REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās
24.10.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Marietje Schaake, Marielle De Sarnez, Kristiina Ojuland, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Edward McMillan-Scott, Frédérique Ries, Alexandra Thein, Izaskun Bilbao Barandica ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0542/2011
B7‑0549/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Ēģiptē un Sīrijā, jo īpaši kristiešu kopienās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2011. gada 17. februārī pieņemto rezolūciju par stāvokli Ēģiptē,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā saistībā ar situāciju, kas izveidojusies arābu valstīs un Ziemeļāfrikā,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2007. gada 15. novembra rezolūciju par bīstamiem notikumiem, kas apdraud kristiešu un citu ticīgo kopienu pastāvēšanu, un ņemot vērā arī 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par uzbrukumiem kristiešu kopienām un 2011. gada 20. janvāra rezolūciju,
– ņemot vērā gada ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli pasaulē un jo īpaši 2010. gada 16. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2009. gadā,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 18. pantu, un tā 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu, kuram ir pievienojusies Ēģipte un Sīrija,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos sagatavotos ziņojumus un jo īpaši 2010. gada 15. decembra un 2011. gada 18. jūlija ziņojumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Ēģipti un jo īpaši paziņojumus par vardarbību Ēģiptē 2011. gada 10. oktobrī, kā arī 2011. gada 12. oktobrī Eiropas Parlamentā paustos paziņojumus par stāvokli Ēģiptē, Sīrijā un Bahreinā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves 2011. gada 8. un 31. jūlija, 1., 4., 18., 19., 23. un 30. augusta, 2. un 23. septembra, kā arī 8. un 13. oktobra paziņojumus par Sīriju,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2011. gada 10. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus, kā arī Eiropadomes 2011. gada 23. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus par Ēģipti,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2011. gada 17. augusta lēmumu par EUR 100 miljonu piešķiršanu Ēģiptei, lai palīdzētu uzlabot Kairas nabadzīgo iedzīvotāju dzīves apstākļus, radītu vairāk darba vietu un nodrošinātu ilgtspējīgas enerģijas plašāku pieejamību, kā arī palīdzētu sievietēm un jauniešiem iesaistīties savu dzīvesvietu attīstībā,
– ņemot vērā 2004. gada Eiropas Savienības un Ēģiptes asociācijas nolīgumu un 2007. gadā saskaņoto rīcības plānu,
– ņemot vērā 2011. gada 10. oktobrī pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2011. gada 3. augusta paziņojumu par Sīriju,
– ņemot vērā Arābu valstu līgas 2011. gada 27. augusta paziņojumu par situāciju Sīrijā,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2011. gada 25. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”,
– ņemot vērā 2004. gadā pieņemtās un 2008. gadā atjauninātās ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā to, ka Sīrija ir parakstījusi 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā 2011. gada oktobrī publicēto organizācijas „Amnesty International” ziņojumu „The long reach of the Mukhabaraat”;
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2011. gada 23. augusta rezolūciju par Sīrijas Arābu Republiku,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt reliģijas, apziņas un domas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu visā pasaulē; tā kā attiecības ar trešām valstīm Eiropas Savienība veido uz cilvēktiesību, demokrātijas un pilsonisko brīvību izaugsmes vispārējā pamata, kas noteikts ES un trešo valstu nolīgumu demokrātijas klauzulā;
B. tā kā saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; tā kā šīs tiesības ietver brīvību sekot reliģijai vai ticībai vai pieņemt reliģiju vai ticību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai vai ticībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem, publiski vai privāti piekopjot kultu, izpildot reliģiskas un rituālas ceremonijas un sludinot mācību;
C. tā kā domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība attiecas gan uz reliģiju sekotājiem, gan uz ateistiem, agnostiķiem un cilvēkiem bez konkrētas reliģiskās pārliecības;
D. tā kā visu līmeņu politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir novērst ekstrēmistiskas darbības un veicināt cieņu starp cilvēkiem un reliģiskajām grupām;
E. tā kā savstarpēja atbildība un kopīga apņemšanās ievērot universālās cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma vērtības ir jaunās pieejas pamatā, kuru kā jaunu reakciju uz pārmaiņām ES kaimiņvalstīs ierosināja Eiropas Komisija un Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve; tā kā šīs reformas ir nosacījums ciešākai tirgus integrācijai, tirdzniecības nolīgumiem un sadarbībai ar Eiropas savienību;
Par Ēgipti
F. tā kā aizvadītajos mēnešos ir pastiprinājusies koptu kristiešu iebiedēšana un vardarbība pret viņiem un pie baznīcām, jo īpaši Ēģiptes dienvidu daļā, ir izcēlušies nemieri, kurus izraisīja neapmierinātība ar baznīcu celtniecību un to statusu un kuru dēļ ir izpostītas vairākas baznīcas;
G. tā kā 2011. gada 9. oktobrī, aizstāvot koptu kristiešu tiesības un vēršoties pret baznīcas nodedzināšanu Dienvidasuānas provincē, ēģiptieši Kairas centrā piedalījās demonstrācijā un virzījās no Šubras rajona Kairas ziemeļu daļā uz Maspero vārdā nosaukto Valsts televīzijas ēku; tā kā pret demonstrantiem tika lietota vardarbība;
H. tā kā Ēģiptes drošības spēki izklīdināja demonstrantus, izmantojot pārmērīgu spēku, izšaujot asaru gāzi, ar militāro transportu sabraucot cilvēkus un atklājot uguni, kā rezultātā 25 demonstranti tika nonāvēti un simtiem — ievainoti; tā kā vardarbība pie Maspero ir pirmais gadījums, kad uz civiliedzīvotājiem tika atklāta uguns, un tas ir vistraģiskākais vardarbīgais notikums Ēģiptē kopš februārī notikušās sacelšanās, kad tika gāzts prezidents Hosnī Mubaraks;
I. tā kā militārpersonu izmantotais pārmērīgais spēks daudzos ēģiptiešos izraisīja sašutumu un viņi izgāja ielās, lai aizstāvētu koptu kristiešu demonstrantus un paustu nosodījumu par militārpersonu pārmērīgi izmantoto vardarbību;
J. tā kā Bruņoto spēku Augstākā padome (SCAF) deva rīkojumu valsts televīzijai pārraidīt nepatiesu informāciju par demonstrāciju un atspoguļot to kā sektantu vardarbības izpausmi, kā arī izteica draudus tiem valsts televīzijas darbiniekiem, kuri tīklā Twitter paziņoja patiesos apstākļus saistībā ar reportāžu par demonstrāciju; tā kā SCAF slēdza tādus nevalstiskus apraides kanālus kā Alhurra un Channel 25, kuri pārraidīja reportāžas par to, kā drošības spēki izmanto pārmērīgu spēku;
K. tā kā Ēģiptes finanšu ministrs Hazems El-Beblavi ir atkāpies no amata, protestējot pret valdības rīcību sadursmju laikā, lai gan SCAF viņa atkāpšanos nav pieņēmusi;
L. tā kā SCAF aicināja valdību veikt izmeklēšanu, izveidojot faktu vākšanas komiteju, lai izmeklētu Maspero vardarbības gadījumu un vērstu tiesiskus pasākumus pret visām šajā notikumā iesaistītajām vainīgajām personām;
M. tā kā SCAF 2011. gada 12. oktobra oficiālā publiskā paziņojumā atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos atbalstīt visu pilsoņu tiesības mierīgi protestēt un pulcēšanās, pārliecības un vārda brīvību kā konstitūcijā paredzētas tiesības, kā arī nodrošināt tiesiskumu neatkarīgi no tā, kurš tiek apsūdzēts pārkāpumā;
N. tā kā saskaņā ar SCAF nesen izdoto rīkojumu tika paplašināta darbības joma H. Mubaraka valdīšanas laikā pieņemtajam ārkārtas stāvokļa likumam, kurš stājās spēkā 1981. gadā un kuru 2010. gadā ierobežoja, attiecinot tā darbības jomu tikai uz narkotikām un terorismu, bet tagad tā darbības jomā ir iekļauti arī streiki, satiksmes pārtraukšana un nepatiesas informācijas izplatīšana;
O. tā kā Ēģiptē vairāk nekā 12 000 civiliedzīvotāju pēc „25. janvāra revolūcijas” ir tiesāti militārajā tiesā un viņiem tika liegts sazināties ar advokātu un ģimenes locekļiem; tā kā militārās tiesas neatbilst starptautiskiem godīgas tiesāšanas standartiem;
P. tā kā militārā policija 2011. gada 28. martā ieradās Maikela Nabila Sanada dzīvesvietā Kairā un arestēja viņu par kritiska viedokļa paušanu internetā saistībā ar Ēģiptes militāro spēku lomu tautas revolūcijas laikā un pēc tās; tā kā pēc netaisnīgas un īsas tiesas sēdes, kas norisinājās bez advokāta, ģimenes locekļu un draugu klātbūtnes, militārā tiesa 2011. gada 10. aprīlī viņam noteica trīs gadu cietumsodu, apsūdzot viņu par „militārpersonu apvainošanu”;
Q. tā kā Ēģiptes armija ir sākusi izmeklēšanu par pazīstamo un iecienīto ēģiptiešu emuāristu Alā Abdelu Fatahu un tā kā viņam, iespējams, draud cietumsods;
R. tā kā vēl aizvien viņš atrodas apcietinājumā par savu tiesību uz vārda brīvību miermīlīgu īstenošanu; tā kā 2011. gada 23. augustā viņš pieteica bada streiku un kopš tā laika viņa veselības stāvoklis ir pasliktinājies, apdraudot dzīvību;
S. tā kā 2011. gada 11. oktobrī militārā apelācijas tiesa pieprasīja atkārtotu lietas izskatīšanu militārajā tiesā un tā kā Maikels Nabils Sanads personiski paziņoja par to, ka viņš boikotēs 2011. gada 18. oktobrī paredzēto atkārtoto tiesas sēdi, nodēvējot to par „ziepju operu” un darot zināmu, ka viņš „ir gatavs mirt”;
T. tā kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība ir noteikta Ēģiptes konstitūcijā, kurā nepārprotami pausts, ka visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības un pienākumi likuma priekšā un nav pieļaujama nekāda diskriminācija ne uz kāda pamata;
Par Sīriju
U. tā kā kopš 2011. gada marta, kad Sīrijā sākās miermīlīgo protestu apspiešana, un neraugoties uz to, ka 21. aprīlī valdība paziņoja par ārkārtas stāvokļa atcelšanu, šajā valstī dramatiski ir pieaudzis sistemātisku slepkavību skaits, notiek vardarbības un spīdzināšanas eskalācija, kā arī Sīrijas armija un drošības spēki turpina mērķtiecīgi slepkavot un spīdzināt cilvēkus, tostarp bērnus, un veikt masveida apcietināšanas; tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 3000 cilvēku ir zaudējuši dzīvību un ievainoto skaits ir vēl lielāks, un tūkstošiem cilvēku atrodas apcietinājumā;
V. tā kā 2011. gada 2. oktobrī Sīrijas disidenti ārzemēs izveidoja Sīrijas Nacionālo padomi (SNP), tādējādi cenšoties organizēt un strukturēt Sīrijas opozīcijas kustības, kuru mērķis ir gāzt prezidenta Bašara al Asada valdību; tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve atzinīgi novērtēja SNP izveidi, uzskatot, ka tas ir pozitīvs pasākums;
W. tā kā pēdējo mēnešu laikā Eiropas Parlamenta deputāti vairākas reizes ir apmainījušies viedokļiem ar Sīrijas opozīcijas pārstāvjiem trimdā;
X. tā kā 2011. gada 16. oktobrī Arābu valstu līga pieņēma lēmumu nepārtraukt Sīrijas dalību šajā organizācijā un pieprasīja 15 dienu laikā sākt valstisku dialogu Arābu valstu līgas vadībā;
Y. tā kā SNP paziņoja, ka tā neiesaistīsies sarunās, ja turpināsies slepkavošana un vardarbība;
Z. tā kā 2011. gada 5. oktobrī Ķīna un Krievija izmantoja veto tiesības pret ANO Drošības padomes rezolūciju, kas nosoda Sīriju par protestētāju nežēlīgo apspiešanu, izraisot cilvēku bojāeju;
AA. tā kā ANO Cilvēktiesību padome 2011. gada 23. augustā pieņēma rezolūciju, kurā tika pausta prasība nosūtīt uz Sīriju starptautisku neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, lai šajā valstī izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus, kurus, iespējams, varētu klasificēt kā noziegumus pret cilvēci;
AB. tā kā valstī joprojām nav atļauts iekļūt nevienam starptautiskajam žurnālistam un novērotājam; tā kā Sīrijas cilvēktiesību aktīvistu ziņojumi un ar mobilajiem tālruņiem filmētais materiāls ir vienīgais veids, kā dokumentēt plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus un sistemātiskos — gan mērķtiecīgos, gan neplānotos — uzbrukumus miermīlīgajiem protestētājiem un pārējiem Sīrijas iedzīvotājiem;
AC. tā kā, neraugoties uz atkārtoti pausto apņemšanos un solījumiem īstenot politiskās un demokrātiskās reformas Sīrijā, varas iestādes nav spērušas nevienu uzticības cienīgu soli, lai šos solījumus īstenotu, un tā kā valdība ir zaudējusi leģitimitāti;
AD. tā kā organizācija „Amnesty International” ir atklājusi, ka vairākās ES dalībvalstīs miermīlīgajiem protestētājiem, kas pulcējās pie Sīrijas vēstniecībām, ir izteikti draudi un viņus ir iebiedējušas un fiziski ietekmējušas personas, kuras atbalsta Sīrijas režīmu; tā kā ES dzīvojošo sīriešu ģimenes locekļiem Sīrijā ir piedraudēts ar fizisku izrēķināšanos un viņi ir apcietināti, kas tādējādi apliecina koordinējošas darbības starp Sīrijas vēstniecībām ES un Sīrijas režīmu nolūkā apklusināt opozīciju;
AE. tā kā Apvienotā Karaliste ir aicinājusi Sīrijas vēstnieku Apvienotajā Karalistē izvirzīt oficiālu sūdzību pret Sīrijas vēstniecības darbiniekiem par viņu nepieņemamo uzvedību un veiktajām iebiedēšanas darbībām; tā kā ASV valdība ir apcietinājusi vairākas ar Sīrijas vēstniecību ASV saistītas personas, kuras ir draudējušas sīriešu izcelsmes ASV iedzīvotājiem;
AF. tā kā ES nav savlaicīgi un stingri reaģējusi uz Sīrijā notiekošajām slepkavībām un vardarbību pret civiliedzīvotājiem un tā kā ar naftu saistīto ES sankciju noteikšana un stāšanās spēkā kavējās ES dalībvalstu uzņēmējdarbības interešu dēļ,
Par Ēgipti
1. stingri nosoda Ēģiptes armijas nežēlīgo uzbrukumu, šaujamieroču un pārmērīga spēka izmantošanu pret miermīlīgajiem demonstrācijas dalībniekiem, tostarp koptu kristiešiem, izraisot 25 cilvēku bojāeju un ievainojot simtiem demonstrantu, un solidarizējas ar šajā uzbrukumā cietušo personu ģimenēm; pauž dziļas bažas par pieaugošo naidīgumu pret kristiešu kopienu;
2. pauž dziļas bažas par SCAF noteicošo lomu pārmērīga spēka izmantošanā un stingri pieprasa, lai SCAF pildītu dotos solījumus un apņemšanos aizsargāt revolūcijas vērtības; atgādina, ka SCAF galvenais pienākums ir nodrošināt visu Ēģiptes pilsoņu labklājību, saglabāt sabiedrisko kārtību un nodrošināt tiesības rīkot miermīlīgas demonstrācijas;
3. atzinīgi vērtē Ēģiptes varas iestāžu centienus noskaidrot pret kristiešu kopienām vērsto uzbrukumu iniciatorus un izpildītājus; mudina SCAF veikt neatkarīgu izmeklēšanu un nodrošināt, lai šo noziegumu izdarītāji un visas personas, kas ir atbildīgas par šiem uzbrukumiem, kā arī citiem vardarbības aktiem, tiktu sauktas pie atbildības un tiesātas taisnīgā tiesas procesā;
4. aicina SCAF nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokļa likumu, jo tas apdraud vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, tādējādi novēršot to, ka gada beigās plānotās parlamenta vēlēšanas varētu notikt ārkārtas stāvokļa apstākļos;
5. atbalsta un mudina Ēģiptes iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai gaidāmo vēlēšanu norise būtu demokrātiska un pārredzama un lai tās notiktu paredzētajā laikā bez jebkādas aizkavēšanās, un aicina SCAF iespējami ātrāk nodot pilnvaras no civiliedzīvotāju vidus ievēlētājam prezidentam;
6. aicina SCAF nodrošināt un aizsargāt Ēģiptes tautas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvību, ļaujot paust viedokli gan bezsaistē, gan tiešsaistē, kā arī tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos;
7. turpina stingri atbalstīt Ēģiptes tautas demokrātisko sacelšanos un pāreju uz demokrātiju, lai veidotu brīvu un demokrātisku sabiedrību;
8. atkārtoti pauž atbalstu visām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt dialogu un savstarpējo cieņu starp reliģiskajām un citām kopienām; aicina visas reliģiskās struktūras veicināt toleranci un uzņemties iniciatīvu, lai nepieļautu naida kurināšanu, vardarbību un ekstrēmistu radikālisma pieaugumu;
9. aicina steidzami atcelt netaisnīgās un nežēlīgās apsūdzības pret Maikelu Nabilu Sanadu un atbrīvot viņu un citus Ēģiptes politieslodzītos bez jebkādiem nosacījumiem;
10. stingri iebilst pret civiliedzīvotāju tiesāšanu militārajās tiesās un aicina izbeigt šīs militārās prāvas;
11. ar dziļām bažām norāda uz situāciju, kāda atrodas pazīstamais ēģiptiešu emuārists Alā Abdels Fatahs, pret kuru Ēģiptes armija ir sākusi izmeklēšanu un kuram, iespējams, draud cietumsods;
12. stingri atbalsta Ēģiptes pilsonisko sabiedrību un patiesu pāreju uz demokrātiju un tāpēc uzskata, ka ir nepieciešams tūlītējs, nopietns un atklāts dialogs ar visu to politisko spēku līdzdalību, kuri atbalsta demokrātijas standartus un atšķirīgās reliģijas; atgādina, ka ir svarīgi tādi principi kā baznīcas nošķiršana no valsts un vīriešu un sieviešu līdztiesība, nepieļaujot nekāda veida centienus atstumt sievietes;
13. atzinīgi vērtē panākumus saistībā ar sindikātu likumu, politisko partiju likumu un reliģiskās diskriminācijas novēršanas likumu;
14. atkārtoti atgādina par Eiropas pilnīgo apņemšanos padziļināt partnerību, ja tiks panākts nepārprotams progress politikā;
Par Sīriju
15. asi nosoda spēka izmantošanas eskalāciju pret miermīlīgajiem protestētājiem un demokrātijas aktīvistu, cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu brutālo un sistemātisko vajāšanu; pauž visdziļākās bažas par Sīrijas iestāžu īstenotiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp masu arestiem, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, patvaļīgu aizturēšanu, pazušanas gadījumiem un spīdzināšanu;
16. izsaka visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un apliecina solidaritāti ar Sīrijas iedzīvotājiem viņu cīņā par savām tiesībām, apbrīno viņu drosmi un apņēmību un visnotaļ atbalsta centienus panākt pilnīgu tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un nodrošināt labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus;
17. atbalsta Ārlietu padomes 2011. gada 10. oktobrī pieņemtos secinājumus, kuros pausta prasība Sīrijas iestādēm nekavējoties mazināt to iedzīvotāju ciešanas, kuri dzīvo krīzes skartajos reģionos, tostarp ļaut humānās palīdzības organizācijām un darbiniekiem netraucēti un pastāvīgi piekļūt šīm teritorijām, un atjaunot pamatpakalpojumus, kā arī netraucēt piekļuvi slimnīcām; atkārtoti aicina Sīrijas varas iestādes nodrošināt ANO Cilvēktiesību padomes faktu vākšanas misiju klātbūtni valstī un ļaut neatkarīgajiem un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem neierobežoti darboties Sīrijā; Sīrijai jāpilda savas starptautiskās saistības, jo īpaši pienākumi, kas paredzēti Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;
18. aicina pārtraukt cilvēku slepkavošanu un apzināti nelikumīgu apcietināšanu un bērnu spīdzināšanu un slepkavošanu, atbrīvot politieslodzītos un nodrošināt opozīcijas līderu un aktīvistu tiesības rīkot miermīlīgu pulcēšanos un sanākt kopā bez ierobežojumiem un drošībā; atgādina, ka prezidents Bašars al Asads ir zaudējis jebkādu leģitimitāti un ka viņam nekavējoties būtu jāatsakās no savām pilnvarām; stingri noraida nesodāmību un prasa saukt pie atbildības prezidentu Bašaru al Asadu un viņa līdzgaitniekus par izdarītajiem noziegumiem;
19. atzinīgi vērtē Sīrijas opozīcijas centienus sanākt kopā un izveidot Sīrijas Nacionālo padomi, kas būtu iestāde, kura savā darbībā balstītos uz iekļaušanas principiem, pārstāvētu atšķirīgās kopienas un mazākumtautības un apņemtos vērsties pret vardarbību un aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības; prasa veidot ciešāku ES sadarbību ar Sīrijas Nacionālo padomi un citiem opozīcijas vadītājiem un aicina Nacionālo padomi kļūt par Sīrijas tautas revolūcijas politisko platformu; atzinīgi vērtē Lībijas un Ēģiptes 2011. gada 19. oktobra paziņojumu par to, ka tās atzīst Sīrijas Nacionālo padomi;
20. vienlaikus aicina nekavējoties sākt patiesu, iekļaujošu politisko procesu, kurā būtu iesaistīti visi demokrātiskie politiskie dalībnieki, tostarp kristiešu kopiena, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kurš varētu kļūt par pamatu miermīlīgai un neatgriezeniskai Sīrijas pārejai uz demokrātiju pēc Bašara al Asada valdīšanas laika;
21. aicina ES, reaģējot uz situācijas pasliktināšanos Sīrijā, noteikt vēl citus pasākumus pret Sīrijas režīmu un šī režīma piekritējiem, aizliedzot tiešus ES ieguldījumus Sīrijas ekonomikai svarīgās nozarēs; aicina noteikt turpmākas mērķtiecīgas finansiālās un diplomātiskās sankcijas pret režīmu un tā finansētājiem, pievēršot uzmanību tam, kā samazināt to negatīvo ietekmi uz Sīrijas iedzīvotāju dzīves apstākļiem; aicina ES turpināt sadarbību ar Turciju un citām šā reģiona ietekmīgām valstīm, tostarp ar Arābu valstu līgu;
22. pauž dziļu nožēlu par Krievijas un Ķīnas attieksmi, izmantojot veto tiesības, lai netiktu pieņemta pret Sīrijas režīmu vērstā ANO Drošības padomes rezolūcija, neraugoties uz mēnešiem ilgo prezidenta Bašara al Asada un viņa režīma nežēlīgo patvaļu, un mudina ES dalībvalstis turpināt pieprasīt stingru ANO rīcību, lai palielinātu starptautisko spiedienu;
23. stingri nosoda ES teritorijā notiekošo vardarbību, draudēšanu un iebiedēšanu un atgādina, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs pilnībā tiek garantētas tiesības brīvi un miermīlīgi protestēt drošos apstākļos, turklāt šīs tiesības tiek garantētas arī tiem cilvēkiem, kuri protestē pret prezidenta Bašara al Asada valdīšanu;
24. aicina Eiropas Savienības dalībvalstis apsvērt iespēju izraidīt no ES Sīrijas diplomātus vai vērst pret viņiem citus pasākumus, ja viņi Eiropas Savienībā izsaka cilvēkiem draudus vai iebiedē viņus;
25. aicina izveidot Sīrijas regulārās armijas lidojumiem slēgtu zonu, lai tajā varētu patverties dezertējušie militāristi;
26. aicina Turcijas robežas tuvumā izveidot aizsargātu teritoriju, kur varētu patverties un rast aizsardzību režīma vajātie cilvēki;
27. pauž nožēlu par ASV vēstnieka Sīrijā Roberta Forda reālo drošības apdraudējumu, kura dēļ viņu nācās atsaukt;
28. nosoda visu veidu diskrimināciju un neiecietību, kas balstīta uz reliģiju un uzskatiem, kuri vērsti pret reliģioziem cilvēkiem, cilvēkiem, kas atteikušies no savas ticības, un neticīgajiem, kā arī uz dzimumu, etnisko izcelsmi un valodu; atkārtoti uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir viena no cilvēka pamattiesībām;
29. prasa arī turpmāk mērķtiecīgi sodīt tās personas, kas regulāri izdara cilvēktiesību pārkāpumus;
30. aicina ES, Sīrijas lielāko tirdzniecības partneri, skaidri darīt zināmu tiem ekonomikas aprindu pārstāvjiem, kuri atbalsta Bašara al Asada režīmu, ka — lai veiktu darījumus ar Eiropu, ir jāpārtrauc sadarbība ar šo režīmu;
31. prasa veidot ciešāku sadarbību ar Turciju un ANO Cilvēktiesību padomi un atbalstīt veiktspējas palielināšanu jautājumā par patvērumu bēgļiem no Sīrijas;
32. nosoda mērķtiecīgos uzbrukumus ārstiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, kā arī medicīniskās palīdzības nesniegšanu vai palīdzības sniegšanas kavēšanu iedzīvotājiem;
33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ēģiptes valdībai un parlamentam un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.