REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par notikumu attīstību Ukrainā
24.10.2011
saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu
Charles Tannock, Paweł Robert Kowal, Ryszard Antoni Legutko, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Marek Henryk Migalski, Tomasz Piotr Poręba, Geoffrey Van Orden, Ryszard Czarnecki, Janusz Wojciechowski ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B7-0543/2011
B7‑0553/2011
Eiropas Parlamenta rezolūcija par notikumu attīstību Ukrainā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu,
– ņemot vērā kārtējo 2010. gada progresa ziņojumu par Ukrainu un 2011. gada 25. maija pārskatu par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP),
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas locekļa Štefan Füle 2011. gada 5. augusta kopīgo paziņojumu par Jūlijas Timošenko arestu Ukrainā,
– ņemot vērā Savienības augstās pārstāves Catherine Ashton 2011. gada 11. oktobra paziņojumu par Jūlijas Timošenko lietā pieņemto tiesas spriedumu,
– ņemot vērā 2011. gada 29. un 30. septembrī Varšavā notikušajā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā 2011. gada 9. jūnija rezolūciju par Ukrainu — Jūlijas Timošenko un citu bijušo valdības locekļu lietas,
– ņemot vērā paziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti ES un Ukrainas parlamentārās sadarbības komitejas 16. sanāksmē, kura notika 2011. gada 15. un 16. martā Briselē,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Ukrainas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, un pašreizējās sarunas par asociācijas nolīgumu (AN), ar ko paredzēts aizstāt PSN,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,
A. tā kā ES vēlas redzēt stabilu un demokrātisku Ukrainu, kas ievēro tirgus ekonomikas principus, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzības principus un kas nodrošina pamattiesību ievērošanu;
B. tā kā Ukraina ir Eiropas valsts un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu tā var iesniegt pieteikumu pievienoties ES tāpat kā ikviena Eiropas valsts, kas ievēro brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma principus;
C. tā kā viens no svarīgākajiem Eiropas Parlamenta mērķiem ārpolitikas jomā ir padziļināt un veicināt attiecības ar Ukrainu un nostiprināt Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuras mērķis ir sekmēt attiecīgo valstu politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus ar ES un tās dalībvalstīm;
D. tā kā Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā var pozitīvi ietekmēt drošību, stabilitāti un labklājību visā Eiropas kontinentā;
E. tā kā 2011. gada 11. oktobrī bijusī Ukrainas ministru prezidente Jūlija Timošenko tika notiesāta un viņai tika piespriests septiņu gadu cietumsods; tā kā ar Pečerskas apgabaltiesas spriedumu viņai trīs gadus ir aizliegts ieņemt amatu valsts pārvaldē un viņai ir jāatlīdzina zaudējumi uzņēmumam „Naftohaz” 1,5 miljardu Ukrainas grivnu apmērā; tā kā 2011. gada 13. oktobrī pret Jūliju Timošenko ir ierosināta vēl viena krimināllieta, izvirzot apsūdzību bijušajai ministru prezidentei par to, ka aptuveni 405 miljonu ASV dolāru lielais parāds, kas viņas uzņēmumam bija jāatmaksā Krievijas Aizsardzības ministrijai, ir ticis iekļauts Ukrainas valsts budžetā;
F. tā kā, 2011. gada 12. oktobrī uzstājoties Eiropas Parlamentā ar paziņojumu par stāvokli Ukrainā, Savienības augstā pārstāve Catherine Ashton uzsvēra, ka Jūlijas Timošenko kriminālvajāšanai ir politiska motivācija un ka viņa ir notiesāta tādas tiesas prāvas rezultātā, kas nepārprotami nebija atbilstīga taisnīgas, pārredzamas un neatkarīgas tiesvedības starptautiskajiem standartiem;
G. tā kā ES joprojām uzsver, ka ir jāievēro tiesiskums, tostarp jāīsteno taisnīga, objektīva un neatkarīga tiesvedība, vienlaikus neradot pamatu aizdomām, ka tiesu iestāžu pasākumi tiek piemēroti selektīvi; tā kā ES uzskata, ka šie principi ir jo īpaši svarīgi valstī, kura vēlas izveidot dziļākas līgumattiecības un pilnveidot politiskās saistības;
H. tā kā sekmīgai reformu procesa turpmākai norisei Ukrainā izšķiroša nozīme joprojām ir tam, lai tiktu parafēts asociācijas nolīgums, kam būtu jānotiek šā gada decembrī ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmes laikā, un lai pēc tam šo nolīgumu ratificētu Eiropas Parlaments un ES dalībvalstu parlamenti,
1. uzsver, ka Ukrainai ir stipras vēsturiskas, kultūras un ekonomiskās saiknes ar Eiropas Savienību un ka tā ir viena no galvenajiem ES stratēģiskajiem partneriem austrumu kaimiņvalstu reģionā, kura būtiski ietekmē visa kontinenta drošību, stabilitāti un labklājību;
2. ir nobažījies, ka, ņemot vērā attiecīgo kontekstu un apstākļus, tiesas prāvu pret bijušo ministru prezidenti Jūliju Timošenko un tās rezultātā pieņemto spriedumu var uzskatīt par selektīvu tiesiskuma piemērošanu Ukrainā un ka tas ir pretrunā ar Ukrainas valdības publiski pausto apņemšanos ievērot demokrātiju un Eiropas vērtības;
3. norāda, ka asociācijas nolīgums (kas gan pamatā attiecas uz ekonomisko sadarbību), cerams, noderēs arī kā instruments, kurš veicina vispārējo demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību standartu uzlabošanos Ukrainas sabiedrībā;
4. uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, būtiski svarīgi ir uzturēt dialogu ar Ukrainas iestādēm visos līmeņos, tā cenšoties nodrošināt turpmāku virzību gan Jūlijas Timošenko lietā, gan sarunās par asociācijas nolīgumu;
5. atzinīgi vērtē Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča paziņojumu par to, ka sistēmiska kriminālās tiesvedības sistēmas reforma ļaus Ukrainai tuvināties mūsdienu Eiropas standartiem; uzsver, ka šai reformai ir būtiska nozīme, cenšoties nodrošināt tiesvedības sistēmas neatkarību un objektivitāti atbilstoši Eiropas standartiem, jo īpaši nodrošinot to, lai Ukraina ievērotu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasības;
6. sagaida, ka Ukrainas iestādes turpinās uz integrāciju Eiropā vērsto procesu, un uzsver, ka šim procesam ir ārkārtīgi liela nozīme turpmākai ekonomisko, sociālo un politisko reformu īstenošanai Ukrainā; cer, ka tiks panākts progress, kas nodrošinās drīzu asociācijas nolīguma noslēgšanu;
7. norāda, ka Jūlija Timošenko ir lūgusi ES turpināt sarunas par asociācijas nolīgumu, lai kāds arī nebūtu pret viņu vērstās tiesas prāvas galarezultāts; uzsver, ka sarunām par asociācijas nolīgumu un tā noslēgšanai ar Ukrainu arī turpmāk vajadzētu būt abu pušu prioritātei un, ja iespējams, līdz 2011. gada beigām būtu jānodrošina nolīguma parafēšana;
8. vēlreiz norāda, ka reformas Ukrainā — kuru mērķis ir uzlabot valsts politisko un ekonomisko stāvokli un tuvināt valsti ES standartiem, tā nodrošinot tās integrāciju Eiropā, — būtu jāveic, vienlaikus cenšoties arī nostiprināt demokrātijas standartus, garantēt cilvēktiesību ievērošanu un stiprināt tiesiskumu;
9. ir nobažījies, jo aizvien biežāk izskan apgalvojumi par to, ka pēdējo mēnešu laikā arvien spēcīgāk ir ierobežotas demokrātiskās brīvības un tiesības, tādas kā pulcēšanās brīvība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība;
10. aicina Ukrainas iestādes stiprināt demokrātijas vērtības, tiesiskumu, garantēt pamattiesības visiem valsts pilsoņiem, nodrošināt, ka tiesu iestāžu pasākumi netiek izmantoti selektīvi un ka izmeklēšana, kriminālvajāšana un tiesāšana notiek maksimāli pārredzami;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Ukrainas valdībai un parlamentam, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai un EDSO Parlamentārajai asamblejai.