REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Kotdivuāras Republikā

4.4.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Charles Tannock, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0256/2011

B7‑0256/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Kotdivuāras Republikā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kotdivuāru,

–   ņemot vērā 2000. gada jūnijā Kotonū parakstīto ES un ĀKK Partnerattiecību nolīgumu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas par Kotdivuāru, jo īpaši Rezolūciju Nr. 1893 (2009), Rezolūciju Nr. 1933 (2010), Rezolūciju Nr. 1946 (2010), Rezolūciju Nr. 1951 (2010) un Rezolūciju Nr. 1962 (2010),

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton paziņojumus par vēlēšanu norisi, it īpaši 2010. gada 3. decembra paziņojumu par vēlēšanu rezultātiem Kotdivuārā un 2010. gada 1. decembra paziņojumu par valsts prezidenta vēlēšanu otro kārtu Kotdivuārā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības (ES), Āfrikas Savienības (ĀS) un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) nosūtīto vēlēšanu novērošanas misiju provizoriskos secinājumus ar savstarpēji sakritīgiem konstatējumiem, ka valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta Kotdivuārā norisinājusies brīvi un demokrātiski,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes paziņojumu presei par vēlēšanām Kotdivuārā un ANO ģenerālsekretāra Bana Ki‑Mūna 2010. gada 2. decembra paziņojumu,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Kotdivuārā Young Jin Choi 2010. gada 3. decembra paziņojumu par 2010. gada 28. novembrī notikušo valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātu apstiprināšanu;

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2010. gada 3. decembrī Kinšasā pieņemto deklarāciju par Kotdivuārā 2010. gada 28. novembrī notikušo valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātiem,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Bana Ki‑Mūna 2010. gada 4. decembra paziņojumā paustās bažas par politisko nestabilitāti pēc valsts prezidenta vēlēšanām Kotdivuārā, neskatoties uz Alassane Dramane Ouattara pārliecinošo uzvaru, iegūstot aptuveni 10 punktu pārsvaru saskaņā ar aptauju rezultātiem, kas veiktas vēlēšanu iecirkņos tūlīt pēc nobalsošanas,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētaja José Manuel Durão Barroso 2010. gada 4. decembra paziņojumu, kurā apstiprināts, ka Alassane Dramane Ouattara ir demokrātiski norisinājušos valsts prezidenta vēlēšanu likumīgs uzvarētājs,

–   ņemot vērā Starptautiskās Frankofonijas organizācijas ģenerālsekretāra Abdou Diouf 2010. gada 5. decembra paziņojumu, kurā visi iesaistītie politiskie dalībnieki mudināti atzīt Kotdivuāras Neatkarīgās vēlēšanu komisijas pasludinātos un ANO apstiprinātos valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus,

–   ņemot vērā ECOWAS augstākā līmeņa sanāksmē, kura notika 2010. gada 7. decembrī Abudžā, Nigērijā, pieņemto galīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības 2010. gada 9. decembra lēmumu apturēt Kotdivuāras dalību šajā organizācijā, lai tādējādi piespiestu atkāpties šīs valsts bijušo prezidentu Laurent Koudou Gbagbo,

–   ņemot vērā starptautiskās sabiedrības vienoto nostāju, aicinot bijušo prezidentu Laurent Koudou Gbagbo nekavējoties atkāpties no amata, lai saglabātu izredzes nodot varu mierīgā veidā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā 2010. gada 31. oktobrī Kotdivuārā saskaņā ar 2007. gada 4. martā Vagadugu panākto politisko vienošanos pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma un vairākkārtējas vēlēšanu atlikšanas norisinājās valsts prezidenta vēlēšanu pirmā kārta;

 

B.  tā kā valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā tika sasniegta vēl nebijusi vēlētāju aktivitāte — tajā piedalījās 80 % no reģistrētajiem vēlētājiem —, un vēlēšanas pamatā norisinājās rāmi un miermīlīgi, ja neņem vērā kavēšanos pēc vēlēšanām ar rezultātu paziņošanu;

 

C. tā kā Neatkarīgā vēlēšanu komisija visbeidzot kā galvenos sāncenšus dalībai valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 2010. gada 28. novembrī nosauca amatā esošo prezidentu Laurent Koudou Gbagbo un bijušo ministru prezidentu Alassane Dramane Ouattara;

 

D. tā kā ES novērošanas misija Kotdivuārā savā 2010. gada 30. novembra provizoriskajā paziņojumā secināja, ka otrās kārtas vēlēšanu kampaņu iezīmēja vardarbība, kuras rezultātā daudzi iedzīvotāji tika savainoti vai nogalināti;

 

E.  tā kā 2010. gada 2. decembra vakarā Neatkarīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Youssouf Bakayoko par vēlēšanu otrās kārtas uzvarētāju pasludināja Alassane Dramane Ouattara, kurš bija ieguvis 54,1 % no nodotajām balsīm, kaut arī balsošana notika vispārēja saspīlējuma gaisotnē, kuru raksturoja pieņēmumi par prezidenta kandidāta organizētu krāpšanu vēlēšanu gaitā un pret Alassane Dramane Ouattara atbalstītājiem, kā arī valstī esošajiem Eiropas Savienības novērotājiem vērsta vardarbība un iebiedēšana;

 

F.  tā kā ANO Drošības padome atzinīgi novērtēja Kotdivuāras Neatkarīgās vēlēšanu komisijas paziņojumu par provizoriskajiem rezultātiem un atkārtoti apliecināja gatavību veikt atbilstīgus pasākumus pret tiem, kas traucē miera procesu un it īpaši Neatkarīgās vēlēšanu komisijas darbu, kā noteikts Rezolūcijas Nr. 1946 (2010) 6. punktā;

 

G. tā kā Kotdivuāras Konstitucionālās Padomes vadītājs pēc tam, kad Neatkarīgā vēlēšanu komisija izsludināja vēlēšanu rezultātus, deklarēja tos par spēkā neesošiem un par valsts prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pasludināja Laurent Gbagbo, iepriekš atceļot vēlēšanu rezultātus četros Kotdivuāras ziemeļu reģionos, kur ar lielu pārsvaru bija uzvarējis Alassane Dramane Ouattara;

 

H. tā kā pēc iepriekš minētā Kotdivuāras Konstitucionālās Padomes lēmuma tika slēgtas visas valsts robežas un pārtraukta visu ārvalstu televīzijas informācijas kanālu pārraidīšana, tādējādi ne tikai pilnīgi izolējot Kotdivuāras pilsoņus no apkārtējās pasaules, bet arī apgrūtinot starptautiskās sabiedrības iespējas novērot iespējamus cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumus valstī;

 

I.   tā kā ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Young Jin Choi pēcāk apliecināja, ka valsts prezidenta vēlēšanu process Kotdivuārā norisinājies pienācīgi, tādējādi apstiprinot, ka Neatkarīgās vēlēšanu komisijas pasludinātie vēlēšanu rezultāti ir pareizi un atspoguļo Kotdivuāras pilsoņu brīvo gribu;

 

J.   tā kā Starptautiskās krimināltiesas prokurora vietnieks Fatou Bensouda ir aicinājis Kotdivuāras iestādes rūpīgi izmeklēt visus vardarbības aktus, kuri notikuši pirms un pēc valsts prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, tādējādi no jauna apstiprinot Starptautiskās krimināltiesas apņemšanos rūpīgi pārbaudīt visus vardarbības aktus, par kuriem tai šai sakarībā ziņots;

 

K. tā kā, neskatoties uz nepārtrauktajiem starptautiskās sabiedrības protestiem, 4. decembrī, rīkojot ceremoniju, no Laurent Gbagbo tika pieņemts valsts prezidenta zvērests, savukārt Alassane Dramane Ouattara nodeva Kotdivuāras valsts prezidenta zvērestu, nosūtot vēstuli Konstitucionālajai Padomei;

 

L.  tā kā arvien lielāks skaits Kotdivuāras politisko un tirdzniecības partneru Āfrikā un rietumu pasaulē pauduši atbalstu Alassane Dramane Ouattara, atzīstot viņu par Kotdivuāras valsts prezidenta vēlēšanu likumīgo uzvarētāju un likumīgo valsts vadītāju, kuram varas pilnvaras, izrādot savu gribu, piešķīrusi Kotdivuāras tauta;

 

M. tā kā bijušais prezidents un Āfrikas Savienības īpašais pārstāvis Kotdivuārā Thabo Mbeki apmeklēja Kotdivuāru nolūkā būt par iespējamo starpnieku, kas samierinātu abu prezidenta kandidātu nometnes;

 

N. tā kā 2010. gada 5. decembrī Alassane Dramane Ouattara paziņoja par valdības izveidi bijušā ministru prezidenta Guillaume Soro vadībā; tā kā Laurent Gbagbo, neskatoties uz daudzu tūkstošu cilvēku protestiem valsts ziemeļos esošajā pilsētā Bvakē, uz šo paziņojumu reaģēja, izvirzot savu ministru prezidenta kandidātu;

 

O. tā kā ANO Drošības padome 2010. gada 8. decembra sanāksmē kategoriski nosodīja ikvienu mēģinājumu ignorēt Kotdivuāras tautas gribu un apstiprināja ECOWAS lēmumu, ka Alassane Dramane Ouattara atzīstams par Kotdivuāras valsts prezidentu,

 

1.  mudina visus politiskos spēkus Kotdivuārā respektēt tautas brīvi pausto gribu, kas atspoguļojas 2010. gada 28. novembra valsts prezidenta vēlēšanu rezultātos, kurus pasludinājusi Neatkarīgā vēlēšanu komisija un apstiprinājis ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis, par Kotdivuāras ievēlēto prezidentu atzīstot Alassane Dramane Ouattara; pieprasa visām iesaistītajām pusēm Kotdivuārā atturēties no jebkādām prettiesiskas vardarbības izpausmēm un cilvēktiesību pārkāpumiem, novērst tos un aizsargāt civiliedzīvotājus pret šādām izpausmēm un pārkāpumiem;

 

2.  kategoriski nosoda bijušā prezidenta Laurent Gbagbo un viņa atbalstītāju mēģinājumus uzurpēt Kotdivuāras tautas gribu, musinot uz vardarbību un graujot vēlēšanu procesa integritāti; šajā sakarībā uzsver, ka visām iesaistītajām pusēm, tostarp arī kandidātiem, kas cietuši sakāvi, ir pilnībā jārespektē demokrātisku vēlēšanu rezultāti, un uzsver, ka rezultātu neapstiprināšana turpinātu pakļaut riskam mieru un stabilitāti Kotdivuārā;

3.  pauž nožēlu par tiesiskuma turpmāku vājināšanos Kotdivuārā, kas cita starpā iezīmējas arī ar to, ka bijušā prezidenta Laurent Gbagbo nometne veic pretlikumīgu banku nacionalizāciju un patvaļīgu naudas un īpašumu atsavināšanu;

4.  stingri nosoda pret Eiropas Savienības novērotājiem Kotdivuārā un pret ES pilsoņiem kopumā vērsto iebaidīšanu, kas spieda atsaukt misiju no valsts drošības apsvērumu dēļ;

5.  pauž dziļu solidaritāti ar visiem Kotdivuārā nevainīgi cietušajiem netaisnības un vardarbības upuriem un viņu ģimenēm; tādēļ aicina ANO īpašo misiju Kotdivuārā (UNOCI) apņēmīgi īstenot tai uzticētās pilnvaras, lai nodrošinātu aizsardzību civiliedzīvotājiem, it īpaši sievietēm, bērniem un pārvietotām personām;

6.  atzinīgi vērtē Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) 2010. gada 7. decembra lēmumu ieviest sankcijas pret Kotdivuāru, tostarp, pamatojoties uz ECOWAS Protokola par demokrātiju un labu pārvaldību 45. pantu, līdz turpmākiem norādījumiem apturēt Kotdivuāras dalību visās ECOWAS lēmumu pieņemšanas struktūrās;

7.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības priekšsēdētāja 2010. gada 6. decembrī publiskoto paziņojumu un Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2010. gada 9. decembra lēmumu apturēt Kotdivuāras līdzdalību visās Āfrikas Savienības darbībās līdz brīdim, kamēr valsts varu pārņems demokrātiskā ceļā ievēlētais prezidents Alassane Dramane Ouattara;

8.  atzinīgi novērtē Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton vairākkārtējos paziņojumus, kuros pausts atbalsts vēlēšanu norisei Kotdivuārā un Alassane Dramane Ouattara ievēlēšanai par valsts vadītāju, un īpaši atzinīgi vērtē 2011. gada 3. marta paziņojumu, kurā Catherine Ashton asi nosoda nevainīgu civiliedzīvotāju noslepkavošanu, Laurent Gbagbo lojālajiem spēkiem atklājot uguni uz mierpilnas demonstrācijas dalībniekiem Abidžanā, kuri pauda atbalstu ievēlētajam prezidentam Alassane Dramane Ouattara;

9.  pauž gandarījumu par ES ieviestajām sankcijām Āfrikas norišu atbalstam, kuras paliks spēkā līdz brīdim, kamēr Laurent Gbagbo atzīs vēlēšanu rezultātus un nodos varu likumīgajam prezidentam; šajā sakarībā uzskata, ka izšķirīga nozīme ir tam, lai starptautiskā sabiedrība un ANO saglabātu vienotu nostāju, atbalstot demokrātiskās pārmaiņas Kotdivuārā;

10. aicina ANO Drošības padomi un ANO ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Kotdivuārā Young Joon Choi cieši novērot drošības situācijas pasliktināšanos Kotdivuārā, lai nepieļautu iespējamu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci pastrādāšanu, un nepieciešamības gadījumā pieņemt rezolūciju, kas pieļautu starptautisko vai Āfrikas spēku militāru intervenci Kotdivuārā, lai šajā valstī aizsargātu tiesiskumu;

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomei un Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, ANO īpašajai misijai Kotdivuārā, Āfrikas Savienības institūcijām, ECOWAS, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un ES dalībvalstu valdībām.