Procedūra : 2011/2586(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0195/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0195/2011

Debates :

Balsojumi :

PV 12/05/2011 - 12.3

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0232

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 141kWORD 78k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0193/2011
16.3.2011
PE459.741v01-00
 
B7-0195/2011

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7-0018/2010, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par sarunām saistībā ar ES un Mauritānijas partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē atjaunošanu


Isabella Lövin, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunām saistībā ar ES un Mauritānijas partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē atjaunošanu  
B7‑0195/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju un jo īpaši tās 61. līdz 62. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1801/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku,

–   ņemot vērā Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komitejas (CECAF) zinātniskās apakškomitejas Akrā, Ganā 2005. gada 24.–26. oktobrī notikušās ceturtās sesijas ziņojumu,

–   ņemot vērā LESD 208. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas vizīti Mauritānijā 2010. gada novembrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem zivsaimniecības ir jāpārvalda tā, lai „saglabātu vai atjaunotu zvejojamo sugu populācijas tādā līmenī, lai nodrošinātu maksimāli noturīgu nozveju, ko nosaka, ņemot vērā atbilstošus ekoloģiskos un ekonomiskos faktorus”;

B.  tā kā ar Mauritāniju noslēgtā partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē pašreiz spēkā esošā protokola termiņš beidzas 2012. gada 31. jūlijā un par to būs jārīko atkārtotas sarunas, lai kuģiem, kas kuģo ar ES karogu, nodrošinātu iespēju turpināt zveju Mauritānijas ūdeņos;

C. tā kā, nesen apmeklējot Mauritāniju, Zivsaimniecības komitejai neizdevās precizēt vairākus svarīgus jautājumus saistībā ar šīs valsts zivsaimniecības politiku, tai skaitā informāciju par zivju krājumu stāvokli un Mauritānijas un citu valstu flošu veikto zvejas darbību līmeni;

D. tā kā jau sen ir saņemta informācija par vairāku sugu noplicinātajiem krājumiem Mauritānijas ūdeņos;

E.  tā kā starp ES un Mauritānijas kuģiem, tai skaitā piekrastes zvejas un sīkzvejas flotēm, jau vairākus gadus ir vērojamas konfliktsituācijas attiecībā uz piekļuvi ienesīgajai galvkāju zvejai,

1.  uzstāj, ka jebkādai kuģu, kas kuģo ar ES karogu, piekļuvei zivju krājumiem Mauritānijas ūdeņos, par ko tiek panākta vienošanās, jābūt pamatotai uz nozvejas pārpalikuma principu, kā norādīts ANO Jūras tiesību konvencijā; īpaši norāda, ka attiecībā uz visiem zivju krājumiem, saistībā ar kuriem tiek lūgta piekļuves atļauja, ir jābūt nesenam, detalizētam un stingram novērtējumam un ka ES kuģiem piekļuve jāpiešķir, pamatojoties uz tiem zivju krājumu apmēriem, ko nespēj nozvejot Mauritānijas flote;

2.  ar ievērojamām bažām norāda, ka saskaņā ar nesenākajiem datiem, ko sniedza CECAF zinātniskās apakškomitejas sesijā 2005. gadā, tajā laikā bija pilnībā izmantoti visi mazo pelaģisko sugu un dažu bentālo zivju sugu krājumi, un lielākā daļa bentālo zivju sugu krājumi bija pārzvejoti; tāpat norāda, ka PLO Darba grupa Ziemeļrietumu Āfrikas mazo pelaģisko zivju sugu jautājumos 2010. gada pētījumā secināja, ka situācija ir pasliktinājusies un divu mazo pelaģisko zivju sugu (Atlantijas stavridas un sardinellas) krājumi ir pārzvejoti;

3.  uzskata, ka gadījumos, kad krājumu pārzvejošanas dēļ ir nepieciešama zvejas intensitātes samazināšana, vispirms būtu jāsamazina trešo valstu (ES un citu valstu) flotes, sākot ar tām, kuras rada vislielāko kaitējumu videi;

4.  uzskata, ka pārredzamības nolūkos informācijai par jebkādiem divpusējiem nolīgumiem un protokoliem, par kuriem notiek sarunas ar Mauritāniju, vajadzētu būt publiski pieejamai, un šajā informācijā būtu jāiekļauj arī paveiktā novērtējumi, to kuģu nosaukumi, kuriem saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot, un šo kuģu nozvejas kvotas (attiecīgos gadījumos), saskaņā ar nolīgumu veiktās nozvejas apmēri, jebkādi tiesas spriedumi par attiecīgo noteikumu pārkāpumiem un ziņojumi par nozares daudzgadu programmas īstenošanu;

5.  uzskata, ka visi kuģi, kas saskaņā ar nolīgumu zvejo Mauritānijas ūdeņos, neatkarīgi no to izmēra ir jāaprīko ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas iekārtu un ka to atrašanās vietas signālus reālajā laikā tieši jāpārsūta Mauritānijas iestādēm; turklāt uzskata, ka protokolā būtu jāparedz noteikums, ar kuru saskaņā gadījumos, kad kuģu satelītnovērošanas sistēmas iekārta sabojājas, tā ir divu nedēļu laikā jāsalabo vai arī šā kuģa zvejas atļauja tiek apturēta līdz brīdim, kad minētā iekārta tiek salabota;

6.  uzskata, ka kuģiem, kas kuģo ar ES valsts karogu, būtu jāpiemēro vismaz tikpat stingri selektivitātes standarti kā kuģiem, kuri kuģo ES ūdeņos, veicot pielīdzināmu zveju (piemēram, attiecībā uz selektīviem tīkliem, kvadrātveida linuma acu plātnēm, āķu izmēru un formu u. c.);

7.  uzskata, ka attiecībā uz tiem zivju krājumiem, kurus izmanto kopā ar citām Rietumāfrikas valstīm, par zvejas līmeņiem Mauritānijas ūdeņos jāvienojas, ņemot vērā zvejas līmeņus citu valstu ūdeņos, un ka ES galu galā būtu drīzāk jācenšas vienoties par reģionālu partnerattiecību nolīgumu, nevis vairākiem divpusējiem nolīgumiem;

8.  uzskata, ka līdzekļi, ko maksā kā kompensāciju par piekļuvi zivju krājumiem Mauritānijas ūdeņos, skaidri jāatdala no finansiālā atbalsta Mauritānijas zivsaimniecības nozares daudzgadu programmai, lai zvejas iespēju samazināšanās dēļ nesamazinātos daudzgadu programmai paredzētie ES maksājumi;

9.  uzskata, ka finansiālais atbalsts Mauritānijas zivsaimniecības daudzgadu programmai jāpiešķir atbilstīgi Mauritānijas vajadzībām ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares attīstībā, jo īpaši zivsaimniecības pārvaldībai (pētījumiem, kontrolei, ieinteresēto personu dalības mehānismiem u. c.), kā norādīts ES un Mauritānijas sadarbības un attīstības programmā; ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā paredzēto finansiālo atbalstu būtu jāsekmē un jāuzlabo ES attīstības sadarbības mērķu sasniegšana, lai īstenotu LESD 208. pantā paredzēto ES juridisko pienākumu saskaņot attīstības palīdzību;

10. uzskata — tā kā nozares daudzgadu programma ir svarīga darba vietu radīšanai, nodrošinātībai ar pārtiku u. c., tajā būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu atbalstīta tādas sistēmas izveide, kura ļautu nodrošināt ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu maza mēroga nozari (Mauritānijas piekrastes zivsaimniecību pārvaldības plāna īstenošana, vērtības pievienošana vietējā līmenī, uzraudzība un kontrole u. c.);

11. uzskata, ka Komisijai, plānojot, īstenojot un novērtējot nozares daudzgadu programmu, būtu jārīkojas aktīvāk;

12. mudina Komisiju saistībā ar sadarbību attīstības jomā apspriest ar Mauritāniju mērķi nodrošināt, ka visas kvotas vai zvejas piepūle, ko Mauritānijas iestādes piešķir gan savas, gan trešo valstu (ES un citu valstu) flotēm, tiek iekļautas ilgtermiņa pārvaldības plānā, tādējādi panākot, ka attiecīgie zivju krājumi saglabājas līmenī, kas pārsniedz līmeni, no kura iespējams iegūt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY);

13. izsaka Komisijai atzinību par finansējuma piešķiršanu uzraudzības programmai attiecīgajā apakšreģionā un mudina Komisiju sniegt finansiālu un cita veida atbalstu arī zinātniskās pētniecības programmām;

14. uzstāj, ka atbilstīga izmēra piekrastes zona ir jārezervē Mauritānijas sīkzvejas kuģiem un ka ikvienam citam kuģim, kas pārkāpj šīs zonas robežas, ir nekavējoties jāatņem zvejošanas tiesības;

15. norāda, ka atbilstīgi LESD 208. pantam ES zivsaimniecības politikai Mauritānijā ir jābūt saskaņotai ar ES attīstības politiku;

16. uzskata, ka Mauritānijas EEZ jūras resursi būtu jāizmanto, lai panāktu Mauritānijas iedzīvotāju kopienu nodrošinātību ar pārtiku un sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

17. uzstāj, ka gadījumos, kad dažiem noteikta veida ES kuģiem netiek atjaunotas zvejas atļaujas, jo pastāv bažas par resursu pārmērīgu izmantošanu vai vides degradēšanos, ES un Mauritānijai ir jāizstrādā un jāīsteno programma pārzvejoto krājumu pārvaldībai, ietverot tajā noteikumus, ar kuriem šiem kuģiem, kas veikuši zveju, tiek liegtas iespējas to turpināt saskaņā ar citiem pasākumiem;

18. aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnīgi ievērotas visas prasības attiecībā uz ziņošanu par zvejas darbībām un nozveju, kā arī nozvejas izkraušanu vietējās ostās un ka šo prasību neievērošanas gadījumā tiek apturēta attiecīgā kuģa darbība;

19. atbalsta to, ka protokolā tiek iekļauta klauzula par cilvēktiesībām;

20. mudina Mauritāniju ratificēt attiecīgos starptautiskos tiesību aktus zivsaimniecības jomā, piemēram, Ostas valstu nolīgumu un ANO Nolīgumu par zivju krājumiem;

21. aicina Komisiju un Padomi ļaut Eiropas Parlamenta deputātiem kā novērotājiem piedalīties sarunu sesijās un apvienotās komitejas sanāksmēs;

22. uzskata, ka Eiropas Parlamentam būtu jāsniedz sava piekrišana tikai tad, ja protokolā pilnīgi tiek iekļauti visi iepriekš minētie apsvērumi.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika