Procedūra : 2011/2733(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0522/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0522/2011

Debates :

PV 28/09/2011 - 9
CRE 28/09/2011 - 9

Balsojumi :

PV 29/09/2011 - 10.3
CRE 29/09/2011 - 10.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0430

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 197kWORD 152k
20.9.2011
PE472.703v01-00
 
B7-0522/2011

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B7‑0436/2011 un B7‑0437/2011, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde,

saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu


par to, lai izstrādātu ES kopējo nostāju, gatavojoties ANO organizētajai Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei par ilgtspējīgu attīstību


Karl-Heinz Florenz, Vittorio Prodi, Corinne Lepage, Sandrine Bélier, Miroslav Ouzký, Kartika Tamara Liotard Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par to, lai izstrādātu ES kopējo nostāju, gatavojoties ANO organizētajai Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei par ilgtspējīgu attīstību  
B7‑0000/2011

Eiropas Parlaments,

–     ņemot vērā Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību, kas 2012. gada jūnijā notiks Riodežaneiro, Brazīlijā un kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta divām tēmām: — „zaļā tautsaimniecība ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā” un „ilgtspējīgas attīstības institucionāla sistēma”,

–     ņemot vērā Komisijai un Padomei uzdotos jautājumus par ES mērķiem Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, kas 2012. gada jūnijā notiks Riodežaneiro (O- B7 000/2011, O- B7 000/2011),

–     ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „„Rio+20” konference: virzība uz „zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību” (COM(2011)0363),

–     ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 2010. gada Nagojā, Japānā notikušās konferences rezultātus,

–     ņemot vērā 1997. gada Kioto protokolu,

–     ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai,

–     ņemot vērā Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomikas (TEEB) globālo iniciatīvu, ko 2007. gada jūnijā atbalstīja G8+5 valstu vadītāji, un tās publicētos 2009. un 2010. gada rezultātus,

–     ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes novērtējuma ziņojumus,

–     ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

–     ņemot vērā 2008. gadā pieņemto Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautisko novērtējumu attīstības jomā (IAASTD),

–     ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku ziņojumu „Agroekoloģija un tiesības uz pārtiku”, ar ko ANO Cilvēktiesību padome tika iepazīstināta 2011. gada 8. martā,

–     ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.    tā kā, kaut arī kopš Riodežaneiro augstākā līmeņa sanāksmes 1992. gadā un Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmes 2002. gadā panākts progress, tomēr joprojām vērojamas nozīmīgas nepilnības un problēmas īstenošanas jomā un joprojām daudzas saistības, ko uzņēmusies starptautiskā sabiedrība nav izpildītas pilnībā;

B.    tā kā Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmes trīs mērķi būs — nodrošināt atjauninātu politisko apņēmību panākt ilgtspējīgu attīstību, novērtēt līdzšinējo progresu un atlikušos trūkumus nozīmīgāko sanāksmju par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem rezultātu īstenošanā un risināt jaunās, kā arī iespējamās problēmas;

C.    tā kā būtu jāstiprina sinerģijas starp trijām Riodežaneiro konvencijām — par bioloģisko daudzveidību (CBD), klimata pārmaiņām (UNFCCC) un pārtuksnešošanos (UNCCD);

D.    tā kā 1,4 miljardi cilvēku joprojām dzīvo galējā nabadzībā, un no viņiem puse dzīvo Subsahāras Āfrikā; tā kā sestdaļai pasaules iedzīvotāju trūkst uztura un nenodrošinātība ar pārtiku vēršas plašumā, un bezdarbs vai nepietiekama nodarbinātība joprojām skar lielu daļu jaunattīstības valstu iedzīvotāju; tā kā 70 % cilvēku, kas iztiek ar mazāk nekā vienu dolāru dienā, ir sievietes;

E.    tā kā klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus nabadzības samazināšanai, cilvēktiesībām, mieram un drošībai, kā arī Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanai daudzās jaunattīstības valstīs,

F.    tā kā tiek prognozēts, ka pasaules iedzīvotāju skaits 2050. gadā būs sasniedzis vismaz 9 miljardus un tādējādi pat vēl vairāk palielināsies pieprasījums pēc ierobežotajiem dabas resursiem un iespējām apsaimniekot cilvēku radītos atkritumus;

G.    tā kā aizvien pieaugošā nepieciešamība pēc ūdens, zemes un meža ir novedusi pie šo resursu vēl lielākas noplicināšanas un degradācijas; tā kā draudīgos apjomos turpinās bioloģiskās daudzveidības bojāeja, pārzveja, ekosistēmu degradācija un mežu izciršana;

H.    tā kā turpina pieaugt pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas;

I.     tā kā pasaules okeāniem ir izšķiroša nozīme globālajos klimatiskajos procesos, it īpaši oglekļa piesaistē, un tā kā tie ir nozīmīgs enerģijas avots un bioloģiskās daudzveidības krātuve un veido svarīgu transporta sistēmu, kā arī nodrošina ilgtspējīgus iztikas līdzekļus un cilvēka dzīvei nepieciešamos būtiskākos elementus, tostarp pārtiku, medikamentus un saldūdeni, tā kā cita starpā klimata pārmaiņas, neilgtspējīga zvejniecības prakse un jūras ekosistēmu, dzīvotņu un sugu neierobežota iznīcināšana apdraud okeānu spēju turpināt šo funkciju īstenošanu;

J.     tā kā 80 % pasaules zivju krājumu tiek pilnībā izmantoti vai pārmērīgi izmantoti un aptuveni 20 % pasaules iedzīvotāju ir tieši atkarīgi no zvejniecības, kas nodrošina to galveno proteīna avotu;

K.   tā kā vides katastrofu dēļ arvien pieaug pārvietoto personu skaits; tā kā starptautiskā līmenī ir jānosaka klimata un vides bēgļa statuss;

L.    tā kā sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši jaunattīstības un vismazāk attīstītajās valstīs; tā kā ļoti daudzas sievietes joprojām ir sociāli atstumtas un cieš no diskriminācijas;

M.   tā kā problēmas, kas turpmāk jārisina, nav nošķirtas, bet gan ir savstarpēji saistītas un atkarīgas; tā kā Rio+20 ir vienīgais daudzpusējais forums, kurā tiek risināti jautājumi visos trijos ilgtspējīgas attīstības pīlāros, tādējādi nodrošinot holistisku pieeju;

N.   tā kā UNEP izpratne par tā saukto „trīskāršās spirāles pieeju” var būt labs pamats diskusijām;

O.   tā kā ir pieejami izmaksu ziņā īstenojami risinājumi daudzajām problēmām ilgtspējības jomā; tā kā, piemēram, atdeve no ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanā būtu gandrīz simtkārtīga;

P.    tā kā ir plaši atzīts, ka IKP nav pilnvērtīgs cilvēku labklājības un attīstības rādītājs;

Q .  tā kā ir jāveicina ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;

R.    tā kā ir jāveido sociāli iekļaujoša, veselīga, droša un taisnīga sabiedrība attiecībā uz pamattiesībām un kultūras daudzveidību, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas un cīnās pret visām diskriminācijas formām;

S.    tā kā laba vides pārvaldība nenozīmē tikai institucionālus risinājumus, bet arī pārredzamību, pārskatatbildību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti; tā kā Rio Deklarācijas 10. princips apliecina, ka vides jautājumi vislabāk risināmi ar visu ieinteresēto pilsoņu līdzdalību, un uzsver, ka jānodrošina vides informācijas pieejamība, tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un tiesvedības, kā arī administratīvās tiesvedības efektīva pieejamība;

T.    tā kā pēdējo divdesmit gadu laikā notikušo radikālo ģeopolitisko izmaiņu dēļ, kuru rezultātā vairākas jaunattīstības valstis ir kļuvušas par nozīmīgiem ekonomiskajiem un politiskajiem dalībniekiem, ir radies jauns varas un ietekmes līdzsvars, kas nozīmē jaunus uzdevumus un pienākumus;

U.    tā kā priekšlikumi ir jāiesniedz ANO līdz 2011. gada 1. novembrim, jo sagatavošanās sarunas sāksies jau 2012. gada sākumā;

1.    atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā 64/236 pausto lēmumu 2012. gada jūnijā Riodežaneiro sasaukt visaugstākā iespējamā līmeņa ANO sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību, kas pasaules līderiem dod vienreizēju iespēju noteikt ilgtspējīgas attīstības programmu turpmākajiem 10 gadiem, vēlreiz apstiprinot nepieciešamību nodrošināt globālo solidaritāti; prasa, lai valstis tiktu pārstāvētas valstu un/vai valdību vadītāju līmenī;

2.    atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „„Rio+20” konference: virzība uz „zaļo” ekonomiku un labāku pārvaldību”; tomēr uzskata, ka zaļajai ekonomikai un privātajam sektoram pievērstajai uzmanībai nebūtu jāaizēno jautājumi par to, ka jāpanāk efektīva pilsoņu līdzdalība un laba vides pārvaldība jāveicina ne tikai institucionālo pasākumu līmenī; uzsver, ka šajā sakarā ES var dalīties nozīmīgā pieredzē par Rio Deklarācijas 10. panta īstenošanu;

3.    aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka līdz 2011. gada 1. novembrim ANO tiek iesniegta stingra un vienota ES nostāja, jo sagatavošanās sarunas sākas 2012. gada sākumā;

4.    uzsver — lai nodrošinātu konsekvenci Eiropas Savienībā un atbilstību tās starptautiskajiem centieniem, ilgtspējīgai attīstībai jābūt visu ES procesu un politikas jomu būtiskākajam jautājumam;

5.    uzsver, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksme ir izšķiroša iespēja globālā līmenī nostiprināt politisko apņēmību panākt ilgtspējīgu attīstību, kā arī nostiprināt rūpnieciski attīstīto valstu un jaunattīstības valstu partnerības;

6.    uzsver, ka ir ārkārtīgi nepieciešams panākt, lai ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošana un starptautiskā pārvaldība būtu straujāka un dinamiskāka, jo šajās jomās ir vērojama lēna virzība uz priekšu;

7.    aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksme nebeidzas tikai ar labas gribas apliecinājumiem, bet praktisku rīcību un pārbaudāmiem mērķiem, un to pārbaudes instrumentiem, kas nepieciešami, lai pastiprinātu ilgtspējīgas attīstības elementu sinerģiju;

8.    pauž bažas par to, ka uzsvars tiek likts uz zaļo ekonomiku kā vienu no augstākā līmeņa sanāksmes divām galvenajām tēmām, un uzstāj, ka jēdziens „zaļā ekonomika” ir jāsaprot kā ekonomika kopumā, kas darbojas ilgtspējības robežās attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanu, klimata aizsardzību un dabas resursu izmantošanu; uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš cilvēku, vides un dabas kapitālam un ka ilgtspējīga attīstība nav tikai zaļā ekonomika;

9.    uzsver, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē ir jānostiprina sasaiste starp vides, ekonomiskajām un sociālajām programmām, mainot viedokli, ka šie ir trīs atsevišķi pīlāri, un pieņemot saskaņotāku un savstarpējo saistību izprotošu pieeju;

10.  uzskata, ka turpmāko problēmu risinājumi nevis palēnina izaugsmi, bet gan veicina ilgtspējīgu izaugsmi un zaļo ekonomiku, kas nodrošina iespējas visām valstīm neatkarīgi no to attīstības līmeņa un ekonomikas struktūras;

11.  uzsver, ka ir jārisina jaunās un iespējamās problēmas, piemēram, resursu nepietiekamība un tās nozīme konfliktos;

12.  uzsver, ka taisnīgums ir nepieciešamās paradigmu maiņas stūrakmens un ka tā jāīsteno globālā līmenī, tādējādi nodrošinot mazāk un vismazāk attīstītajām valstīm iespēju ar attīstīto valstu palīdzību pietuvoties normālas attīstībai līknei un iegūt augstāku statusu ne tikai attiecībā uz cilvēku labklājību, bet arī attiecībā uz taisnīgumu valsts iedzīvotāju un paaudžu starpā;

13.  uzsver, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei jānosaka specifiski un konkrēti mērķi, kā arī veidi, kā šo mērķu sasniegšanu pārbaudīt un uzraudzīt, un aicina šai sakarībā pieņemt zaļās ekonomikas ceļakarti;

14.  uzskata — lai panāktu pāreju uz zaļo ekonomiku nabadzības mazināšanas kontekstā, ir jāsaista vides aizsardzība ar cilvēktiesību jautājumiem un jārisina šādas trīs savstarpēji saistītas politikas dimensijas:

-      ieguldījumi galveno resursu un dabas kapitāla ilgtspējīgā pārvaldībā, pamatojoties uz koordinētiem centieniem pētniecības un izstrādes jomā,

-      pareiza tirgus un regulatīvo nosacījumu izveide, kuras virzītājspēks būtu taisnīguma princips,

-      pārvaldības uzlabošana un pilsoniskās sabiedrības, kā arī privātā sektora iesaistīšana;

15.  uzsver, ka jāiekļauj kopējās, bet diferencētās pieejas, piesardzības un „piesārņotājs maksā” principi, kā arī ražotāja paplašinātās atbildības princips, lai veicinātu atbildības godīgu sadalījumu virzībā uz globālu ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka zaļās izaugsmes politikā jāparedz abpusēji izdevīgi risinājumi, veicinot uzņēmējdarbību, konkurētspēju un jauninājumus visās nozarēs un pievēršot uzmanību jomām, kurās uzlabojumi ir ekonomiski izdevīgākie un ekoloģiski efektīvākie;

16.  uzsver, ka zaļajā ekonomikā lielāka uzmanība jāpievērš saimnieciskās darbības atdalīšanai no resursu izmantošanas un vides degradācijas;

17.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē tiek meklēti risinājumi noturīgajai un aizvien pieaugošajai pašu kapitāla nepietiekamībai globālā, kā arī valstu līmenī, pie kā vainojams pašreizējais ekonomiskais modelis;

18.  atkārtoti pauž savu pārliecību par to, ka drošākais, praktiskākais un pieejamākais risinājums klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un pārtuksnešošanās problēmām ir dabisko ekosistēmu aizsardzība un paplašināšana;

19.  uzsver, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē ir jāapspriež integrēta pieeja daudzo problēmu risināšanai, piemēram, attiecībā uz nabadzības mazināšanu, veselību, apgādi ar pārtiku, nodarbinātību, dzimumu līdztiesību, klimata pārmaiņām un energoapgādi; uzsver, ka minētās problēmas nevar atrisināt atsevišķi un ka nav vienkārša risinājuma visām problēmām, un tāpēc sadarbībai ir vēl jo lielāka nozīme; šai sakarībā uzsver, cik liela nozīme Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā ir spēcīgām un dabiskām ekosistēmām;

20.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē uzstāt, ka jāpanāk straujš progress, lai nodrošinātu spēkā esošā starptautiskā regulējuma vides aizsardzības jomā efektivitāti, aicinot valstis pievienoties spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem un parakstītājas valstis turpināt attiecīgo instrumentu ātru ratifikāciju;

Rīcība resursu un dabas kapitāla jomā

21.  uzsver, ka, pārejot uz zaļo ekonomiku, nepieciešama steidzama rīcība ekosistēmu aizsardzības, resursu un dabas kapitāla ilgtspējības un efektīvas izmantošanas jomā, vienlaicīgi veicinot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu; uzsver, ka jāīsteno pašreizējās iniciatīvas spēju veidošanas jomā;

22.  atgādina, ka zaļā ekonomika, par kuru iestājas Komisija, automātiski nenodrošinās labklājību nabadzīgajiem un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, ja ekonomikas netiks pienācīgi vadītas, dabas kapitāls netiks efektīvi un taisnīgi pārvaldīts un resursu pieejamība netiks vienlīdzīgi garantēta gan šīm, gan nākamajām paaudzēm;

23.  uzsver, ka jāizstrādā un jāīsteno plāni ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa jomā un ka arī turpmāk jānodrošina dabas resursu izmantošanas ietekmes ekoloģiskā drošība;

24.  uzsver, ka taisnīga un vienlīdzīga piekļuve resursiem un to vienlīdzīga pieejamība gan šīm, gan nākamajām paaudzēm ir izšķiroši svarīgs attīstības un nabadzības izskaušanas priekšnoteikums un ka jaunattīstības valstīm, kā arī reģionālajām un vietējām iestādēm jānodrošina iespēja izmantot savus dabas resursus pēc iespējas ilgtspējīgāk un iekļaujošāk; uzsver, cik ļoti svarīgi ir visām valstīm piedalīties šajā procesā, lai radītu ilgtspējīgas sabiedrības; uzsver, ka visnabadzīgākās valstis un nabadzīgākie pasaules sabiedrības slāņi visvairāk cietīs no klimata pārmaiņu ietekmes un tādēļ tās jāatbalsta pielāgošanās procesos, it īpaši ņemot vērā sieviešu un visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzības un zināšanas;

25.  uzsver, cik svarīgi ir noteikt resursu, dabas kapitāla un ekosistēmisko pakalpojumu patieso vērtību, tostarp ar tiem saistīto dažādo kultūru un ainavu vērtību, vienlaikus nepadarot dabiskās sistēmas par precēm; aicina iedibināt dabas kapitāla uzskaites procesus un integrēt tos ekonomiskās uzskaites struktūrās, kā arī politisko lēmumu pieņemšanas procesos;

26.  uzskata, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāatbalsta jaunattīstības valstis to centienos panākt attīstību un jāraugās, lai tās nepieļautu tādas pašas kļūdas attiecībā uz dabas resursiem un attīstības ceļiem, kas nav ilgtspējīgi;

27.  uzsver, ka resursu ieguve un izmantošana būtiski ietekmē vidi un vietējās kopienas; aicina Komisiju Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmes diskusijās un sarunās integrēt vides un kopienu ārējo izmaksu internalizācijas koncepciju;

28.  uzsver, ka steidzami jārisina jautājumi par ierobežotajiem resursiem, piemēram, izejvielām, to ilgtspējīgu izmantošanu un otrreizējas pārstrādes iespējām;

Ūdens

29.  uzsver, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē ir no jauna jāapstiprina apņēmība veicināt ūdens resursu aizsardzību un ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu, izprotot, ka ūdens ir sabiedrisks labums; uzskata, ka starptautiskas partnerības varētu palīdzēt sasniegt šo mērķi, it īpaši īstenojot programmas par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai saglabātu ūdeni tur, kur tas nokrišņu veidā nonāk uz zemes;

30.  uzsver, ka piekļuve dzeramajam ūdenim atzīta par vienu no cilvēktiesībām ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 28. jūlija rezolūcijā, un aicina īpaši aizsargāt ūdeni kā elementu, kuru īpaši skar klimata pārmaiņu ietekme, proti, var pasliktināties pieejamā ūdens, jo īpaši dzeramā ūdens, kvalitāte un kvantitāte;

31.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi panākt to, ka visā pasaulē tiek nodrošinātas cilvēktiesības uz ūdeni un sanitāriju;

32.  uzsver, cik nozīmīga ir upju baseinu integrēta pārvaldība, un aicina nostiprināt attiecīgos politikas virzienus, lai uzlabotu ūdens pieejamību, uztveršanas laiku, kvalitāti un lietderīgu izmantošanu, kā arī nostiprināt pārrobežu sadarbību pārrobežu upju baseinu pārvaldības jomā;

Jūras vide un okeāni

33.  uzsver, ka jāuzlabo jūras vides, jūras bioloģiskās daudzveidības un okeānu pārvaldība un jānostiprina to aizsardzība; uzskata, ka jautājumiem par jūrām un okeāniem jākļūst par vieniem no galvenajiem Rio sistēmas pīlāriem, līdztekus klimata jautājumiem un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

34.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi sākt sarunas, lai pieņemtu starptautiskus juridiskos instrumentus šādās jomās:

-      jūru un okeānu piesārņojuma no sauszemes avotiem kontrole,

-      cilvēku darbības ilgtspējīga pārvaldība un novērtēšana teritorijās, kas neietilpst valstu jurisdikcijā, un

-      jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsargājamo jūras teritoriju noteikšana un atzīšana starptautiskajos ūdeņos;

       ar šādiem instrumentiem ir jāizveido tiesiskais regulējums attiecībā uz daudzfunkcionālām aizsargājamām jūras teritorijām, ietekmes uz vidi novērtējumu un taisnīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, ko gūst no ģenētisko un citu resursu izmantošanas, un ar šiem instrumentiem būtu jāizveido arī uzraudzības un izpildes mehānismi;

35.  aicina nekavējoties izveidot globālu jūras ekosistēmas uzraudzības sistēmu, lai varētu sekot līdzi jūras ekosistēmu un zivsaimniecības resursu izmaiņām;

36.  uzsver, ka jāuzņemas stingras saistības attiecībā uz zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību, proti, nodrošinot ilgtspējīgas nozvejas programmas, atjaunotu politisko apņēmību īstenot starptautiskos nolīgumus par jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu pārvaldību, vienojoties par nolīgumu īstenošanas pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka zivsaimniecība var turpināt darbību tikai tādā gadījumā, ja tā tiek pārvaldīta, ievērojot starptautiskās saistības un nostiprinot reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, un ieviešot labas prakses attiecībā uz iestāžu darbību, pārredzamību, pārskatatbildību, pārraudzību un piemērošanas mehānismiem;

37.  uzstāj, ka jebkurai darbībai, kas ietekmē dzīvo vidi, jāpiemēro piesardzības princips un ekosistēmiskā pieeja;

Enerģija

38.  norāda uz to, ka aizvien iet mazumā fosilās enerģijas resursi, piemēram, nafta, dabasgāze vai ogles; atgādina par to ietekmi uz siltumnīcefektu, vienlaikus atgādinot, ka attiecībā uz netradicionālajiem enerģijas avotiem jāveic ietekmes uz vidi un produktivitāti novērtējums;

39.  brīdina, ka nevajadzētu veikt nekādas šelfa naftas izpētes un ieguves darbības ekoloģiski apdraudētās teritorijās, piemēram, Arktikā, lai veicinātu pāreju uz oglekli neradošu enerģijas ražošanu starptautiskā līmenī, un iebilst pret naftas ieguvi no darvas smiltīm un degslānekļa;

40.  uzsver — lai pārietu uz zaļo ekonomiku, ir radikāli jāpārveido enerģētikas nozare, lai veicinātu atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, kā arī nodrošinātu enerģijas pieejamību nabadzīgajiem iedzīvotājiem un veicinātu elektrifikāciju, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs; uzsver, ka nepieciešama atjaunojamo enerģiju un (starpnozaru) tehnoloģiju, kā arī zinātības nodošana, it īpaši lai atbalstītu neliela apjoma un vietējo atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu, lai neradītu šķēršļus šo valstu tiesībām uz attīstību;

41.  prasa noteikt globālus mērķus un pasākumus, lai visā pasaulē palielinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu un energoefektivitāti;

42.  uzskata, ka, pateicoties atjaunojamai enerģijai un energoefektivitātei, būtu iespējams mazināt klimata pārmaiņas, atbalstīt sociālo un ekonomisko attīstību, uzlabot piegādes drošumu, kā arī nodrošināt ieguvumus vides un veselības jomās;

43.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi, panākt, ka tiek garantēta biodegvielas un bioenerģijas ilgtspējība un uzsver, ka saistībā ar tām ir pilnībā jānodrošina cilvēktiesību un vides aizsardzība;

44.  uzskata, ka īsie termiņi, ko izmanto pašreizējā LULUCF siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites metodoloģijā, liek apšaubīt SEG emisiju ietaupījumu rezultātus; aicina pārskatīt šo metodoloģiju, lai nodrošinātu dabas ekosistēmu pielāgošanās spēju;

45.  uzskata, ka energoapgādes ārējām izmaksām ir jābūt atspoguļotām enerģijas cenā;

46.  atgādina, ka katastrofa Fukušimā ir vēl viens pierādījums tam, ka kodolenerģijas izmantošana ir saistīta ar risku; aicina pakāpeniski pārtraukt esošo kodolspēkstaciju ekspluatāciju un iebilst pret jebkādu jaunu kodolspēkstaciju celtniecību;

Lauksaimniecība un nodrošinātība ar pārtiku

47.  uzsver, ka piekļuve pienācīgai un veselīgai pārtikai ir cilvēka pamattiesības, un tāpēc aicina stingri un koordinēti rīkoties, lai novērstu galvenos cilvēka izraisītos bada iemeslus un nodrošinātu jaunattīstības valstu pārtikas suverenitāti;

48.  uzsver, ka nabadzības izskaušanas kontekstā steidzami jāveicina maza mēroga, ilgtspējīga bioloģiskā lauksaimniecība, atzīstot, ka jau pastāv pienācīgi zemas ietekmes daudzfunkcionālas lauksaimnieciskās sistēmas, kurās izmanto tradicionālās sēklu audzētavas, un ka tās ir jāatbalsta; aicina nodrošināt, ka sēklas ir pieejamas visām iedzīvotāju grupām; uzsver, ka ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana un monokultūra nav ilgtspējīgas attīstības komponente;

49.  ir vienisprātis ar Komisiju, ka jānostiprina pašreizējās iniciatīvas ilgtspējīgas lauksaimniecības veicināšanai, kuru pamatā ir daudzpusējas darbības (piemēram, PLO) reģionālās, valsts un vietēja līmeņa darbības (piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība un augstas dabas vērtības lauksaimniecība, energoefektīvas siltumnīcas, ilgtspējīgas dzīvnieku novietnes, precīzā lauksaimniecība, CO2 neitrāla lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, biomasas un kūtsmēslu fermentācija), kā arī jānostiprina uzņēmējdarbības aktivitātes, turklāt jāuzsāk jaunas iniciatīvas un partnerības saskaņā ar Pasaules Pārtikas nodrošinātības komitejas pārvaldības pasākumiem, lai padarītu pārtikas patēriņu un ražošanu ilgtspējīgāku, veicinātu kopienu izturētspēju un mazinātu badu;

50.  prasa, pieņemot ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku ieteikumus, veikt globālus pasākumus, lai radītu lielāku pārredzamību preču tirgū un izbeigtu finansiālās spekulācijas, kuru dēļ pārtikas cenas kļūst ārkārtīgi nestabilas un līdz ar to izraisa globālo pārtikas krīzi; pauž bažas par pasaulē vērojamo tendenci, ka ārvalstu struktūras iegādājas lielas zemes platības jaunattīstības valstīs; uzsver, ka, lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku un aizsargātu sīksaimniecību īpašnieku un pirmiedzīvotāju kopienu tiesības, šī tendence ir jāaptur;

51.  pauž nožēlu par lēno progresu sarunās un saistību izpildē attiecībā uz ANO Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD); uzskata, ka augsne ir ierobežots resurss un ka zemes degradācijas un zemes izmantojuma maiņas problēmas jārisina globālā līmenī; prasa konkrētu rīcību, efektīvus pasākumus un uzraudzību, it īpaši saistībā ar biodegvielas ražošanu;

52.  uzsver, cik ļoti nozīmīgi ir izmantot visas iespējas, ko ražošanā piedāvā maza apjoma un pirmiedzīvotāju kopienas, kā arī ģimenes lauku saimniecības un, cik nozīmīgi ir nodrošināt viņu īpašuma tiesības, jo viņi ir atbildīgi par lielāko daļu no pasaules pārtikas apgādes, un norāda, ka vajadzīgs īpašs atbalsts, lai viņiem nodrošinātu ražošanu un pieeju tirgum;

53.  uzsver, ka vajadzīgi lietišķie pētījumi un jauninājumi lauksaimniecības jomā, lai veicinātu ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu, un viens no šādiem risinājumiem ir precīzā lauksaimniecība, kas samazina lauku apūdeņošanas nepieciešamību un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu;

54.  piekrīt PLO, Starptautiskā Lauksaimniecības attīstības fonda (IFAD), SVF, ESAO, UNCTAD, ANO Pasaules Pārtikas programmas, Pasaules Bankas, PTO, Starptautiskā pārtikas politikas pētniecības institūta (IFPRI) un ANO augsta līmeņa darba grupas pasaules pārtikas nodrošinājuma krīzes jomā (HLTF) ieteikumiem G20 valstīm par to, ka jāpārtrauc īstenot valsts politiku, kas paredz subsidēt vai atļaut biodegvielas ražošanu vai patēriņu vismaz līdz tam laikam, kad būs pilnīgi noskaidrots, ka biodegvielas ražošana nekaitē pārtikas ražošanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un klimata aizsardzībai;

Meži

55.  uzsver, ka mežu izciršana un mežu degradācija izraisa sarežģīti risināmas ekoloģiskās un sociālās problēmas, piemēram, ilgstošus ūdensapgādes traucējumus, stepju veidošanos un pārtuksnešošanos, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, lauku iedzīvotāju nabadzību un konfliktus par zemi, piekļuvi resursiem, tiesībām un labumiem, un šo problēmu radītās kopējās ekonomiskās izmaksas ir daudz lielākas par aizsardzības un situācijas uzlabošanas pasākumu izmaksām; uzskata, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmes mērķim jābūt nodrošināt līdzdalīgu mežu pārvaldību, taisnīgu un vienlīdzīgu ieguvumu sadali un mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē;

56.  uzsver, ka jāveicina ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un jāapkaro mežu izciršana, tostarp likvidējot nelikumīgi vai neilgtspējīgi iegūtas koksnes tirgus; uzsver — lai sasniegtu šo mērķi, jāveido partnerības ar valdībām, vietējām kopienām un pirmiedzīvotāju grupām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru;

57.  uzsver, šajā sakarā jāizpilda Nagojā paustā apņemšanās līdz 2020. gadam vismaz par pusi samazināt visu dabisko dzīvotņu, tostarp mežu zudumu un, ja iespējams, tuvināt zuduma rādītāju nullei;

58.  uzskata, ka REDD+ instrumentam UNFCCC paspārnē būtu jānodrošina mežu aizsardzības vispārējo mērķu ievērošana un atbalstīšana, piemēram, būtu jāizveido īpaša infrastruktūra satelītnovērošanai un novērošanai uz vietas, lai novērtētu oglekļa piesaistīšanu saglabātajos mežos, kā arī pārbaudītu cilvēktiesību un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību attiecīgo noteikumu ievērošanu; tāpēc aicina uzlabot pārredzamību attiecīgā finansējuma piešķiršanā un nodrošināt stingrāku uzraudzību; uzsver, ka REDD+ instrumentam būtu jānodrošina ne tikai klimata pārmaiņu mazināšana, bet arī būtiski ieguvumi bioloģiskās daudzveidības un ļoti svarīgu ekosistēmisko pakalpojumu jomā, kā arī būtu jāveicina to kopienu tiesību un iztikas ieguves iespēju nodrošināšana, kas atkarīgas no meža, jo īpaši attiecībā uz pirmiedzīvotāju un vietējām kopienām;

59.  pauž bažas par jauno Mežu kodeksu, ko gatavojas pieņemt Brazīlijas Senāts un kas pastiprinās mežu izciršanu Amazones mežos Brazīlijā, tādējādi apdraudot starptautiskos klimata pārmaiņu mazināšanas centienus;

60.  aicina uzņēmēju valsti Brazīliju izteikt skaidru apņemšanos aizsargāt Amazones mežus un izbeigt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kas atbalsta vides aizsardzību, kriminālvajāšanu;

61.  aicina Komisiju līdz Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei sagatavot pētījumu, kurā vērtēta pārtikas un nepārtikas produktu Eiropas Savienības patēriņa ietekme uz mežu izciršanu; aicina pētījumā novērtēt arī ES spēkā esošās politikas un tiesību aktu ietekmi uz mežu izciršanu un piedāvāt jaunas politikas iniciatīvas identificētās ietekmes mazināšanai;

Ķimikālijas un bīstamās vielas

62.  atbalsta Komisijas viedokli, ka pienācis laiks izveidot daudz robustāku un saskaņotāku starptautisko režīmu ķimikāliju un bīstamo vielu izmantošanas pārvaldībai un ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē jāuzsāk ceļš uz šī mērķa sasniegšanu, prasot, lai pēc iespējas vairāk valstu kā paraugu izmanto ES tiesību aktus saistībā ar REACH;

Atkritumu apsaimniekošana

63.  uzsver, ka laba atkritumu apsaimniekošana ne tikai mazina ietekmi uz vidi, bet arī nodrošina atkārtoti izmantojamus materiālus un otrreizējās izejvielas, kā arī nodarbinātības iespējas;

64.  uzsver, ka daudzus resursus, kas patlaban tiek apglabāti un sadedzināti vai kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un vietējiem iedzīvotājiem, var izmantot atkārtoti un pārstrādāt; uzsver, ka jāpieliek īpašas pūles šo resursu pārstrādes jomā, lai nodrošinātu pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem, radot darba vietas un ieviešot jauninājumus, un uzsver, ka pārstrāde un atkārtota izmantošana novērš dabisko dzīvotņu un vietējo kopienu iznīcināšanu;

Tādu nosacījumu izveidošana, kuri stimulētu tirgus un ieguldījumus cilvēkkapitālā

65.  uzsver, ka valsts politikas dokumentos, kā arī visos attīstības un nabadzības izskaušanas plānos un stratēģijās jāiekļauj jautājums par bioloģisko daudzveidību, ekosistēmiskajiem pakalpojumiem un dabas resursiem;

Videi kaitīgas subsīdijas

66.  uzsver, ka steidzami jārisina videi kaitīgo subsīdiju problēma un jāizstrādā un jāīsteno pozitīvi stimuli tam, kā gūt labumu no bioloģiskās daudzveidības un to saglabāt;

67.  šai sakarībā atzinīgi vērtē to, ka KLP reformas priekšlikumos lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai KLP padarītu zaļāku;

68.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi saskaņā ar Nagojā pieņemtajām saistībām uzsākt koordinētu pasākumu virkni, lai līdz 2020. gadam identificētu videi kaitīgās subsīdijas un izbeigtu to piešķiršanu;

Reglamentējošie instrumenti un tirgus līdzekļi

69.  uzsver — lai nodrošinātu mūsu sabiedrības vispārēju ilgtspējību, izšķiroša nozīme būs reglamentējošajiem instrumentiem gan valstu, gan starptautiskā līmenī līdztekus tirgus līdzekļiem; šai sakarībā uzsver, ka steidzami jārisina jautājums par starptautiskās jūras satiksmes un aviācijas ietekmi uz klimatu, un uzsver Eiropas Savienības piemēru un tās „20-20-20” mērķus, kā arī tās progresīvo vides politiku un standartus kopumā;

70.  uzsver — lai mainītos ekonomikas dalībnieku motivācija efektīvas, atbildīgas un videi draudzīgas izaugsmes virzienā, ir vajadzīgs skaidrs, uzticams un visaptverošs tiesiskais regulējums;

71.  aicina starptautiskā līmenī ieviest finanšu darījumu nodokli un nodokļa ienākumus izmantot, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības un klimata aizsardzību jaunattīstības valstīs atbilstīgi UNFCCC un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noteiktajiem mērķiem;

72.  uzsver, ka fiskālās reformas, kuru mērķis ir novirzīt nodokļu sloga smagumu no darbaspēka uz resursu izmantošanu un piesārņojumu, var palīdzēt radīt abpusēji izdevīgu situāciju gan attiecībā uz nodarbinātību, gan vidi, jo šāda pāreja palielinās interesi par resursu efektīvu izmantošanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu un tādējādi radīs jaunas darba vietas;

73.  aicina ES Komisiju veicināt vides aspektu iekļaušanu starptautiskajās tirdzniecības sarunās;

Finansējums

74.  uzsver, ka pāreja uz globālu zaļo ekonomiku prasīs liela apjoma finanšu ieguldījumus; uzsver, ka ar publisko finansējumu vien nepietiks, un tam vajadzēs būt drīzāk kā katalizatoram un svirai attiecībā uz daudz lielākajiem privātajiem ieguldījumiem; uzsver, ka jauninājumu un jauno tehnoloģiju ieviešana ir jāstimulē, tostarp uzlabojot pieeju finansējumam;

75.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi ierosināt reformēt pašreizējās finanšu stratēģijas un izveidot pēc vajadzības jaunas publiskā-privātā finansējuma shēmas un partnerības;

76.  uzskata, ka jaunattīstības valstīm nepieciešama stabila ilgtermiņa finansiālā atbalsta sistēma, spēju veidošana un tehnoloģiju nodošana, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un dotu iespēju izvairīties no intensīva enerģijas patēriņa un lielām oglekļa emisijām atšķirībā no rūpnieciski attīstītajām valstīm, kuras piedzīvoja šo posmu;

77.  aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi veicināt pasākumus globālā vides riska mazināšanai un katastrofu riska mazināšanas mehānismus, kā arī palielināt tam paredzēto līdzekļu apjomu;

78.  uzsver — lai nodrošinātu atbilstību daudzpusējiem nolīgumiem vides jomā un veicinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī lai paplašinātu zaļās ekonomikas mērķus, ir labāk jāuzrauga oficiālā attīstības palīdzība (OAP), tostarp alternatīvu pasākumu izmantošana attiecībā uz saistībām panākt attīstību, piemēram, valstij plānotā atbalsta piešķiršana un Attīstības apņēmības indekss;

79.  uzskata — ir izšķiroši svarīgi, lai visnabadzīgākajām valstīm būtu pieejami novatoriski finansējuma veidi, tādējādi novēršot šīm valstīm raksturīgo pašu kapitāla nepietiekamību;

80.  aicina uzraudzīt dzimumu līdzsvara veicināšanas pasākumu finansēšanas ietekmi, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principam atbilstīgu finansēšanu;

Pilsoņu ietekmes stiprināšana.

81.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt stiprināt pilsoņu ietekmi vides pārvaldībā, un prasa Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmē panākt progresu attiecībā uz Rio deklarācijas 10. principa efektīvu globālu īstenošanu; uzskata, ka ES starptautiskajās sarunās var dalīties ar nozīmīgu pieredzi, kas uzkrāta, jau vairāk nekā 10 gadus īstenojot Orhūsas konvenciju;

82.  aicina paplašināt Orhūsas konvencijas noteikumu darbības jomu ārpus ANO Eiropas Ekonomikas komisijas, pieņemot globālu konvenciju vai ļaujot Orhūsas konvencijai pievienoties pusēm, kas nav ANO Eiropas Ekonomikas komisijas dalībnieces;

83.  iesaka īstenot visaptverošu pieeju attiecībā uz cilvēktiesību principu ievērošanu, vienlaicīgi īstenojot ilgtspējīgas attīstības politiku; uzsver, ka jānodrošina atbilstīga aizsardzība tautām, kas visvairāk cieš no klimata pārmaiņu sekām;

84.  uzsver, ka reglamentējošie instrumenti var tikt veiksmīgi izmantoti tikai tādā gadījumā, ja tiek nodrošināta informācija un izglītošana; turklāt uzskata, ka, īstenojot augšupēju pieeju, ārkārtīgi liela nozīme ir vērtību skalas un uzvedības maiņai, un īpaši aicina īstenot iniciatīvas jauniešu iesaistei, jo viņi ir nākamā paaudze, ko ietekmēs mūsu darbības sekas;

Apmācība

85.  uzsver, ka svarīgi ir visās valstīs atbalstīt izglītības un apmācības programmas, jo īpaši tādas, kas domātas jauniem cilvēkiem; uzskata, ka jaunu prasmju apguves veicināšana palīdzēs izveidot jaunas darba vietas globālajā darba tirgū, radot pozitīvu un būtisku ietekmi sociālā līmenī;

Tehnoloģijas

86.  uzsver, cik nozīmīga ir pētniecība un izstrāde, kā arī jauninājumi un cik nepieciešama ir sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jautājumos;

87.  atzīst, ka jauninājumi, novērtējums un nodošana tehnoloģiju jomā ir izšķiroši svarīgi, lai atrisinātu vides, ekonomiskās un sociālās problēmas; uzsver arī, ka tehnoloģiju attīstība nevar būt vienīgais risinājums vides problēmām vai cīņai ar nabadzību;

88.  uzsver, ka jauninājumi nenozīmē vien tehnoloģiskos jauninājumus — sociālā inovācija sniedz jaunus un efektīvus risinājumus aktuālām sociālām problēmām, kurus izstrādā privātpersonas vai organizācijas sociālo un ne vienmēr komerciālo mērķu sasniegšanai; uzsver arī, ka sociālie jauninājumi nodrošina iespēju iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu lomas sabiedrībā uzlabot savu darba un dzīves vidi, un tādējādi sociālie jauninājumi var palīdzēt stiprināt pilsonisko sabiedrību globālā līmenī un nodrošināt tai iespēju piedalīties dabas resursu aizsardzībā un ilgtspējīgā izmantošanā;

89.  iebilst pret priekšlikumiem īstenot plaša mēroga ģeoinženierijas projektus;

90.  atgādina, ka pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanu, jauninājumu un prakses aizsardzība ir noteikta sākotnējās Rio augstākā līmeņa sanāksmes nolīgumos, jo pirmiedzīvotāju pieredze piedāvā laika gaitā pārbaudītus, drošus un noturīgus paņēmienus, kā strādāt, sadarbojoties ar dzīvo dabu;

91.  uzsver, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana nedrīkst negatīvi ietekmēt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un cīņu pret nabadzību; uzsver, ka tehnoloģijām var būt dažāda ietekme uz vidi, sociālā un ekonomiskā ietekme, un ja tās netiek pienācīgi uzraudzītas, dažas tehnoloģijas var novest pie dabas resursu (piemēram, ūdens, zemes, biomasas) neilgtspējīgas ekspluatēšanas, palielināt nabadzību un radīt citu sociālajai jomai kaitējošu ietekmi;

92.  tādēļ atbalsta Bali Stratēģisko plānu tehnoloģiju atbalstam un spēju veidošanai attiecībā uz tehnoloģijām, kas saistītas ar vides jomu, kā arī atbalsta videi draudzīgu tehnoloģiju novērtēšanas un nodošanas mērķus; prasa ANO sistēmā radīt iespējas uzraudzīt, novērtēt un sniegt informāciju par jaunām tehnoloģijām nolūkā visās jomās integrēt paplašināto ilgtspējības jēdzienu, un veicināt produktu izstrādes un procesu ilgtspējību;

93.  atkārtoti apstiprina principu, ka dzīvības formām un procesiem nedrīkst piemērot patentus;

Panākumu izvērtēšana

94.  aicina nekavējoties veikt pētījumus nolūkā izstrādāt jaunu rādītāju kopumu, lai novērtētu progresu virzībā uz taisnīgumu un ilgtspējīgu attīstību;

95.  uzsver, ka Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmei, par pamatu ņemot, piemēram, šādas iniciatīvas — Integrēto vides un ekonomiskās starptautiskās uzskaites sistēmu (SEEA), tautas attīstības indeksu un ESAO projektu „Kā novērtēt sabiedrības attīstību” — ir jāizstrādā alternatīvs modelis izaugsmes un labklājības novērtēšanai, kura pamatā nebūtu vien IKP; uzsver, ka tas nepieciešams, lai novērtētu progresu plašā tā izpratnē, ņemot vērā ekonomisko, vides un sociālo dimensiju; tādēļ prasa pieņemt skaidrus un izmērāmus rādītājus, kas ņemtu vērā klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanas efektivitāti un sociālo integrāciju;

96.  prasa uzsākt plašas diskusijas par to, lai šie rādītāji starptautiskā līmenī tiktu iekļauti plaši piemērotās publiskā un privātā sektora progresa novērtējuma procedūrās, piemēram, integrējot rādītājus kredītvērtējuma aģentūru analīzē un vispārpieņemtajā grāmatvedības praksē;

97.  aicina atzīt regresa nepieļaušanas principu arī saistībā ar vides aizsardzību, kā arī pamattiesībām;

Pilnveidota pārvaldības un privātā sektora iesaiste

98.  uzsver, ka steidzami jāuzlabo ilgtspējīgas attīstības pārvaldība;

99.  uzskata, ka ANO sistēmā jānostiprina UNEP, piemēram, pārveidojot UNEP par ANO specializētu aģentūru (kā SDO), jo tas būtu visdaudzsološākais veids, kā uzlabot starptautisko vides pārvaldību un nodrošinātu progresu ceļā uz globālu ilgtspējīgu attīstību; šajā sakarā atgādina par visām iespējām, kas identificētas Helsinku – Nairobi rezultātos;

100. aicina UNEP paspārnē izveidot specializētu zinātnieku padomi, kura darbotos līdzīgi kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome un kuras uzdevums būtu starpnozaru griezumā pārskatīt un novērtēt jaunāko pasaulē iegūto zinātnisko, tehnisko un sociālekonomisko informāciju, kas ir būtiska, lai izprastu bioloģisko daudzveidību un ilgtspējību;

101. atkārtoti pauž savu priekšlikumu — izveidot starptautisko vides tiesu, lai tādējādi padarītu starptautiskos vides tiesību aktus saistošākus un piemērojamākus, vai vismaz izveidot starptautisku iestādi, piemēram, ombudu ar vidutāja pilnvarām;

102. aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi izstrādāt stratēģiju saskaņotības veicināšanai starp dažādiem daudzpusējiem vides nolīgumiem; šai sakarībā uzsver, ka vajadzīga koordinēta pieeja attiecībā uz trim Rio konvencijām (bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas un pārtuksnešošanās), jo tās ir savstarpēji saistītas, attiecas uz tām pašām ekosistēmām un risina savstarpēji saistītus jautājumus;

103. uzsver, ka īstenošanas procesos jāiesaista starptautiskie, valsts un vietējie dalībnieki;

104. uzsver, ka jāpanāk lielāka finanšu, ekonomikas, attīstības un vides ministru, kā arī citu ministru iesaistīšanās ilgtspējīgas attīstības politikas virzienos;

105. aicina Rio+20 augstākā līmeņa sanāksmi nostiprināt galveno ieinteresēto personu, tostarp privātā sektora, līdzdarbību; uzsver, ka uzņēmējdarbības aprindām un pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši NVO, sociālajām kustībām un pirmiedzīvotāju kopienām ir jābūt ietekmīgam spēkam;

106. uzsver, ka uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības sadarbība jaunattīstības valstīs un attīstītajās valstīs ir nozīmīga taustāmu rezultātu sasniegšanai;

107. uzsver, cik svarīga ir pilsoņu iesaistīšanās; aicina veidot izpratni un sniegt vairāk informācijas par ilgtspējīgu patēriņu un ieviest, kā arī veicināt stimulus, lai mainītu vērtību skalu un uzvedību un atbalstītu atbildīgus iedzīvotāju un ražotāju lēmumus;

108. uzsver, ka jārīkojas, lai veicinātu uzvedības maiņu un pāreju uz ilgtspējīga patēriņa modeli;

109. uzsver, ka jānodrošina, lai visām galvenajām ieinteresētajām personām būtu pilnvērtīga, atklāta un taisnīga piekļuve visām sarunām, starpsesiju un sagatavošanas sēdēm, gatavojoties Rio+20;

110. uzskata, ka parlamentārajiem pārstāvjiem jāuzņemas aktīva loma saistībā ar šo augstākā līmeņa sanāksmi; ideālā variantā Eiropas Parlamentam jābūt oficiāli iesaistītam augstākā līmeņa sanāksmē ar tādu pašu statusu kā Komisijas delegācijai un vismaz tādā pašā statusā, kāds tam bijis citās sanāksmēs;

111. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika