Rezolūcijas priekšlikums - B7-0396/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0396/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gatavošanos Krievijas Valsts domes vēlēšanām decembrī

4.7.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Rebecca Harms, Werner Schulz, Bart Staes, Raül Romeva i Rueda Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0396/2011

Procedūra : 2011/2752(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0396/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0396/2011
Pieņemtie teksti :

B7‑0396/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Krievijas Valsts domes vēlēšanām decembrī

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, it īpaši 2011. gada 17. februāra rezolūciju par tiesiskumu Krievijā un 2011. gada 9. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Ņižņijnovgorodā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš stājās spēkā 1997. gadā un ir pagarināts līdz brīdim, kad to aizstās jauns nolīgums,

–   ņemot vērā 2008. gadā uzsāktās un vēl notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurā būs iekļauta jauna vispārēja ES un Krievijas attiecību sistēma, kā arī ņemot vērā 2010. gadā uzsākto partnerību modernizācijai,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām, jo īpaši pēdējo tikšanos, kas notika 2011. gada 4. maijā,

–   ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 22. jūnija paziņojumu par partiju reģistrāciju Krievijā,

–   ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 24. maija paziņojumu par Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva lietām,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā, lai gan arvien pieaug savstarpējā tirdznieciskā un ekonomiskā atkarība, ES un Krievijas attiecību progress ir neliels, jo pastāv nesaprašanās un neuzticība attiecībā uz politikas un ekonomikas pamatjautājumiem, kas ir atturējuši abas puses no patiesas stratēģiskās partnerības veidošanas;

B.  tā kā jaunais nolīgums, kas aizvieto 1997. gada partnerības un sadarbības nolīgumu, varētu nodrošināt vispārēju sistēmu dziļākām un spēcīgākām attiecībām, ja vien sarunas notiek labticīgā gaisotnē un abas puses pilnībā ievēro visas saistības;

C. tā kā, lai gan no Krievijas varas iestāžu puses ir novērojama pozitīvāka pieeja, Krievijas Federācijā joprojām ir apdraudētas vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības un bieži tiek ierobežotas un kavētas cilvēktiesību aizstāvju, neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, politisko oponentu, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu un parasto iedzīvotāju iniciatīvas un darbības;

D. tā kā vairākas pēdējo gadu tiesas prāvas un tiesvedība, tostarp nesenās Mihaila Hodorkovska un Platona Ļebedeva lietas, radīja šaubas par Krievijas Federācijas tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti; tā kā politiska iejaukšanās, procesuāli trūkumi, korupcija, noslēgtība, negodīgums un liecinieku iebiedēšana joprojām ir nopietns taisnīgas tiesvedības kavēklis Krievijā;

E.  tā kā 2011. gada 22. jūnijā Krievijas Tieslietu ministrija lēma, ka Tautas brīvības partijas (PARNAS) oficiālas reģistrācijas iesniegums neatbilst dažām juridiskajām prasībām Krievijas likumos, un tādēļ to noraidīja, neļaujot partijai piedalīties decembra Valsts domes vēlēšanās un, visticamāk, arī Krievijas prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2012. gada martā;

F.  tā kā 2011. gada 12. aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa kritizēja apgrūtinošo politisko partiju reģistrācijas procedūru Krievijā;

G. tā kā gaidāmās vēlēšanas Krievijā būs rādītājs starptautiskajai kopienai, vai Krievijas vēlēšanu likums atbilst starptautiskajām un Eiropas normām un standartiem, kā arī rādītājs, kas raksturo Krievijas demokrātisko notikumu attīstību un tiesiskuma situāciju;

H. tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās un spriedumos ir nosodījusi Krievijas Federāciju par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā spriedumu izpilde joprojām ir galēji nepietiekama; tā kā par to, ka netiek īstenoti spriedumi, lielā mērā ir atbildīgas tiesībsargājošās iestādes un varas iestādes;

I.   tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes locekle ir apņēmusies ievērot un aizsargāt demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesības;

J.   tā kā daudzos gadījumos Krievijas prezidents ir solījis stiprināt tiesiskumu, apgalvojot, ka viņa uzdevums ir izveidot pilnībā neatkarīgas un modernas tiesas, kas atbilstu valsts ekonomiskās attīstības līmenim,

1.  mudina Krievijas varas iestādes darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu taisnīgu un vienādu attieksmi pret visiem kandidātiem un partijām atlikušajā laikā līdz 2011. gada parlamentārajām vēlēšanām atbilstoši standartiem, ko Krievija pieņēmusi kā Eiropas Padomes un EDSO locekle;

2.  šajā sakarībā aicina veikt būtisku turpmāko rīcību, proti, mazināt jaunu partiju reģistrācijas šķēršļus, lai visiem kandidātiem un partijām vēlēšanu kampaņas laikā nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus un piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem; atkārto savu aicinājumu Krievijas iestādēm atļaut starptautiskajām vēlēšanu novērošanas misijām sākt darbu jau agrīnākā posmā;

3.  pauž dziļu nožēlu par atteikumu reģistrēt Tautas brīvības partiju, kas līdz ar to nopietni apdraud politiskā plurālisma un biedrošanās brīvības principus, kuri ir patiesas demokrātijas nepieciešami elementi, un stingri nosoda varas iestāžu spiedienu vietējā līmenī ar mērķi iebiedēt PARNAS atbalstītājus;

4.  atkārtoti pauž uzskatu, ka demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām jābūt neatņemamai sastāvdaļai jaunajā pamatnolīgumā, it īpaši noformulējot un iekļaujot tajā efektīvu un funkcionālu cilvēktiesību klauzulu;

5.  uzsver, ka patiesu stratēģisko partnerību var attīstīt vienīgi, pamatojoties uz kopējām vērtībām, un ka turpmākām ES un Krievijas attiecībām jābūt saistītām ar centieniem stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu Krievijā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Ņižņijnovgorodā beigās sniegtajā paziņojumā ES uzsvēra cilvēktiesību kā divpusējo attiecību būtiska elementa nozīmību un apgalvoja, ka ir jāmaina ES un Krievijas cilvēktiesību apspriežu kārtība, lai tās būtu efektīvākas, un uzsvēra vajadzību ievērot starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kā arī saistībā ar plurālismu un brīvām un taisnīgām vēlēšanām, un pauda cerību, ka Krievija uzaicinās Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju (ODIHR) vēlēšanu novērošanu sākt agrāk; šajā sakarā sagaida, ka Krievijas varas iestādes sekos paraugam;

7.  aicina Krievijas valdību neatkarīgi no starptautiskās novērošanas misijas darba atļaut arī domes vēlēšanu neatkarīgu, objektīvu vietējo novērošanu, ko veic pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai iegūtu regulāru un objektīvu informāciju par visiem vēlēšanu kampaņas posmiem, sākot no 2011. gada septembra pirmajām dienām;

8.  uzskata, ka Krievijas tiesu iestāžu neatkarības trūkums ir nesodāmības un netaisnīguma pašā pamatā, un pauž bažas par informāciju par politiski motivētām tiesas prāvām, netaisnīgām procedūrām un spriedumiem, kas atkarīgi no varas iestāžu interesēm un neveiksmīgām tādu nopietnu noziegumu kā slepkavību, ļaunprātīgu izmantošanu un citu vardarbību izmeklēšanām;

9.  atgādina, ka Krievijas tiesību aktus par politiskajām partijām ir grūti saprast un birokrātijas darbiniekiem ar tiem ir viegli manipulēt un interpretēt tā, kā vajadzīgs, un ka tas rada tradīciju izmantot dažādus birokrātiskus noteikumus kā instrumentu mērķu sasniegšanai; norāda, ka politisko partiju un kandidātu sarakstu reģistrācija ir izrādījusies ļoti svarīga iepriekšējās vēlēšanās un ka Krievijas varas iestādēm un vadītājiem ir bijis vairāk laika nekā nepieciešams lai uz vēlēšanām nodrošinātu likumdošanas un administratīvu sistēmu, kas pareizas īstenošanas gadījumā atbilstu starptautiskajiem un Eiropas standartiem; sagaida, ka iespējamās pārsūdzības tiesā rezultātā opozīcijas partijas varētu reģistrēties un piedalīties vēlēšanu kampaņā;

10. mudina Eiropas Padomi apsvērt, vai nesenais lēmums ierobežot biedrošanās un politisko uzskatu paušanas brīvību nav pretrunā Krievijas saistībām, un pārbaudīt, vai likumi un to praktiskā īstenošana atbilst Eiropas Padomes standartiem; atgādina, ka Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai ir tiesības neapstiprināt to deputātu mandātus asamblejā, kas ievēlēti vēlēšanās, kuras tiek uzskatītas par neatbilstošām Eiropas standartiem;

11. pauž nožēlu, ka Maskavas un Sanktpēterburgas pilsētas iestādes jau sesto gadu pēc kārtas aizliedza homoseksuālistu gājienus, neievērojot saistības, ko uzliek Eiropas Padomes locekļa statuss, proti, aizsargāt biedrošanās brīvību, un nepildot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurā noteikts, ka Krievijai šādi sabiedriskie pasākumi ir jāatļauj;

12. atzinīgi vērtē Krievijas puses vēlmi atklāti un konstruktīvi iesaistīties to galveno jautājumu risināšanā, ko ES pārstāvji izvirzīja 4. maija apspriedē par cilvēktiesībām; aicina šo procesu uzsākt, tajā sniedzot ieguldījumu Eiropas Parlamentam un Valsts domei, kā arī piedaloties attiecīgajām Krievijas iestādēm, tostarp Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī cilvēktiesību jomas NVO, neatkarīgi no tā, vai dialogs notiek Krievijā vai kādā ES dalībvalstī; uzsver nepieciešamību uzturēt ciešas saiknes ar pilsonisko sabiedrību Krievijā un saglabāt atbalsta programmas tās attīstībai; pauž nopietnas bažas par NVO un cilvēktiesību aizstāvju statusu Krievijā; atzinīgi vērtē Krievijas Ārlietu ministrijas lēmumu iecelt īpašu uzdevumu vēstnieku cilvēktiesību jautājumu risināšanai;

13. aicina Krievijas varas un tiesu iestādes pilnībā pildīt visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un aizstāvēt prasītājus no vajāšanas un draudiem; uzsver, ka jāveic neatkarīga un rūpīga izmeklēšana lietās, par kurām Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskata, ka iepriekšējā izmeklēšana tajās nav bijusi pienācīga;

14. šajā sakarībā pauž nopietnas bažas par likumprojektu, kas pašlaik tiek apspriests domē un kas ļautu Krievijas tiesām dažās jomās ignorēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus;

15. aicina Polijas prezidētās Padomes priekšsēdētāju, Eiropadomes priekšsēdētāju un augsto pārstāvi tuvākajos mēnešos sarunas ar Krieviju par jauno nolīgumu veikt uzmanīgi, jo jebkāda apjomīgāka virzība ir jāatliek līdz laikam, kad tiks izanalizēts domes vēlēšanu process un 2012. gada prezidenta vēlēšanu norise;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.