Rezolūcijas priekšlikums - B7-0537/2011Rezolūcijas priekšlikums
B7-0537/2011

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS ar lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt atzinumu par to, vai Līgumiem ir atbilstīgs Nolīgums starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas un robežsardzes dienestam

19.10.2011

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 90. panta 6. punktu

Cornelia Ernst, Kyriacos Triantaphyllides GUE/NGL grupas vārdā

Procedūra : 2011/2873(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B7-0537/2011
Iesniegtie teksti :
B7-0537/2011
Debates :
Pieņemtie teksti :

B7‑0537/2011

Eiropas Parlamenta rezolūcija ar lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt atzinumu par to, vai Līgumiem ir atbilstīgs Nolīgums starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas un robežsardzes dienestam

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu un jo īpaši tā 6. un 11. punktu,

–   ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09825/2011),

–   ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas un robežsardzes dienestam,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par vispārējo pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu nosūtīšanai trešām valstīm (COM(2010)0492),

–   ņemot vērā tā 2007. gada 14. februāra rezolūciju par SWIFT, pasažieru datu reģistra nolīgumu un transatlantisko dialogu šajos jautājumos[1], 2008. gada 22. oktobra rezolūciju par Austrālijas un ES PDR nolīguma novērtējumu[2], 2010. gada 5. maija rezolūciju par sarunu uzsākšanu saistībā ar Pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu[3], kā arī 2010. gada 11. novembra rezolūciju par vispārējo pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu pārsūtīšanai trešām valstīm[4],

–   ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2010. gada 19. oktobra atzinumu par Komisijas Paziņojumu par vispārējo pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu nosūtīšanai trešām valstīm[5] un 2011. gada 15. jūlija atzinumu par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas Muitas un robežapsardzes dienestam[6],

–   ņemot vērā Darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi (29. panta darba grupas) 2010. gada 12. novembrī pieņemto Atzinumu Nr. 7/2010 par Komisijas Paziņojumu par vispārējo pieeju pasažieru datu reģistra (PDR) datu nosūtīšanai trešām valstīm,

–   ņemot vērā LESD 16. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7‑0000/2011),

–   ņemot vērā Reglamenta 90. panta 6. punktu,

A. tā kā ES tiesiskais regulējums, kas ļauj gaisa pārvadātājiem nosūtīt pasažieru PDR datus, tika izveidots ar Padomes 2008. gada 30. jūnija Lēmumu 2008/651/KĀDP/TI, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par gaisa pārvadātāju veikto Eiropas Savienības pasažieru datu reģistra (PDR) datu apstrādi un pārsūtīšanu Austrālijas muitas dienestam (turpmāk — „Nolīgums”);

B.  tā kā Nolīgums provizoriski tika piemērots no 2008. gada 30. jūnija un tikai 17 ES dalībvalstīs, jo nebija iespējams panākt vajadzīgo vienprātību Padomē attiecībā uz Nolīguma noslēgšanu;

C. tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, jaunu PDR nolīgumu noslēgšanai vispirms ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana, un tikai tad Padome tos var pieņemt galīgajā variantā;

D. tā kā Padome 2010. gada 15. februārī pieprasīja Eiropas Parlamenta piekrišanu jauna PDR nolīguma noslēgšanai ar Austrāliju;

E.  tā kā 2010. gada 5. maijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, nolemjot balsošanu par šo piekrišanas pieprasījumu atlikt, tādēļ aizkavējās Nolīguma noslēgšana un galarezultātā Komisija un Austrālija 2011. gada janvārī uzsāka jaunas sarunas;

F.  tā kā Komisija parafēja jaunu nolīgumu un 2011. gada 19. maijā nosūtīja Padomei ieteikumu slēgt Nolīgumu, ko Padome pēcāk 2011. gada 29. septembrī parakstīja; tā kā tajā pašā dienā Eiropas Parlaments no Padomes saņēma piekrišanas pieprasījumu;

G. tā kā Nolīguma 1. pantā ir skaidri norādīts tā mērķis, t. i., paredzēt nosacījumus, ar kādiem PDR datus var pārsūtīt un izmantot, kā arī veidu, kādā minētie dati tiks aizsargāti,

1.  uzskata, ka nav juridiskas noteiktības par to, vai Nolīguma projekts ir saskaņā ar ES datu aizsardzības tiesību aktiem, un tādējādi arī par to, vai tas šajā ziņā ir atbilstīgs Līgumiem; turklāt apšauba juridiskā pamata izvēli, proti, priekšroka ir dota LESD 82. panta 1. punkta d) apakšpunktam un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktam (policijas un tiesu iestāžu sadarbība), nevis LESD 16. pantam (datu aizsardzība);

2.  nolemj lūgt Eiropas Savienības Tiesu sniegt atzinumu par Nolīguma atbilstību Līgumiem;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai zināšanai un darīt visu, kas nepieciešams šāda Eiropas Savienības Tiesas atzinuma saņemšanai.