REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās
24.10.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Peter van Dalen, Geoffrey Van Orden, Ryszard Antoni Legutko, Konrad Szymański, Valdemar Tomaševski, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0542/2011
B7‑0548/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti un Sīriju, un 2011. gada 20. janvāra rezolūciju par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību;
– ņemot vērā ES un Ēģiptes asociācijas nolīgumu, jo īpaši tā 2. pantu;
– ņemot vērā ES augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 10. oktobra paziņojumu par vardarbību Ēģiptē,
– ņemot vērā priekšsēdētāja 2011. gada 10. oktobra paziņojumu par vardarbīgām sadursmēm Ēģiptē;
– ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/522/KĀDP, ar ko groza Padomes Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, Padomes Lēmumu 2011/523/ES, ar ko daļēji aptur starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sīrijas Arābu Republiku noslēgtā sadarbības nolīguma piemērošanu, Padomes 2011. gada 2. septembra Regulu (ES) Nr. 878/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, kā arī Padomes 2011. gada 13. oktobra Regulu (ES) Nr. 1011/2011, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 442/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. un 31. jūlija, 1., 4., 18., 19., 23. un 30. augusta, 2. un 23. septembra, kā arī 12. oktobra paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 18. jūlija un 10. oktobra secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2011. gada 3. augusta paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 23. augusta rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Sīrijas Arābu Republikā,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kam ir pievienojusies arī Sīrija,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā 2011. gada 9. oktobrī koptu kristiešu sākotnēji miermīlīgo demonstrāciju, kura notika pēc uzbrukuma koptu baznīcai Merinabas ciemā Asuānas provincē, brutāli apspieda Ēģiptes armija, nogalinot vairāk nekā 25 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija koptu kristieši, un ievainojot daudzus simtus;
B. tā kā Ēģiptes valsts televīzijas kūdīšana izraisīja vēl lielāku vardarbību, jo cilvēki tika saukti „aizsargāt armiju” — uz šo aicinājumu atsaucoties islāma ekstrēmistiem; tā kā vienlaikus divos neatkarīgos plašsaziņas līdzekļu birojos iebruka drošības spēki un, pielietojot spēku, tos slēdza;
C. tā kā saskaņā ar ziņojumiem Kairā tika arī izlaupīti kristiešu veikali un uzņēmumi;
D. tā kā koptu kristieši veido 10 % no Ēģiptes iedzīvotājiem; tā kā pēdējo gadu laikā Ēģiptē ir atkārtoti notikusi vardarbība pret koptu kristiešiem un tā kā koptu drošības situācija, šķiet, ir pasliktinājusies kopš revolūcijas sākuma;
E. tā kā Ēģiptes konstitūcijā garantēta reliģiskās pārliecības brīvība un brīvība veikt reliģiskus rituālus;
F. tā kā Eiropas Savienība ir viena no galvenajām starptautiskajām līdzekļu devējām Ēģiptei un ir apņēmusies izpildīt nozīmīgas finanšu un citas saistības, lai atbalstītu tās politisko pāreju;
G. tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt domas, apziņas un reliģijas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē;
H. tā kā nākamo mēnešu laikā no 2011. gada 28. novembra ir ieplānotas vairākas parlamenta vēlēšanu kārtas;
I. tā kā kopš marta daudzās Sīrijas mazpilsētās un pilsētās notikušas protesta akcijas un demonstrācijas;
J. tā kā saskaņā ar aplēsēm protestu laikā ir nogalināti vismaz 3000 cilvēki, skaitlis, kas nepārtraukti ir audzis, jo Sīrijas iestāžu reakcijai ir raksturīga aizvien lielāka cietsirdība, bet tiek uzskatīts, ka protestu laikā ievainoto iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks;
K. tā kā ANO augsta pārstāvja faktu vākšanas misija 19. augustā atklāja pierādījumus par simtiem soda izpildes gadījumiem, uguns atklāšanu uz demonstrantiem, plaši izplatītu snaiperu izvietošanu protestu laikā, visu vecumu cilvēku aizturēšanu un spīdzināšanu, drošības spēku veiktu mazpilsētu un pilsētu blokādēm un ūdens apgādes sistēmu izpostīšanu;
L. tā kā Sīrijas pilsoņi tiek pakļauti patvaļīgai aizturēšanai un ieslodzīšanai bez tiesas procesa vai arī ar tiesas procesiem kara tiesā, un viņiem nav iespējas griezties neatkarīgā tiesu iestādē pēc aizsardzības, viņiem atņemta vārda brīvība un nav ar likumu garantētas tiesības uz demonstrācijām;
M. tā kā saskaņā ar iegūto informāciju valdības spēki kontrolē pilsētas un mazpilsētas visā Sīrijas teritorijā un tajās nav pieejama pārtika, netiek piegādāti ārstnieciskie līdzekļi, kā arī nedarbojas sakari;
N. tā kā pretēji daudziem publiskiem paziņojumiem par apņemšanos veikt politisku reformu prezidents Bashar al-Asad nav rīkojies, lai īstenotu īpašu reformu programmu, kas nodrošinātu sabiedrības brīvības un tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un aizliegtu Sīrijas valdībai aizskart cilvēktiesības;
O. tā kā Sīrijas valdība izmanto Augstāko valsts drošības tiesu iestādi, kas ir īpaša tiesa, kura neietilpst parastajā krimināltiesu sistēmā, lai tiesātu politiskos aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus;
P. tā kā Persijas līča arābu valstu sadarbības padome strādās kopā ar Sīrijas iestādēm, lai sāktu pāreju uz brīvām vēlēšanām un prezidenta Bashr Al-Assad varas nodošanas procesu;
Q. tā kā 2. septembrī un 13. oktobrī ES dalībvalstis ir vienojušās par sankciju paplašināšanu, papildus jau spēkā esošajiem ierobežojumiem, kurus piemēro Sīrijai,
1. stingri nosoda Ēģiptes armijas un ekstrēmistu 2011. gada 9. oktobra vardarbību pret koptiem, kā arī jebkādu citu vardarbību, pamatojoties uz reliģiskiem motīviem, un pauž līdzjūtību upuriem un to radiniekiem;
2. atzinīgi vērtē Ēģiptes 2011. gada 10. oktobra kabineta solījumus, tostarp izmeklēšanas komitejas izveidošanu, Valsts prokurora biroja un Militārā prokurora biroja veikto tiesas izmeklēšanu, tāda dekrēta projekta iesniegšanu, ar kuru legalizētu esošās nereģistrētās lūgšanu vietas, pastāvīgos centienus pieņemt „Kopīgu lūgšanu vietu celtniecības kodeksu” un jauna panta pievienošanu Ēģiptes kriminālkodeksam par diskrimināciju kā noziedzīgu nodarījumu;
3. turklāt atzinīgi vērtē Ēģiptes Valsts cilvēktiesību padomes faktu vākšanas misijas uzsākšanu;
4. mudina Ēģiptes iestādes nodrošināt dažādo izmeklēšanu neatkarību un objektivitāti, ļaujot īstenot pienācīgu uzraudzību;
5. aicina Ēģiptes iestādes gan ar tiesību aktiem, gan reālo praksi garantēt to, ka koptu kristieši un citu reliģisku kopienu un minoritāšu locekļi var izbaudīt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības — tostarp tiesības brīvi izvēlēties un mainīt savu reliģiju —, un nepieļaut pret šiem cilvēkiem jebkāda veida diskrimināciju;
6. tādēļ aicina Ēģiptes iestādes pārskatīt Ēģiptes konstitūcijas 2. pantu, kura noteikts, ka islāma šariata principi ir galvenais Ēģiptes tiesību aktu pamats, un pārliecināties, ka jebkurš konstitucionālais noteikums ir iekļaujošs un neatstāj nekādu iespēju diskriminēt kādu no Ēģiptes sabiedrības locekļiem;
7. pauž bažas par bruņoto spēku Augstākās padomes locekļa ģenerālmajora Rouini 2011. gada 10. maija paziņojumiem intervijā televīzijas pārraidē Al Qahera Al Youm (Kaira šodien), kurā viņš paziņoja, ka visa Ēģiptes armija un iedzīvotāji ir salafisma kustības piekritēji;
8. aicina Savienības augsto pārstāvi un Komisiju pārskatīt ES finanšu saistības ar Ēģipti un paredzēt stingrus nosacījumus, lai finansiālu atbalstu izmaksātu tikai tad, kad Ēģiptes varas iestādes varētu pierādīt, ka tās ir izdarījušas visu iespējamo, lai nodrošinātu pamata cilvēktiesību, tostarp reliģiskās pārliecības brīvības ievērošanu attiecībā uz visiem ēģiptiešiem;
9. mudina Ēģiptes iestādes nekavējoties atbrīvot 26 gadus veco emuāristu Maikel Nabil Sanad, kurš ir sācis bada streiku un kuram ir piespriests triju gadu cietumsods par kritiku attiecība uz Ēģiptes militārā spēka pielietošanu pret protestētājiem Tahrira laukumā un viņa iebildumiem pret karadienestu;
10. mudina bruņoto spēku Augstāko padomi (SCAF) pārskatīt savu lēmumu neļaut ārvalstu novērotājiem būt klāt 2011. gada 28. novembra parlamenta vēlēšanās; pieprasa SCAF uzņemt Eiropas Parlamenta deputātu delegāciju vēlēšanu novērošanas misijas īstenošanai;
11. patiesi atbalsta 10. oktobra Padomes secinājumus, kuros pausts aicinājums prezidentam Bashar al Assad atkāpties un ļaut noritēt demokrātiskai pārejai, un pauž sarūgtinājumu par to, ka nav panākta vienota atbilde no ANO Drošības padomes par Sīrijas iestāžu cietsirdīgo rīcību;
12. pieprasa, lai Sīrijas valdība garantētu protestētājiem aizsardzību pret uzbrukumiem un atbalstītu protestētāju tiesības piedalīties miermīlīgās demonstrācijās, kā arī nodrošinātu vārda brīvību; aicina Sīrijas valdību nekavējoties atteikties no spēka pielietošanas pret miermīlīgiem protestētājiem;
13. pauž bažas par ziņām par vardarbīgām sadursmēm un to, ka protestētāju vidū pieaug to bruņoto islāmistu kaujinieku skaits, kuriem ir kontrabandas ceļā iegūti ieroči, kuri kūda uz džihādu un šauj uz drošības spēkiem, tādējādi radot pilsoņu kara draudus reliģisku motīvu dēļ;
14. aicina Sīrijas valdību noteikt, ka jāveic neatkarīga, efektīva un pārredzama izmeklēšana par drošības spēku darbībām un jo īpaši par prezidenta brāļa darbību, komandējot īpašos drošības spēkus, un saukt pie atbildības ikvienu drošības spēku pārstāvi, kurš šāvis vai pavēlējis šaut uz neapbruņotiem demonstrantiem ar īstām lodēm;
15. prasa Sīrijas valdībai atturēties no politisko aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas un atbrīvot visas pārliecības dēļ ieslodzītās personas; aicina Sīrijas iestādes publiski atzīt attiecīgo faktu par ikvienu personu, kas ir nogalināta, ievainota vai pazudusi bez vēsts;
16. pauž nopietnas bažas, ka Sīrijas iestāžu iebaidīšana varētu sasniegt arī izsūtītos opozīcijas aktīvistus;
17. aicina Sīrijas varas iestādes pārtraukt vietējo un ārvalstu publikāciju cenzēšanu un izbeigt represīvo valdības kontroli attiecībā uz laikrakstiem un citām publikācijām, kā arī atcelt ierobežojumus sakariem un internetam;
18. aicina Sīrijas valdību tūlīt un bez nosacījumiem atļaut darboties humānās palīdzības organizācijām un to darbiniekiem;
19. atzinīgi vērtē sankcijas, kuras ES dalībvalstis noteica 2. septembrī un 13. oktobrī; aicina ES paust vienotu nostāju kontaktos ar Sīrijas varas iestādēm;
20. atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē pieņemto rezolūciju un aicina Sīrijas valdību pilnībā sadarboties ar ANO augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos;
21. atzinīgi vērtē Turcijas un Saūda Arābijas rīcību, nosodot Sīrijas režīmu, kā arī Turcijas lomu bēgļu uzņemšanā; pauž nožēlu, ka Irāna turpina atbalstīt prezidenta Bashar al-Assad nesamierināmo nostāju un vardarbīgo tautas apspiešanu;
22. prasa rīkot atklātu un miermīlīgu dialogu starp Sīrijas valdību un Sīrijas iedzīvotājiem; neatlaidīgi mudina Sīrijas valdību rīkoties atbilstīgi tās publiski paziņotajām saistībām un nekavējoties īstenot demokrātiskas reformas, pilnībā ievērojot visu minoritāšu tiesības; mudina Sīrijas prezidentu Bashar al-Assad atzīt, ka viņa režīmu Sīrijas tauta ir noraidījusi, un Sīrijas un tās tautas vienotības interesēs atkāpties no amata;
23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes bruņoto spēku Augstākajai padomei, Arābu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.