REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Kotdivuārā

4.4.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Cristian Dan Preda, Filip Kaczmarek, Michèle Striffler, Bernd Posselt, Monica Luisa Macovei, Elena Băsescu PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0256/2011

B7‑0260/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Kotdivuārā

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kotdivuāru, jo īpaši 2010. gada 16. decembra rezolūciju,

– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas par Kotdivuāru, jo īpaši Rezolūciju Nr. 1946 un Nr. 1951 (2010. gads), Rezolūciju Nr. 1967, Nr. 1968 un Nr. 1975 (2011. gads),

– ņemot vērā augstās pārstāves/ Komisijas priekšsēdētāja vietnieces baroneses Catherine Ashton paziņojumus par stāvokli Kotdivuārā un jo īpaši 2011. gada 3., 10., 12. un 19. marta paziņojumus,

– ņemot vērā Ārlietu padomes 2011. gada 31. janvāra 3065. sanāksmē pieņemtos secinājumus par Kotdivuāru,

– ņemot vērā ES Padomes Lēmumu 2011/18/KĀDP un ES Padomes 2011. gada 14. janvāra Regulu Nr. 25/2011 ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā,

– ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2011. gada 10. martā Adisabebā pieņemto lēmumu,

– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 3. un 11. marta paziņojumus par Kotdivuāru,

– ņemot vērā ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2011. gada 18. martā pieņemto kopīgo paziņojumu, ar ko nosoda vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumus Kotdivuārā,

– ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek 2011. gada 18. marta paziņojumu, ar ko aicina izbeigt jebkādu vardarbību pret civiliedzīvotājiem Kotdivuārā,

– ņemot vērā 2011. gada 25. martā Abudžā Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) Valsts un valdības vadītāju organizācijas pieņemto rezolūciju par stāvokli Kotdivuārā,

– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 25. marta rezolūciju, ar ko izveido starptautisku izmeklēšanas komisiju cilvēktiesību pārkāpumu noskaidrošanai, kas Kotdivuārā notikuši kopš prezidenta vēlēšanām;

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā nesenie notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos nedrīkst aizēnot drausmīgo stāvokli Kotdivuārā; tā kā iepriekšējos četros mēnešos valsts ir nonākusi dziļā politiskā krīzē, ko izraisījusi tagadējā prezidenta Laurent Gbagbo atteikšanās nodot varu leģitīmajam prezidentam Alassane Ouattara, neraugoties uz to, ka Alassane Ouattara uzvarēja 2010. gada novembrī rīkotajās prezidenta vēlēšanās un, pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas ANO, starptautiskā kopiena viņu atzina par prezidentu;

B.  tā kā kopš februāra vidus ir pastiprinājušās kaujas gan galvaspilsētā, gan valsts rietumdaļā, un satraucošas ziņas vēsta par to, ka Laurent Gbagbo lojālie spēki aizvien intensīvāk izmanto smago artilēriju pret civiliedzīvotājiem; tā kā iepriekšējās dienās prezidenta A. Ouattara republikāniskie spēki ir sākuši vērienīgu uzbrukumu, lai atjaunotu viņa varu, ir pārņēmuši kontroli vairākos nozīmīgos apgabalos, tostarp politiskajā galvaspilsētā Jamusukro un nozīmīgākajā kakao pupiņu eksporta ostā Sanpedru, un pašlaik tuvojas ekonomikas galvaspilsētai Abidžanai;

C. tā kā ANO avoti vēsta, ka kopš 2010. gada decembra Kotdivuārā ir gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku; tā kā bojāgājušo skaits, iespējams, ir lielāks, jo vardarbība valsts iekšienē ne vienmēr tiek atspoguļota presē;

D. tā kā stāvoklis Kotdivuārā var izvērsties pilsoņu karā, un līdz ar to šāda situācija apdraud mieru un stabilitāti reģionā;

E.  tā kā 2011. gada 3. martā Laurent Gbagbo spēki atklāja uguni pret sieviešu demonstrāciju prezidenta A. Ouattara atbalstam, kura notika Abidžanā, un sadursmē gāja bojā 7 sievietes un daudzas tika ievainotas;

F.   tā kā pēc L. Gbagbo lojālo spēku veiktās brutālās Abobo tirgus bombardēšanas 2011. gada 18. martā ANO augstais komisārs Navi Pillay ir norādījis, ka šos uzbrukumus civiliedzīvotājiem varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci;

G. tā kā ANO misija Kotdivuārā (ONUCI) regulāri ir pakļauta L. Gbagbo lojālo drošības spēku draudiem un uzbrukumiem, savukārt bijušā prezidenta retorika ir musinoša, kūdot uz vardarbību pret ANO spēkiem un Kotdivuārā dzīvojošiem ārvalstniekiem; tā kā vairāki ANO miera uzturētāji ir smagi ievainoti vai pat saņemti gūstā;

H. tā kā kādā respektablā NVO ziņojumā, kas publicēts marta vidū, uzskaitītas L. Gbagbo lojālo drošības un policijas spēku pastrādātās zvērības, tostarp seksuāla vardarbība, piespiedu pazušana un ārpustiesas sodu izpilde, pārmērīga un patvaļīga spēka pielietošana pret civiliedzīvotājiem, ko var klasificēt kā noziegumus pret cilvēci;

I.   tā kā Starptautiskās Krimināltiesas prokurora vietniece Fatou Bensouda nesen paziņojusi, ka Tiesai ir pietiekami daudz informācijas, lai ierosinātu lietu pret L. Gbagbo, vienlaikus uzsverot, ka drošības stāvoklis ir tāds, kas rada daudzas problēmas izmeklēšanai un liecinieku aizsardzībai;

J.   tā kā Kotdivuārā pastāvīgi mazinās tiesiskums; tā kā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas ir pārtraukta visu ārvalstu informācijas kanālu apraide; tā kā nesen valstī ir aizliegti ONUCI FM, RFI un BBC un ir pārtraukta atsevišķu prezidentam A. Ouattara tuvu avīžu izdošana;

K. tā kā strauji pasliktinās Kotdivuāras ekonomikas stāvoklis, jo Laurent Gbagbo ir sācis nelegālu nacionalizāciju banku un kakao pupiņu nozarē, kā arī patvaļīgu naudas un privātīpašuma atsavināšanu; tā kā SVF nesen ir brīdinājis par Kotdivuāras stāvokļa izraisītām smagām ekonomiskām sekām visā Rietumāfrikas reģionā;

L.  tā kā Āfrikas Savienība par prezidenta vēlēšanu leģitīmu uzvarētāju ir apstiprinājusi Alassane Outarra un pieņēmusi Augsta līmeņa apakškomitejas ieteikumu par Kotdivuāras pēcvēlēšanu krīzes kopējo politisko risinājumu;

M. tā kā valstī valdošās draudīgās situācijas dēļ aptuveni viens miljons cilvēku ir pārvietoti gan valsts iekšienē, gan uz kaimiņvalstīm, tādām kā Libērija, Gana, Togo, Mali un Gvineja;

N. tā kā 2001. gada 17. martā Eiropas Komisija pieckārt ir palielinājusi ES humāno palīdzību Kotdivuārai; tomēr tā kā smagais humanitārais stāvoklis valstī prasa mobilizēt papildu līdzekļus, jo daudziem Kotdivuāras iedzīvotājiem aizvien grūtāk ir piekļūt pārtikai, zālēm un pamatprecēm;

O. tā kā ANO Drošības padomes vienprātīgi pieņemtā Rezolūcija Nr. 1975 (2011. gads) mudina L. Gbagbo nekavējoties atkāpties no varas un aicina tūlīt izbeigt vardarbību pret civiliedzīvotājiem, vienlaikus uzliekot mērķtiecīgas finanšu un ceļošanas sankcijas L. Gbagbo, viņa sievai un trim sabiedrotajiem;

P.  tā kā ANO ir norādījusi, ka A. Ouattara lojālie spēki ir apsūdzēti valsts rietumdaļā un jo īpaši Dukuē pastrādātās slepkavībās, kas prasīja ap 330 dzīvību,

1.  ir ļoti nobažījies par stāvokļa pasliktināšanos Kotdivuārā četrus mēnešus pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas un par iespēju, ka varētu sākties pilsoņu karš;

2.  atgādina, ka vienīgais demokrātiskās leģitimitātes pamats ir vispārējas tiešās vēlēšanas un ka Alassane Ouattara ievēlēšana atspoguļo Kotdivuāras tautas augstāko gribu; mudina Kotdivuāras iestādes, tostarp Kotdivuāras Aizsardzības un drošības spēkus (FDSCI), nekavējoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam A. Ouattara un viņa valdībai;

3.  nosoda bijušā prezidenta L. Gbagbo un viņa atbalstītāju mēģinājumus vardarbīgi uzurpēt Kotdivuāras tautas gribu; atkārtoti aicina L. Gbagbo atkāpties no amata un nekavējoties nodot pilnvaras Alassane Ouattara; šajā ziņā atzinīgi vērtē Rezolūcijas Nr. 1975 (2011. gads) pieņemšanu, ar ko ANO Drošības padome kopš pēcvēlēšanu krīzes sākšanās Kotdivuārā ir paudusi visstingrāko nostāju, aicinot L. Gbagbo nekavējoties atkāpties no varas;

4.  kategoriski nosoda vardarbības uzliesmojumu Kotdivuārā un pauž dziļu nožēlu par daudzajiem bojāgājušajiem, kā arī par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro pārkāpumiem, tostarp seksuālās vardarbības gadījumiem, kurus, kā ziņo, pret civiliedzīvotājiem pastrādājuši L. Gbagbo lojālie spēki; atzīmē, ka ANO Drošības padome norādījusi, ka šos nodarījumus varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci; uzsver, ka vardarbība pret civiliedzīvotājiem, tostarp pret sievietēm, bērniem un starptautiski pārvietotām personām, netiks paciesta un tā nekavējoties jāpārtrauc; stingri vēršas pret jebkādiem plašsaziņas līdzekļu izmantošanas veidiem, lai musinātu uz naidu; aicina atcelt visus ierobežojumus, kas apgrūtina tiesību vārda brīvību īstenošanu;

5.  ir ļoti nobažījies par ANO ziņojumiem, kas liecina, ka L. Gbagbo lojālie spēki ir pastrādājuši slepkavības valsts rietumdaļā, jo īpaši Dukuē; vēlreiz stingri nosoda jebkuru vardarbību pret civiliedzīvotājiem; aicina nekavējoties, neatkarīgā un pārredzamā veidā izmeklēt šos nodarījumus un prasa vainīgos saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem;

6.  prasa nepieļaut nesodāmību un darīt visu iespējamo, lai visus, kas atbildīgi par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, atrastu un tiesātu, tostarp starptautiskā procesā; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka ANO Cilvēktiesību padome ir izveidojusi izmeklēšanas komisiju; atzīmē — ANO Drošības padome ir norādījusi, ka Starptautiskā Krimināltiesa ir tiesīga lemt par tās jurisdikcijas attiecināšanu uz stāvokli Kotdivuārā; aicina visas Kotdivuāras situācijā iesaistītās puses sadarboties ar šīm iestādēm, lai atjaunotu tiesiskumu;

7.  ir ļoti nobažījies par humānās situācijas pasliktināšanos Kotdivuārā un kaimiņvalstīs, jo īpaši Libērijā; aicina visus Kotdivuāras situācijā iesaistītos dalībniekus nodrošināt, ka valstī droši un netraucēti iekļūst humānās palīdzības organizācijas; prasa nekavējoties veikt starptautiskus politiskos pasākumus, lai apmierinātu Kotdivuāras iedzīvotāju humānās vajadzības un reģionā novērstu jaunu migrācijas krīzi;

8.  stingri nosoda pret ONUCI vērsto iebiedēšanu un tai liktos šķēršļus un šajā sakarībā aicina L. Gbagbo nekavējoties izbeigt musināšanu uz naidu un visas darbības, kas apdraud ANO personāla drošību valstī;

9.  atzinīgi vērtē noteiktās papildu sankcijas, tostarp aizliegumu izsniegt vīzas un līdzekļu iesaldēšanu, ko ES Padome ir uzlikusi visām personām un subjektiem, kas ir pret leģitīmā prezidenta varu, kavē pilnvaru nodošanu un finansiāli atbalsta bijušo prezidentu L. Gbagbo;

10. atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome Rezolūcijā Nr. 1975 (2011. gads) atgādināja, ka Drošības padome pilnībā atbalsta ONUCI un ir tai piešķīrusi pilnvaras izmantot visus vajadzīgos līdzekļus, lai īstenotu tās mandātu, proti, aizsargāt civiliedzīvotājus, tostarp nolūkā novērst turpmāku smagās artilērijas izmantošanu; šajā sakarībā aicina nekavējoties un būtiski nostiprināt ONUCI veiktspēju, lai efektīvi aizsargātu Kotdivuāras civiliedzīvotājus;

11. atzinīgi vērtē un atbalsta Āfrikas Savienības un ECOWAS starpniecības darbu un vēlreiz aicina visus Kotdivuāras politiskos spēkus aktīvi atbalstīt miermīlīgu varas pāreju, tādējādi novēršot turpmāku asinsizliešanu;

12. pauž atbalstu Āfrikas Savienības plānam rast vispārēju krīzes miermīlīgu noregulējumu, tostarp izveidojot prezidenta A. Ouattara vadītu nacionālās vienotības valdību; aicina L. Gbagbo vairs nepretoties šā plāna īstenošanai; šajā ziņā uzsver, ka visām Āfrikas valstīm ir jāpauž vienotība un saskaņoti jārīkojas, lai atjaunotu mieru Kotdivuārā;

13. aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis saskaņot centienus ar citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem, lai adekvāti reaģētu uz humāno krīzi Kotdivuārā un kaimiņvalstīs;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomei un Komisijai, augstajai pārstāvei/ Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Catherine Ashton, ANO Drošības padomei un ANO ģenerālsekretāram, ONUCI, Āfrikas Savienības iestādēm, ECOWAS, ĀKK un ES Parlamentārajai asamblejai un ES dalībvalstu valdībām.