Procedūra : 2011/2802(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0489/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0489/2011

Debates :

PV 15/09/2011 - 3
CRE 15/09/2011 - 3

Balsojumi :

PV 15/09/2011 - 6.6

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0390

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 182kWORD 128k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0488/2011
12.9.2011
PE472.670v01-00
 
B7-0489/2011

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu


par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli


Corien Wortmann-Kool, Peter Liese, Simon Busuttil PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības nostāju un apņemšanos, gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmei par nelipīgo slimību profilaksi un kontroli  
B7‑0489/2011

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā PVO 2008.–2013. gada Rīcības plānu par pasaules mēroga stratēģiju, lai apkarotu un kontrolētu neinfekcijas slimības(1),

 

–    ņemot vērā Pasaules Veselības Organizācijas 2006. gada 11 septembra rezolūciju par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli PVO Eiropas reģionā(2),

 

–       ņemot vērā ANO 2010. gada oktobra rezolūciju par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli (3),

 

–    ņemot vērā 2011. gada aprīlī pieņemto Maskavas deklarāciju par veselīgu dzīvesveidu un neinfekcijas slimību kontroli (4)

 

–    ņemot vērā Pasaules Veselības asamblejas 2011. gada maija rezolūciju par neinfekcijas slimībām(5)

 

–    ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli(6),

 

–    ņemot vērā PVO 2008. gada ziņojumu „Elpošanas orgānu hronisko slimību vispārējā uzraudzība, profilakse un kontrole”(7),

 

–    ņemot vērā Parmas deklarāciju un „Apņemšanos rīkoties”, ko PVO Eiropas reģiona dalībvalstis pieņēma 2011. gada martā(8),

 

–    ņemot vērā PVO 2011. gada Astūrijas deklarāciju(9),

 

–    ņemot vērā 2006. gada novembrī pieņemto Eiropas hartu par cīņu pret aptaukošanos(10),

 

–    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. un 179. pantu,

 

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu,

 

–    ņemot vērā 2007. gada 1. februāra rezolūciju „Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana – liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”(11) un 2008. gada 25. septembra rezolūciju par Balto grāmatu attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos,(12)

 

–    ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par rīcību sirds un asinsvadu slimību apkarošanai(13), 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(14) un 2006. gada 27. aprīļa deklarāciju par diabētu(15),

 

–    ņemot vērā savu 2008. gada 4. septembra rezolūciju par termiņa vidusposma pārskatu Eiropas rīcības plānam vides un veselības aizsardzības jomā periodam no 2004. līdz 2010. gadam,

 

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu,

 

–    ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti(16) un 2010. gada 6. maija rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES(17),

 

–    ņemot vērā tās 2010. gada 6. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība(18) un 2010. gada 6. maija rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu ,,Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus”(19),

 

–    ņemot vērā Padomes 2004. gada 2. jūnija lēmumu 2004/513/EK par PVO Pamatkonvencijas par smēķēšanas kontroli noslēgšanu(20),

 

–    ņemot vērā Padomes 2004. gada secinājumus sirds veselības veicināšanas jomā(21),

 

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)(22),

 

–     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK attiecībā uz Eiropas Kopienas septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads)(23),

 

–    ņemot vērā Padomes 2010. gada 7. decembra secinājumus „Inovatīvas pieejas hroniskām slimībām sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmās”(24),

 

–    ņemot vērā Padomes 2006. gada 22. jūnija secinājumus par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopīgām vērtībām un 2011. gada 6. jūnija secinājumus „Ceļā uz modernām, elastīgām un ilgtspējīgām veselības aprūpes sistēmām”(25),

 

–    ņemot vērā Padomes 2010. gada 10 maija secinājumus par ES lomu veselības jomā pasaules mērogā(26),

 

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar PVO datiem 86 % nāves gadījumu Eiropā izraisa neinfekcijas slimības;

 

B.   tā kā visizplatītākās neinfekcijas slimības ir sirds un asinsvadu slimības, vēzis, hroniskas plaušu slimības un diabēts, nemaz nerunājot par citām svarīgām neinfekcijas slimībām;

 

C.  tā kā sirds un asinsvadu slimības ir visbiežāk izplatītais nāves cēlonis, katru gadu pasaulē no tām mirst vairāk nekā 2 miljoni cilvēku; visizplatītākās sirds un asinsvadu slimības ir koronārā sirds slimība un infarkts; no pirmās mirst vairāk nekā trešā daļa (t.i. 741 000), bet no otrās — vairāk nekā ceturtā daļa (t.i. 508 000) visu sirds un asinsvadu slimnieku;

 

D.  tā kā vēzis ir otrs izplatītākais nāves cēlonis un skar 3–4 % no visiem iedzīvotājiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem šis rādītājs sasniedz jau 10–15 %, un aprēķini liecina, ka ES katru gadu 2,45 miljoniem cilvēku tiek diagnosticēts vēzis un attiecīgi reģistrēti 1,23 miljoni nāves gadījumu; tā kā Eiropā katru gadu bērnu skaits, kas saslimuši ar vēzi, palielinās vairāk par 1 %;

 

E.   tā kā tādas novēršamas hroniskas elpošanas orgānu slimības kā astma un hroniskā obstruktīvā plaušu slimība (HOPS) apgrūtina dzīvi miljoniem cilvēku Eiropā;

 

F.   tā kā nav Eiropas mēroga stratēģijas vai iniciatīvas, kas vispusīgi pievērstos diabētam (1. un 2. tips), lai gan aprēķini liecina, ka tas skar vairāk nekā 32 miljonus ES iedzīvotāju, un apmēram tikpat daudz iedzīvotāju cieš no glikozes tolerances izmaiņām, un pastāv ļoti liela varbūtība, kas tās var attīstīties par diabētu; sagaidāms, ka saistībā ar aptaukošanās epidēmiju, Eiropas iedzīvotāju novecošanos un citiem faktoriem, kas vēl ir jānosaka un par ko ir jāveic plašāki pētījumi, šis skaitlis līdz 2030. gadam varētu palielināties par 16 %;

 

G.  tā kā četri faktori, kas izraisa lielāko daļu no hroniskajām neinfekcijas slimībām, ir tabaka, nelīdzsvarots uzturs, alkohols un nepietiekama fiziska aktivitāte un tā kā vides piesārņotāju iedarbība ir piektais svarīgākais vērā ņemamais faktors;

 

H.  tā kā tabaka ir galvenais cēlonis nāves gadījumiem, ko varētu novērst, un tā nogalina katru otro ilglaicīgo smēķētāju;

 

I.    tā kā alkohola lietošana, barības vielu un fiziskās aktivitātes nepietiekamība var ievērojami palielināt risku saslimt ar dažām sirds un asinsvadu slimībām, vēža un diabēta formām;

 

J.    tā kā arvien vairāk tiek uzskatīts, ka fiziskajai aktivitātei ir liela nozīme neinfekcijas slimību profilaksē;

 

K.  tā kā lielāko daļu hronisko neinfekcijas slimību var novērst, jo īpaši samazinot tādus būtiskākos riska faktorus kā smēķēšana, nelīdzsvarots uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte, alkohola lietošana un dažu ķīmisko vielu ietekme; tā kā iedarbīga vides politika, tostarp spēkā esošo tiesību aktu un standartu īstenošana, varētu būtiski uzlabot profilakses pasākumus;

 

L.   tā kā lielākajai daļai neinfekcijas slimību ir vienādas izpausmes formas, piemēram, hroniskas sāpes un garīgās veselības traucējumi, kas tiešu ietekmē pacientus un viņu dzīves kvalitāti, un tās būtu jānovērš, izmantojot vispārēju horizontālu pieeju, tādējādi uzlabojot veselības aizsardzības sistēmas izmaksu lietderību šo slimību ārstēšanā;

 

M.  tā kā slimību profilakses iespējas netiek pilnībā izmantotas, lai gan ir pierādīts, ka neinfekcijas slimību profilakses stratēģijas valsts mērogā rada izmaksu ietaupījumus;

 

N.  tā kā mūsdienās slimību ārstēšanai tērē 97 % no veselības aizsardzības izdevumiem, bet tikai 3 % iegulda profilakses pasākumos, un tā kā neinfekcijas slimību ārstēšana un pārvaldes izmaksas ārkārtīgi pieaug, jo arvien pieejamāka kļūst diagnosticēšana un ārstēšana;

 

O.  tā kā PVO uzskata neinfekcijas slimību pieaugumu par epidēmiju un paredz, ka līdz 2030. gadam šī epidēmija prasīs 52 miljonu cilvēku dzīvības;

 

P.   tā kā Pasaules Ekonomiskā Foruma un Harvardas Sabiedrības veselības skolas (Harvard School of Public Health) aprēķini liecina, ka pasaules ekonomika laika posmā no 2005. līdz 2030. gadam neinfekcijas slimību dēļ nesaražos produkciju EUR 25 miljardu apjomā(27);

 

Q.  tā kā neinfekcijas slimības varētu aizkavēt stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un ierobežot cilvēku tiesības dzīvot veselīgu un ražīgu dzīvi;

 

R.   tā kā ES ir izšķiroša nozīme, paātrinot globālo veselības problēmu risināšanu, tostarp TAM mērķu īstenošanā veselības aizsardzības un neinfekcijas slimību apkarošas jomā, kā tas paziņots Padomes secinājumos par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē;

 

S.   tā kā daži no neinfekcijas slimību faktoriem nešaubāmi ir saistīti ar tādām globālām problēmām kā vides piesārņojums, un tādēļ tie ir jārisina globālā mērogā; tā kā citus aspektus atbilstīgi subsidiaritātes principam var risināt valsts vai reģionālā mērogā;

 

T.   tā kā pirmsdzemdību apstākļi, tostarp piesārņotas vides iedarbība, atstāj paliekošu iespaidu uz daudziem veselības un labklājības aspektiem, jo īpaši radot risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām, un var veicināt vēzi un diabētu;

 

U.  tā kā, lai gan cilvēki mūsdienās vidēji dzīvo ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes, saistībā ar sabiedrības novecošanos un gados ļoti vecu cilvēku skaita pieaugumu ES ārkārtīgi strauji pieaug hronisku slimību skaits un tādu gadījumu skaits, kad cilvēki vienlaicīgi slimo ar vairākām slimībām, un attiecīgi tiek apdraudēta vai arī arvien vairāk apgrūtināta dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas ilgtspējība;

 

V.  tā kā veselību būtiski ietekmē arī sociālie un ekonomiskie faktori, un veselības aprūpes līmenis atšķiras ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī pašās dalībvalstīs tas ir atšķirīgs;

 

W. tā kā aprēķini liecina, ka līdz 2020. gadam Eiropā trūks apmēram 1 miljons veselības aprūpes darbinieku, tostarp ārstu, medmāsu, zobārstu, farmaceitu un fizioterapeitu;

 

X.  tā kā skaidri jānosaka, ka sociālie un vides faktori ietekmē veselību, piemēram, gaisa piesārņojums telpās katru gadu izraisa 1,6 miljonu cilvēku nāvi, un tas ir galvenais apkārtējās vides drauds veselībai, kas ievērojami samazina paredzamo dzīves ilgumu un ražīgumu;

 

Y.  tā kā Eiropas iedzīvotāji ir norūpējušies par vides iespējamo ietekmi uz viņu veselību, jo īpaši paužot bažas par bīstamu ķīmisku vielu varbūtējo iedarbību(28), lai gan, piemēram, uzskata, ka katru gadu 27 ES dalībvalstīs no sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas orgānu slimībām, ko izraisījis piesārņojums ar smalkām daļiņām, mirst 455 000 cilvēku;

 

1.   aicina Eiropas Komisiju un ES dalībvalstis uzņemties stingras politiskas saistības, kurās būtu ņemta vērā neinfekcijas slimību globālās epidēmijas nopietnība un smagums;

 

2.   mudina ES atbalstīt tālejošu mērķi samazināt novēršamo neinfekcijas slimību izraisīto nāves gadījumu skaitu, piemēram, PVO mērķi līdz 2025. gadam samazināt valstīs mirstību par 25 % salīdzinājumā ar 2010. gada rādītājiem;

 

3.   aicina ES un dalībvalstis apstiprināt šādas piecas būtiskākās saistības un iekļaut tās 2011. gada septembrī rīkotās ANO augsta līmeņa sanāksmes par neinfekcijas slimībām politiskajā paziņojumā:

 

      - līdz 2025. gadam samazināt ar novēršamām neinfekcijas slimībām saistīto mirstību par 25 %, kā to ierosina PVO;

 

      - īstenot rentablus un izmaksas taupošus intervences pasākumus, tostarp paātrināti īstenojot PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli, uzlabojot piekļuvi veselīgam uzturam un veicinot to, efektīvi cīnoties pret alkohola pārmērīgu lietošanu, uzlabojot piekļuvi fiziskām aktivitātēm un veicinot tās, kā arī samazinot visu iedzīvotāju pakļaušanu vides piesārņojumam;

 

      - pārraudzīt ar neinfekcijas slimībām saistītās mirstības tendences un vispārējos riska faktorus saslimt ar šīm slimībām;

 

      - izstrādāt pasaules un valsts mēroga pārskatatbildības mehānismus visām svarīgākajām iesaistītajām personām;

 

      - 2012. gadā izveidot augsta līmeņa partnerību, lai palīdzētu īstenot šos priekšlikumus un 2014. gadā organizēt augsta līmeņa sanāksmi par uzņemto saistību izpildi,

 

4.   aicina ES un dalībvalstis aktīvi īstenot šo augsta līmeņa sanāksmē pieņemto politisko paziņojumu, iesaistot visas atbilstīgās ES aģentūras un iestādes, lai risinātu ar neinfekcijas slimībām saistītās problēmas;

 

5.   aicina ES un dalībvalstis palielināt četru visizplatītāko neinfekcijas slimību, t.i. sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimību, vēža un diabēta primāro profilaksi, pētniecību, agrīno diagnostiku un pārvaldību, tomēr pievēršoties arī citām svarīgām neinfekcijas slimībām, tostarp jau agrīnā stadijā nosakot indivīdus, kuriem ir liels risks saslimt vai nomirt no kādas no šīm slimībām;

 

6.   atzīst, ka garīgie un neiroloģiskie traucējumi, tostarp Alcheimera slimība, ir nozīmīgs mirstības cēlonis, kas vēl vairāk palielina neinfekcijas slimību kaitīgo ietekmi visā pasaulē, tādēļ ir jānodrošina objektīva piekļuve iedarbīgām programmām un veselības aprūpes pasākumiem;

 

7.   uzsver nepieciešamību īstenot integrētu un vienotu, uz pacientu vērstu pieeju ilglaicīgiem apstākļiem, kas saistīti ar slimību profilaksi un veselības veicināšanu, agrīnas diagnosticēšanas pārraudzību un izglītību, kā arī slimnīcās un sabiedrībā sniegtās aprūpes koordinēšanu;

 

8.   aicina, lai jau no agra vecuma tiktu īstenotas neinfekcijas slimību profilakses stratēģijas;

 

9.   norāda, ka steidzami un pilnībā jāīsteno politikas nostādnes, kas veltītas ar neinfekcijas slimībās saistītajiem uzvedības, sociālajiem, ekonomiskajiem un vides faktoriem, lai nodrošinātu šo slimību iedarbīgu ārstēšanu, tādējādi palielinot dzīves kvalitāti un vienlīdzību veselības aprūpē;

 

10. atzīst, ka uzmanība, kas šobrīd vairāk ir veltīta smagu hronisku slimības gadījumu aprūpes modeļiem, vairāk ir jāpievērš cilvēkiem, kuriem neinfekcijas traucējumi ir tikai sākotnējā stadijā, par galamērķi uzskatot ne tikai šo slimību pārvaldību, bet arī hronisku traucējumu prognozi;

 

11. atzinīgi vērtē iepriekšējo ES prezidentūru likto uzsvaru uz hronisko neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli, tostarp Spānijas prezidentūras izraudzīto prioritāti — sirds un asinsvadu slimības, kā arī Polijas prezidentūras konferences „Bērnu hroniskajās elpošanas orgānu slimības” un „Veselības solidaritāte — novērst atšķirības ES dalībvalstu veselības aizsardzības līmeņos”;

 

12. mudina izstrādāt skaidrus protokolus un uz pieredzi balstītas pamatnostādnes visizplatītākajām neinfekcijas slimībām, lai nodrošinātu, ka visi veselības aprūpes darbinieki, tostarp speciālisti, primārās aprūpes ārsti un medmāsas, kas specializējas kādā konkrētā nozarē, atbilstīgi aprūpē un pārvalda pacientus;

 

13. uzsver, ka visos līmeņos ir jāveic pētījumi un izglītojoši pasākumi par hroniskajām slimībām, jo īpaši par četrām visizplatītākajām neinfekcijas slimībām (sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimībām, vēzi un diabētu), uzmanību veltot arī citām nozīmīgām neinfekcijas slimībām, kā arī par riska faktoru samazināšanu, sabiedrības veselības aizsardzības intervences pasākumiem kopumā un piesārņojuma avotu ietekmi uz veselību, īstenojot daudzdisciplināru sadarbību attiecībā uz neinfekcijas slimībām kā pētījumu prioritāti reģionos un valstīs, kur ir pietiekami līdzekļi;

 

14. neatlaidīgi mudina dalībvalstis ievērot ES gaisa kvalitātes standartus un īstenot PVO ieteiktās gaisa kvalitātes pamatnostādnes ārpus telpām un telpās, kā arī Parmas deklarāciju un 2010. gada „Apņemšanos rīkoties”, kurā minēta nepieciešamība novērst klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību;

 

15. uzsver, ka nekavējoties būtiski ir jāpārskata Tabakas izstrādājumu direktīva;

 

16. uzsver, cik svarīgi ES un dalībvalstīm, lai īstenotu ar neinfekcijas slimībām saistītos mērķus un novērstu sabiedrības veselības, sociālās un ekonomiskās problēmas, ir visās atbilstīgajās likumdošanas un politikas jomās, jo īpaši vides aizsardzības, pārtikas un patērētāju aizsardzības politikā, vēl vairāk integrēt profilaksi un riska faktoru samazināšanu;

 

17. atzīst, ka atbilstīgi LESD 168. pantam par darbībām veselības aizsardzības jomā atbildīgas galvenokārt ir dalībvalstis, bet uzsver, cik svarīgi ir, ievērojot ES Padomes ieteikumu un sadarbojoties ar atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientiem un veselības aizsardzības speciālistiem, kā arī ņemot vērā dzimumu īpatnības, izstrādāt hroniskām neinfekcijas slimībām paredzētu ES stratēģiju, kurā katrai no četrām visizplatītākajām neinfekcijas slimībām, t.i., sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimībām, vēzim un diabētam, būtu atsevišķa iedaļa;

 

18. aicina Komisiju nepārtraukti uzraudzīt ES panākto progresu un ziņot par to, kā dalībvalstis īsteno savus neinfekcijas slimību pārvaldības plānus, jo īpaši attiecībā uz četrām visizplatītākajām neinfekcijas slimībām, galveno uzmanību pievēršot profilaksei, agrīnai diagnosticēšanai, slimības pārvaldībai un pētniecībai;

 

19. aicina dalībvalstis rīkoties, lai palielinātu apmācītā un veselības aizsardzības sistēmās nodarbinātā personāla skaitu, lai varētu sekmīgāk vērsties pret neinfekcijas slimībām;

 

20. uzsver nepieciešamību būt vienotiem un rast saskaņotu pieeju ANO politiskajai deklarācijai un Eiropadomes un Eiropas Komisijas veiktajām darbībām, t.i., Pārdomu procesam par neinfekcijas slimībām;

 

21. aicina Komisiju apsvērt un izvērtēt iespēju pagarināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ESPKC) pilnvaras, iekļaujot tā atbildības lokā arī neinfekcijas slimības, un izmantot šo centru datu vākšanai un neinfekcijas slimībām veltītu ieteikumu sagatavošanai; tādējādi informējot politikas veidotājus, zinātniekus un ārstus par vislabāko praksi un sniedzot plašākas zināšanas par neinfekcijas slimībām;

 

22. uzsver, ka prioritāte jāpiešķir centralizētai datu vākšanai, lai iegūtu salīdzināmus datus, kas ļaus labāk plānot un sagatavot ieteikumus ES līmenī;

 

23. aicina līdz 2014. gadam veikt visaptverošu pārskatu par to, kā tiek īstenota ANO politiskā deklarācija;

 

24. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka ANO 2011. gada 19.–20. septembra sanāksmi apmeklē delegācija, kas iesniegs plašu un saskaņotu ES nostāju;

 

25. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos C. Ashton, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES vēstniekam ANO, ANO ģenerālsekretāram un PVO ģenerāldirektoram.

 

(1)

http://whqlibdoc.who.int/publications/2009/9789241597418_eng.pdf

(2)

http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0004/77575/RC56_eres02.pdf

(3)

http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/64/265&Lang=E

(4)

http://www.un.org/en/ga/president/65/issues/moscow_declaration_en.pdf

(5)

http://apps.who.int/gb/ebwha/pdf_files/WHA64/A64_R11-en.pdf

(6)

http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/66/83&Lang=E

(7)

http://www.who.int/gard/publications/GARD%20Book%202007.pdf

(8)

http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0011/78608/E93618.pdf

(9)

http://www.iarc.fr/en/media-centre/iarcnews/2011/asturiasdeclaration.php

 

(10)

http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0009/87462/E89567.pdf

(11)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)001.

(12)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0461.

(13)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0346.

(14)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0121

(15)

OV C 296 E, 6.12.2006., 273. lpp.

(16)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0400.

(17)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0081.

(18)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0152.

(19)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0154.

(20)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2004:213:0008:0024:EN:PDF

(21)

www.consilium.europa.eu/uedocs/NewsWord/en/lsa/80729.doc

(22)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2007:301:0003:0013:en:PDF

(23)

http://cordis.europa.eu/documents/documentlibrary/90798681EN6.pdf

(24)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/118282.pdf

(25)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/122395.pdf

(26)

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_Data/docs/pressdata/EN/foraff/114352.pdf

(27)

http://www.hsph.harvard.edu/news/features/coverage-in-the-media/global-health-noncommunicable-diseases-bloom/index.html

(28)

Īpašais Eirobarometrs 347, 2010. gada jūnijs. http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_347_

Juridisks paziņojums - Privātuma politika