REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Lībijā
12.9.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Kristiina Ojuland, Marielle De Sarnez, Niccolò Rinaldi, Edward McMillan-Scott, Sonia Alfano, Marietje Schaake, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Graham Watson ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0513/2011
B7‑0518/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Lībijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lībiju, jo īpaši 2010. gada 10. marta rezolūciju un 2011. gada 20. janvāra ieteikumu, kurā minēti svarīgi nosacījumi saistībā ar sarunām par ES un Lībijas pamatnolīgumu (2010/2268(INI),
– ņemot vērā nesenos Ārlietu padomes secinājumus un augstās pārstāves Ketrinas Eštones paziņojumus par Lībiju un Ziemeļāfriku,
– ņemot vērā konferenci, kas notika 2011. gada 1. septembrī,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2011. gada 26. februāra rezolūciju Nr. 1970/2011 un 2011. gada 17. marta rezolūciju Nr. 1973/2011, ar kurām pilnvaroja izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus,
– ņemot vērā Arābu valstu līgas pārsūdzības saistībā ar iejaukšanos, lai aizsargātu Lībijas civiliedzīvotājus un NATO atbildi kopā ar dažām tādām Arābu valstīm kā Katara, īstenojot gaisa operāciju ar nosaukumu „Odyssey Dawn” („Odiseja rītausma”), kura sākās 2011. gada 19. martā un vēl turpinās,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2011. gada 1. marta rezolūciju, ar kuru vienbalsīgi apturēja Lībijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. S-15/2, kas pieņemta 2011. gada 25. februārī,
– ņemot vērā to, ka 2011. gada 22. februārī tika apturētas sarunas par ES un Lībijas pamatnolīgumu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc sešu mēnešu ilgām kaujām, kurās saskaņā ar aplēsēm cietušas 50 000 personas un kuras radījušas satraucošas humanitārās vajadzības un ciešanas, Gaddafi režīms ir beidzis pastāvēt un pagaidu valdība, kuru vada Pārejas perioda nacionālā padome (NTC) ir sākusi darbu pie jaunās Lībijas veidošanas;
B. tā kā „Lībijas draugu” augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika šī gada 1. septembrī Parīzē, piedalījās aptuveni 60 valstis un starptautiskās organizācijas ar mērķi saskaņot starptautiskos centienus, lai atbalstītu Lībijas atjaunošanu;
C. tā kā NTC pašreiz būs jāapmierina valsts iedzīvotāju samilzušākās humanitārās vajadzības, jāpārtrauc vardarbība un jānodrošina tiesiskums, kā arī jāveic grūtais nācijas izveides darbs un jāveido funkcionējoša, demokrātiska valsts;
D. tā kā NATO vadītā gaisa operācija „Odyssey Dawn” atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijām (Nr. 1970 un Nr. 1973) turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams Lībijas iedzīvotāju aizsardzībai;
E. tā kā Starptautiskās Krimināltiesa 2011. gada 27. jūnijā izdeva aresta orderi M. Gaddafi un diviem viņa ģimenes locekļiem saistībā ar iespējamajiem noziegumiem pret cilvēci, kas izdarīti kopš tautas sacelšanās sākuma;
F. tā kā ES 2011. gada 1. septembrī atbrīvoja 28 Lībijas organizāciju, tostarp naftas uzņēmumu, iesaldētos līdzekļus, lai nodrošinātu finanšu līdzekļus pagaidu valdībai un Lībijas iedzīvotājiem, tā palīdzot atjaunot ekonomisko darbību valstī;
G. tā kā ES nodrošinājusi humāno palīdzību vairāk nekā EUR 152 miljonu apmērā un augstā pārstāve/Komisijas priekšsēdētāja vietniece 2011. gada 22. maijā ir atvērusi ES biroju Bengāzī ar mērķi izveidot kontaktus ar Lībijas Pārejas perioda nacionālo padomi un palīdzēt Lībijai sagatavoties demokrātiskā pārejas procesa nākamajam posmam,
1. pauž solidaritāti un atbalstu Lībijas iedzīvotāju izcīnītajai revolūcijai; spēcīgi atbalsta NTC apņemšanos veidot Lībiju, pamatojoties uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principiem;
2. mudina ES turpmāk palielināt humanitāro palīdzību, lai apmierinātu Lībijas iedzīvotāju jaunās vajadzības, jo īpaši Tripolē un citās nemieru visvairāk skartajās pilsētās, tostarp nodrošinātu piekļuvi tīram ūdenim, medikamentiem un medicīnas precēm;
3. aicina augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci pēc iespējas ātri atvērt pilna apjoma ES pārstāvniecību Lībijas galvaspilsētā un turpināt svarīgo darbu, ko veic ES birojs Bengāzī, lai turpinātu veicināt attiecības ar NTC un atbalstītu Lībijas iestādes valsts iedzīvotāju vissamilzušāko vajadzību apmierināšanā; mudina ES nodrošināt atbalstu, lai palīdzētu NTC jo īpaši vēlēšanu un konstitucionālā procesa sagatavošanā;
4. aicina EU dalībvalstis ierosināt ANO Drošības padomes atļauju atbrīvot Lībijas iesaldētos līdzekļus, lai palīdzētu NTC; aicina dalībvalstis, jo īpaši ievērot 2011. gada 1. septembrī Parīzes konferencē dotos solījumus, saskaņā ar kuriem 60 valstis atvēlēs USD 15 miljardus;
5. pauž cerību, ka NTC pildīs savus pienākumus un ievēros solījumus veidot tolerantu, vienotu un demokrātisku Lībijas valsti, aizsargājot visu Lībijas iedzīvotāju, kā arī viesstrādnieku un ārvalstnieku vispārējās cilvēktiesības; ES cer, ka jaunās Lībijas valsts konstitūcijā būs pilnībā ievērotas vispārējās cilvēktiesības, tostarp sieviešu tiesības;
6. atzinīgi vērtē NTC izteikumus par to, cik svarīga ir tautas samierināšana; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi uzsākt tiesvedību pret tiem, kuri atbildīgi par noziegumiem pret Lībijas iedzīvotājiem, jo īpaši pret M. Gaddafi un viņa ģimeni;
7. sagaida, ka Lībijas tiesas un to procesi nodrošinās taisnīgas tiesas starptautisko standartu pilnīgu ievērošanu, tostarp starptautiskajai novērošanai nepieciešamo pārredzamību un nāvessoda nepiemērošanu;
8. mudina visas valstis, jo īpaši Lībijas kaimiņvalstis, sadarboties ar Lībijas jaunajām iestādēm un Starptautiskās tiesas iestādēm, proti, Starptautisko Krimināltiesu, lai nodrošinātu, ka M. Gaddafi un viņa tiešākos sabiedrotos sauc pie atbildības; atgādina, piemēram, ka Nigērija un Burkinafaso ir Starptautiskās Krimināltiesas dalībnieces un tādēļ tām ir pienākums sadarboties ar tiesu un izdot šai tiesai M. Gaddafi un viņa apsūdzētos radiniekus, ja viņi ierodas šo valstu teritorijā;
9. aicina NTC militāros spēkus attiecībā uz kara cietumniekiem, proti, Gaddafi režīma pēdējiem atbalsta spēkiem un algotņiem, ievērot starptautiskās humanitārās tiesības; mudina NTC nekavējoties atbrīvot viesstrādniekus no citām Āfrikas valstīm un melnādainos Lībijas iedzīvotājus, kuri tika patvaļīgi aizturēti, jo tika uzskatīti par Gaddafi algotņiem, un uzsākt neatkarīgu tiesas procesu pret tiem, kuri izdarījuši noziegumus; aicina NTC aizsargāt to tūkstošu migrantu no Subsahāras Āfrikas valstīm tiesības, kuri cieš no uzmākšanās vienīgi savas ādas krāsas dēļ, un nodrošināt aizsardzību migrantiem, kuri iestrēguši Starptautiskās Migrācijas organizācijai (IOM) centros, piemēram, Sebhā vai citās izveidotās nometnēs, un viņu pārcelšanu;
10. uzsver, ka Lībijas iedzīvotāji izcīnīja revolūciju un turpina iesākto; tādēļ ES, tāpat kā citiem reģionālajiem dalībniekiem, piemēram, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai, ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Lībijai izveidot demokrātiskas iestādes, nodrošināt atbruņošanos, demobilizāciju, rehabilitāciju un drošības jomas reformu, tostarp profesionālus policijas spēkus, sagatavoties brīvām un taisnīgām vēlēšanām, izveidot tiesu sistēmu un nodrošināt tiesiskumu un atbildīgu pārvaldību; uzsver, ka ANO loma būs neaizstājama šajā procesā, tādēļ ES sagaida, ka visi starptautiskie dalībnieki atbalstīs ANO centienus šajā jomā;
11. pauž nožēlu, ka ES nevarēja aktīvi un laicīgi reaģēt uz krīzi, kas veidojās Lībijā, jo īpaši saistībā ar draudošo sabrukumu un liela apjoma noziegumu izdarīšanu pret cilvēci Benghazī; aicina augsto pārstāvi/Komisijas priekšsēdētāja vietnieci nodrošināt, ka ES nākotnē varēs uzņemties starptautiska līmeņa atbildību un reaģēt uz šādiem akūtiem draudiem;
12. aicina ES un starptautisko sabiedrību atbalstīt NTC centienus panākt ekonomikas atlabšanu, palīdzēt atjaunot tās ekonomisko infrastruktūru un piesaistīt ārvalstu ieguldījumus; uzsver, ka, jo ātrāk Lībijas ekonomika atlabs, galvenokārt atsākot naftas ražošanu, jo drīzāk NTC varēs stiprināt savu likumību un atbalstīt valsts vidēja termiņa un ilgtermiņa vajadzības; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka NTC pilnībā gūst labumu no naftas tirdzniecības gūtajiem ieņēmumiem; mudina visas ES dalībvalstis nodrošināt, ka valsts uzņēmējdarbības intereses nenonāk pretrunā ar ES pieeju Lībijai;
13. uzsver, ka ES ilgtermiņa stratēģija Lībijā un citās Vidusjūras reģiona valstīs ir jābalsta uz brīvu tirdzniecību un ieguldījumiem, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju atbalstīt Lībijas gaidāmo iestāšanos PTO, to uzskatot pat steidzami risināmu jautājumu, un nodrošināt nepieciešamo tehnisko palīdzību;
14. tādēļ uzsver, ka nepieciešamas starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa saistības, lai atbalstītu NTC un tās ievēlētos pēctečus atjaunošanas centienu īstenošanā, un ka tas būtu jāveic koordinētā un saskaņotā veidā ANO un kontaktgrupas vadībā; uzsver EIB un ERAB iespējamo lomu ieguldījumos tirdzniecībā un ekonomikas projektos, jo īpaši attiecībā uz Lībijas MVU izaugsmes veicināšanu;
15. mudina ES dalībvalstis palīdzēt to bēgļu pārvietošanā no kara plosītajām valstīm, kuri atrodas nometnēs pie Tunisijas un Lībijas robežas un nevar atgriezties mājās;
16. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes sākto izmeklēšanu, lai konstatētu, vai britu slepenie dienesti ir piegādājuši izlūkošanas informāciju Gaddafi režīmam; aicina visas iesaistītās dalībvalstis sekot šim piemēram un sākt neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu atsevišķu Eiropas valstu slepeno dienestu iespējamo līdzdalību spīdzināšanā, iespējams, sadarbojoties ar Gaddafi režīmu CIP ārkārtas pārsūtīšanas programmā; aicina ES izmeklēt Eiropas uzņēmumu iespējamo līdzdalību cilvēktiesību pārkāpumos, piegādājot uzraudzības tehnoloģijas, ierīkojot un pārvaldot uzraudzības centrus un apmācot slepenā dienesta aģentus;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Lībijas Pagaidu pārejas nacionālajai padomei, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei, ANO Ģenerālajai asamblejai, ANO Augstajai komitejai bēgļu jautājumos, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai.