš abām likumdevējām iestādēm būtu jāpieņem līdz 2012. gada 31. decembrim, kas ir vienotā tirgus dibināšanas 20. gadadiena; tas būtu pirmais stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas solis, kas nodrošinātu skaidru un vērienīgu koncepciju, kura pamatojas uz politisku vadību un piederību, apņemšanos un koordināciju;
10. uzskata, ka saprātīgai un koordinētai ieguldījumu palielināšanai reālajā ekonomikā, tostarp pētniecībā un izstrādē, atjaunojamos enerģijas avotos, transnacionālajos transporta tīklos un digitālajā vienotajā tirgū, ir būtiska nozīme, lai nostādītu Eiropu atpakaļ uz ilgtspējīgas un konkurētspējīgas ilgtermiņa izaugsmes ceļa;
11. aicina Komisiju un dalībvalstis mazināt birokrātiju un administratīvo slogu, ko izjūt MVU, un pilnībā īstenot Mazās uzņēmējdarbības aktu;
12. vērš uzmanību uz lietpratīga regulējuma nozīmi to reglamentējošo noteikumu uzlabošanā, kuri jāievēro uzņēmējdarbībā; uzskata, ka šie priekšlikumi ļauj stiprināt uzņēmējdarbības vidi, kas veicina izaugsmi un jaunradi, tomēr norāda, ka visiem likumdošanas procesā iesaistītajiem dalībniekiem jāuzņemas atbildība par iedarbīgāku un mazāk apgrūtinošu noteikumu izstrādi;
13. prasa abām likumdevējām iestādēm steidzami pieņemt ES patentu, lai veicinātu jaunradi un Eiropas Savienības konkurētspēju un lai gadā ietaupītu EUR 250 miljonus;
14. atzinīgi vērtē to, ka ir sākts plašs pārskats par publiskajiem iepirkumiem, kas liecina, ka šajā jomā ir nepieciešama reforma; aicina dalībvalstis šim jautājumam piešķirt prioritāru nozīmi, jo īpaši MVU piekļuves nodrošināšanai šajā jomā;
15. prasa novatorisku produktu un pakalpojumu publiskajam iepirkumam paredzēt budžeta līdzekļus, lai katru gadu jauninājumiem, kas uzlabo sabiedriskos pakalpojumus, būtu pieejami vismaz EUR 10 miljardi;
16. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības centienus atrisināt problēmas, kas apdraud Stabilitātes un izaugsmes paktu un izraisīja pašreizējo nelabvēlīgo fiskālo situāciju vairākās dalībvalstīs; uzsver, ka visas dalībvalstis ir atbildīgas par budžeta disciplīnas ievērošanu un ka pilnībā atbildīgs un pārredzams ES regulējums var veicināt atbilstīgāku publisko finanšu pārvaldību un lielākas iespējas novērst turpmākās krīzes;
17. atzīst, ka stipra un konkurētspējīga eiro zona ir visu ES dalībvalstu interesēs; tomēr uzsver, ka jebkurās reformās ir pilnībā jāņem vērā gan eirozonas, gan arī to dalībvalstu vajadzības, kuras vēl nav eirozonā vai kuras neplāno kļūt par tās dalībniecēm;
18. ierosina, ka Eiropas Savienībai būtu jāveicina un jāatbalsta lielāks pašu kapitāla finansējums MVU, izmantojot vai nu riska kapitālu, vai akciju iekļaušanu biržas sarakstā, un mazāk jāpaļaujas uz parādu;
19. mudina popularizēt ES finanšu centrus un uzskata, ka tiem joprojām jābūt konkurētspējīgiem pasaulē, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus;
20. dalībvalstis būtu jāmudina savās nacionālajās reformu programmās piešķirt vislielāko prioritāti tādu problēmu risināšanai kā bezdarbs un izstumšanas no darba tirgus novēršana; tas jāapvieno ar pasākumiem, kas paredzēti, lai veidotu vairāk darbavietu, labākas darbavietas un augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni gan vidējā termiņā, gan ilgākā termiņā;
21. lai neitralizētu demogrāfisko pārmaiņu izraisīto negatīvo ietekmi, stratēģijā „Eiropa 2020” skaidri teikts, ka jāveicina vecāka gadagājuma darba ņēmēju iekļaušana darba tirgū; dalībvalstis būtu jāmudina sasniegt šo pamatmērķi, veicinot darba dzīves pagarināšanu, veidojot elastīgāku darba tirgu, atbalstot atipiskos līgumus un iedrošinot vecāka gadagājuma cilvēkus ilgāk saglabāt aktivitāti darba tirgū; turklāt, veicinot mūžizglītības sistēmas un profilaktisko veselības aprūpi un izmantojot vecāka gadagājuma darba ņēmēju pieredzi un zināšanas, tiks pozitīvi ietekmēta ES atlabšana un turpmākā izaugsme;
22. ir svarīgi, lai pensiju sistēmu ilgtspējas pamatā nebūtu tikai fiskāli apsvērumi; privāto noguldījumu līmenim, nodarbinātības līmenim un paredzamajām norisēm demogrāfijas jomā arī ir būtiska nozīme sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspējas nodrošināšanā;
23. prasa efektīvāk un pārredzamāk pārvaldīt Eiropas Sociālo fondu (ESF), kas ir būtisks instruments nodarbinātības mērķu sasniegšanai saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, par ko vienojās dalībvalstis; uzstāj, ka uz ESF arī turpmāk jāattiecina regula par vispārējiem noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politikas līdzekļiem;
24. uzsver, ka būtu jāpanāk lielāka valstu parlamentu, reģionālo un vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība un regulāri jāapspriežas ar minētajām iestādēm un pilsonisko sabiedrību;
25. uzsver, ka Eiropas Komisijai un Padomei būtu jāievēro subsidiaritāte, izstrādājot politikas pamatnostādnes;
Pamatiniciatīvas
Pamatiniciatīva „Jaunu prasmju un darbavietu programma”
26. uzsver, ka ir svarīgi īstenot Vienotā tirgus aktā noteiktās prioritātes, kas veicinās darbavietu izveidi; jo īpaši atbalsta Eiropas kvalifikācijas sistēmas īstenošanu un plānoto likumdošanas iniciatīvu par profesionālo kvalifikāciju reformēšanu, lai nodrošinātu profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu; prasa izvērtēt ES profesionālās kartes pamatotību, nodrošinot datu aizsardzību, un Eiropas kvalifikāciju apliecības izveidi, kas būtiski uzlabotu darba ņēmēju mobilitāti;
27. uzsver nepieciešamību samazināt MVU slogu un pārlieku lielo uzsvaru uz darba ņēmēju tiesībām pašreizējos ekonomikas apstākļos, lai uzņēmumi nevairītos pieņemt darbā papildu darbiniekus, jo pretējā gadījumā tiktu mazinātas izaugsmes iespējas;
28. ir jāpilnveido iemaņas, lai modernizētu tradicionālās nozares, tostarp zvejsaimniecību un ģimenes saimniecību, kas sekmē ienākumu radīšanu mazās kopienās, nodrošinot atbalstu ģimenes MVU, un šis uzdevums ir pilnībā saskaņots ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm attiecībā uz nodarbinātību un iekļaujošu izaugsmi;
29. atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai pilnībā īstenotu Pakalpojumu direktīvu un direktīvas, kas ietver preču tiesību aktu paketi, lai radītu vēl vairāk darbavietu;
Pamatiniciatīva „Digitālā programma Eiropai”
30. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu lēmumam par pirmās radiofrekvenču spektra politikas programmas izstrādi; pauž bažas par to, ka Komisijai būtu nevis jāsasteidz šī sarežģītā, bet ārkārtīgi svarīgā spektra saskaņošanas politika, bet gan drīzāk jāīsteno rūpīgi pārdomāta pieeja;
31. uzsver, ka steidzami jāpabeidz veidot digitālais vienotais tirgus, kura trūkums ir fragmentācija, jo īpaši attiecībā uz autortiesību nodevām; uzsver, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana ir steidzami īstenojama prioritāte, kas ātri sekmēs pārrobežu tirdzniecības paplašināšanos un darbavietu radīšanu;
32. uzsver IKT nozares nozīmi Eiropas ekonomikā un tās svarīgo lomu ieguldījumu piesaistē pētniecībā un izstrādē, turklāt — ja ES vēlas konkurēt ar ASV, tad šī nozare jāuzlabo vēl vairāk;
33. uzsver, ka ātrdarbīgs platjoslas savienojums ir neaizstājams digitālā vienotā tirgus veicinātājs; aicina dalībvalstis par prioritāti uzskatīt to, ka saskaņā ar jaunajiem elektrosakaru pamatnoteikumiem ir jāsāk tīklu konkurence un jāiedrošina jauni dalībnieki ienākt tirgū;
Pamatiniciatīva „Inovācijas Savienība”
34. atzinīgi vērtē publicēto apspriešanos par publisko iepirkumu; uzsver valsts iepirkuma nodrošinātās milzīgās, neierobežotās iespējas, stimulējot novatoriskus produktus un pakalpojumus, kā arī uzsver novatoriskas uzņēmējdarbības finansēšanas nozīmi;
35. uzsver ārkārtīgi svarīgo standartizācijas lomu jaunrades un energoefektīvu risinājumu veicināšanā; cer, ka Komisija steidzami veiks standartizācijas sistēmu reglamentējošo tiesību aktu reformu;
36. akcentē Eiropas universitāšu izšķirošo nozīmi; atbalsta novatoriskām universitātēm paredzētas neatkarīgas vērtēšanas sistēmas izveidi; uzsver, ka ir svarīgi novērst birokrātiju un šķēršļus attiecībā uz pētnieku mobilitāti, tostarp tiesībām uz pensiju, lai nodrošinātu, ka pētnieki var pārņemt no citām novatoriskām valstīm idejas un jaunus risinājumus un tehnoloģijas un piedāvāt tās Eiropas Savienībā;
37. uzsver pētniecības nozīmi medicīnas nozarē, kas veicinās izaugsmi un nodrošinās novecojošās sabiedrības labklājību, ja šajā nozarē tiks ieviesti novatoriski lietojumi; atbalsta ciešu sadarbību starp universitāšu zinātniskās izpētes nodaļām un ražotājiem, kas darbojas medicīnas nozarē, lai radītu produktus un pakalpojumus, kuri būs ļoti nepieciešami ES iedzīvotājiem nākamajā desmitgadē;
38. atbalsta Eiropas inovācijas partnerības, lai mobilizētu Eiropas, valsts un reģionālās, publiskās un privātās ieinteresētās personas sasniegt skaidri definēto Eiropas mērķi kļūt par pasaules līderi šajā jomā; prasa veidot partnerības arī tādās jomās kā enerģija, „viedās” pilsētas, mobilitāte, ūdens efektīva izmantošana, ar enerģijas ražošanu nesaistītas izejvielas un ilgtspējīga un produktīva lauksaimniecība;
39. ar nepacietību gaida, kad tiks pieņemts ES patents un priekšlikums par Eiropas zināšanu tirgu patentiem un licencēšanu, lai vēl jo vairāk veicinātu jaunradi;
40. akcentē septītās pamatprogrammas nozīmi un nepieciešamību šajā sakarībā mazināt birokrātiju;
41. atbalsta priekšlikumus veidot „Inovācijas Savienības progresa rādītājus” un kontrolsarakstu, norādot tajā veiksmīgu inovācijas sistēmu pazīmes, kam ir būtiska nozīme jaunrades sekmēšanā Eiropas Savienībā; prasa katru gadu sasaukt „inovāciju konventu”, lai izvērtētu panākto progresu;
Pamatiniciatīva „Jaunatne kustībā”
42. atbalsta kartes „Jaunatne kustībā” izstrādi, lai turpinātu uzlabot jauniešu mobilitāti Eiropas Savienībā; pauž stingru apņemšanos īstenot jaunatnes programmas, tostarp „Erasmus” un „Leonardo”, kuras veicina jauniešu mobilitāti, nodrošinot viņiem iespējas studēt un strādāt citās ES dalībvalstīs, tādējādi jaunieši var uzlabot savas iemaņas un viņiem paveras lielākas izredzes darba tirgū, kas veicina Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi;
43. Komisijai noteikti ir jāatbalsta tālākizglītības veicināšana, vienlaikus raugoties, lai netiktu mazināta svarīgu arodu un praktisku profesiju nozīme, tādējādi novēršot nepilnības tajās Eiropas tautsaimniecības nozarēs, kurās regulāri trūkst darbinieku;
44. uzstāj, ka ir svarīgi palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem sākt uzņēmējdarbību; ar nepacietību gaida Komisijas jauno Eiropas mikrofinansēšanas instrumentu „Progress”, lai nodrošinātu finansiāli atbalstu šā mērķa sasniegšanā;
Pamatiniciatīva „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”
45. atgādina Komisijai par dalībvalstu apņemšanos novērst nabadzību un rūpēties par mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām; uzsver, ka katrai dalībvalstij ir savi īpaši, vajadzībām pielāgoti mērķi un shēmas, lai mazinātu nabadzību un rūpētos par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām;
46. uzskata, ka teritoriālās kohēzijas turpināšana, uzsvaru liekot uz pārrobežu un reģionālu sadarbību, ir veids, kā novērst reģionu atšķirības Eiropas Savienībā; uzsver, ka šai politikai vajadzētu būt vienkāršai, pārredzamai un nodrošināt ES ar pievienoto vērtību;
Pamatiniciatīva „Resursu ziņā efektīva Eiropa”
47. atzinīgi vērtē centienus klimata pārmaiņu konferencē Kankunā risināt ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas; atbalsta apņemšanos vēl vairāk samazināt emisijas apjomu, tomēr tikai tādā gadījumā, ja citiem nav iebildumu;
48. mudina dalībvalstis apsvērt kodolenerģijas potenciāla palielināšanu un jaunu, videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādi, kas būtu vienlīdz izdevīgi paņēmieni, kā izpildīt ES apņemšanos par oglekļa emisijas apjoma samazināšanu;
49. prasa dalībvalstīm saīsināt atļauju izsniegšanas procedūrām paredzēto laiku, lai paātrinātu atjaunojamo enerģijas avotu attīstību;
50. atzīst dabas resursu nozīmi un tādēļ jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un dzīvotnes; uzsver, ka Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķu sasniegšanā liela nozīme ir desmit gadu plānam, par kuru tika panākta vienošanās Nagojā;
51. Eiropas Savienībai ir nepieciešams pilnībā funkcionējošs, savstarpēji saistīts un liberalizēts iekšējais tirgus un ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai modernizētu un paplašinātu pašreizējo enerģētikas infrastruktūru, tādējādi dalībvalstu starpā veicinot apmaiņu ar enerģijas avotiem, kam raksturīga zema oglekļa emisija; uzsver enerģijas avotu dažādošanas nozīmi piegāžu drošības nodrošināšanā ES; tomēr uzsver, ka tirgum būs jāuzņemas lielākā finanšu izmaksu daļa par šo infrastruktūru, kā arī atzīst, ka piegāžu drošības ziņā dažiem projektiem varētu būt nepieciešams valsts finansējums, ja šie projekti nespēj piesaistīt pietiekami daudz līdzekļu no privātā sektora;
Pamatiniciatīva „Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”
52. uzsver, ka steidzami jāsamazina likumdošanas izmaksas Eiropas uzņēmumiem, lai tie varētu paplašināties un lai tiktu nodrošināta vieglāka piekļuve kredītiem un uzlabota MVU internacionalizācija;
53. uzsver, ka ir svarīgi katru gadu sagatavot ziņojumus par Eiropas Savienības un dalībvalstu konkurētspēju, ražošanas nozares politikas nostādnēm un izpildes rādītājiem, kas ir izaugsmi veicinoši faktori; atzīst, ka ārkārtīgi svarīga nozīme ir transporta politikai, kas ir līdzeklis, kā sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo šī politika būtiski veicina izaugsmes atjaunošanos un vienotā tirgus izveides pabeigšanu, kā arī tai ir svarīga loma ekonomikas, sociālajā un teritoriālās kohēzijas jomā;
54. uzsver, ka vienotā tirgus izveide visos transporta sektoros, kabotāžas pārvadājumu liberalizācija, vairākveidu pārvadājumu kombinēšanas efektivitāte, vienota Eiropas rezervācijas sistēma un pasažieru tiesību pastiprināšana ir ārkārtīgi svarīgi pasākumi, lai nodrošinātu viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, un tiem būtu jākļūst par vispārējās stratēģijas „Eiropa 2020” noderīgu daļu;
55. ņemot vērā jauno stratēģiju, uzsver, ka darbs, veidojot Eiropas transporta tīklu un izstrādājot tā pamatnostādnes, ir svarīgs, lai veidotu efektīvu, multimodālu un plašu ES transporta infrastruktūras tīklu (tostarp risinot jautājumus par atbilstošas infrastruktūras trūkumu, pieejamību un zemu savietojamību starp dažādām ES daļām), lai novērstu trūkumus un izveidotu trūkstošos savienojumus, jo īpaši pārrobežu posmos, un savienojumus starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.