Procedūra : 2011/2650(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0237/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0237/2011

Debates :

PV 06/04/2011 - 12
CRE 06/04/2011 - 12

Balsojumi :

PV 07/04/2011 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 147kWORD 82k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0236/2011
4.4.2011
PE459.773v01-00
 
B7-0237/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Komisijas paziņojumu „Secinājumi, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolnegadījuma Japānā”


Marita Ulvskog S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas paziņojumu „Secinājumi, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolnegadījuma Japānā”  
B7‑0237/2011

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu par kodoldrošību,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. februāra normatīvo rezolūciju par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. maija rezolūciju par kodoldrošības problēmu piecpadsmit gadus pēc Černobiļas avārijas un tās ietekmi uz veselību,

–   ņemot vērā Enerģētikas padomes 2011. gada 28. februāra un 21. marta secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus,

–   ņemot vērā kodolnegadījumu Fukushima Daiichi atomelektrostacijā Japānā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā kodolnegadījums Fukushima Daiichi atomelektrostacijā pēc zemestrīces un tai sekojošā cunami, kas sasniedza Japānu 11. martā, ir izraisījis tālejošas sekas, kuras pārsniedz mantisko vērtību sfēru, ietekmējot cilvēku veselību un vidi, un kuru apmērs vēl ir jānosaka;

B.  tā kā īstais dzesēšanas sistēmu izslēgšanās cēlonis bija elektroenerģijas pievades pārtraukums un tas izraisīja dažādas bīstamas situācijas Fukushima Daiichi atomelektrostacijā; un tā kā elektropievades bojājumi var atgadīties visās dalībvalstīs dažādu faktoru ietekmes rezultātā;

C. tā kā, neskatoties uz galvenajām bažām, ko radījis negadījums Japānā, kodolenerģija visticamāk arī turpmāk būs daļa kopējā energoavotu sadalījumā, tostarp daudzās ES dalībvalstīs, un tāpēc jānodrošina augstākais iespējamais drošuma līmenis visās atomelektrostacijās, lai iespējami labi sagatavotos neparedzētām bīstamības situācijām;

D. tā kā Enerģētikas padomes secinājumos ir uzsvērta vispārējas enerģētikas stratēģijas nozīme, lai ES pilsoņiem, nozarēm un ekonomikai nodrošinātu drošu, ilgtspējīgu un finansiāli pieejamu enerģiju, dodot ieguldījumu Eiropas konkurētspējā, un šajā sakarībā ir atzīta pilnībā integrēta enerģijas tirgus un enerģētikas infrastruktūras nozīme;

E.  tā kā kodolnegadījums atgādināja vajadzību pēc ievērojamām pārmaiņām Eiropas enerģētikas paradigmā, aicinot ātri veikt tādus pasākumus kā palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, noteikt saistošu energotaupības mērķi līdz ar atbilstošiem nodokļu un finanšu stimuliem;

F.  tā kā ir jāanalizē, kā veikt šīs lielās pārmaiņas Eiropas enerģētikas politikā, un tā kā ir vajadzīgas konsekventas atbalsta programmas atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanai, proti, atjaunīgai enerģijai un ir efektīvi jānovērš visi šķēršļi to plašākai izmantošanai;

G. tā kā piegādes drošību nevajadzētu nodrošināt uz enerģijas ražošanas drošuma rēķina un prioritāte jāpiešķir pieprasījuma puses pasākumiem enerģijas jomā, un jānodrošina elektrības ražošanas veidu dažādība;

H. tā kā paralēli padziļinātai izpētei par kodolatkritumu pārvaldības risinājumiem ir svarīgi veikt izpēti par starojuma ietekmi un arī izpēti ar mērķi uzlabot atomelektrostaciju drošumu; tomēr uzsver, ka tas no tā nedrīkst ciest pētniecība alternatīvo enerģijas avotu jomā, piemēram, attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, un aicina strauji palielināt finansējumu pētniecībai, izstrādei un inovācijām saistībā ar citiem ilgtspējīgiem enerģijas veidiem;

I.   tā kā kodolnegadījuma sekas rada ietekmi arī aiz negadījuma valsts robežas un tādēļ jānotiek ciešai sadarbībai, koordinācijai un informācijas apmaiņai Eiropas Savienībā un ar trešām kaimiņvalstīm, lai labāk reaģētu uz iespējamu kodolnegadījumu;

J.   tā kā kaimiņvalstis plāno būvēt atomelektrostacijas zonās ar augstu seismiskās aktivitātes un plūdu risku;

K. tā kā ir acīmredzama nepieciešamība pēc atklāta sabiedrības dialoga par kodolenerģiju visās dalībvalstīs, lai uzlabotu sabiedrības informētību par kodolenerģijas izmantošanas sekām, pirms tiek pieņemti jebkādi politiski lēmumi;

L.  tā kā uz pārredzamību un labu informētību balstītu demokrātisko procedūru veicināšanā jāiesaista visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoņi;

M. tā kā darba organizēšanā kodolenerģētikas nozarē Eiropā pašlaik izmanto apjomīgus apakšuzņēmuma līgumus, kas bieži nozīmē nepietiekamu apmācību, bīstamu riska līmeni darbiniekiem un visticamāk mazāku kopējo kontroli pār sistēmas uzticamību vissvarīgākajos procesu posmos;

N. tā kā EURATOM līgumu parakstīja 1957. gadā un ir jāpārvērtē tas, ko nākotnē var dot kodolenerģija, pret kuru attieksme EURATOM līgumā tika pausta pirms piecām desmitgadēm,

1.  pauž pilnīgu atbalstu un līdzjūtību Japānas iedzīvotājiem, kas cieta minētajā kodolnegadījumā, un Fukushima Daiichi atomelektrostacijā strādājošajiem, kuriem pirmajiem tur jāveic dažādi darbi;

2.  atzīst, ka ir svarīgi uzreiz apkopot Fukushima Daiichi negadījumā gūtās atziņas un censties nodrošināt visaugstākā līmeņa drošumu saskaņā ar kodoldrošības pamatprincipiem;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veikt vispārēju riska un drošuma novērtējumu (noturības testi) visās ES atomelektrostacijās, bet pauž nožēlu, ka tie ir brīvprātīgi; turklāt aicina Komisiju nekavējoties ierosināt konkrētu priekšlikumu, formulējot īpašas prasības un elementus iepriekš minētajiem noturības testiem, kurus jāveic neatkarīgām struktūrām; uzsver, ka līdzīgā esošo un nākotnē būvējamo atomelektrostaciju drošuma un risku novērtēšanā ir jāiesaista Eiropas Savienības kaimiņvalstis;

4.  uzsver, ka noturības testos jāņem vērā plašāks daudzu un kompleksu cēloņu konteksts, jo pati zemestrīce Japānā nebija tiešais kodolnegadījuma cēlonis; turklāt noturības testos jāiekļauj visa ražošanas ķēde, tostarp transports un atkritumu apstrāde un uzglabāšana;

5.  aicina publiskot noturības testu rezultātus un visas darbības veikt atklātā un pārredzamā veidā; uzstāj, lai Parlamentu saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem informētu par visiem Komisijas un dalībvalstu pasākumiem pēc noturības testiem;

6.  kritizē Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta lēmumu par to, ka noturības testiem jānotiek valsts iestāžu pārraudzībā un izmantojot profesionālapskati, nevis saskaņā ar kopēju Eiropas pieeju;

7.  aicina Komisiju atomelektrostacijām ierosināt paraugmodeli, ar kuru jānodrošina, ka katru atomelektrostaciju pielāgo labākajām pieejamajām metodēm un drošības standartiem; noturības testos jānoskaidro, kuras dalībvalstu atomelektrostacijas var uzskatīt par paraugmodeļiem, un jāpalīdz sniegt strukturētu pārskatu par iespējamu pakāpenisku atteikšanos no atomelekrostacijām;

8.  aicina dalībvalstis sagatavot iespējamas stratēģijas vidēja termiņa un ilgtermiņa plāniem, lai atteiktos no kodolenerģijas, un pēc iespējas agrāk informēt pārrobežu reģionālās un vietējās iestādes par valstu programmām, ja ieviešanai visticamāk būs pārrobežu ietekme;

9.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atomelektrostacijas netiks būvētas ES un kaimiņvalstu augstas seismiskās aktivitātes un plūdu apdraudētās zonās; atomelektrostaciju būvniecībai uz ES ārējām robežām jābūt saskaņā ar starptautiskajiem kodoldrošības un vides standartiem;

10. mudina dalībvalstis un Komisiju uzņemties kopīgu atbildību par starptautisko kodoldrošības standartu stiprināšanu un to atbilstīgu īstenošanu ciešā sadarbībā ar SAEA, ESPOO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām; aicina Komisiju līdz 2011. gada jūnijam iesniegt visaptverošu rīcības plānu ar konkrētām darbībām un aprakstu, kā tās tiks veiktas;

11. uzsver, ka jāveicina uz pārredzamību un augsta līmeņa informētību balstītas demokrātiskas procedūras, iesaistot visas ieinteresētās personas, tostarp arodbiedrības un pilsoņus;

12. pieprasa, lai publiskās iestādes saņemtu tiešu tiešsaistes piekļuvi kodoliekārtu darbības rādītājiem; ja atomelektrostacijas atrodas tuvu valsts robežai, tas pats attiecas uz kaimiņreģionu publiskajām iestādēm;

13. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par kodoldrošības un investīciju plānu reglamentējošo noteikumu papildināšanu attiecībā uz visām kodoliekārtām visam to darbības ciklam un visai ražošanas ķēdei, piemēram, par atomelektrostaciju drošumu, transportu, atkritumu pārvaldību un izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas iekārtām, lai ieviestu maksimāli augstus saistošus drošības standartus visā ES;

14. aicina saistībā ar ierosināto direktīvu par drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu (COM(2004) 526 galīgā redakcija) ieviest „piesārņotājs maksā” principu, pienācīgi ņemot vērā radioaktīvo atkritumu radītāju atbildību;

15. aicina dalībvalstis uzturēt un uzlabot darbinieku prasmes un darba apstākļus, kas nepieciešami atomelektrostaciju darbības laikā, to ekspluatācijas pārtraukšanas fāzē un attiecībā uz kodolatkritumu pārvaldību;

16. aicina Komisiju un dalībvalstis pārdomāt ES enerģētikas politiku, apsverot iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus klimata jomā, iekļaujot augstākus mērķus un saistošus energoefektivitātes standartus, strauju atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas pieaugumu Eiropā kopā ar investīcijām attiecīgajā tīklā un uzglabāšanas infrastruktūrā, stimulus pētniecībai un inovācijām un enerģijas un CO2 nodokļu ieviešanu ES līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt būtiskas investīcijas energoefektīvā infrastruktūrā, pielāgojot publiskā iepirkuma noteikumus par labu energoefektīviem risinājumiem;

17. aicina Komisiju un Padomi palielināt juridiski saistošo atjaunīgās enerģijas mērķi 2020. gadam līdz 30 % kopējā enerģijas patēriņā, noteikt ilgtermiņa mērķus, lai līdz 2030. gadam notiktu būtiskas pārmaiņas un jau 45 % enerģijas būtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un 2050. gadā atjaunīgās enerģijas daļa būtu 95 % no kopējā enerģijas patēriņa;

18. aicina Komisiju pārbaudīt un ierosināt dažādus attīstības variantus turpmākajam energoavotu sadalījumam Eiropā bez kodolenerģijas, un to darot, norādīt secīgas darbības, kas jāveic, lai tomēr sasniegtu vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus enerģētikas un klimata jomā;

19. aicina Padomi vēlākajā Lisabonas līguma pārskatīšanā iekļaut ar kodolenerģiju saistītos jautājumus, kas minēti līguma 194. pantā;

20. aicina atcelt EURATOM līguma 1. pantu un Lisabonas līgumā iekļaut EURATOM līguma aizsardzības pret starojumu tēmu un 7. nodaļu par drošības pasākumiem, tostarp neizplatīšanu; mudina rast vienotu un vispārēju ES enerģētikas politikas institucionālo struktūru, galvenokārt Lisabonas līguma kontekstā;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EURATOM, un ENSREG.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika