Rezolūcijas priekšlikums - B7-0287/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0287/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām

4.5.2011

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B7‑0220/2011, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,
saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

Jarosław Leszek Wałęsa, Daniel Caspary, Sandra Kalniete PPE grupas vārdā
Metin Kazak, Johannes Cornelis van Baalen, Marielle De Sarnez ALDE grupas vārdā
Syed Kamall, Robert Sturdy, Jan Zahradil ECR grupas vārdā


Procedūra : 2011/2625(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0287/2011

B7‑0287/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020[1],

–   ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos [2],

–   ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā[3],

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību[4],

–   ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par pakalpojumu tirdzniecību[5],

–   ņemot vērā 2008. gada 20. maija rezolūciju par tirdzniecību ar izejvielām un neapstrādātām precēm[6],

–   ņemot vērā 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum[7],

–   ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju „Eiropa globalizācijas kontekstā - konkurētspējas ārējie aspekti”[8],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises – Tirdzniecības politika kā stratēģijas “Eiropa 2020” galvenā sastāvdaļa” COM(2010)0612/3,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567),

–   ņemot vēra Komisijas paziņojumu „ Šķēršļi tirdzniecībai un ieguldījumiem”, ko publicēja 2011. gada 10. martā,

–   ņemot vērā 1991. gada 18. jūlija Hāgas kopējo deklarāciju par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu attiecībām ar Japānu,

–   ņemot vērā ES un Japānas 2001. gadā noslēgto nolīgumu par savstarpējo atzīšanu[9],

–   ņemot vērā ES un Japānas 2003. gadā noslēgto nolīgumu par sadarbību pret konkurenci vērstas darbības jomā[10],

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas un Japānas 2008. gadā noslēgto nolīgumu par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās[11],

–   ņemot vērā desmit gadu rīcības plānu, kas pieņemts 10. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2001. gada 8. decembrī Briselē,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 19. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada 28. aprīlī Tokijā,

–   ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kas pieņemts 18. ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 4. maijā Prāgā,

–   ņemot vērā „Copenhagen Economics” 2009. gada 30. novembrī publicēto ziņojumu „Novērtējums par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem starp ES un Japānu”,

–   ņemot vērā rezultātus, kas gūti Komisijas rīkotajā ES un Japānas tirdzniecības attiecību sabiedriskajā apspriešanā un publicēti 2011. gada 21. februārī,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 24. un 25 marta secinājumus,

–   ņemot vērā plānoto ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks Briselē 2011. gada 25. maijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A. tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko izveidoja Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO), ir vispiemērotākā struktūra atvērtas un godīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai;

B.  tā kā ir svarīgi saprast, ka daudzpusējie un divpusējie nolīgumi ir daļa no starptautisko pasākumu kopējiem līdzekļiem, kā arī līdzsvarotu un papildinošu politisko un tirdzniecības attiecību standarta pazīmes;

C.  tā kā ES būtu jāpilda saistības attiecībā uz līdzsvarota rezultāta panākšanu Dohas attīstības programmā, kas būtu vēlamā pieeja, tā atbalstot jaunattīstības valstu integrāciju starptautiskajā tirdzniecības sistēmā, vienlaicīgi turpinot divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus ar citām rūpnieciski attīstītajām valstīm, kurās savstarpējos ieguvumus un ekonomikas izaugsmi var reāli panākt īsākā laika periodā;

D. tā kā 2009. gadā ES un Japāna kopā veidoja vairāk nekā vienu ceturtdaļu no pasaules kopējā IKP un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības;

E.  tā kā Japāna un ES veic būtiskus savstarpējus ieguldījumus ekonomikā, ārējo tiešo ieguldījumu kopējam apjomam 2009. gadā sasniedzot EUR 200 miljardus;

F.  tā kā 2010. gadā ES un Japānas divpusējās tirdzniecības kopējais apjoms bija EUR 120 miljardi un Japāna IKP ziņā ir trešā lielākā tautsaimniecība pasaulē; Japāna ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere un ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere;

G. tā kā Padome un Komisija atzīmējušas, ka Japānas spēja atcelt regulatīvās barjeras tirdzniecībai ir priekšnoteikums sarunu sākšanai par ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu, tā veicinot abu stratēģisko tirdzniecības partneru ciešāku ekonomisko integrāciju;

H. tā kā ES un Japāna saskaras ar tādām līdzīgām problēmām kā Ķīnas politiskā un ekonomiskā spēka pieaugums, palēnināta ekonomikas izaugsme pēc pasaules finanšu krīzes, palēnināti demogrāfiskie procesi un steidzama nepieciešamība piekļūt izejmateriāliem un enerģijas avotiem, kā arī nodrošināt cenu stabilitāti, lai sekmētu attiecīgo nozaru attīstību;

I.   tā kā atvērta un godīga tirdzniecība ir iedarbīgs līdzeklis, lai sekmētu izaugsmi un sabiedrības labklājību, pamatojoties uz katras ekonomikas salīdzinošajām priekšrocībām un iespējamo sinerģiju, kas rodas no lielākas ekonomiskās integrācijas un jauniem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā;

J.   tā kā gan ES, gan Japānai kopumā ir zemi tarifi precēm, turklāt divas trešdaļas Savienības eksporta uz Japānu un vairāk nekā viena trešdaļa Japānas eksporta uz ES netiek aplikta ar muitas nodokli;

K. tā kā, neraugoties uz šiem zemajiem tarifiem, ES un Japānas divpusējās tirdzniecības apjomi atpaliek no tiem, kurus ES īsteno ar citiem svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, galvenokārt tāpēc, ka Japānas beztarifu barjeras negatīvi ietekmē Eiropas uzņēmumu iespējas piekļūt tirgum;

L.  tā kā „Copenhagen Economics” 2009. gada novembrī veiktajā pētījumā konstatēts, ka ar beztarifu barjerām saistītās tirdzniecības izmaksas ir augstākas par pašreizējiem tarifu līmeņiem un ka visvairāk ekonomika varētu gūt no šo barjeru atcelšanas; tā kā pētījumā norādīts, ka varētu panākt iespējamu ES eksporta pieaugumu uz Japānu EUR 43 miljardu apjomā un Japānas eksporta pieaugumu uz ES EUR 53 miljardu apjomā, ja tarifi un beztarifu barjeras pēc iespējas vairāk tiktu samazinātas;

M. tā kā Komisijas 2011. gada ziņojumā par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem norādīts uz šķēršļiem piekļuvei publiskajam iepirkumam, nepietiekamu starptautisko standartu atzīšanu saistībā ar medicīnas iekārtām un preferenciālas attieksmes izrādīšanu valsts vadošajiem finanšu pakalpojumu uzņēmumiem (piemēram, pasta pakalpojumiem) un tās ir trīs galvenās Japānas beztarifu barjeru jomas, par kurām ES rodas bažas;

N. tā kā valda uzskats, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un ievērošana Japānā ir augstā līmenī; Japānai un ES ir kopēji mērķi un pieejas ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās jomās, izņemot attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, un tās abas kā viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma parakstītājas ir apņēmušās dažādos veidos apkarot viltošanu un pirātismu;

O.  tā kā intelektuālā īpašuma tiesību jomai ir augsta pievienotā vērtība un piemīt izaugsmes potenciāls gan ES, gan Japānā, jo īpaši saistībā ar viedo produktu un pakalpojumu izstrādi;

 

P.  tā kā visās tirdzniecības sarunās ar Japānu ir jārisina jautājumi par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, nodrošinot, ka tirgus atvēršana nav pretrunā ne Eiropas, ne Japānas noteikumiem par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību;

Q. atkārtoti pauž solidaritāti Japānas iedzīvotājiem saistībā ar nesenajām dabas katastrofām;

1.  uzskata, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko simbolizē PTO, neapšaubāmi joprojām ir visefektīvākā sistēma atvērtas un godīgas tirdzniecības sasniegšanai globālā mērogā; uzskata, ka Eiropas Savienība un Japāna kopīgi var sekmēt minēto sarunu sekmīgu noslēgumu;

2.  uzsver, ka spēcīgi atbalsta brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Japānu, bet nav apmierināts ar niecīgo progresu, kas augsta līmeņa grupā panākts dažos iepriekšējos gados; uzskata, ka Japānai jādod nopietni solījumi saistībā ar beztarifu barjeru atcelšanu un šķēršļu novēršanu, lai pirms sarunu sākšanas varētu piekļūt Japānas publiskajam iepirkumam;

3.  uzsver, ka tirdzniecības liberalizēšana starp ES un Japānu nedrīkstētu traucēt sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzībai, bet gan tām būtu jāpastāv līdzās un jāveicina regulatīvā konverģence un daudzpusējo standartu ievērošana jomās, kurās tie jau pastāv;

4.  uzsver apņemšanos stiprināt tirdzniecības attiecības starp ES un Japānu, koncentrējoties uz beztarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībai un ieguldījumiem, tostarp daudzu ierobežojošu noteikumu un regulatīvo pasākumu atcelšanu ES uzņēmumiem, kas vēlas iekļūt Japānas tirgū;

5.  uzskata, ka tirdzniecības sarunās ar Japānu Komisijai prioritāri būtu jākoncentrējas uz šādu barjeru un šķēršļu novēršanu, jo tie visvairāk traucē Eiropas MVU ienākšanai Japānas tirgū;

6. uzskata, ka Japānas noteikto tarifu samazināšana vai atcelšana IKT produktiem, tostarp to sastāvdaļām un detaļām, uzlabotu konkurenci un ES radītu jaunas augstas kvalitātes darbavietas; turklāt prasa pastiprināt savstarpējo sadarbību starp ES un Japānu pētniecības un izstrādes jomā un jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzības pastiprināšanu, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem patentu birojiem;

 

7. uzskata, ka Komisijas mērķiem attiecībā uz ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu un jo īpaši sarunām par tirgus pieejamības paplašināšanu Eiropas uzņēmumiem būtu jāpievieno kopīgi pieņemtas un tālejošas apņemšanās ilgtspējīgas attīstības jomā;

8. uzsver, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgums ne tikai sniegs labumu saistībā ar paplašinātu preču un pakalpojumu divpusējo tirdzniecību, bet arī veicinās sadarbību ES horizontālo prioritāšu jomā, piemēram, veicinās sadarbību inovāciju, regulatīvo sadarbību un cīņu pret tirgus noteikumu neievērošanu, kā arī — kas nav mazsvarīgi — sadarbību plašu vides problēmu risināšanā;

9. aicina dalībvalstis un Komisiju visās tirdzniecības sarunās ar Japānu atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir popularizēt cilvēktiesības un sociālos un vides standartus;

10. uzskata, ka tālejošs ilgtspējības un ietekmes novērtējums palīdzētu kvantitatīvi novērtēt pastāvošos labumus, kā arī jomas, kurās jāpastiprina progress pašreizējās ES un Japānas tirdzniecības attiecībās, jo īpaši saistībā ar to ieguldījumu darbavietu radīšanā katrā valstī; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei šāda veida detalizētu nozaru analīzi, tā pārredzamā veidā cenšoties panākt savstarpēju sapratni par kopējām interesēm un neizmantoto potenciālu;

11. iesaka ES un Japānas brīvas tirdzniecības nolīgumā ieviest efektīvus divpusējos drošības pasākumus, lai novērstu, ka ES vai Japānas rūpniecībai tiek vai var tikt nodarīts nopietns kaitējums, jo īpaši tādās ļoti jutīgās nozarēs kā automobiļu, elektronikas, aviācijas un mašīnbūves ražošanas nozare;

12. pauž pārliecību, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam piemīt potenciāls, tādēļ tas varētu būt izdevīgs abu pušu tautsaimniecībai;

13. uzsver, ka Parlamentam būs jādod piekrišana gaidāmajam ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.