REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas Savienības un Mauritānijas Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē pievienotā Protokola atjaunošanu
16.3.2011
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu
Carl Haglund ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0193/2011
B7‑0196/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības un Mauritānijas Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē pievienotā Protokola atjaunošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (ZPN), kas noslēgts 2006. gadā;
– ņemot vērā šim zivsaimniecības nolīgumam pievienoto Protokolu, kurš ir spēkā kopš 2008. gada 1. augusta un kura darbība beidzas 2012. gada 31. jūlijā;
– ņemot vērā paziņojumus Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. marta plenārsēdes, kurā tika uzdots mutiskais jautājums;
– ņemot vērā to, ka ES finansiālais ieguldījums laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam saskaņā ar šo ZPN ir EUR 305 miljoni un tādējādi ES 12 dalībvalstu kuģiem ir nodrošināta iespēja zvejot Mauritānijas ūdeņos;
– ņemot vērā Parlamenta Zivsaimniecības komitejas vizīti Mauritānijā 2010. gada 3.–5. novembrī;
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Mauritānija ir viena no nabadzīgākajām Āfrikas valstīm, kura ierindota kategorijā „Lielu parādu apgrūtināta nabadzīga valsts” (LPANV) un kura ir finansiāli atkarīga no ārvalstu palīdzības un paļaujas, ka tās parādu dzēsīs tādas iestādes kā Pasaules Banka, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Savienība, kā arī tādi divpusējie partneri kā Francija, Vācija, Spānija, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna vai Ķīna;
B. tā kā Mauritānijā pēdējo desmit gadu laikā ir notikuši vairāki militāri apvērsumi (no tiem pēdējais — 2008. gadā), un tāpēc var uzskatīt, ka Mauritānija joprojām ir nestabila valsts, turklāt arī politiski tā ir atkarīga no starptautiskas atzīšanas;
C. tā kā politiskie nemieri Ziemeļāfrikā ir skāruši arī Mauritāniju un šā gada janvārī tika ziņots par vienu pašnāvības gadījumu, kas noticis politisku motīvu dēļ, un tā kā februārī Mauritānijas galvaspilsētā Nuakšotā notika demonstrācijas, kuru dalībnieki pieprasīja veidot jaunas darbavietas, īstenot pārmaiņas ekonomikā un politikā un novērst korupciju;
D. tā kā Mauritānijā pēdējos gados nopietnas problēmas rada teroristu darbība, jo tuksnesī, kas veido valsts lielāko daļu, savu darbību izvērš teroristu organizācija „Al-Qaeda”;
E. tā kā ar Mauritāniju noslēgtais zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums paredz, ka četru gadu laikā finansiālā ieguldījuma apmērs būs EUR 305 miljoni, un šis nolīgums Mauritānijai ir vissvarīgākais starptautiskais nolīgums, jo ES maksājumi un licenču maksas veido aptuveni vienu trešdaļu no valsts kopējiem ieņēmumiem;
F. tā kā Mauritānija pēdējos sešos gados kopumā ir saņēmusi finansiālo ieguldījumu EUR 65 miljonu apmērā un šis ieguldījums ir īpaši paredzēts tam, lai attīstītu zivsaimniecības nozares politiku, kas joprojām uzskatāma par nepilnīgi izstrādātu politiku;
G. tā kā 10. Eiropas Attīstības fondā ir paredzēti līdzekļi EUR 156 miljonu apmērā, kurus plānots piešķirt Mauritānijai laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam un no kuriem EUR 47 miljoni ir paredzēti pārvaldības uzlabošanai, bet EUR 26 miljoni — Nuadibu līcī nogrimušo kuģu aizvākšanai, lai līcī uzlabotu drošību un rūpniecisko darbību;
H. tā kā saskaņā ar ZPN 12 dalībvalstu kuģi drīkst zvejot Mauritānijas ūdeņos un tā kā Eiropas Savienībai šis nolīgums ir vissvarīgākais zivsaimniecības nolīgums gan ekonomiski, gan finansiāli;
I. tā kā zvejniecība ir viens no svarīgākajiem Mauritānijas tautsaimniecības ieņēmumu avotiem un veido aptuveni 10 % no valsts IKP un no 35 % līdz 50 % Mauritānijas eksporta, vienlaikus nodrošinot 29 % no valsts budžeta ieņēmumiem,
1. aicina Komisiju steidzami iesniegt Parlamentam ex-post novērtējumu par pašreizējo Protokolu, lai tā parakstītāji būtu informēti un varētu spriest par to, vai ir sasniegti šā nolīguma mērķi un vai būtu jāpiekrīt protokola atjaunošanai; norāda, ka, pamatojoties uz šo novērtējumu, daudzi jautājumi par konkrētām tēmām varētu vairs nebūt aktuāli;
2. norāda, ka 2007. gadā Komisija ierosināja Padomei pārtraukt nolīgumu sakarā ar to, ka zvejas iespējas netiek izmantotas pilnībā, kas tādējādi rada neapmierinošu izmaksu un ieguvumu attiecību; prasa analizēt, vai pēdējos trīs gados šī situācija ir būtiski uzlabojusies, un vēlas saņemt skaidrojumu, vai Komisija joprojām uzskata, ka nolīgums būtu jāpārtrauc;
3. aicina Komisiju nodrošināt, lai secinājumu kopsavilkums tiktu iekļauts Apvienotās zinātniskās komitejas sagatavotajos ikgadējos zinātniskajos ziņojumos, kā paredzēts pašreizējā protokola 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā;
4. aicina Komisiju veikt kopīgu termiņa vidusposma pārskatu, kurā tiktu analizēta darbības rādītāju izpilde attiecībā uz nozarei sniegto finansiālo atbalstu, kā arī veikt kopīgu galīgo ziņojumu, kā noteikts pašreizējā Protokola 7. panta 3. punktā;
5. lūdz, lai Komisija sniedz informāciju par to, vai Mauritānijas iestādes ir ievērojušas nolīgumu atbilstīgi pašreizējā Protokola 7. panta 4. punktam, ar kuru saskaņā tām ir pienākums katru gadu ziņot Komisijai par Likumā par finansēm noteikto budžeta dotāciju šai nozarei nākamajam gadam, un vai šo ziņojumu saturs ir bijis apmierinošs;
6. prasa, lai Komisija analizē to, kā ir tikuši noteikti un izpildīti Protokola 7. pantā minētie gada un daudzgadu mērķi;
7. aicina Komisiju darīt zināmus jaunākos datus par amatierzvejnieku un ES zvejas kuģu interešu pārklāšanos, zvejojot astoņkājus, ņemot vērā, ka saskaņā ar iepriekšējiem zivsaimniecības nolīgumiem (kuri bija spēkā no 2001. līdz 2006. gadam un no 2006. līdz 2008. gadam) kuģu skaits ir samazinājies, bet to atsauces bruto tilpība ir palielinājusies;
8. prasa, lai Komisija sniedz atbilstīgus datus par to, kā praktiski ir darbojusies loma izkraušanas brīvprātīgā shēma, kas veicina samazinātas maksas noteikšanu tiem kuģu īpašniekiem, kuri daļu no nozvejotā loma izkrauj Mauritānijas ostā Nuadibu, un prasa novērtēt, vai būtu vajadzīgi papildpasākumi;
9. aicina Komisiju izskatīt jautājumu par tādas klauzulas ietveršanu jaunajā protokolā, kurā paredzēts, ka ES kuģiem ir pienākums izkraut noteiktu daļu no loma Mauritānijas ostās, jo, kā uzskata Mauritānijas iestādes, ir nepieciešams apmierināt valsts pieprasījumu pēc pārtikas krājumiem un darbavietām;
10. aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz Mauritānijas iestādēm, lai pārtrauktu valsts uzraudzības iestādes DSPCM inspektoru īstenoto kuģu pārmeklēšanas praksi nolūkā sodīt kuģu īpašniekus bieži vien maznozīmīgu vai nepamatotu iemeslu dēļ, jo šāda prakse uzskatāma par pašreizējā Protokola VI nodaļas noteikumu pārkāpumu;
11. lūdz Komisijai informāciju par to, kādas iniciatīvas ir tikušas īstenotas, lai saņemtu inspektoru ziņojumus, kurus Mauritānijas iestādes ir piekritušas nodot vietējai ES delegācijai, un ierosina jaunajā protokolā iekļaut klauzulu, kas paredz samazināt maksājumus valsts uzraudzības iestādei DSPCM, ja joprojām tiks saņemta informācija par kaitniecisku darbību, kas vērsta pret ES kuģiem;
12. aicina Komisiju nodrošināt, lai Protokola 6. panta 3. punktā paredzētais ES finansiālais ieguldījums pilnībā tiktu izmantots ostu infrastruktūras, jo īpaši Nuakšotas ostas iekārtu, attīstībai, loma izkraušanas veicināšanai, vietējās nodarbinātības atbalstam un infrastruktūras uzlabošanai šajā valstī;
13. ierosina Komisijai jaunajā protokolā paredzēt Mauritānijas speciālistu apmācības iespēju, tādējādi atbalstot zivsaimniecības struktūrpolitikas un valsts infrastruktūras attīstību;
14. prasa Komisijai vērsties pret zivsaimniecības joprojām zemo integrācijas līmeni Mauritānijas tautsaimniecībā (kā ziņo, iemesli ir šādi — atkarība no ieņēmumiem, kurus nodrošina zvejniecības nolīgumi un bezmaksas licences, trūkumi loma izkraušanā, pārstrādē, palīgdienestu darbā un infrastruktūras uzturēšanā, kā arī vienveidīga nozveja), ciešāk sadarbojoties ar Mauritānijas iestādēm un novirzot ES maksājumus precīzāku mērķu sasniegšanai attiecībā uz nozares attīstību un infrastruktūru;
15. prasa Komisijai sniegt informāciju par pašreizējā Protokola 8. pantā paredzēto kopīgo darba grupu („ideju laboratoriju”), kuras uzdevums bija regulāri izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ES privāto ieguldījumu veicināšanu Mauritānijas zivsaimniecības nozarē, un izstrādāt rīcības plānu, lai sasniegtu šo mērķi;
16. iesaka Komisijai gaidāmo sarunu laikā panākt nododamu kvotu sistēmas izveidi, kas, pamatojoties uz zinātniskiem novērtējumiem, aizstātu pašreizējo licenču sistēmu, tādējādi nodrošinot iespēju labāk kontrolēt resursu pārmērīgu izmantošanu;
17. prasa Komisijai izpētīt reģionālas pieejas dzīvotspēju attiecībā uz visiem ES zivsaimniecības nolīgumiem, kas noslēgti ar Rietumāfrikas valstīm un varētu uzlabot pārrobežu zivju krājumu pārvaldību un nelegālas, nereglamentētas un nepaziņotas (NNN) zvejas uzraudzību, vienlaikus uzlabojot arī nevienlīdzīgo pozīciju sarunās starp ES un līgumslēdzējām valstīm, kuras, tāpat kā Mauritānija, ir ļoti atkarīgas no ES finansiālā ieguldījuma;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei.