REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par tiesiskumu Krievijā
9.2.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Michał Tomasz Kamiński, Ryszard Antoni Legutko, Marek Henryk Migalski, Jacek Olgierd Kurski, Tomasz Piotr Poręba, Zbigniew Ziobro, Ryszard Czarnecki, Konrad Szymański, Adam Bielan, Roberts Zīle, Jacek Włosowicz, Tadeusz Cymański, Mirosław Piotrowski, Paweł Robert Kowal ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0101/2011
B7‑0113/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par tiesiskumu Krievijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tai pievienotos protokolus,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā daudzos ticamos Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) ziņojumus par to, ka Krievijā joprojām tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus attiecībā uz Krieviju un to, ka šai tiesā ir iesniegts ļoti daudz ar cilvēktiesībām saistītu prasību, kuras attiecas uz Krieviju,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu par partnerību modernizācijai, kas pieņemts 2010. gada 1. jūnijā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Rostovā pie Donas,
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso paziņojumu, kas pieņemts pēc 2010. gada 7. decembrī Briselē notikušās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. decembra rezolūciju par 2009. gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē un Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību jomā, kā arī Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja José Manuel Barroso paziņojumus par otrās pret Mihailu Hodorkovski un Platonu Ļebedevu vērstās tiesas prāvas galarezultātu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācijas Konstitūcijā ir garantētas visas pilsoņu tiesības un brīvības; tā kā Krievija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) locekle un ir parakstījusi daudzus starptautiskus līgumus, tostarp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;
B. tā kā pilnībā darbotiesspējīga pilsoniskā sabiedrība ir ikvienas demokrātiskas valsts stūrakmens un kritērijs, pēc kura var spriest par brīvības un tiesiskuma līmeni;
C. tā kā kopīgajā paziņojumā par partnerību modernizācijai ir norādīts, ka ES un Krievijas attiecību pamatā ir tiesiskums; tā kā partnerība modernizācijai būtu jāiekļauj jaunā partnerības un sadarbības nolīgumā, kurā obligāti jābūt saistošiem noteikumiem attiecībā uz cilvēktiesībām;
D. tā kā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir apņēmies izskaust tiesisko nihilismu Krievijā un paziņojis, ka korupcija joprojām ir viena no Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu, kā arī tiesību un administratīvās sistēmas galvenajām problēmām;
E. tā kā starptautiskie novērotāji ir kritizējuši neseno tiesas prāvu pret Mihailu Hodorkovski un Platonu Ļebedevu un tās rezultātā pieņemto spriedumu, uzskatot, ka tā bijusi parodija par taisnīgu tiesu un ka Krievija nav izmantojusi iespēju apliecināt tiesu iestāžu neatkarību;
F. tā kā 2010. gada 30. decembrī M. Hodorkovskim un P. Ļebedevam ir piespriests 14 gadu cietumsods;
G. tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi Krievijas Federācijas argumentus un uzskatījusi par pieņemamu Mihaila Hodorkovska sūdzību, kurā viņš apgalvo, ka cietis no necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās, ka nelikumīgi apcietināts un turēts ieslodzījumā un ka viņa aizturēšanai, apcietinājumam un kriminālvajāšanai ir politiska motivācija, un uzdod nopietnus faktiskus un tiesiskus jautājumus saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;
H. tā kā attiecīgās tiesu un valsts varas iestādes ir visnotaļ atbalstījušas ar uzņēmumu „Jukos” saistītos prasību iesniedzējus, kas bēguši no Krievijas tieslietu sistēmas vai pieprasījuši kompensāciju daudzos citos tiesvedības procesos aiz Krievijas robežām, tostarp Kiprā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Šveicē un Lihtenšteinā;
I. tā kā 2005. gada sākumā naftas uzņēmuma „Jukos” galvenais akcionārs — uzņēmums „GML” — saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu sāka šķīrējtiesas procesu pret Krievijas Federāciju par nelikumīgu un diskriminējošu ekspropriāciju, kas veikta, nepiešķirot kompensāciju par „GML” ieguldījumu uzņēmumā „Jukos”; tā kā uzņēmuma „GML” lieta nepārprotami liecina, ka Eiropas investoru drošību Krievijā var garantēt tikai juridiski saistošs un obligāti īstenojams strīdu izšķiršanas mehānisms;
J. tā kā Krievijas Federācijas rīcība pret M. Hodorkovski un P. Ļebedevu nav vienīgais šāds gadījums, bet gan ārkārtīgi spilgts piemērs tam, ka Krievijas valsts pārvaldes un tieslietu sistēmu darbībā ir krietni pamatīgāki trūkumi;
K. tā kā starptautiskās nevalstiskās organizācijas „Reporters Without Borders” ziņojumā par preses brīvību pasaulē Krievija no 178 valstīm ir ierindota 140. vietā, pārmetot tai plašsaziņas līdzekļu stingra režīma kontroli un nevēršanos pret tiem, kas vainojami uzbrukumos neatkarīgiem žurnālistiem;
L. tā kā Eiropas Komiteja spīdzināšanas novēršanai vairākas reizes ir nākusi klajā ar publiskiem paziņojumiem, cenšoties vērst uzmanību uz to, ka Krievijas varas iestādes nevēlas sadarboties;
M. tā kā īpaši smags stāvoklis joprojām ir Ziemeļkaukāzā, kur iedzīvotāji pastāvīgi cieš gan no bruņoto opozīcijas grupējumu, gan tiesībaizsardzības iestāžu vardarbības un kur iedzīvotājiem vēl arvien nav nodrošināta tiesas pieejamība,
1. izsaka līdzjūtību ģimenēm, kuru tuvinieki gāja bojā Domodedovas lidostā notikušajā terora aktā, kas prasīja daudzu nevainīgu cilvēku dzīvības;
2. atgādina, ka Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir publiski apņēmies stiprināt tiesiskumu Krievijā un paudis bažas par Krievijas tiesu iestāžu un tiesību sistēmas neatkarību; šajā sakarā pauž nožēlu, ka šie vārdi ir pretrunā faktiski notiekošajam, jo nesen likumīgas demonstrācijas laikā Maskavā ir aizturēti 70 opozīcijas pārstāvji;
3. uzskata, ka tiesas prāvā pret M. Hodorkovski un P. Ļebedevu bija ārkārtīgi daudz acīmredzamu pārkāpumu un ka Krievija nav izmantojusi iespēju apliecināt tiesu iestāžu neatkarību, un pieprasa vēl nepabeigto apelācijas procesu neatkarīgu izskatīšanu tiesā;
4. mudina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Savienības augsto pārstāvi rūpīgi sekot šīs lietas turpmākajai norisei, vislielāko uzmanību pievēršot vēl nepabeigtajiem apelācijas procesiem, un pārrunāt šo jautājumu ar Krieviju dažādos forumos un sanāksmēs, sevišķi gaidāmajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē;
5. pieprasa vēl nepabeigto apelācijas procesu neatkarīgu izskatīšanu tiesā un oficiālu izmeklēšanu attiecībā uz apgalvojumiem par politisku iejaukšanos šīs lietas neatkarīgas tiesvedības procesā, cita starpā izvērtējot arī paziņojumus, ko ārpus tiesas sniegušas valsts amatpersonas pirms sprieduma pasludināšanas;
6. aicina Eiropas Komisiju un Padomi izvērtēt tiesvedības nozīmi Krievijas tiesiskuma vispārējā kontekstā un jo īpaši partnerības modernizācijai kontekstā;
7. norāda, ka „Jukos” lieta pēc šī uzņēmuma ekspropriācijas nepārprotami liecina — veidojot attiecības ar Krieviju enerģētikas jomā, ir vajadzīgs juridiski saistošs un neatkarīgi īstenojams mehānisms, un aicina ES dalībvalstis un Eiropas Komisiju mudināt Krieviju atsākt sarunas par Enerģētikas hartu, tā nodrošinot, ka Krievija uzņemas atbildību un ka ieguldījums ir abpusējs;
8. vēlreiz uzsver — ES sagaida, ka Krievija pildīs saistības, par kurām abas puses ir panākušas vienošanos starptautiskā līmenī, sevišķi kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes locekles, jo īpaši attiecībā uz to, ka ir jāveicina demokrātija, kā arī cilvēktiesību un privātīpašuma tiesību ievērošana;
9. pauž bažas Krievijas valdībai par drūmo stāvokli cilvēktiesību jomā un Krievijas pilsoniskās sabiedrības darbībspējas samazināšanos un mudina Krievijas valdību atbalstīt vārda un biedrošanās brīvību, nodrošinot, ka pilsoniskās sabiedrības darbību reglamentējošie tiesību akti un attiecīgā prakse ir saskaņā ar Krievijas starptautiskajām saistībām, kā arī nevilcinoties veikt efektīvus pasākumus, kas palīdzētu veidot labvēlīgu vidi cilvēktiesību organizāciju un neatkarīgu labdarības organizāciju darbībai, kuras sekmē kultūras sakarus starp Krieviju un ES dalībvalstīm;
10. šajā sakarā nosoda to, ka regulāri tiek nežēlīgi izklīdinātas miermīlīgas manifestācijas, kas saistībā ar Krievijas Konstitūcijas 31. pantu tiek rīkotas katru otro mēnesi 31. datumā, un nosoda opozīcijas pārstāvju Ļeva Ponomarjova, Borisa Ņemcova, Oļega Orlova un Eduarda Ļimonova atkārtotu apcietināšanu; atgādina, ka Krievijas ombuds ir nosodījis šo demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu;
11. pauž nosodījumu tam, ka par mediju darbības uzraudzību atbildīgais Krievijas Federācijas dienests „Roskomnadzor” ir izteicis draudus laikrakstam „Novaja Gazeta” saistībā ar izmeklēšanu, ko šī laikraksta žurnālisti veikuši, cenšoties noskaidrot Anastasijas Baburovas un Staņislava Markelova nāves apstākļus;
12. vēlreiz aicina Krievijas varas iestādes izbeigt cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu un vajāšanu, ar bargiem administratīviem pasākumiem nevērsties pret organizācijām, kuru darbība ir likumīga, izmeklēt žurnālistu, juristu un aktīvistu slepkavības un piekaušanas gadījumus un saukt pie atbildības tos, kas šos nodarījumus pastrādājuši;
13. tādēļ ņem vērā, ka Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un neatkarīgas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ir uzdevušas nopietnus jautājumus par tiesiskuma standartiem Krievijā, tostarp par tiesu iestāžu neatkarības trūkumu, par to, ka politiski strīdīgu lietu gadījumos apsūdzētajiem ir liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu un tā rezultātā Krievijas soda izciešanas iestādēs pieaug politieslodzīto skaits, kā arī par advokātu un citu profesionālo juriskonsultu apspiešanu un vajāšanu;
14. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likumprojekts par policijas reformu, ar ko tiek ievērojami mainīta Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darba kārtība, nosakot policijas darbinieku tiesības un pienākumus, kā arī viņu pilnvaru robežas; uzskata, ka tas būtiski mainīs policijas darba kārtību un veicinās drošību un pārredzamību Krievijas sabiedrībā; tomēr ņem vērā NVO un opozīcijas izvirzītos iebildumus par to, ka jauno likumu var interpretēt dažādi un ka tādēļ to varētu izmantot, pārkāpjot pilsoņu tiesības;
15. atzinīgi vērtē Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojumus par to, ka Krievijā steidzami jānovērš milzīgā korupcija; uzskata to par pirmo soli ceļā uz Krievijas tiesību sistēmas modernizāciju;
16. vēlreiz aicina Krievijas tiesu iestādes paātrināt izmeklēšanu Sergeja Magņitska nāves apstākļu noskaidrošanai un pieprasa aizliegt ieceļošanu ES ar šo lietu saistītajām 60 Krievijas amatpersonām, kā arī iesaldēt viņu bankas kontus;
17. vēlreiz aicina Krievijas varas iestādes pilnībā izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un ne vien izmaksāt noteikto finansiālo kompensāciju, bet arī rīkoties saskaņā ar tiesu iestāžu rīkojumiem, proti, mērķtiecīgi veikt izmeklēšanu, atklāt noziedzīgo nodarījumu iemeslus un īstenot nepieciešamās reformas, lai turpmāk šādi nodarījumi vairs neatkārtotos;
18. aicina Savienības augsto pārstāvi/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Eiropas Ārējās darbības dienestu pastāvīgi novērot cilvēktiesību un tiesiskuma stāvokli Krievijā un regulāri — vismaz divreiz gadā — informēt Eiropas Parlamentu par attiecīgajām norisēm;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, ANO ģenerālsekretāram, Krievijas Valsts domei un Krievijas Federācijas prezidentam.