Rezolūcijas priekšlikums - B7-0169/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0169/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pašreizējo stāvokli Lībijā

7.3.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Marek Henryk Migalski ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0169/2011

Procedūra : 2011/2616(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0169/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0169/2011
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0169/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pašreizējo stāvokli Lībijā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā pašlaik notiekošās Lībijas un Eiropas Savienības sarunas par sadarbības pamatnolīguma parakstīšanu,

–   ņemot vērā iepriekšējās EP rezolūcijas par Lībiju,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970/2011,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. februāra lēmumu,

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. februāra lēmumu,

–   ņemot vērā to, ka 22. februārī tika apturētas sarunas par pamatnolīgumu,

–   ņemot vērā augstās pārstāves Ketrinas Eštones un Komisijas nesenos paziņojumus,

–   ņemot vērā to, ka 2011. gada 22. februārī tika apturētas sarunas par pamatnolīgumu,

–   ņemot vērā paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas komisāra Štefan Füle 2011. gada 28. februārī Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā (AFET) Briselē teikto runu, kas bija veltīta nesenajiem notikumiem Ziemeļāfrikā,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu 2011. gada 2. marta paziņojumu par stāvokli Ziemeļāfrikā preses konferencē Briselē,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā vardarbība Lībijā pašlaik ir sasniegusi nekontrolējamus apmērus; tūkstošiem cilvēku ir nogalināti vai ievainoti un ap 100 000 ir pametuši valsti, meklējot drošību un humāno palīdzību;

B.  tā kā Eiropas palīdzība šim reģionam pašlaik ir vērtējama 3 miljonu EUR apmērā;

C. tā kā ANO Drošības padome un Eiropadome uzskata, ka stāvoklis Lībijā rada draudus mieram un drošībai pasaulē;

D.  tā kā ANO Drošības padome un Eiropas Savienības Padome noteica mērķtiecīgas sankcijas Lībijai;

E.  tā kā ANO Drošības padome pilnvaroja Starptautisko Krimināltiesu izmeklēt apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem un noziegumiem pret cilvēci,

1.      prasa tūlītēju pulkveža Muamara Kadafi atkāpšanos un atzinīgi vērtē visu finanšu līdzekļu, tostarp to, kuri pieder ģimenes locekļiem vai ar kuriem pilnvaroti rīkoties citi, iesaldēšanu, ieskaitot Šveicē glabātos;

2.      mudina dalībvalstis, augsto pārstāvi un Eiropas Komisiju apsvērt iespēju atzīt Bengāzī varas iestādes un Nacionālo padomi kā Lībijas valdību un tādējādi dot iespēju Nacionālajai padomei uzaicināt valstī ārvalstu sabiedrotos, lai sniegtu palīdzību militārajā jomā;

3.      mudina dalībvalstis izdarīt stingru spiedienu uz Lībijas varas iestādēm, lai pārtrauktu nevainīgo protestētāju noziedzīgu nogalināšanu;

4.      ar bažām norāda uz aizvien pieaugošo bēgļu skaitu, kas pamet vardarbības skartos apgabalus un meklē humāno palīdzību pie Lībijas robežām;

5.      norāda, ka pret protestētājiem lieto nesamērīgi bargu spēku un ir ziņots par to, ka drošības spēki lieto asaru gāzi un šaujamieročus pret neapbruņotiem civiliedzīvotājiem;

6.      mudina pašreizējos Lībijas vadītājus apzināties situācijas nopietnību un atgādina, ka pilsoniskā sabiedrība tiecas pēc demokrātijas;

7.      atzinīgi vērtē dalībvalstu vadītāju pausto nosodījumu un atkārtoti uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jāpauž sava solidaritāte;

8.      atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes, Starptautiskās Krimināltiesas un Eiropadomes stingro nostāju;

9.      pauž nopietnas bažas par to cilvēku stāvokli un drošību, kuri mēģina atstāt šo valsti, un piedāvā finanšu palīdzību dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus;

10.    aicina Padomi, Komisiju un augsto pārstāvi rūpīgi sekot līdzi stāvoklim šajā reģionā;

11.    aicina rietumu sabiedrotos un draudzīgas arābu valstis nopietni apsvērt iespēju atzīt nemiernieku pagaidu institūcijas kā oficiālo Lībijas valdību un sniegt vajadzīgo militāro palīdzību, lai pasargātu iedzīvotājus no turpmākas masveida slepkavošanas, un rūpīgi izskatīt visas militāras iejaukšanās iespējas, cita starpā gaisa telpas slēgšanu un aizsargātas zonas izveidi, kur bēgļi varētu rast patvērumu, ja Kadafi atsāks uzbrukumus civiliedzīvotāju apdzīvotām teritorijām;

12.    uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Lībijas valdībai.