Rezolūcijas priekšlikums - B7-0452/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0452/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par gatavošanos Krievijas Valsts domes vēlēšanām decembrī

4.7.2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu

Hannes Swoboda, Véronique De Keyser, Knut Fleckenstein, Kristian Vigenin, Pino Arlacchi S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0396/2011

Procedūra : 2011/2752(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0452/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0452/2011
Pieņemtie teksti :

B7‑0452/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos Krievijas Valsts domes vēlēšanām decembrī

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kurš stājās spēkā 1997. gadā un ir pagarināts līdz tā aizstāšanai ar jaunu nolīgumu,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kurš paredzētu jaunu vispārēju sistēmu ES un Krievijas attiecībām, kā arī 2010. gadā sākto Partnerību modernizācijai,

–   ņemot vērā tā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju un par ES un Krievijas attiecībām, jo īpaši 2011. gada 9. jūnijā pieņemto rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Ņižņijnovgorodā,

–   ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām, jo īpaši pēdējo šādu sanāksmi 2011. gada 4. maijā,       

–   ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 22. jūnija paziņojumu par partiju reģistrēšanu Krievijā,

–   ņemot vērā pienākumu ievērot demokrātijas principus, ko paredz Krievijas dalība Eiropas Padomē un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas parakstītājas statuss,

–   ņemot vērā nopietnās bažas, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2011. gada 12. aprīlī pauda par politisko partiju apgrūtinošo reģistrācijas procedūru Krievijā,

–   ņemot vērā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes Ņižņijnovgorodā 2011. gada 9. un 10. jūnijā rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A. tā kā ES un Krievijas attiecības pēdējo desmitgažu laikā ir nemitīgi kļuvušas ciešākas un to rezultātā ir panākta dziļa un visaptveroša ekonomiskā integrācija un iestājusies savstarpēja atkarība, kas nākotnē aizvien palielināsies;

B.  tā kā turpmākai abu partneru sadarbības attīstībai un intensitātes palielināšanai ir ārkārtīgi svarīgi noslēgt ES un Krievijas Federācijas stratēģiskās partnerības nolīgumu;

C. tā kā joprojām bažas rada tendences Krievijas Federācijā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību, kā arī vispārpieņemtu demokrātisku principu, normu un prakses ievērošanu; tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekli un līdz ar to ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus un cilvēktiesības;

D. tā kā politiskais plurālisms ir demokrātijas un modernās sabiedrības pamats un politiskās leģitimitātes avots;

E.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir nosodījusi Krievijas Federāciju par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem daudzās lietās un spriedumos un spriedumu izpilde joprojām ir nepietiekama;

F.  tā kā ES attiecībās ar Krievijas Federāciju ir svarīgi paust kopīgu nostāju, solidaritāti un vienotību un balstīt šīs attiecības uz abpusējām interesēm un kopīgām vērtībām,

1.  atkārtoti pauž pārliecību, ka Krievija vēl aizvien ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības partneriem stratēģiskās sadarbības veidošanā, ar kuru to vieno ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis cieši sadarboties kopīgajās kaimiņvalstīs, kā arī starptautiskā līmenī;

2.  ar bažām norāda, ka Krievijas Federācijā reģistrācija tika atteikta vēl vienai neatkarīgai politiskai partijai — Tautas brīvības partijai; atkārtoti pauž bažas par politisko partiju grūtībām reģistrēties vēlēšanām, grūtībām, kas būtiski ierobežo politisko konkurenci Krievijā, samazina vēlētājiem sniegtās izvēles iespējas un atklāj, ka šajā valstī joprojām ir reāli šķēršļi politiskajam plurālismam;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, EDSO, Eiropas Padomei un priekšsēdētājam, Krievijas federācijas valdībai un parlamentam.