REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2012. gada darba programmas sagatavošanu
29.6.2011
Rebecca Harms, Daniel Cohn-Bendit Verts/ALE grupas vārdā
B7‑0385/2011
Priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Komisijas 2012. gada darba programmas sagatavošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada darba programma (COM (2010)0623),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Komisijas 2010. gada 20. oktobrī noslēgto pamatnolīgumu, it īpaši tā IV pielikumu,
– ņemot vērā regulārā dialoga ar parlamentārajām komitejām iznākumu,
– ņemot vērā Reglamenta 35. panta 3. punktu,
A. tā kā pašreizējā ekonomikas, sociālā un ekoloģiskā krīze vairāk nekā jebkad agrāk rada vajadzību pēc spēcīgas Eiropas vadības un pastiprinātas sadarbības ES līmenī;
B. tā kā no šīs krīzes nevar būt nekādas ilgtspējīgas izejas, piemērojot politiku, kura to izraisīja; tā kā ir pienācis laiks pārdomāt mūsu modeli, lai ieviestu plašāku politikas koncepciju, politikas veidošanas centrā liekot iedzīvotājus un vides aizsardzību un tiecoties uz mērķi radīt labklājību un dot vislabākās iespējas visiem;
C. tā kā Eiropas Komisijas sniegums ir jāvērtē pēc tā, kā tiek pārvarētas šīs trīskāršās krīzes radītās problēmas, tiek definēta Eiropas Savienības loma globālajā līmenī, īstenojot politiskus pasākumus cilvēktiesību, attīstības, tirdzniecības un ārējā politikā, un Eiropas Savienība padarīta par demokrātiskāku zonu, kas būtu atvērta saviem iedzīvotājiem un kurā tiktu nodrošināta iedzīvotāju pilsonisko tiesību ievērošana, ievērota pārskatāmības un demokrātiskās kontroles prasība — lai to visu izdarītu, ir nepieciešamas jaunas idejas un nelokāma rīcība;
D. tā kā priekšsēdētājs José Manuel Barroso savā pirmajā runā par situāciju Savienībā, kuru viņš teica Eiropas Parlamentā, iezīmēja piecas prioritātes: „ekonomiskās krīzes pārvarēšana un straujākas ekonomiskās atlabšanas nodrošināšana”, „darbvietu skaita pieauguma panākšana no jauna, paātrinot stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētās reformu programmas īstenošanu”, „brīvības, tiesiskuma un drošības telpas veidošana”, „sarunu par modernu budžetu uzsākšana” un „ES nozīmes apliecināšana starptautiskajā arēnā”;
E. tā kā 2011. gada pirmajā pusē Eiropas pilsoņus ietekmēja auro zonas parāda pieaugošā krīze un noturīgi augstais bezdarba līmenis, piemēram, jauniešu bezdarba līmenis; tā kā Eiropas globālā un reģionālā vide vienlaikus ir īpaši dinamiska un nestabila, it sevišķi pēc arābu pavasara notikumiem, un tā kā Japānā kopējai dabas un kodolenerģijas katastrofai ir smagas sekas; tā kā jaunas problēmas rodas saistībā ar katru no piecām Komisijas darba programmas prioritātēm gan no turpmāk pieņemamo iniciatīvu viedokļa, gan no Komisijas kā Līgumu sargsuņa viedokļa,
Krīzes pārvarēšana
1. pauž nožēlu, ka pašreizējā pieeja, kas paredzēta ekonomiskās pārvaldības regulējuma paketē, joprojām ir nelīdzsvarota; norāda, ka, pieņemot ekonomiskās pārvaldības paketi, būtu jāstiprina dalībvalstu ekonomiskās politikas uzraudzība un jānodrošina efektīva ilgtspējīgas fiskālās konsolidācijas prasības ievērošana, kā arī jārada iespējas atrisināt makrofinansiālo nelīdzsvarotību saskaņā ar simetrijas principu; ir cieši pārliecināts, ka līdztekus šai paketei ir jānodrošina ievērojami lielāka dalībvalstu fiskālās politiskas koordinācija un harmonizācija, kā arī jāparedz papildu noteikumi un pasākumi, kas radītu jaunus ienākumus un saglabātu esošās mērķtiecīgās publiskās ilgtermiņa investīcijas, kuras veica, pamatojoties uz ierobežotu regulējumu, un mudinātu veikt jaunas, tādējādi nepieļaujot, ka jaunie noteikumi tiek īstenoti uz turpmāko paaudžu un visneaizsargātāko personu rēķina, un panākot ilgtspējīgu ekonomiku; uzskata, ka eiroobligācijas ir nepieciešamas, lai Eiropas ekonomiskā pārvaldība būtu līdzsvarota un būtu iedarbīgāka;
2. uzskata, ka Komisija neuzņēmās galveno lomu sociālās krīzes risināšanā un pieprasa paralēli ekonomiskajai pārvaldībai ņemt vērā sociālo dimensiju, cita starpā līdzsvarojot šobrīd vienpusējo fiskālo risinājumu, kas ir konstatēts gada izaugsmes pētījumā, un valsts reformu programmām paredzētos ieteikumus, tādējādi piemērojot Lisabonas līguma horizontālo klauzulu, kuras mērķis ir panākt iedzīvotāju sociālo progresu un labklājību;
3. uzskata, ka krīze nevar kalpot par ieganstu, lai pārveidotu mūsu sabiedrības attīstības modeli, kas ir vērsts uz augsti efektīvu ekonomiku, kuras pamatā ir atjaunojamie enerģijas avoti un ko neietekmē klimata pārmaiņas; uzsver nepieciešamību šim nolūkam nodrošināt politisko virzienu saskaņu, izstrādājot turpmākos ceļvežus, nozaru reformas, tiesību aktus un budžetus, piemēram, enerģētikas efektivitātes plānu un enerģētikas ceļvedi 2050. gadam, lauksaimniecības, kohēzijas un zivsaimniecības politikas reformas, izstrādājot Balto grāmatu par transportu, attīstības politiku, tirdzniecības noteikumiem u. c.;
Darbvietu skaita pieauguma nodrošināšana no jauna, paātrinot reformu programmas „Eiropa 2020” īstenošanu
Finanšu regulējums
4. Attiecībā uz finanšu regulējumu norāda, ka līdztekus finanšu sistēmas stiprību un spēju amortizēt zaudējumus nodrošinošiem pasākumiem ir jāveic arī pasākumi, ar kuriem aptur riska pieaugumu un mazina neveiksmju radītās izmaksas; šajā sakarībā uzsver vajadzību bankās labāk uzraudzīt riska pieaugumu, nodalīt bankas darbību un pārējo ekonomisko darbību un vajadzību pēc konkrētiem priekšlikumiem, lai pārvarētu banku kļūdas reglamentētā veidā; turklāt šajā sakarībā uzsver vajadzību reglamentēt tādu struktūru darbību, kas ir cieši saistītas ar banku sistēmām un nodrošina līdzīgu funkciju veikšanu, bet uz kurām neattiecas bankām piemērojamie noteikumi (ēnu banku darbība);
5. uzsver, ka euro krīzes pārvarēšanai ir nepieciešama visaptveroša un stingra reakcija; uzskata, ka, lai šādi reaģētu, ir nepieciešama atbilstoša privāto kreditoru iesaistīšanās un jo īpaši ir nepieciešama Grieķijas publiskā parāda reglamentēta restrukturizācija, ko īstenotu vienlaikus ar labi pārdomātu euro zonas obligāciju apmaiņas plānu; uzsver, ka šāds regulējums ir cieši saistīts ar Eiropas banku sistēmas risinājuma mērķtiecīgo regulējumu, kura pamatā ir taisnīga izmaksu un risku radītā sloga izlīdzināšana;
Atjautīga, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme
6. uzsver, ka precīza apņemšanās sasniegt dažādās politikas jomās uzstādītos mērķus un paredzēt atbilstošas budžeta apropriācijas rada sabiedrībai iespējas efektīvi apmainīties ar resursiem;
7. prasa 2011. gadā publicēt ilgi gaidīto vides inovāciju rīcības plānu; mudina Komisiju to izstrādāt tā, lai tas būtu mērķtiecīgs un visaptverošs un galvenokārt attiektos uz atbalstu MVU nolūkā palīdzēt tiem atrisināt resursu efektivitātes problēmu;
8. prasa izstrādāt tādas pētniecības un jauninājumu kopējo stratēģisko regulējumu, kurā galvenā vērība būtu pievērsta pārejai uz resursu ziņā efektīvu sabiedrību, uzlabojot daudzdisciplināro pieeju, palielinot mazāku dalībnieku dalību un nodrošinot atvērtāku jauninājumu sistēmu darbību;
9. mudina Komisiju noraidīt visus mēģinājumus, izstrādājot turpmāko pētniecības pamatprogrammu (paredzēta 2020. gadā), aizsardzībai domātus pētījumus saistīt ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) darbību.
10. aicina Komisiju, sagatavojot 2050. gada enerģētikas ceļvedi, paredzēt vismaz vienu scenāriju, saskaņā ar kuru tiktu īstenota gandrīz 100 % uz atjaunojamiem enerģijas avotiem balstīta ekonomika; pauž neapmierinātību par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz energoefektivitātes direktīvu, jo šajā priekšlikumā nav paredzēts līdz 2020. gadam samazināt kopējo enerģijas patēriņu par 20 % salīdzinājumā ar šodienas patēriņu, un šajā sakarībā atgādina savu prasību noteikt saistošus enerģijas efektivitātes mērķus, kas būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam;
11. joprojām ir cieši pārliecināts, ka kodolenerģijai nav vietas turpmākajā ilgtspējīgajā energoapgādes sistēmā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību nodrošināt maksimālos drošības standartus laikā, kad notiks pakāpeniska kodolenerģijas jaudu likvidācija; mudina Komisiju saistībā ar ES rīcību radioaktīvi piesārņotas pārtikas jomā, ko tā veic pēc Fukušimas katastrofas, iesniegt priekšlikumu, ar kuru groza maksimālo līmeņu regulējumu kodolavāriju gadījumā un groza lielākā pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus;
12. pauž nožēlu, ka Komisija nav neko darījusi likumdošanas jomā, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, neskatoties uz uzskatāmiem pierādījumiem, ka attiecībā uz konstatētām problēmām ir jārīkojas steidzami gaisa kvalitātes, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības, klimata pārmaiņu vai nanomateriālu drošības jomā; norāda, piemēram, ka nokavētie pārskati vai novēlota saistību uzņemšanās par valstij noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju, F-gāzēm, troksni reglamentējošiem tiesību aktiem, aviācijas NOx emisiju ietekmi uz klimatu, patērētājiem paredzēto informāciju par automobiļu degvielas ekonomiju un CO2 izmešiem, pašgājēju iekārtu, kas nav autotransports, emisiju robežvērtībām un iekštelpu gaisa kvalitātes jomā pieņemtajiem tiesību aktiem;
13. mudina Komisiju vairāk darboties likumdošanas jomā un pilnībā izmantot savas tiesības ierosināt tiesību aktus, un neļaut atsevišķām dalībvalstīm kavēt šo tiesību izmantošanu; jo īpaši pauž cerību, ka Komisija pabeigs priekšlikumu par 30 % siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķi 2020. gadam, lai laikus veiktu nepieciešamās korekcijas līdz nākamajam emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saistību periodam;
14. pauž nožēlu par virkni iniciatīvu, kas ir paredzētas 2011. gadā vai pat agrāk, līdz ar to mudina tās ņemt vērā, izstrādājot 2012. gada darba programmu, īpaši par „zaļajām” darbvietām un prasmēm un darbvietu radīšanu, par Eiropas Kvalitatīvas prakses hartu, darba laika direktīvas grozīšanu, tiesību aktiem, kas attiecas uz vienotā tirgus aktu un sociālās ietekmes novērtējumu; turklāt papildus apsolītajai direktīvas par norīkoto darbinieku īstenošanas direktīvu grozīšanai prasa grozīt arī pašu norīkoto darbinieku direktīvu;
15. uzsver, ka steidzami ir jārisina bezdarba problēma, jo īpaši jauniešu bezdarba problēma, un šajā sakarībā prasa Komisijai cita starpā nodrošināt, lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu jaunatnes garantiju iniciatīvu; turklāt aicina Komisiju iesniegt pamatdirektīvas priekšlikumu par minimālajiem ienākumiem, kurā būtu definēti minimālo ienākumu sistēmu atbilstības un pieejamības nosacījumu vispārējie standarti un rādītāji un tādu politikas virzienu efektivitātes novērtējuma kopējie rādītāji un kritēriji, kurus īsteno, lai novērstu un apkarotu nabadzību un ievērotu ikvienas personas tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi;
16. pauž nožēlu par to, ka Komisijas Baltajā grāmatā par transportu minētie principi neatbilst no tās izrietošajiem tiesību aktiem, kas izpaužas, piemēram, pasažieru tiesībās, kuru daudzās nepilnības apgrūtina pasažieru iespējas izmantot savas tiesības vai īstenot Eurovignette direktīvu, kurā pietiekamu kritēriju trūkums nekādā ziņā neuzlabo vides rādītājus;
Nākamā daudzgadīgā finanšu shēma un reformu paketes
17. atgādina, ka ES budžeta sakarībā ir jāpārdomā ES politiskās prioritātes, ar kurām būtu jāpanāk ilgtspējīgas ekonomiku tuvinošas izmaiņas; atkārto vajadzību izbeigt atmaksājamo summu izmaksu un noteikt jaunus pašu resursus, piemēram, finanšu darījumu nodokli, lai budžeta debates neierobežotu ar valstu (neto) iemaksu tuvredzīgo perspektīvu un palielinātu ES investīcijas, ar kurām palīdz sasniegt stratēģiju „Eiropa 2020” un ES enerģijas un klimata mērķus 2050. gadam.
18. kategoriski prasa, lai kopējo lauksaimniecības politikas reformu īstenotu, ņemot vērā nepieciešamību pēc ilgtspējīgas lauku saimniekošanas un pārtikas sistēmām, un brīdina Komisiju pārtraukt agrāko tiešo maksājumu praksi un turpināt īstenot integrētās lauku attīstības politiku;
19. cer uz turpmāko sadarbību ar Komisiju un Padomi, veicot dziļas un radikālas reformas kopējās zivsaimniecības politikas jomā un mudina Komisiju atstāt spēkā mērķi par zivju krājumu saglabāšanu lielā apmērā — tā, lai tie būtu lielāki par tiem, kas nepieciešami, lai izpildītu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjoma prasību; pauž bažas par ietekmi uz zivju krājumiem un zvejas kopienām, ja tiks privatizētas nozvejas tiesības; atgādina, ka normalizācijas plāni ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, un pauž nožēlu par Padomes nevēlēšanos piemērot šo plānu pieņemšanas parasto procedūru, kas šo plānu pieņemšanu ir novedis strupceļā;
20. atzinīgi vērtē paziņojumu par kohēzijas politikas nozīmību no ilgtspējīgas attīstības viedokļa, jo tajā ir nepārprotami ir minēta finansējuma programmu tūlītēja saskaņošana ar resursu efektivitātes prasību; kategoriski prasa, lai kohēzijas politikas tiesību aktu paketē tiktu iekļauti pasākumi, ar kuriem kohēzijas politiku visos posmos padara videi draudzīgu, piemēram, paredzot vides un klimata tiesību aktos ex ante nosacījumus, budžeta izdevumu izstrādē par prioritātēm vairāk nosakot ilgtspējīgu attīstību un „zaļo” ekonomiku un projektu atlasē nepārprotami definējot izdevumus un ietekmes uz klimatu noteikšanas līdzekļus;
21. aicina Komisiju, iesniedzot jaunu priekšlikumu, risināt problēmu saistībā ar Padomes šķēršļiem Solidaritātes fonda jautājumā;
22. uzskata, ka saistībā ar kvalitatīvu produktu tiesību kopumu ir nepieciešami turpmāki pasākumi attiecībā uz produktu identifikāciju un izcelsmi, sasaistot kvalitatīvu produktu ražošanu ar vispārējo mērķi saglabāt bioloģisko daudzveidību; turklāt uzskata, ka saistībā ar „piena tiesību aktu kopumu” Komisijai ir jārīkojas aktīvāk, lai novērstu jaunu krīzi, un tādēļ ir jāierosina pasākumi, kas orientēti uz sīkzemniekiem, mazāk attīstītajiem reģioniem un reģioniem, kuros nav aramzemes;
23. mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai aizliegtu tādu produktu laišanu tirgū, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem, un iesniegt jaunu tiesību aktu priekšlikumu par jauniem pārtikas produktiem, ņemot vērā iepriekšējā (nesekmīgajā) likumdošanas procedūrā EP paustās nostājas; turklāt mudina Komisiju, ievērojot Vides padomes 2008. gada 4. decembra sanāksmes secinājumus, nodrošināt, ka tiek pienācīgi īstenoti noteikumi, kas paredzēti direktīvā par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, jo īpaši prasības, kas attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējumu;
24. uzskata, ka daudzie nekvalitatīvie reģistrācijas dokumenti saistībā ar REACH un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) pasākumi attiecībā uz reģistrācijas dokumentācijas atbilstības nodrošināšanu, kuri bijuši ļoti ierobežoti, var būtiski apdraudēt REACH kopumā; tādēļ aicina Komisiju un ECHA veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu reģistrācijas dokumentācijas kvalitāti, kas ir viens no priekšnoteikumiem REACH sekmīgai īstenošanai;
25. iekšējā tirgus, pakalpojumu, brīvas preču aprites un patērētāju tiesības aizsardzības jomā jo īpaši uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt publiskā iepirkuma noteikumus, lai uzlabotu apstākļus ilgtspējības kritēriju piemērošanai, tiesību aktu priekšlikumus par piekļuvi banku pamatpakalpojumiem, profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un — ne mazāk svarīgi — efektīvas tirgus uzraudzības sistēmas, kas ir ciešā saistībā arī ar direktīvas par produktu vispārēju drošību pārskatīšanu un muitu;
26. kopumā pauž gandarījumu par Komisijas sekmēm informācijas sabiedrības jautājumā un norāda, ka digitāla vienotā tirgus izveide un viesabonēšana 2012. gadā būs prioritāri jautājumi;
27. mudina Komisiju nekavējoties ierosināt solīto reformu saistībā ar autortiesību aģentūrām intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kolektīvo tiesisko aizsardzību; turklāt sagaida, ka Komisija iesniegs tiesību aktu priekšlikumus civiltiesību, komerctiesību un procesuālo tiesību jomā, kā arī intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomā, kā tika norādīts strukturētajā dialogā;
Pilsoņu programmas veicināšana
28. pauž bažas par to, ka netiek pareizi īstenots pašreizējais tiesību kopums patvēruma jomā (Dublinas, Eurodac tiesību aktu kopums, uzņemšanas procedūra un kvalifikācijas direktīva patvēruma meklētāju aizsardzībai), un tas nozīmē, ka netiek garantēti kopējie Eiropas standarti, tādējādi arī apdraudot solidaritāti; atgādina, ka līdz 2012. gadam ir jāievieš kopēja Eiropas patvēruma sistēma;
29. pauž nožēlu par pāris dalībvalstu pašreizējiem centieniem ar nacionālistiskām programmām apdraudēt Šengenas sistēmu; prasa Komisijai aktīvi aizsargāt Šengenas acquis un Šengenas Robežu kodeksu, kā arī ievērot Lisabonas līgumā paredzētās procedūras; aicina arī saistībā ar „arābu pavasari” uzlabot migrācijas aizsardzības dimensiju, dalībvalstīm apliecinot solidaritāti ar ES dalībvalstīm un arābu valstīm;
30. pauž bažas par Komisijas pieeju attiecībā uz ietekmes novērtējumiem no pamattiesību aspekta, kura ir balstīta uz šauru Hartas 51. panta 1. punkta interpretāciju un ir koncentrēta uz to, lai pēc iespējas vairāk ierobežotu Hartas darbības jomu un Komisijas juridisko un politisko atbildību tās īstenošanā; uzsver to principu un tiesību universālumu un nedalāmību, kas ietverti Hartā, kura tagad ir kļuvusi juridiski saistoša, un tādēļ aicina visos likumdošanas procesa posmos veikt vispārēju obligātu novērtējumu par Hartas noteikumu ievērošanu;
31. aicina steidzami veikt pielāgojumus atbilstīgi Lisabonas līgumam attiecībā uz Eiropolu un Eurojust, lai garantētu demokrātisko pārraudzību; norāda uz to, ka ir steidzami jāveic visi pasākumi saistībā ar aizdomās turēto tiesībām kriminālprocesā, lai līdzsvarotu tiesu lēmumu savstarpējo atzīšanu; turklāt aicina izveidot vienotu datu aizsardzības sistēmu, lai nodrošinātu iespējas īstenot policijas un tiesu iestāžu sadarbību un pamattiesību ievērošanu „viedo robežu” sistēmā un terorisma apkarošanā;
32. pauž nožēlu, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta prasību izstrādāt visaptverošu stratēģiju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu; mudina Komisiju nepadoties dalībvalstu spiedienam jautājumā par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu; turklāt aicina Komisiju veikt turpmākos pasākumus saistībā ar strukturētajā dialogā noteiktajām iniciatīvām attiecībā uz darba, ģimenes un privātās dzīves saskaņošanu, sieviešu iesaisti lēmumu pieņemšanā un migranšu un viņu bērnu iesaistīšanu veselības aizsardzības sistēmā un efektīvi rīkoties, pārskatot tiesību aktus saistībā ar principa par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem īstenošanu un sagatavojot jaunu tiesību akta priekšlikumu par paternitāti, adopciju un apgādātāja atvaļinājumu;
33. norāda, ka darbs saistībā ar nākamās paaudzes atsevišķām konkrētām programmām mūžizglītības, jauniešu kultūras un plašsaziņas līdzekļu jomā ir prioritārs, jo visas šīs programmas ir devušas pievienoto vērtību; sagaida, ka Komisija arī turpmāk pildīs savas saistības attiecībā uz kultūras un valodu daudzveidības nodrošināšanu; aicina Komisiju turpināt atbalstīt Europeana attīstību gan reglamentējošo noteikumu, gan finansējuma ziņā, kā arī censties rast kvalitatīvus un ilgtspējīgus risinājumus visos autortiesību jautājumos māksliniekiem un autoriem, kas veido tiešsaistes saturu;
34. atgādina par iepriekš izteikto prasību, proti, nodrošināt Eiropas politiskajām partijām un fondiem tiesisko regulējumu, kas tiem dotu iespēju iegūt juridiskas personas statusu saskaņā ar ES tiesību aktiem, nevis saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tie ir reģistrēti vai atzīti; uzskata, ka šajā tiesiskajā regulējumā vienlaikus varētu noteikt arī minimālās prasības attiecībā uz to darbību un struktūru; norāda uz to, ka šajā sakarā ir paredzējis izstrādāt tiesību akta priekšlikumu, ko iesniegt Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. panta noteikumiem;
Eiropa pasaulē
35. pauž pārliecību, ka saistībā ar ārējo finanšu instrumentu nākamo paaudzi augstajai pārstāvei / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei vajadzētu izveidot efektīvu instrumentu ārlietu jomā, ar kuru varētu ņemt vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, kā arī izmaiņas pasaulē, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm; turklāt uzskata, ka vajadzētu rast risinājumu, lai novērstu pašreizējo finansējuma trūkumu pārejas posmā starp ārkārtas palīdzību un palīdzību attīstības jomā, izveidojot instrumentu ierobežotai, bet ātrai līdzekļu izmaksai;
36. uzsver, ka papildus pieejas maiņai attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, kas saistīta ar norisēm Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, būs jāapspriež jaunas paaudzes EKP rīcības plāni demokrātiskas pārejas un reformas īstenošanai un būs nepieciešama skaidrāka salīdzinošās novērtēšanas metodoloģija to novērtēšanai; šajā sakarā atgādina, ka ir jāuzlabo starptautisko nolīgumu juridiski saistošo cilvēktiesību klauzulu efektivitāte, iekļaujot īstenošanas mehānismu, un ka, izveidojot pilsoniskās sabiedrības uzraudzības mehānismu, pilsoniskajai sabiedrībai ir tieši jāpiedalās labas pārvaldības procesos un jāiesaistās nolīgumu izstrādes un īstenošanas novērtēšanas procesā;
37. uzsver, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) pārskatīšanā ir jāsaglabā EIDHR unikālās iezīmes, jo īpaši tas, ka šo instrumentu var izmantot bez uzņēmējas valsts piekrišanas, un tā sniegtās iespējas atbalstīt cilvēktiesību un demokrātijas projektus valstīs, kurās cilvēktiesību aizsardzības stāvoklis vērtējams negatīvi, tostarp īpašus pasākumus cilvēktiesību aizstāvjiem; uzskata, ka paredzētajam Eiropas Demokrātijas fondam un iespējamajam pilsoniskās sabiedrības instrumentam nevajadzētu aizstāt EIDHR vai dublēt tā darbu;
38. prasa veikt pasākumus saistībā ar Parlamenta ziņojumiem par novatoriskiem finanšu instrumentiem un par nodokļiem un attīstību; prasa arī saistībā ar paziņojumu par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jautājumos iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai papildus risinātu problēmas saistībā ar nodokļu oāzēm, nelegālām kapitāla plūsmām un nepareizu cenu noteikšanu, kā arī priekšlikumus preču radīto ienākumu stabilizēšanai; turklāt aicina ar likumdošanas iniciatīvu juridiski saistošā veidā viest pārredzamību ieguves rūpniecības nozarē;
39. aicina Komisiju rīkoties saistībā ar strukturētajā dialogā noteiktajām Parlamenta prasībām attiecībā uz humāno palīdzību, katastrofu riska mazināšanu, neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti un palīdzību ar pārtiku;
40. aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci rūpīgi izvērtēt ES un dalībvalstu pārstāvniecību pašreizējo struktūru trešās valstīs un ierosināt, kā racionalizēt un vienveidot Eiropas diplomātiskos un konsulāros dienestus, lai nodrošinātu saskaņotāku politikas darba kārtību, budžeta ietaupījumus un saskaņotāku priekšstatu par ES gan Eiropas Savienības, gan trešo valstu iedzīvotājiem;
41. pauž nožēlu par kavēšanos tirdzniecības jomā attiecībā uz saskaņošanu ar Lisabonas līgumu; norāda, ka vispārējo preferenču sistēmas pārskatīšanā būtu jāievēro attīstības politikas saskaņotības princips un jāņem vērā jaunattīstības valstu intereses un bažas; uzsver nepieciešamību izmantot finanšu, ekonomikas, klimata, pārtikas un enerģētikas krīzē gūtās atziņas, lai veiktu reformas attiecībā uz pasaules tirdzniecības noteikumiem, tostarp pārveidotu tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai cīnītos pret sociālo un vides dempingu;
Īstenošana
42. mudina Komisiju īstenot savas pilnvaras un uzdevumu uzsākt pienākumu neizpildes procedūru pret dalībvalstīm, kas nav izpildījušas ES tiesību aktos paredzētu pienākumu; atgādina, ka pārkāpumu izskatīšanas procesos īstenojot diskrecionāro varu, kas Komisijai ir piešķirta ar Līgumiem, ir jāievēro tiesiskums, prasība par pārredzamību un atklātumu, kā arī proporcionalitātes princips, un tā nekad nedrīkst apdraudēt šīs varas sākotnējo mērķi — nodrošināt savlaicīgu un pareizu ES tiesību piemērošanu; mudina Komisiju nodrošināt, ka iedzīvotāji / sūdzību iesniedzēji netiek ignorēti saistībā ar ES tiesību aktu ievērošanu, un prasa Komisijai ierosināt procesuālo kodeksu regulas veidā, ievērojot LESD 289. pantu, kas paredz „atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu”;
43. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.