REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par badu Austrumāfrikā
12.9.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Jan Zahradil, James Nicholson, Ryszard Antoni Legutko, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Valdemar Tomaševski, Geoffrey Van Orden, Adam Bielan, Michał Tomasz Kamiński ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0490/2011
B7‑0490/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par badu Austrumāfrikā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Āfrikas raga valstīm,
– ņemot vērā 2011. gada 25. augusta Adisabebas apņemšanās konferences iznākumus,
– ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par bērnu tiesībām,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ANO ir paziņojusi, ka nākamajos četros mēnešos 750 000 cilvēkiem draud bada nāve un ka 13,3 miljoniem cilvēku Somālijā, Etiopijā, Kenijā un Džibutijā nekavējoties ir vajadzīga ārkārtas palīdzība;
B. tā kā situācija Āfrikas raga valstīs šobrīd tiek uzskatīta par visnopietnāko pārtikas nepietiekamības krīzi pasaulē gan tās apmēra, gan nopietnības dēļ;
C. tā kā atsevišķās vietās nepietiekama uztura rādītāji ir vairāk nekā trīs reizes lielāki par kritisko līmeni un tiek pieņemts, ka desmitiem tūkstošu cilvēku jau ir miruši; tā kā tika paredzēts, ka situācija Āfrikas raga valstīs pasliktināsies, pirms tā uzlabosies, prognozējot, ka vissliktākā situācija izveidosies 2011. gada oktobrī un ka uzlabojumu nevar gaidīt ātrāk par 2012. gada sākumu;
D. tā kā visā reģionā krīzi ir padziļinājusi pastāvošā konfliktsituācija un nedrošība, kā arī augstas pārtikas cenas, klimata pārmaiņas, liels iedzīvotāju skaita pieaugums, infrastruktūras trūkums un izsīkstošie dabas resursi;
E. tā kā pēdējo sešu mēnešu laikā sausumam ir bijusi arvien postošāka ietekme uz mājlopiem — lopkopība ir ne tikai samazinājusies, bet arī ir pasliktinājies mājlopu ķermeņa stāvoklis;
F. tā kā Somālija ir cietusi visvairāk — valsts iekšienē uz citu vietu ir devušies 1,4 miljoni cilvēku un vairāk nekā puse no tās iedzīvotājiem ir atkarīga no pārtikas palīdzības; tā kā ANO Bērnu fonds (UNICEF) ziņo, ka Somālijas dienvidu daļā šobrīd vairāk nekā 780 000 bērnu cieš no nepietiekama uztura;
G. tā kā saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem to somāliešu skaits, kam vajadzīga humānā palīdzība, pēdējo astoņu mēnešu laikā ir pieaudzis no 2,4 miljoniem līdz 4 miljoniem cilvēku, no kuriem 3 miljoni cilvēku dzīvo valsts dienvidos;
H. tā kā humanitāro situāciju Somālijā pasliktina slikta pārvaldība un joprojām notiekošais nemiernieku un valdības spēku konflikts; tā kā militārais grupējums al–Shabab kontrolē daudzas teritorijas, kas ir pasludinātas par bada zonām, un negrib ļaut rietumu humānās palīdzības organizācijām ienākt šajā zonā, tādējādi nopietni kaitējot centieniem sniegt palīdzību;
I. tā kā pārejas federālās valdības spēku un Āfrikas Savienības misijas Somālijā (AMISOM) progress militārajā jomā sniedz zināmu drošību — palīdzība nevar nonākt līdz paredzētajiem saņēmējiem, ja nav politiskas stabilitātes un drošības;
J. tā kā vairāk nekā 860 000 bēgļu no Somālijas, kas meklējot drošību, pārtiku un ūdeni, ir devušies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, it īpaši uz Keniju un Etiopiju, ir pārpludinājuši Dadābas pilsētā Kenijā izveidoto bēgļu nometni, kur ir ieradušies vairāk nekā 420 000 cilvēku;
K. tā kā 80 % no bēgļiem ir sievietes un bērni, daudzi no kuriem, atrodoties vai nu ceļā, vai bēgļu nometnēs, cieš no seksuālas vardarbības un iebiedēšanas;
L. tā kā slimības, piemēram, holēra, masalas un malārija, arvien vairāk apdraud novārdzinātos cilvēkus un ir steidzami vajadzīgs lielāks atbalsts veselības, ūdens un sanitārijas jomā;
M. tā kā ES 2011. gadā humānās palīdzības pasākumiem ir piešķīrusi 158 miljonus eiro un dalībvalstis — 440 miljonus eiro papildus vairāk nekā 680 miljoniem eiro, kas šim reģionam ir piešķirti ilgtermiņa atbalstam lauksaimniecības, lauku attīstības un nodrošinātībai ar pārtiku līdz 2013. gadam;
N. tā kā Āfrikas Savienības valstu vadītāji humānās palīdzības operācijai ir apsolījuši piešķirt vairāk nekā 350 miljonus ASV dolāru;
O. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties palielināt ārkārtas palīdzību, lai risinātu humanitārās vajadzības un novērstu turpmāku situācijas pasliktināšanos; tā kā ANO ir paziņojusi, ka nākamajos sešos mēnešos WFP operācijām Džibutijā, Etiopijā, Kenijā un Somālijā saistībā ar badu kopā vēl vajadzīgi 190 miljoni ASV dolāru;
P. tā kā klimata pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas ražību reģionā, kas kopā ar globālās ekonomikas lejupslīdi un augošajām pārtikas un degvielas cenām nav ļāvis samazināt nabadzību un sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;
Q. tā kā pirātisma pieaugums Indijas okeānā nopietni traucē piegādes uz šo reģionu un no tā;
1. pauž visdziļāko līdzjūtību par bojāgājušajiem un ciešanām reģionā; prasa piešķirt dalībvalstu atbalstu reģioniem, kur valda vislielākais bads, nodrošinot pārtikas palīdzību, veselības aprūpi, tīru ūdeni un higiēnas piederumus vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām;
2. aicina visas reģiona varas iestādes un grupējumus ļaut izveidot humanitāros koridorus, lai pārtiku un palīdzību varētu nogādāt dziļāk skartajos reģionos;
3. pieprasa visas puses nekavējoties pārtraukt vardarbību pret civiliedzīvotājiem, it īpaši sievietēm un bērniem, un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī nodrošināt palīdzības pieejamību un ļaut visiem cilvēkiem, kas bēg no konflikta un sausuma, brīvi pārvietoties;
4. asi nosoda militāro grupējumu al–Shabab par to, ka tas kavē humānās palīdzības organizācijām un Pasaules pārtikas programmai (WFP) sniegt pārtikas palīdzību cik vien iespējams lielākam skaitam cilvēku;
5. aicina starptautisko sabiedrību turpmāk palīdzības programmās pievērst uzmanību diviem līmeņiem, proti, pirmkārt, sniedzot nepārtrauktu palīdzību humanitārās krīzes situācijā, un, otrkārt, veicot vairāk ilgtermiņa pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēki sausuma laikā ir vairāk spējīgi to pārdzīvot, nolūkā novērst turpmākas cilvēku ciešanas;
6. atzīst, ka visās Āfrikas raga valstīs ir vajadzīga izšķiroša pieeja, kas nodrošinātu gan atlabšanu, gan izturību, vienlaikus ņemot vērā vides aspektus, lopkopības un nomadu iztikas ekonomiku, demogrāfiskās izmaiņas, attīstībai paredzēto līdzekļu taisnīgu sadali, labu pārvaldi un nepieciešamību izvairīties no atkarības;
7. atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības solījumus palīdzēt humānās palīdzības operācijai, tostarp AMISOM miera uzturēšanas misijai, tomēr pauž nožēlu, ka līdz šim Somālijā ir izvietoti tikai 9000 no 20 000 apsolītajiem Āfrikas Savienības miera uzturēšanas karavīriem;
8. atzinīgi vērtē ES un dalībvalstu solījumus; tomēr atgādina, ka ANO joprojām trūkst 1 miljards ASV dolāru, lai sniegtu nepieciešamo ārkārtas palīdzību; mudina starptautisko sabiedrību pildīt tās solījumus;
9. atzīst — lai novērstu turpmāku badu un pārtikas nepietiekamības krīzes reģionā, dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta lauksaimniecības nozare un jāpanāk lielāki ieguldījumi lauku attīstībā;
10. atzīst, ka Somālilenda ir būtisks spēks stabilitātei, drošībai un izaugsmei Āfrikas raga valstīs; atzinīgi vērtē neatkarīgās demokrātiskās pašpārvaldes teritorijas lomu, cīnoties ar militāro grupējumu al–Shabab un apkarojot pirātismu reģionā;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO Drošības padomei un ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) valstu valdībām un parlamentiem, Panāfrikas parlamentam, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, G20 prezidentvalstij un ES dalībvalstu valdībām.