Rezolūcijas priekšlikums - B7-0164/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0164/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Cilvēktiesību padomes 16. sesiju (Ženēva, 2011. gada 28. februāris – 25. marts)

2.3.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Marie-Christine Vergiat, Eva-Britt Svensson, Miguel Portas, Rui Tavares, Marisa Matias, Willy Meyer, Elie Hoarau GUE/NGL grupas vārdā

Procedūra : 2011/2570(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0164/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0164/2011
Pieņemtie teksti :

B7‑0164/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Cilvēktiesību padomes 16. sesiju (Ženēva, 2011. gada 28. februāris – 25. marts)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi,

–   ņemot vērā steidzamās rezolūcijas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–   ņemot vērā, ka Ženēvā 2011. gada 28. februārī – 25. martā notiks Cilvēktiesību padomes 16. sesija;

–   ņemot vērā 2011. gadā paredzēto Cilvēktiesību padomes pārskatīšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. ņemot vērā, ka sešdesmit gadus pēc Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pasludināšanas joprojām ir nepārtraukti jācīnās par diskriminācijas apkarošanu un iespēju izmantot visas cilvēktiesības — sociālās, ekonomiskās, kultūras, pilsoniskās un politiskās tiesības;

B.  tā kā Eiropas Savienībai un dalībvalstīm visās politikas jomās ir jānodrošina cilvēktiesību ievērošana, lai nostiprinātu un padarītu ticamu Eiropas Savienības nostāju Cilvēktiesību padomē;

C. tā kā, neskatoties uz šīm nepilnībām, Cilvēktiesību padome ir svarīga platforma, kurā norisinās debates par cilvēktiesībām un par cilvēktiesību pārkāpumu apkarošanu;

D. tā kā Cilvēktiesību padomes pārskatīšana norisināsies divējādi — debates par šīs organizācijas juridisko statusu notiks Ņujorkā, bet tās procedūras tiks izskatītas Ženēvā; tā kā šajā gadā ir paredzētas vairākas iniciatīvas un tiks rīkotas neoficiālas sanāksmes;

E.  tā kā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas delegācija dosies uz Ženēvu, lai apmeklētu sešpadsmito kārtējo Cilvēktiesību padomes sesiju gluži tāpat kā tā iepriekšējos gados apmeklēja Cilvēktiesību padomes sesijas un agrāk — Cilvēktiesību padomes priekšgājējas — ANO Cilvēktiesību komisijas sesijas,

1.  atkārtoti atgādina, ka Eiropas Savienības dalībvalstis aktīvi nostājas pret jebkuru mēģinājumu apšaubīt cilvēktiesību universalitātes, nedalāmības un savstarpējās atkarības koncepciju un aktīvi mudina Cilvēktiesību padomi tādā pašā veidā apkarot arī diskrimināciju, neatkarīgi no tā, vai tās iemesls būtu dzimums, vecums, seksuālā orientācija, politiskā vai reliģiskā pārliecība;

2.  uzsver, ka vienlīdz liela uzmanība jāpievērš sociālajām, kultūras, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; uzsver, ka augstais bezdarba līmenis, nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanās, pieaugošās grūtības saņemt sabiedriskos pakalpojumus par pieņemamu cenu veselības, izglītības, mājokļa, transporta un kultūras jomā, kā arī šo pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās rada nopietnas problēmas; atzīmē, ka privatizācija un liberalizācija ir negatīvi ietekmējusi iespējas izmantot šīs tiesības, ka šī tendence ir jāvērš pretējā virzienā un ka svarīgi šo problēmu risināšanas līdzekļi ir labāka bagātības sadale, pienācīgas algas un kvalitatīvas darbvietas; konstatē arī, ka dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviestie stingrības pasākumi ir tikai vēl vairāk izcēluši šo nevienlīdzību;

3.  uzsver, ka ANO dalībvalstīm vairāk būtu jāveicina piekļuve dabas un vitāli svarīgiem resursiem, piekļuve zemei, kā arī pārtikas neatkarība un drošība, jo tas ir nabadzības un bezdarba samazināšanas līdzeklis;

4.  uzsver, ka Savienības migrācijas politika gluži tāpat kā atbalsts diktatoriskām valsts iekārtām „labas pārvaldības” aizsegā un ultraliberālas politikas īstenošana ekonomikas jomā negatīvi ietekmē cilvēktiesības un pašas Savienības ticamību starptautiskā līmenī; atkārtoti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu savā iekšpolitikā un ārpolitikā, jo citādi pasliktināsies Eiropas Savienības pozīcijas Cilvēktiesību padomē un citās starptautiskajās cilvēktiesību instancēs;

5.  norāda, ka Cilvēktiesību padomi nedrīkst instrumentalizēt; uzsver konkrētām valstīm adresēto rezolūciju nozīmi smagu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā; vērš uzmanību uz to, ka cilvēktiesību stāvokli ir svarīgi novērtēt objektīvi, pārskatāmi, neselektīvi, konstruktīvi, neradot konfliktus, balstoties uz pārbaudītu informāciju, interaktīvu dialogu, kā arī ievērojot universalitātes principu un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm; aicina dalībvalstis aktīvi piedalīties šo oficiāli atzīto principu īstenošanā attiecībā uz Cilvēktiesību padomi;

6.  uzsver nozīmi, kas Cilvēktiesību padomes 16. sanāksmē piešķirta pašlaik arābu pasaulē, īpaši Lībijā, notiekošajiem nemieriem; uzsver šo nemieru atskaņas, tostarp Subsahāras Āfrikā; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis atbalstīt šo tautas kustību, īpaši Jemenā, Jordānijā, Sīrijā, Bahreinā, Omānas Sultanātā, Marokā vai Alžīrijā; nosoda šajās valstīs veiktos represīvos pasākumus; nosodoši vērtē trešo valstu iejaukšanās mēģinājumus; ir pret jebkādu militāru iejaukšanos Lībijā;

7.  pauž nožēlu, ka netiek veiktas padziļinātas diskusijas par stāvokli Haiti pēc zemestrīces; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis šo jautājumu ierosināt Cilvēktiesību padomes sanāksmē, īpaši uzsverot nepieciešamību novērtēt uz Haiti nosūtīto palīdzību un ANO atbalstītā valsts atjaunošanas plāna reālo īstenošanu; pauž bažas par NVO nesen sniegto informāciju par seksuālo vardarbību pret nometņu sievietēm;

8.  uzsver diskusiju par Kotdivuāru nozīmi, jo stāvoklis tur nepārtraukti pasliktinoties; aicina Padomi vērsties pie Drošības padomes, lai izskatītu papildpasākumu veikšanas iespējas, kas ļautu novērst stāvokli, kurā Kotdivuāras iedzīvotāji cieš arvien lielākus zaudējumus un iet bojā cilvēki;

9.  pauž nožēlu, ka Eiropas Savienība nav īstenojusi L. Goldstone ziņojuma ieteikumus; atkārtoti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis rūpēties par to, lai saskaņā ar L. Goldstone ziņojumu tiktu noteikta stingra un vienota Eiropas Savienības nostāja, publiski pieprasot paskaidrojumus par iespējamiem noziegumiem un aicinot Izraēlu veikt izmeklēšanu, ievērojot starptautiskos neatkarības, objektivitātes, ātruma un efektivitātes standartus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūciju A/RES/64/10; uzskata, ka Tuvo Austrumu miera procesu nebūs iespējams turpināt, neuzņemoties atbildību un neievērojot tiesiskumu, un ka līdz šim veiktā izmeklēšana šīm prasībām neatbilst; prasa, lai Eiropas Savienība rīcību, kas saistīta ar L. Goldstone ziņojumu saista ar dialogu ar Izraēlu;

10. uzsver, ka ir svarīgi 16. Cilvēktiesību padomes darba kārtībā iekļaut okupēto teritoriju jautājumu; aktīvi mudina Savienības delegāciju paust nosodījumu pret visiem koloniālisma veidiem, īpaši Palestīnā, bet arī Rietumsahārā;

11. ņem vērā diskusiju par Irāku; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis atkārtoti nosodīt koalīcijas spēku iejaukšanos Irākā, pieprasīt visu ārvalstu spēku nekavējošu izvešanu no Irākas un attiecīgi nosodīt jebkādu ārvalstu spēku iejaukšanos Irākas iekšējās lietās, kas piedzīvota pagātnē, notiek tagad vai ir iespējama nākotnē;

12. aicina tāpat Savienību un tās dalībvalstis paust nosodījumu tam, ka NATO īstenotā Afganistānas okupācija vēl vairāk ir šajā valstī pasliktinājusi stāvokli cilvēktiesību jomā un aicina pieprasīt militāro spēku izvešanu no šīs valsts; aicina Cilvēktiesību padomi rūpēties par izmeklēšanas komisijas izveidi ANO paspārnē un par Irākā un Afganistānā izdarīto kara noziegumu, vardarbības un civiliedzīvotāju slepkavību izmeklēšanas procedūras uzsākšanu;

13. konstatē, ka cilvēktiesību stāvoklis Irānā joprojām pasliktinās; konstatē, ka šajā valstī regulāri apspiež miermīlīgus protestētājus un disidentus, tostarp studentus, augstskolu mācību spēkus, sieviešu tiesību aktīvistus, juristus, žurnālistus, blogu autorus, garīdzniekus un cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver to primāro lomu, kas jāuzņemas starptautiskai sabiedrībai, lai nodrošinātu mieru un uzsver, ka noteiktu spēku vēlme instrumentalizēt šo stāvokli ar mērķi iejaukties ir bīstama;

14. prasa, lai reāli tiktu uzraudzīts cilvēktiesību stāvoklis Hondurasā pēc valsts apvērsuma un lai tiktu darīts viss, lai šajā valstīt atjaunotu demokrātiju un tiesiskumu; atgādina, ka Savienības dalībvalstīm ir jārūpējas par stingru valsts apvērsuma nosodīšanu un jāprasa vainīgo tiesāšana; prasa arī veikt izmeklēšanu par valsts apvērsuma mēģinājumiem citās Latīņamerikas valstīs (piemēram, Ekvadorā) un noteikt visu iesaistīto, tostarp trešo valstu vainas apmēru;

15. aicina noteikt jaunas specifiskas pilnvaras attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku un Kolumbiju, ņemot vērā humanitārā stāvokļa pasliktināšanos šajās valstīs īpaši saistībā ar žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju pazušanu; atbalsta Kolumbijas iedzīvotāju gribu bruņoto konfliktu atrisināt miermīlīgi, ar politisku paņēmienu un sarunu palīdzību, lai valstī būtu iespējams uz ilgu laiku nostiprināt mieru;

16. uzsver, ka starptautiskās cilvēktiesības garantē līdztiesību un nediskrimināciju, ietverot seksuālo orientāciju kā jautājumu, kurš ir personas tiesību uz privāto dzīvi kompetencē, un ka ir jāgarantē vārda brīvība; raizējas par uzbrukumiem, kas vērsti pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGBT) īpaši Ugandā un Irānā, bet arī Eiropas Savienībā;

17. aicina Eiropas Savienības dalībvalstis pirmām kārtām rūpēties par konkrētiem Cilvēktiesību padomes pasākumiem, kuru mērķis ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus pret civilpersonām kara un vardarbīgu konfliktu laikā, tostarp vardarbību pret sievietēm un bērniem, kā arī bērnu-kareivju problēmu;

18. uzsver, ka ir svarīgi turpināt darbu ar tādu pasaules praksi, kas saistīta ar slepenas aizturēšanas izmantošanu terorisma apkarošanas nolūkā; aicina Eiropas Savienības dalībvalstis nodrošināt atbilstīgu pastāvošo ziņojumu pārraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta agrāk pieņemtajām nostājām šajā jomā, īpaši saskaņā ar rezolūcijām par CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai transportētu un turētu apcietinājumā cietumniekus;

19. pauž bažas par valsts varas iestāžu arvien biežākajiem dažādu veidu un līmeņu pasākumiem pret cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem, organizācijām un iestādēm, kā arī pret žurnālistiem visā pasaulē;

20. uzsver, ka ir nepieciešama pārskatāma un visaptveroša Cilvēktiesību padomes pārskatīšanas procedūra, ar kuru tiktu ņemta vērā NVO, pilsoniskās sabiedrības un citu iesaistīto pušu nostāja; vērš uzmanību uz faktu, ka Cilvēktiesību padomes pārskatīšanai nevajadzētu traucēt svarīgus pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu jomā;

21. uzskata, ka, veicot pārskatīšanu, vajadzētu aizsargāt ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos neatkarību, saglabāt un ja iespējams nostiprināt īpašās procedūras, kā arī garantēt Cilvēktiesību padomei iespēju specifiskos cilvēktiesību neievērošanas gadījumos adresēt rezolūcijas konkrētām valstīm un paredzētu pilnvaras attiecībā uz tām; uzsver, ka vienlīdz liela uzmanība jāpievērš sociālajām, kultūras, pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

22. uzdod delegācijai, kura dosies uz sešpadsmito Cilvēktiesību padomes sesiju nodot informāciju par šajā rezolūcijā paustajām raizēm, aicina to pēc šīs misijas atskaitīties Cilvēktiesību apakškomitejai, un uzskata, ka būtu lietderīgi arī turpmāk sūtīt Eiropas Parlamenta delegāciju uz attiecīgām Cilvēktiesību padomes sesijām;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, augstajai pārstāvei / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO 64. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ES un ANO darba grupai, ko izveidojusi Ārlietu komiteja.