Procedūra : 2011/2538(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0114/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0114/2011

Debates :

PV 16/02/2011 - 11
CRE 16/02/2011 - 11

Balsojumi :

PV 17/02/2011 - 6.11
CRE 17/02/2011 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0071

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 150kWORD 85k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0114/2011
9.2.2011
PE459.646v01-00
 
B7-0114/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par pārtikas cenu pieaugumu


Hannes Swoboda, Stéphane Le Foll, Luis Manuel Capoulas Santos, Paolo De Castro, Luís Paulo Alves, Daciana Octavia Sârbu, Kader Arif, Kriton Arsenis, Ricardo Cortés Lastra, Udo Bullmann, Leonardo Domenici, Robert Goebbels S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pārtikas cenu pieaugumu  
B7‑0114/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā,

–   ņemot vērā 2010.gada 8. jūlija rezolūciju par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada,

–   ņemot vērā 2009. gada 24. februāra rezolūciju par pārtikas cenām Eiropā,

–   ņemot vērā 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par Kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku,

–   ņemot vērā 2008. gada 22. maija rezolūciju par pārtikas cenu pieaugumu Eiropas Savienībā un jaunattīstības valstīs,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā pašreizējās pārtikas un preču cenu svārstības izraisījušas nopietnas bažas par to, kā darbojas apgāde ar pārtiku Eiropā un pasaulē un tā kā pārtikas cenu pieaugums vissmagāk skāris mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas gan attīstītās valstīs, gan jaunattīstības valstīs; tā kā augstas pārtikas cenas, miljoniem cilvēku rada situāciju, kad trūkst pārtika, pasliktinot apstākļus daudziem, kuriem jau līdz šim trūka pārtika, un apdraudot nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē;

B.  tā kā nesen notikušajā PLO Pasaules pārtikas nodrošinātības sanāksmē ES uzsvērusi ekstrēmu cenu svārstību problēmu, bet augsta līmeņa ekspertu īpašu grupu tajā lūdza sagatavot ziņojumu attiecībā uz cenu svārstību iemesliem un pasākumiem šajā sakarībā;

C.  tā kā klimata un citas parādības var rosināt valstis īstenot protekcionisma politiku, ko apliecina nesen Krievijas un Ukrainas ieviestais kviešu eksporta aizliegums, turklāt šīs valstis kopā eksportē aptuveni 30 % no pasaules kviešu apjoma;

D.  tā kā pārtikas ražošanu pasaulē var regulāri apdraudēt dažādi faktori, tostarp kaitēkļi un slimības, dabas resursu pieejamība un dabas katastrofas, kā to apliecina 2010. gada ilgstošais sausums un ugunsgrēki Krievijā un plašie plūdi Pakistānā un nesen arī Austrālijā;

E.  tā kā klimata pārmaiņu rezultāts būs arvien biežākas šādas dabas katastrofas un tiks mazināta nodrošinātība ar pārtiku;

F.  tā kā PLO aprēķini liecina, ka sakarā ar paredzamo pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu no 7 līdz 9,1 miljardam laikā līdz 2050. gadam būs nepieciešams pārtikas apgādi palielināt par 70 %;

G. tā kā nodrošinātība ar pārtiku nozīmē ne tikai pārtikas piegāžu pieejamību, bet — saskaņā ar FAO formulējumu — arī tiesības uz pārtiku un veselīga uztura pieejamību visiem; turklāt uzskata, ka, kļūstot aizvien konkurētspējīgāka, Eiropa var sekmēt visas pasaules nodrošinātību ar pārtiku;

H. tā kā nodrošinātība ar pārtiku ir viens no Eiropas svarīgākajiem jautājumiem un prasa saskaņotību un koordināciju starp dažādām nozaru politikas jomām ES līmenī, proti, KLP, enerģētikas politiku, pētniecības programmām, attīstības un tirdzniecības politikas virzieniem un finanšu nozares regulējumu;

I.   tā kā pārtikas cenu svārstības pārtikas un lauksaimniecības tirgos pieaugušas pēc Standartizēto preču nākotnes darījumu akta pieņemšanas 2000. gadā, ar kuru ASV tika atcelti preču tirdzniecības ierobežojumi, un pēc institucionālo ieguldītāju ienākšanas preču tirgos,

1.  uzsver, ka spēcīga un noturīga lauksaimniecības nozare visā ES un plaukstoša, kā arī noturīga lauku vide, ko nodrošina spēcīga KLP, ir svarīgi elementi, lai atrisinātu pārtikas nodrošinātības uzdevumu;

2.  apstiprina, ka ES ir pasaulē visaugstākie standarti attiecībā uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot pārtikas nekaitīgumam, pārtikas kvalitātei un vides noturīgumam lauksaimniecībā;

3.  no jauna apstiprina, ka tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku ir cilvēka pamattiesības un ka šī nodrošinātība tiks panākta, kad visiem cilvēkiem jebkurā laikā būs fiziska un ekonomiska pieeja drošai (no veselības viedokļa) un ar uzturvielām bagātai pārtikai par pieņemamām cenām, lai apmierinātu savas vajadzības uztura jomā un vēlmes attiecībā uz aktīvu un veselīgu dzīvesveidu;

4.  apstiprina, ka ES pienākums ir nodrošināt tās iedzīvotājus ar pārtiku, tāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai ES turpinātos lauksaimnieciskā darbība; vērš uzmanību uz to, ka samazinās ES saimniecību ienākumi, ko izraisa pieaugošās ražošanas izmaksas un cenu nepastāvība, tādējādi nelabvēlīgi tiek ietekmēta lauksaimnieku spēja uzturēt ražošanu; turklāt vērš uzmanību uz izmaksām kas Eiropas lauksaimniekiem ir jāuzņemas, lai izpildītu pasaulē visaugstākās pārtikas drošības, vides aizsardzības un darba standartu prasības; uzsver, ka lauksaimniekiem ir jāsaņem kompensācija par šiem papildu izdevumiem un par sabiedrisko preču piegādāšanu sabiedrībai;

5.  uzsver, ka nabadzīgi cilvēki jaunattīstības valstīs ir visvairāk pakļauti cenu svārstību un pārtikas krīzes negatīvajai ietekmei; šajā sakarībā aicina visas dalībvalstis divkāršot savas saistības pirmā Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanai (līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to iedzīvotāju skaitu, kas cieš badu), jo īpaši ievērojami palielinot oficiālās attīstības palīdzības (OAP) daļu, kas paredzēta lauksaimniecībai;

6.  atzīst, ka atbilstošas pārtikas piegādes nodrošināšana ir būtiska sastāvdaļa nodrošinātībā ar pārtiku, taču atzīst arī to, ka piekļuve pārtikai un pārtikas pieejamība ir elementi, kam jāpievērš uzmanība, nodrošinot atbilstošu dzīves līmeni, jo īpaši tiem, kuriem nepietiek saimniecisko resursu, un šīs personas bieži vien ir bērni, gados vecāki cilvēki, migranti, bēgļi un bezdarbnieki;

7.  uzsver, ka klimata pārmaiņas un ekstrēmas ar laika apstākļiem saistītas parādības, kas izraisījušas sausumu un plūdus ir mazinājušas dabas resursus un lauksaimniecības produkciju; aicina Komisiju cieši uzraudzīt to tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un apsvērt turpmākus pasākumus ar nolūku pielāgoties šo jauno problēmu risināšanai; uzsver, ka dalībvalstīm, izmantojot pastāvošos finansēšanas instrumentus, jāpastiprina pielāgošanās klimata pārmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; uzsver, ka, pieņemot pielāgošanās pasākumus, tajos jāparedz noturīguma kritēriji gan no vides, gan saimnieciskā viedokļa; mudina dalībvalstis noteikt atbilstošus riska novēršanas un pārvaldības pasākumus, lai ierobežotu dabas katastrofu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu;

8.  atkārtoti apstiprina sadarbības nepieciešamību starp ES un jaunattīstības valstīm klimata pārmaiņu jautājumos, jo īpaši tehnoloģijas nodošanas veiktspējas palielināšanas nepieciešamību; uzsver, ka cīņa pret klimata pārmaiņām jāiekļauj visās attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp arī sadarbības politikā attīstības jomā;

9.  uzskata, ka galveno uzmanību vajadzētu pievērst tādu maza mēroga bioloģisko lauksaimniecības sistēmu atbalstam un noturības palielināšanai, kuras paredzētas vietējā un reģionālā patēriņa nodrošināšanai un kurām raksturīgs efektīvākais un no vides viedokļa noturīgākais zemes izmantošanas veids;

10. atzīst, ka lauksaimniecības pārtikas produktu un lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācija mazajiem zemniekiem jaunattīstības valstīs radījusi daudzas jaunas problēmas; uzskata — lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku, visos starptautiskās tirdzniecības noteikumos un nolīgumos būtu jāņem vērā, kā tie ietekmēs lauksaimniecību un piekļuvi pārtikai;

11. uzsver, ka sēklu oligopoli postoši ietekmē maza mēroga lauku saimniecību noturību, veicinot atkarību no dažām korporācijām, kas pārdod sēklas un specializētos mēslošanas līdzekļus;

12. uzskata, ka integrētā un vispusīgā veidā jāpievēršas faktoriem, kas veicina lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu; uzsver nepieciešamību atrast integrētu politisku risinājumu un izstrādāt vispusīgu stratēģiju, lai pievērstos lauksaimniecības izejvielu cenu pieauguma jautājumam, un tajā jāiekļauj lauksaimniecības produktivitāte, noturīga attīstība, pārtikas nekaitīgums, tirdzniecība, tehnoloģijas attīstība un enerģētika;

13. uzskata, ka finanšu un lauksaimniecības tirgi pašlaik ir vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, uzskata, ka ar Eiropas mēroga rīcību vien vairs nepietiek un ka Eiropai cenu nestabilitātes un pārtikas nodrošinātības jautājumos ir jārīkojas saskaņoti ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām; tādēļ ir ārkārtīgi nepieciešams palielināt pārredzamību un noteikt obligātās robežvērtības tirgus dalībniekiem, kuriem atļauts pārdot pamatpreču tirgos,

14. stingri aicina G20 valstis starptautiskā līmenī koordinēt profilaktisku mehānismu izveidošanu, kuri būtu vērsti pret nesamērīgām cenu svārstībām un strādāt, lai izveidotu noteikumus, kas paredzēti pārtikas un lauksaimniecības krīzes pārvarēšanai; aicina G20 valstis nodrošināt regulējuma konverģenci pārtikas un lauksaimniecības preču jomā un iesaistīt arī valstis, kuras nepieder pie G20;

15. aicina Komisiju iekļaut attiecīgus priekšlikumus turpmākajā finanšu instrumentu tirgus direktīvas un direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pārskatīšanā, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar norisēm pārtikas un lauksaimniecības preču tirgos;

16. šajā sakarībā atbalsta spēkā esošo tiesību aktu par finanšu instrumentiem pārskatīšanu, ar ko vajadzētu nodrošināt pārredzamāku tirdzniecību; atgādina, ka finanšu instrumentiem vajadzētu darboties ekonomikas interesēs un palīdzēt lauksaimnieciskajai ražošanai pārvarēt krīzes un klimatiskos apstākļus; vienlaikus nedrīkst pieļaut, ka spekulācijas apdraud citādi efektīvas lauku saimniecības;

17. uzsver, ka pārtikas un lauksaimniecības preču tirgi būtu jāpadara pieejami vienīgi tādiem komercdarījumiem, kuri tiek veikti, izmantojot atvasināto instrumentu produktus, lai nodrošinātos pret neparedzamiem notikumiem, un šādiem darījumiem vajadzētu būt pieejamiem tikai specializētiem tirgotajiem vai starpniekiem, kuriem nav komerciāla interese šādos tirgos;

18. norāda, ka svarīgāko lauksaimniecības preču cenu indekss finanšu tirgos nekad nav bijis tik nenoturīgs; pārtikas preču cenas 2010. gadā ievērojami pieaugušas; kā norādīts ECB ikmēneša biļetenā janvārī, kviešu cena pieaugusi par 91 %, kukurūzas — par 57 %, sojas pupu — par 33 % un cukura — par 32 %;

19. uzsver, ka šo notikumu galvenais iemesls ir spekulācijas, un tikai daļēji tos izraisa tirgus pamatprincipi, piemēram, piedāvājums un pieprasījums; norāda, ka spekulatīvas darbības izraisījušas līdz 50 % no nesenā cenu pieauguma; atbalsta secinājumus, ko ANO īpašais referents par tiesībām uz pārtiku izteicis attiecībā uz to, kā ar darījumiem atvasināto instrumentu tirgos preču cenu indeksus ietekmē lielie institucionālie ieguldītāji, piemēram, riska ieguldījumu fondi, pensiju fondi un investīciju bankas, no kuriem neviens nav tieši saistīts ar stāvokli lauksaimniecības preču tirgos;

20. stingri nosoda tos, kuri spekulē ar vispārējām pirmās nepieciešamības precēm, lauksaimniecības izejvielām un energoresursiem, tādējādi pastiprinot cenu nepastāvību un padziļinot pasaules pārtikas krīzi; uzsver, ka ir nepieņemami gūt peļņu uz to cilvēku rēķina, kuri cieš badu, un prasa atbilstīgu regulējumu un efektīvu pārraudzību valsts un starptautiskā līmenī, lai novērstu, ka spekulatīvu darījumu dēļ tiek pārkāptas tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku;

21. aicina ES veikt konkrētus pasākumus cīņai pret nabadzību, pieņemot saskaņotu politiku, kas ietver tirdzniecību, sadarbību attīstības jomā un kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, lai novērstu tiešu vai netiešu nelabvēlīgu ietekmi uz jaunattīstības valstu ekonomiku;

22. uzsver nozīmīgo lomu, kāda pašreiz ir paredzēta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) preču tirgu pārzināšanā; aicina Komisiju novērtēt EVTI veiktspēju efektīvi īstenot tās funkcijas savu juridisko pienākumu ietvaros; aicina Komisiju saistībā ar iespēju piešķirt EVTI plašākas pilnvaras atspoguļot, kā tā novērš manipulācijas preču tirgos un šo tirgu ļaunprātīgu izmantošanu;

23. uzsver, ka bez intervences krājumiem vai stratēģiskiem krājumiem nav iespējams veikt efektīvus pasākumus pret lielām cenu svārstībām; tāpēc uzskata, ka turpmākajā KLP ir jāpalielina tirgus intervences instrumentu loma;

24. atbalsta apņēmīgāku Eiropas rīcību spekulācijas problēmas risināšanā, tostarp piešķirot pilnvaras regulatoriem un uzraudzības iestādēm ierobežot spekulāciju; uzskata, ka preču atvasinātie instrumenti atšķiras no citiem finanšu atvasinātajiem instrumentiem, un pirmos vajadzētu izmantot tikai tirgotājiem, kuriem ir likumīgas intereses aizsargāt lauksaimniecības preces pret riskiem, kā arī citu kategoriju personām, kuras tieši saistītas ar reālu lauksaimniecisko ražošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka darbības ar pārtikas preču atvasinātajiem instrumentiem tiek ierobežotas, lai tās pēc iespējas veiktu ar lauksaimniecības tirgiem tieši saistīti ieguldītāji;

25. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika